12.9 °C, 4.6 m/s, 73.6 %

Pilsētā

Sākumlapa Portāla “Jelgavas Vēstnesis” arhīvsPilsētā«Jelgavas cukurfabrikas» vadītājs atzīst par vainīgu Lielupes piesārņošanā
«Jelgavas cukurfabrikas» vadītājs atzīst par vainīgu Lielupes piesārņošanā
10/10/2011

Zemgales apgabaltiesā atkārtoti izskatot krimināllietu kādreizējā «Jelgavas cukurfabrikas» vadītāja Jāņa Blumberga apsūdzībā par Lielupes piesārņošanu, spēkā atstāts iepriekšējais Jelgavas tiesas spriedums, kas Blumbergu atzīst par vainīgu, paredzot 11 700 latu naudas sodu. Spriedums jau ir stājies spēkā.

www.jelgavasvestnesis.lv

Zemgales apgabaltiesā atkārtoti izskatot krimināllietu
kādreizējā «Jelgavas cukurfabrikas» vadītāja Jāņa Blumberga
apsūdzībā par Lielupes piesārņošanu, spēkā atstāts iepriekšējais
Jelgavas tiesas spriedums, kas Blumbergu atzīst par vainīgu,
paredzot 11 700 latu naudas sodu. Spriedums jau ir stājies
spēkā.

Zemgales apgabaltiesas konsultante Baiba Gaurilka aģentūru LETA
informēja, ka, atkārtoti izskatot šo krimināllietu pēc Augstākās
tiesas (AT) Senāta Krimināllietu departamenta atceltā Zemgales
apgabaltiesas sprieduma, ar Zemgales apgabaltiesas šā gada 5. maija
lēmumu krimināllietā Blumberga apsūdzībā pēc Krimināllikuma 102.
panta 2. daļas Jelgavas tiesas 2010. gada 14. jūnija notiesājošais
spriedums tika atstāts negrozīts.

29. jūnijā AT Senāta Krimināllietu departamentā pieņemts lēmums
par atteikšanos pārbaudīt nolēmuma tiesiskumu. Līdz ar to Jelgavas
tiesas 2010. gada 14. jūnija spriedums stājies spēkā tajā pašā
dienā, informē LETA.

Šā gada 21. februārī AT Senāta Krimināllietu departaments
rakstveida procesā izskatīja prokurora iesniegto kasācijas protestu
par Zemgales apgabaltiesas 2010. gada 27. oktobra spriedumu, ar
kuru kādreizējais «Jelgavas cukurfabrikas» vadītājs Jānis Blumbergs
atzīts par nevainīgu un attaisnots apsūdzībā par Lielupes
piesārņošanu, ar ko radīts kaitējums videi.

Senāts apelācijas instances tiesas spriedumu atcēla un nosūtīja
lietu jaunai iztiesāšanai Zemgales apgabaltiesā. Senāta lēmums nav
pārsūdzams, aģentūru LETA informēja AT preses sekretāre Baiba
Kataja.

Senāta lēmumā atzīts, ka Zemgales apgabaltiesas Krimināllietu
tiesu kolēģijas 2010. gada 27. oktobra spriedumā nav norādīti
pierādījumi un to vērtējums, kas apstiprinātu tiesas secinājumu, ka
Blumberga darbībās nav Krimināllikuma (KL) 102. panta otrajā daļā
paredzētā noziedzīgā nodarījuma sastāva pazīmes. Spriedumā nav
izklāstīti arī motīvi, kāpēc apelācijas instances tiesa noraida tos
pierādījumus, ar kuriem pamatota apsūdzība. Senāts konstatē, ka
apelācijas instances tiesa kā vienīgo no pierādījumiem savā
spriedumā minējusi profesora V.Jansona 2007. gada 14. marta
atzinumu par Lielupes piesārņošanu 2005. gada septembrī un
oktobrī.

Norādītais pierādījums nav vērtēts atbilstoši likuma prasībām.
Kasācijas instances tiesa atzīmē, ka apelācijas instances tiesas
secinājums par to, ka Blumbergam celtā apsūdzība neatbilst
Kriminālprocesa likuma 405. panta pirmās daļas prasībām tāpēc, ka
viņš apsūdzēts par iekšējo virszemes ūdens piesārņošanas
pieļaušanu, nevis piesārņošanu, nav pamatots ar likuma normām.

Toreizējam «Jelgavas Cukurfabrika» valdes priekšsēdētājam
Blumbergam apsūdzība celta pēc KL 102. panta 2. daļas par to, ka
2005. gada septembrī Lielupē tikuši novadīti nepietiekami attīrīti
ražošanas notekūdeņi no cukurbiešu skalošanas iekārtām. Minētā
pārkāpuma dēļ tika nodarīts būtisks kaitējums videi, jo laika posmā
no 2005. gada 19. septembra līdz aptuveni 26. septembrim Lielupē
lejpus cukurfabrikas Valgundes pagastā notika zivju un vēžu
slāpšana un bojāeja. Kaitējuma sekas pastiprināja arī laika
apstākļi.

«Jelgavas Cukurfabrika» valde 2005. gada 30. septembra
paziņojumā atzinusi, ka 2005. gada 18. septembrī laika apstākļu
ietekmē izveidojusies situācija, ka ūdens plūsma upē ilgstoši
apstājās un ziemeļu vēja iespaidā upē novadītie notekūdeņi tika
virzīti atpakaļ uz ūdens ņemšanas vietu un radās situācija, ka
vairākkārt tika izmantoti vieni un tie paši ūdeņi biešu mazgāšanai.
Saskaņā ar likumu par piesārņojumu operatoram ir pienākums
ierobežot vai pārtraukt ražošanu un citu darbību uz noteiktu
laikposmu, ja tas nepieciešams nelabvēlīgu meteoroloģisku vai citu
apstākļu dēļ, kas šajā gadījumā netika darīts.

Izskatot lietu pirmajā instancē, Jelgavas tiesa 2010. gada 14.
jūnijā Blumbergu atzina par vainīgu un sodīja ar naudas sodu 65
minimālo mēnešalgu apmērā, tas ir Ls 11 700. Tāpat pirmās instances
tiesa piedzina no Blumberga par labu valstij Ls 1462,09 par videi
nodarītiem zaudējumiem, Ls 9181,38 par zivju resursiem nodarītiem
zaudējumiem, Ls 416,75 par izdevumiem saistītiem ar zivju resursiem
nodarītā zaudējuma aprēķinu un Ls 700 procesuālos izdevumus par
ekspertiem izmaksāto atlīdzību par darbu sagatavojot atzinumus.

Izskatot lietu sakarā ar apsūdzētā aizstāvja iesniegtu
apelācijas sūdzību Zemgales apgabaltiesa 2010. gada 27. oktobrī
Blumbergu atzina par nevainīgu un attaisnoja, bet Valsts vides
dienesta kompensācijas pieteikumu atstāja bez izskatīšanas.
Kasācijas protestu par apelācijas instances tiesas spriedumu
iesniedza prokurors.

2005. gadā Lielupē tika konstatēta vairākkārtēja zivju slāpšana,
ko saskaņā ar Vides valsts dienesta (VVD) atzinumu izraisīja
«Jelgavas cukurfabrikas» notekūdeņi.

Vides ministrs Raimonds Vējonis 2005. gada oktobrī uzdeva
fabrikai apturēt notekūdeņu ieplūdi Lielupē.

Fabrika 4. oktobra vakarā pilnībā apturēja ražošanu. 6. oktobrī
nolemts, ka cukurfabrikai tiks dota atļauja turpināt darbu ar
noteikumu, ka ražotne pildīs VVD noteiktās prasības. Pēc to
izpildes uzņēmums 10. oktobrī atsāka biešu pārstrādi un cukura
ražošanu.