Zemgales apgabaltiesā atkārtoti izskatot krimināllietu kādreizējā «Jelgavas cukurfabrikas» vadītāja Jāņa Blumberga apsūdzībā par Lielupes piesārņošanu, spēkā atstāts iepriekšējais Jelgavas tiesas spriedums, kas Blumbergu atzīst par vainīgu, paredzot 11 700 latu naudas sodu. Spriedums jau ir stājies spēkā.
www.jelgavasvestnesis.lv
Zemgales apgabaltiesas konsultante Baiba Gaurilka aģentūru LETA informēja, ka, atkārtoti izskatot šo krimināllietu pēc Augstākās tiesas (AT) Senāta Krimināllietu departamenta atceltā Zemgales apgabaltiesas sprieduma, ar Zemgales apgabaltiesas šā gada 5. maija lēmumu krimināllietā Blumberga apsūdzībā pēc Krimināllikuma 102. panta 2. daļas Jelgavas tiesas 2010. gada 14. jūnija notiesājošais spriedums tika atstāts negrozīts.
29. jūnijā AT Senāta Krimināllietu departamentā pieņemts lēmums par atteikšanos pārbaudīt nolēmuma tiesiskumu. Līdz ar to Jelgavas tiesas 2010. gada 14. jūnija spriedums stājies spēkā tajā pašā dienā, informē LETA.
Šā gada 21. februārī AT Senāta Krimināllietu departaments rakstveida procesā izskatīja prokurora iesniegto kasācijas protestu par Zemgales apgabaltiesas 2010. gada 27. oktobra spriedumu, ar kuru kādreizējais «Jelgavas cukurfabrikas» vadītājs Jānis Blumbergs atzīts par nevainīgu un attaisnots apsūdzībā par Lielupes piesārņošanu, ar ko radīts kaitējums videi.
Senāts apelācijas instances tiesas spriedumu atcēla un nosūtīja lietu jaunai iztiesāšanai Zemgales apgabaltiesā. Senāta lēmums nav pārsūdzams, aģentūru LETA informēja AT preses sekretāre Baiba Kataja.
Senāta lēmumā atzīts, ka Zemgales apgabaltiesas Krimināllietu tiesu kolēģijas 2010. gada 27. oktobra spriedumā nav norādīti pierādījumi un to vērtējums, kas apstiprinātu tiesas secinājumu, ka Blumberga darbībās nav Krimināllikuma (KL) 102. panta otrajā daļā paredzētā noziedzīgā nodarījuma sastāva pazīmes. Spriedumā nav izklāstīti arī motīvi, kāpēc apelācijas instances tiesa noraida tos pierādījumus, ar kuriem pamatota apsūdzība. Senāts konstatē, ka apelācijas instances tiesa kā vienīgo no pierādījumiem savā spriedumā minējusi profesora V.Jansona 2007. gada 14. marta atzinumu par Lielupes piesārņošanu 2005. gada septembrī un oktobrī.
Norādītais pierādījums nav vērtēts atbilstoši likuma prasībām. Kasācijas instances tiesa atzīmē, ka apelācijas instances tiesas secinājums par to, ka Blumbergam celtā apsūdzība neatbilst Kriminālprocesa likuma 405. panta pirmās daļas prasībām tāpēc, ka viņš apsūdzēts par iekšējo virszemes ūdens piesārņošanas pieļaušanu, nevis piesārņošanu, nav pamatots ar likuma normām.
Toreizējam «Jelgavas Cukurfabrika» valdes priekšsēdētājam Blumbergam apsūdzība celta pēc KL 102. panta 2. daļas par to, ka 2005. gada septembrī Lielupē tikuši novadīti nepietiekami attīrīti ražošanas notekūdeņi no cukurbiešu skalošanas iekārtām. Minētā pārkāpuma dēļ tika nodarīts būtisks kaitējums videi, jo laika posmā no 2005. gada 19. septembra līdz aptuveni 26. septembrim Lielupē lejpus cukurfabrikas Valgundes pagastā notika zivju un vēžu slāpšana un bojāeja. Kaitējuma sekas pastiprināja arī laika apstākļi.
«Jelgavas Cukurfabrika» valde 2005. gada 30. septembra paziņojumā atzinusi, ka 2005. gada 18. septembrī laika apstākļu ietekmē izveidojusies situācija, ka ūdens plūsma upē ilgstoši apstājās un ziemeļu vēja iespaidā upē novadītie notekūdeņi tika virzīti atpakaļ uz ūdens ņemšanas vietu un radās situācija, ka vairākkārt tika izmantoti vieni un tie paši ūdeņi biešu mazgāšanai. Saskaņā ar likumu par piesārņojumu operatoram ir pienākums ierobežot vai pārtraukt ražošanu un citu darbību uz noteiktu laikposmu, ja tas nepieciešams nelabvēlīgu meteoroloģisku vai citu apstākļu dēļ, kas šajā gadījumā netika darīts.
Izskatot lietu pirmajā instancē, Jelgavas tiesa 2010. gada 14. jūnijā Blumbergu atzina par vainīgu un sodīja ar naudas sodu 65 minimālo mēnešalgu apmērā, tas ir Ls 11 700. Tāpat pirmās instances tiesa piedzina no Blumberga par labu valstij Ls 1462,09 par videi nodarītiem zaudējumiem, Ls 9181,38 par zivju resursiem nodarītiem zaudējumiem, Ls 416,75 par izdevumiem saistītiem ar zivju resursiem nodarītā zaudējuma aprēķinu un Ls 700 procesuālos izdevumus par ekspertiem izmaksāto atlīdzību par darbu sagatavojot atzinumus.
Izskatot lietu sakarā ar apsūdzētā aizstāvja iesniegtu apelācijas sūdzību Zemgales apgabaltiesa 2010. gada 27. oktobrī Blumbergu atzina par nevainīgu un attaisnoja, bet Valsts vides dienesta kompensācijas pieteikumu atstāja bez izskatīšanas. Kasācijas protestu par apelācijas instances tiesas spriedumu iesniedza prokurors.
2005. gadā Lielupē tika konstatēta vairākkārtēja zivju slāpšana, ko saskaņā ar Vides valsts dienesta (VVD) atzinumu izraisīja «Jelgavas cukurfabrikas» notekūdeņi.
Vides ministrs Raimonds Vējonis 2005. gada oktobrī uzdeva fabrikai apturēt notekūdeņu ieplūdi Lielupē.
Fabrika 4. oktobra vakarā pilnībā apturēja ražošanu. 6. oktobrī nolemts, ka cukurfabrikai tiks dota atļauja turpināt darbu ar noteikumu, ka ražotne pildīs VVD noteiktās prasības. Pēc to izpildes uzņēmums 10. oktobrī atsāka biešu pārstrādi un cukura ražošanu.