«Salīdzinoši bieži izskan pārmetumi, ka «Igate» uzvar lielākajā daļā no pilsētā izsludinātajiem iepirkumiem ceļu būves jomā. Tomēr tiem nav nekāda pamata, jo mēs šo gadu laikā esam uzkrājuši nozīmīgu pieredzi šajā nozarē, nodrošinot pilnu ražošanas ciklu, sākot no minerālmateriālu ieguves un asfaltbetona saistvielu sagatavošanas, beidzot ar asfalta ieklāšanas darbiem. Par to, ka esam konkurētspējīgi ne tikai darbu izpildes kvalitātes ziņā, bet arī izmaksās, liecina kaut vai tas, ka spējam uzvarēt konkursos arī tādās pilsētās kā Rīga, Jēkabpils, Dobele, Saldus. Esam spējuši pārvarēt krīzi un nu jau jūtamies pietiekami stabili, lai atkal domātu par attīstību,» atzīst SIA «Ceļu būvniecības sabiedrība «Igate»» valdes priekšsēdētājs Māris Peilāns.
Jānis Kovaļevskis
Šogad CBS «Igate» darbus pilsētā, rekonstruējot Dobeles šoseju un Raiņa ielu, veiks par vairāk nekā sešiem miljoniem latu. Par to, kāda ir situācija ceļu būves nozarē un cik kvalitatīvi tiek būvētas Jelgavas ielas, – sarunā ar uzņēmuma vadītāju M.Peilānu.
Pēc VAS «Latvijas valsts ceļi» sniegtās informācijas, ceturtā daļa no Latvijas ceļiem ar asfaltbetona segumu vērtējami kā sabrukuši. Vēl sliktākā stāvoklī ir grants ceļi, no kuriem sabrukuši esot pat 38 procenti no kopējā apjoma. Vai situācija tiešām ir tik bēdīga? Jāapzinās, ka ceļu būves jomā visus šos gadus katastrofāli ir trūcis naudas, jo politiķiem vienmēr bijis jāizšķiras starp līdzekļu novirzīšanu sociālajām vajadzībām, veselības aprūpei vai infrastruktūras attīstībai. Diezin vai naudas kādreiz būs pietiekami, tādēļ piekrītu atziņai, ka pašreizējos apstākļos mūsu ceļu tīkls ir diezgan liels, lai to kvalitatīvi spētu uzturēt tik ierobežots nodokļu maksātāju skaits. Jānāk talkā Eiropai. Līdz ar to diezin vai ir kādi unikāli paņēmieni, kā īsā laikā situāciju uzlabot. Grūti spriest, vai uzņēmēji stāvēs rindā, lai iesaistītos publiskās un privātās partnerības projektos, jo finanšu sektors šādus projektus nav gatavs finansēt. Būtu arī naivi domāt, ka nāks ārvalstu kompānijas un uzbūvēs mums labus ceļus – tāpat strādās vietējās firmas, bet ārzemnieki tikai «nosmels» peļņu. Mums jau bija piemērs, kad Brīvības bulvārī Jelgavā strādāja lietuvieši, vienlaikus asfaltējot arī apbraucamos ceļus, – Aviācijas ielā «Igate» asfaltbetona segumu neklāja, un pēc gada ekspluatācijas tas jau bija bojāts, kaut gan tika izmantota tā pati tehnoloģija, kuru citās ielās izmantojam mēs. Jāturpina mērķtiecīgi strādāt un izmantot ES struktūrfondu līdzekļi, īpašu uzmanību pievēršot būvniecības kvalitātei, lai vismaz par sakārtotajām ielām un ceļiem galva vairs nesāp.
CBS «Igate» kā ģenerāluzņēmējs vai apakšuzņēmējs bijusi iesaistīta daudzos no pilsētā realizētajiem ielu un ceļu rekonstrukcijas darbiem. Kā paši vērtējat paveikto un kā raksturotu pilsētas ielu stāvokli? Uzskatu, ka Jelgavā situācija nav tik bēdīga kā citur Latvijā, jo pašvaldība visus pēdējos gadus ir plānveidīgi strādājusi, lai rekonstruētu un atjaunotu ielu segumu. Mums vienmēr bijusi svarīga uzņēmuma reputācija, tādēļ saviem objektiem sekojam līdzi arī pēc garantijas termiņa beigām, analizējam, kad parādās pirmās plaisas, lai saprastu, kura tehnoloģija un saistmateriāli mūsu pilsētā kalpo visilgāk. Ne mazāk svarīgi ir arī tas, kā šīs rekonstruētās ielas tiek uzturētas, jo, pareizi veicot uzturēšanas darbus, var būtiski paildzināt seguma kalpošanas laiku. Jāuzteic arī pašvaldības aģentūra «Pilsētsaimniecība», kurai ir profesionāla komanda un pieredze darbu vadīšanā. Jelgavā teju visi materiāli, kas tiek noņemti no atjaunojamajiem ielu posmiem, tiek lietderīgi izmantoti, piemēram, drupinātais asfalts un grunts tiek izmantota, lai sakārtotu mazākas nozīmes ielas un ceļus. Arī nozāģētie koki sadarbībā ar pilsētas Sociālo lietu pārvaldi tiek izmantoti kā malka maznodrošināto jelgavnieku vajadzībām. Ar šādu praksi citur neesam sastapušies, tādēļ šo saimniecisko pieeju varu tikai uzteikt.
Pagājušajā gadā noslēdzāt līgumu par Dobeles šosejas rekonstrukciju, paredzot, ka darbi jāpabeidz divu gadu laikā. Šogad vērojama tendence, ka būvniecības darbu izmaksas aug – vai spēsiet iekļauties iepriekš apstiprinātajās tāmēs? Līdz šim nevienu projektu neesam atstājuši pusratā, arī Dobeles šosejā visus līgumā paredzētos darbus paveiksim līdz rudenim, kā iepriekš bija plānots, neskatoties uz izmaksu pieaugumu. No finansiālā viedokļa daudz neizdevīgāks mums bija Lielās ielas un Dobeles šosejas rekonstrukcijas projekts no Dambja ielas līdz Atmodas ielai. 2009. gadā tirgus situācija bija tāda, ka par reālajām cenām nevienā konkursā uzvarēt nebija iespējams. Arī mums nācās izšķirties par to, vai atlaist visus darbiniekus un nogaidīt labākus laikus vai turpināt strādāt un ciest zaudējumus. Bija zināms spīts, nevēlējāmies padoties, tādēļ izvēlējāmies otro variantu un turpinājām strādāt. Tādēļ 2009. gadu noslēdzām ar 1,5 miljonu latu lieliem zaudējumiem, toties saglabājām darba vietas un savu reputāciju, norēķinoties ar visiem piegādātājiem un pakalpojumu sniedzējiem.
Kā kopumā pārdzīvojāt krīzi? Bija brīdis, kad izskatījām iespēju lūgt tiesisko aizsardzību. Finanšu sektors stagnēja, kā jau lielākajai daļai uzņēmumu, arī mums bija problēmas ar apgrozāmajiem līdzekļiem. Diemžēl nevarējām atrast kopsaucējus ar bankām, kuras mūs tobrīd finansēja («DnB Nord» banka un «Swedbank»). Šīs bankas neatzina pat Latvijas Valsts garantiju aģentūras sniegtās garantijas. Daļēji par to, ka uzņēmums izdzīvoja, varam pateikties «Citadeles» bankai, kura sniedza atbalstu, lai varētu norēķināties ar kreditoriem. Pamatā šīm finanšu problēmām bija tas, ka izšķīrāmies saglabāt darba vietas un turpināt strādāt par dempinga cenām. Diemžēl lielai daļai uzņēmumu tas beidzās liktenīgi.
Kuras pozīcijas šogad visvairāk ir ietekmējušas pašizmaksu ceļu būvniecības darbos? Ceļu būvē lielākā daļa izmaksu piesaistītas naftas produktu cenām, jo līdz pat 50 procentiem no asfalta cenas veido saistvielas jeb bitumens, kuru importējam no Lietuvas, Krievijas, Baltkrievijas un Ukrainas. Augot maksai par naftas produktiem, aug arī bitumena cena. Tāpat palielinājušās transporta izmaksas un minerālmateriālu, piemēram, grants, šķembu, cenas. Arī konkurence starp piegādātājiem ir mazinājusies, jo daudzi, kaut vai tie paši transporta uzņēmumi, pēdējo gadu laikā neizturēja krīzi, bet palikušie vairs nevēlas strādāt par zemām cenām. Līdz ar to šobrīd cenas ceļu būves jomā ir gandrīz atgriezušās tajā līmenī, kāds tas bija pirms krīzes. Savukārt izmaksas uz darbaspēku nav mainījušās. Gluži otrādi – cilvēki par to pašu algu padara vairāk un kvalitatīvāk. Mums nav problēmu ar darbaspēku, jo maksājam tirgus situācijai konkurētspējīgu atalgojumu.
Vai zināmas priekšrocības pret konkurentiem nodrošina tas, ka paši ražojat asfaltbetonu, bruģi un citus ceļu būvē nepieciešamos minerālmateriālus? Tas dod drošības sajūtu, jo mums vienmēr ir pieejami visi nepieciešamie materiāli, tomēr jārēķinās, ka pieprasījums pēc bruģa un minerālmateriāliem ir ievērojami krities. Līdz ar to pārdodam tikai ap 20 procentiem no kopējā materiālu apjoma, pārējo izmantojam savos objektos. Turklāt jārēķinās ar to, ka mūsu darbs ir sezonāls, bet cilvēkiem darba vietas jānodrošina visa gada garumā. Tad nu meklējam iespējas, kur šos cilvēkus nodarbināt arī ārpus ceļu nozares.
Viens no lielākajiem ceļu darbiem pilsētā šogad ir Raiņa ielas rekonstrukcija. Arī šajā objektā uzvarējāt iepirkumā par ceļa seguma atjaunošanu un lietusūdens kanalizācijas izbūvi. Darbi jāveic paralēli ūdenssaimniecības komunikāciju izbūvei, par ko atbild cits uzņēmums. Kā organizējat šos darbus, jo rezultātu taču vērtēs pēc tā, cik gluda būs iela pēc tās atjaunošanas? Raiņa ielas projektā «Igate» ir ģenerāluzņēmējs, tādēļ darīsim visu, lai iekļautos noteiktajā termiņā un nodrošinātu kvalitāti. Bieži tiekamies ar «Pilsētsaimniecības» un «Jelgavas ūdens» speciālistiem, lai darbi ritētu bez aizķeršanās. Mūsu pieredze apliecina, ka lielā mērā projekta veiksmīga realizācija atkarīga no tā, cik kvalitatīvus apakšuzņēmējus piesaista «ģenerālis». Tam pievēršam īpašu uzmanību, pētām gan uzņēmumu bilances, gan iepriekšējo pieredzi līdzīgu projektu realizācijā. Šis ir pietiekami sarežģīts projekts, lai neuzticētu darbus lētākajam apakšuzņēmējam, jo par paveikto atbildēs «Igate».
CBS «Igate» izmantojusi iespēju un modernizējusi savu ražošanas procesu, piesaistot ES līdzfinansējumu. Kas tie bijuši par projektiem un kādus rezultātus esat sasnieguši? Ar ES atbalstu pirms vairākiem gadiem izbūvējām jaunu bruģa ražotni. Nupat kā esam uzsākuši īstenot Klimata pārmaiņu finanšu instrumenta programmas līdzfinansēto projektu, kurā paredzēts veikt siltināšanas darbus Glūdas bituma terminālim. Lai sagatavotu asfalta ražošanai nepieciešamo saistvielu, jāuztur ļoti augsta temperatūra – 150 grādi. Ņemot vērā, ka katli tiek darbināti ar dīzeļdegvielu, enerģijas patēriņš ir vērā ņemams, tādēļ nolēmām investēt ap 500 tūkstošus latu siltināšanas darbos. Šo projektu gan būtu īstenojuši neatkarīgi no tā, vai ir pieejams ES līdzfinansējums, jo līdzīgs bituma terminālis Latvijā ir tikai vēl vienai kompānijai, tādēļ vēlējāmies paaugstināt savu konkurētspēju šajā biznesā. Te gan jāpiebilst, ka spēkā esošā ES projektu ieviešanas kārtība ir pārāk smagnēja, lai tos realizētu regulāri. Faktiski uzņēmējam bez profesionālu konsultantu piesaistīšanas nav iespējams veiksmīgi startēt ES atbalsta programmās. Līdz ar to esošā kārtība būtiski sadārdzina projekta izmaksas un atmaksājas realizēt tikai tos projektus, kurus uzņēmējs ieviestu arī bez šī atbalsta. Diemžēl praksē bieži vien lētāk un ātrāk ir iegādāties lietotu iekārtu, nekā pretendēt uz ES programmu līdzfinansējumu.
Jūsu uzņēmums pilsētā atbalsta dažādus kultūras un sporta pasākumus. Pēc kāda principa izvēlaties, kam sniegt atbalstu? Ņemot vērā, ka «Igate» ir viens no lielākajiem pilsētas uzņēmumiem, esam sociāli atbildīgi savu darbinieku un pilsētnieku priekšā. Tā arī ir galvenā motivācija atbalstīt vienu vai otru pasākumu. Prioritāri atbalstām tās organizācijas un pasākumus, kuros ir iesaistījušies mūsu darbinieki. Tradicionāli atbalstām Ledus un Smilšu skulptūru festivālus, kuri nu jau veido pilsētas vizītkarti, un mēs varam būt lepni, ka šādi pasākumi norit tieši Jelgavā. Mūsu redzeslokā ir arī sporta aktivitātes, īpaši jau futbols. Ar FK «Jelgava» sadarbojamies vairāku gadu garumā. Savu atbalstu esam snieguši arī Latvijas Sarkanajam Krustam, invalīdu, pensionāru biedrībai, bērniem bāreņiem un invalīdiem un citām organizācijām. Uzskatu, ka katram pilsētas uzņēmējam savu iespēju robežās būtu jāatbalsta sporta, kultūras vai sociālās aktivitātes, jo tas ir labākais veids, kā apliecināt savu lokālpatriotismu.
Īsi par uzņēmumu
SIA «Ceļu būvniecības sabiedrība «Igate»» Dibināts – 1991. gadā.
Darbības jomas: • asfalta ražošana un ieklāšana; • ceļu būve un meliorācijas darbi; • bruģa ražotne (Vilcē); • bitumena sagatavošanas terminālis (Glūdā); • minerālmateriālu ieguve (Vilcē).
Apgrozījums 2009. gadā – 7,98 miljoni latu (zaudējumi – 1,5 miljoni latu). Apgrozījums 2010. gadā – 7,48 miljoni latu (peļņa – 0,4 miljoni latu). Strādājošo skaits – gadā vidēji 188; sezonas laikā – līdz 260.
Lielākie projekti 2011. gadā: Jelgavas pilsētā: Dobeles šosejas un Raiņa ielas rekonstrukcija; Tērvetes novadā: ielu un ceļu uzturēšana; Dobelē: vēsturiskā centra un Brīvības ielas rekonstrukcija; Meža ceļu būvdarbi pēc VAS «Latvijas valsts meži» pasūtījuma; Rīgā: Bērnu klīniskās universitātes slimnīcas teritorijas labiekārtošana.
Foto: Krišjānis Grantiņš
23.9 °C,
2.8 m/s,
54.9 % 
23.9 °C,
2.8 m/s,
54.9 %