23.6 °C, 1.9 m/s, 85.4 %

Pilsētā

Sākumlapa Portāla “Jelgavas Vēstnesis” arhīvsPilsētā«Jelgavas ielās strādājam ar īpašu atbildības sajūtu»
«Jelgavas ielās strādājam ar īpašu atbildības sajūtu»
09/07/2011

«Salīdzinoši bieži izskan pārmetumi, ka «Igate» uzvar lielākajā daļā no pilsētā izsludinātajiem iepirkumiem ceļu būves jomā. Tomēr tiem nav nekāda pamata, jo mēs šo gadu laikā esam uzkrājuši nozīmīgu pieredzi šajā nozarē, nodrošinot pilnu ražošanas ciklu, sākot no minerālmateriālu ieguves un asfaltbetona saistvielu sagatavošanas, beidzot ar asfalta ieklāšanas darbiem. Par to, ka esam konkurētspējīgi ne tikai darbu izpildes kvalitātes ziņā, bet arī izmaksās, liecina kaut vai tas, ka spējam uzvarēt konkursos arī tādās pilsētās kā Rīga, Jēkabpils, Dobele, Saldus. Esam spējuši pārvarēt krīzi un nu jau jūtamies pietiekami stabili, lai atkal domātu par attīstību,» atzīst SIA «Ceļu būvniecības sabiedrība «Igate»» valdes priekšsēdētājs Māris Peilāns.

Jānis Kovaļevskis

«Salīdzinoši bieži izskan pārmetumi, ka «Igate» uzvar
lielākajā daļā no pilsētā izsludinātajiem iepirkumiem ceļu būves
jomā. Tomēr tiem nav nekāda pamata, jo mēs šo gadu laikā esam
uzkrājuši nozīmīgu pieredzi šajā nozarē, nodrošinot pilnu ražošanas
ciklu, sākot no minerālmateriālu ieguves un asfaltbetona saistvielu
sagatavošanas, beidzot ar asfalta ieklāšanas darbiem. Par to, ka
esam konkurētspējīgi ne tikai darbu izpildes kvalitātes ziņā, bet
arī izmaksās, liecina kaut vai tas, ka spējam uzvarēt konkursos arī
tādās pilsētās kā Rīga, Jēkabpils, Dobele, Saldus. Esam spējuši
pārvarēt krīzi un nu jau jūtamies pietiekami stabili, lai atkal
domātu par attīstību,» atzīst SIA «Ceļu būvniecības sabiedrība
«Igate»» valdes priekšsēdētājs Māris Peilāns.

Šogad CBS «Igate» darbus pilsētā, rekonstruējot Dobeles šoseju un
Raiņa ielu, veiks par vairāk nekā sešiem miljoniem latu. Par to,
kāda ir situācija ceļu būves nozarē un cik kvalitatīvi tiek būvētas
Jelgavas ielas, – sarunā ar uzņēmuma vadītāju M.Peilānu.

Pēc VAS «Latvijas valsts ceļi» sniegtās informācijas,
ceturtā daļa no Latvijas ceļiem ar asfaltbetona segumu vērtējami kā
sabrukuši. Vēl sliktākā stāvoklī ir grants ceļi, no kuriem
sabrukuši esot pat 38 procenti no kopējā apjoma. Vai situācija
tiešām ir tik bēdīga?

Jāapzinās, ka ceļu būves jomā visus šos gadus katastrofāli ir
trūcis naudas, jo politiķiem vienmēr bijis jāizšķiras starp
līdzekļu novirzīšanu sociālajām vajadzībām, veselības aprūpei vai
infrastruktūras attīstībai. Diezin vai naudas kādreiz būs
pietiekami, tādēļ piekrītu atziņai, ka pašreizējos apstākļos mūsu
ceļu tīkls ir diezgan liels, lai to kvalitatīvi spētu uzturēt tik
ierobežots nodokļu maksātāju skaits. Jānāk talkā Eiropai. Līdz ar
to diezin vai ir kādi unikāli paņēmieni, kā īsā laikā situāciju
uzlabot. Grūti spriest, vai uzņēmēji stāvēs rindā, lai iesaistītos
publiskās un privātās partnerības projektos, jo finanšu sektors
šādus projektus nav gatavs finansēt. Būtu arī naivi domāt, ka nāks
ārvalstu kompānijas un uzbūvēs mums labus ceļus – tāpat strādās
vietējās firmas, bet ārzemnieki tikai «nosmels» peļņu. Mums jau
bija piemērs, kad Brīvības bulvārī Jelgavā strādāja lietuvieši,
vienlaikus asfaltējot arī apbraucamos ceļus, – Aviācijas ielā
«Igate» asfaltbetona segumu neklāja, un pēc gada ekspluatācijas tas
jau bija bojāts, kaut gan tika izmantota tā pati tehnoloģija, kuru
citās ielās izmantojam mēs. Jāturpina mērķtiecīgi strādāt un
izmantot ES struktūrfondu līdzekļi, īpašu uzmanību pievēršot
būvniecības kvalitātei, lai vismaz par sakārtotajām ielām un ceļiem
galva vairs nesāp.

CBS «Igate» kā ģenerāluzņēmējs vai apakšuzņēmējs bijusi
iesaistīta daudzos no pilsētā realizētajiem ielu un ceļu
rekonstrukcijas darbiem. Kā paši vērtējat paveikto un kā raksturotu
pilsētas ielu stāvokli?

Uzskatu, ka Jelgavā situācija nav tik bēdīga kā citur Latvijā, jo
pašvaldība visus pēdējos gadus ir plānveidīgi strādājusi, lai
rekonstruētu un atjaunotu ielu segumu. Mums vienmēr bijusi svarīga
uzņēmuma reputācija, tādēļ saviem objektiem sekojam līdzi arī pēc
garantijas termiņa beigām, analizējam, kad parādās pirmās plaisas,
lai saprastu, kura tehnoloģija un saistmateriāli mūsu pilsētā kalpo
visilgāk. Ne mazāk svarīgi ir arī tas, kā šīs rekonstruētās ielas
tiek uzturētas, jo, pareizi veicot uzturēšanas darbus, var būtiski
paildzināt seguma kalpošanas laiku. Jāuzteic arī pašvaldības
aģentūra «Pilsētsaimniecība», kurai ir profesionāla komanda un
pieredze darbu vadīšanā. Jelgavā teju visi materiāli, kas tiek
noņemti no atjaunojamajiem ielu posmiem, tiek lietderīgi izmantoti,
piemēram, drupinātais asfalts un grunts tiek izmantota, lai
sakārtotu mazākas nozīmes ielas un ceļus. Arī nozāģētie koki
sadarbībā ar pilsētas Sociālo lietu pārvaldi tiek izmantoti kā
malka maznodrošināto jelgavnieku vajadzībām. Ar šādu praksi citur
neesam sastapušies, tādēļ šo saimniecisko pieeju varu tikai
uzteikt. 

Pagājušajā gadā noslēdzāt līgumu par Dobeles šosejas
rekonstrukciju, paredzot, ka darbi jāpabeidz divu gadu laikā. Šogad
vērojama tendence, ka būvniecības darbu izmaksas aug – vai spēsiet
iekļauties iepriekš apstiprinātajās tāmēs?

Līdz šim nevienu projektu neesam atstājuši pusratā, arī Dobeles
šosejā visus līgumā paredzētos darbus paveiksim līdz rudenim, kā
iepriekš bija plānots, neskatoties uz izmaksu pieaugumu. No
finansiālā viedokļa daudz neizdevīgāks mums bija Lielās ielas un
Dobeles šosejas rekonstrukcijas projekts no Dambja ielas līdz
Atmodas ielai. 2009. gadā tirgus situācija bija tāda, ka par
reālajām cenām nevienā konkursā uzvarēt nebija iespējams. Arī mums
nācās izšķirties par to, vai atlaist visus darbiniekus un nogaidīt
labākus laikus vai turpināt strādāt un ciest zaudējumus. Bija
zināms spīts, nevēlējāmies padoties, tādēļ izvēlējāmies otro
variantu un turpinājām strādāt. Tādēļ 2009. gadu noslēdzām ar 1,5
miljonu latu lieliem zaudējumiem, toties saglabājām darba vietas un
savu reputāciju, norēķinoties ar visiem piegādātājiem un
pakalpojumu sniedzējiem.

Kā kopumā pārdzīvojāt krīzi?
Bija brīdis, kad izskatījām iespēju lūgt tiesisko aizsardzību.
Finanšu sektors stagnēja, kā jau lielākajai daļai uzņēmumu, arī
mums bija problēmas ar apgrozāmajiem līdzekļiem. Diemžēl nevarējām
atrast kopsaucējus ar bankām, kuras mūs tobrīd finansēja («DnB
Nord» banka un «Swedbank»). Šīs bankas neatzina pat Latvijas Valsts
garantiju aģentūras sniegtās garantijas. Daļēji par to, ka uzņēmums
izdzīvoja, varam pateikties «Citadeles» bankai, kura sniedza
atbalstu, lai varētu norēķināties ar kreditoriem. Pamatā šīm
finanšu problēmām bija tas, ka izšķīrāmies saglabāt darba vietas un
turpināt strādāt par dempinga cenām. Diemžēl lielai daļai uzņēmumu
tas beidzās liktenīgi.

Kuras pozīcijas šogad visvairāk ir ietekmējušas pašizmaksu
ceļu būvniecības darbos?

Ceļu būvē lielākā daļa izmaksu piesaistītas naftas produktu cenām,
jo līdz pat 50 procentiem no asfalta cenas veido saistvielas jeb
bitumens, kuru importējam no Lietuvas, Krievijas, Baltkrievijas un
Ukrainas. Augot maksai par naftas produktiem, aug arī bitumena
cena. Tāpat palielinājušās transporta izmaksas un minerālmateriālu,
piemēram, grants, šķembu, cenas. Arī konkurence starp piegādātājiem
ir mazinājusies, jo daudzi, kaut vai tie paši transporta uzņēmumi,
pēdējo gadu laikā neizturēja krīzi, bet palikušie vairs nevēlas
strādāt par zemām cenām. Līdz ar to šobrīd cenas ceļu būves jomā ir
gandrīz atgriezušās tajā līmenī, kāds tas bija pirms krīzes.
Savukārt izmaksas uz darbaspēku nav mainījušās. Gluži otrādi –
cilvēki par to pašu algu padara vairāk un kvalitatīvāk. Mums nav
problēmu ar darbaspēku, jo maksājam tirgus situācijai
konkurētspējīgu atalgojumu.

Vai zināmas priekšrocības pret konkurentiem nodrošina tas,
ka paši ražojat asfaltbetonu, bruģi un citus ceļu būvē
nepieciešamos minerālmateriālus?

Tas dod drošības sajūtu, jo mums vienmēr ir pieejami visi
nepieciešamie materiāli, tomēr jārēķinās, ka pieprasījums pēc bruģa
un minerālmateriāliem ir ievērojami krities. Līdz ar to pārdodam
tikai ap 20 procentiem no kopējā materiālu apjoma, pārējo
izmantojam savos objektos. Turklāt jārēķinās ar to, ka mūsu darbs
ir sezonāls, bet cilvēkiem darba vietas jānodrošina visa gada
garumā. Tad nu meklējam iespējas, kur šos cilvēkus nodarbināt arī
ārpus ceļu nozares.

Viens no lielākajiem ceļu darbiem pilsētā šogad ir Raiņa
ielas rekonstrukcija. Arī šajā objektā uzvarējāt iepirkumā par ceļa
seguma atjaunošanu un lietusūdens kanalizācijas izbūvi. Darbi
jāveic paralēli ūdenssaimniecības komunikāciju izbūvei, par ko
atbild cits uzņēmums. Kā organizējat šos darbus, jo rezultātu taču
vērtēs pēc tā, cik gluda būs iela pēc tās
atjaunošanas?

Raiņa ielas projektā «Igate» ir ģenerāluzņēmējs, tādēļ darīsim
visu, lai iekļautos noteiktajā termiņā un nodrošinātu kvalitāti.
Bieži tiekamies ar «Pilsētsaimniecības» un «Jelgavas ūdens»
speciālistiem, lai darbi ritētu bez aizķeršanās. Mūsu pieredze
apliecina, ka lielā mērā projekta veiksmīga realizācija atkarīga no
tā, cik kvalitatīvus apakšuzņēmējus piesaista «ģenerālis». Tam
pievēršam īpašu uzmanību, pētām gan uzņēmumu bilances, gan
iepriekšējo pieredzi līdzīgu projektu realizācijā. Šis ir
pietiekami sarežģīts projekts, lai neuzticētu darbus lētākajam
apakšuzņēmējam, jo par paveikto atbildēs «Igate».

CBS «Igate» izmantojusi iespēju un modernizējusi savu
ražošanas procesu, piesaistot ES līdzfinansējumu. Kas tie bijuši
par projektiem un kādus rezultātus esat sasnieguši?

Ar ES atbalstu pirms vairākiem gadiem izbūvējām jaunu bruģa
ražotni. Nupat kā esam uzsākuši īstenot Klimata pārmaiņu finanšu
instrumenta programmas līdzfinansēto projektu, kurā paredzēts veikt
siltināšanas darbus Glūdas bituma terminālim. Lai sagatavotu
asfalta ražošanai nepieciešamo saistvielu, jāuztur ļoti augsta
temperatūra – 150 grādi. Ņemot vērā, ka katli tiek darbināti ar
dīzeļdegvielu, enerģijas patēriņš ir vērā ņemams, tādēļ nolēmām
investēt ap 500 tūkstošus latu siltināšanas darbos. Šo projektu gan
būtu īstenojuši neatkarīgi no tā, vai ir pieejams ES
līdzfinansējums, jo līdzīgs bituma terminālis Latvijā ir tikai vēl
vienai kompānijai, tādēļ vēlējāmies paaugstināt savu konkurētspēju
šajā biznesā. Te gan jāpiebilst, ka spēkā esošā ES projektu
ieviešanas kārtība ir pārāk smagnēja, lai tos realizētu regulāri.
Faktiski uzņēmējam bez profesi­onālu konsultantu piesaistīšanas nav
iespējams veiksmīgi startēt ES atbalsta programmās. Līdz ar to
esošā kārtība būtiski sadārdzina projekta izmaksas un atmaksājas
realizēt tikai tos projektus, kurus uzņēmējs ieviestu arī bez šī
atbalsta. Diemžēl praksē bieži vien lētāk un ātrāk ir iegādāties
lietotu iekārtu, nekā pretendēt uz ES programmu
līdzfinansējumu.

Jūsu uzņēmums pilsētā atbalsta dažādus kultūras un sporta
pasākumus. Pēc kāda principa izvēlaties, kam sniegt
atbalstu?

Ņemot vērā, ka «Igate» ir viens no lielākajiem pilsētas uzņēmumiem,
esam sociāli atbildīgi savu darbinieku un pilsētnieku priekšā. Tā
arī ir galvenā motivācija atbalstīt vienu vai otru pasākumu.
Prioritāri atbalstām tās organizācijas un pasākumus, kuros ir
iesaistījušies mūsu darbinieki. Tradicionāli atbalstām Ledus un
Smilšu skulptūru festivālus, kuri nu jau veido pilsētas vizītkarti,
un mēs varam būt lepni, ka šādi pasākumi norit tieši Jelgavā. Mūsu
redzeslokā ir arī sporta aktivitātes, īpaši jau futbols. Ar FK
«Jelgava» sadarbojamies vairāku gadu garumā. Savu atbalstu esam
snieguši arī Latvijas Sarkanajam Krustam, invalīdu, pensionāru
biedrībai, bērniem bāreņiem un invalīdiem un citām organizācijām.
Uzskatu, ka katram pilsētas uzņēmējam savu iespēju robežās būtu
jāatbalsta sporta, kultūras vai sociālās aktivitātes, jo tas ir
labākais veids, kā apliecināt savu lokālpatriotismu.

Īsi par uzņēmumu

SIA «Ceļu būvniecības sabiedrība «Igate»»
Dibināts – 1991. gadā.

Darbības jomas:
• asfalta ražošana un ieklāšana;
• ceļu būve un meliorācijas darbi;
• bruģa ražotne (Vilcē);
• bitumena sagatavošanas terminālis (Glūdā);
• minerālmateriālu ieguve (Vilcē).

Apgrozījums 2009. gadā – 7,98 miljoni latu
(zaudējumi – 1,5 miljoni latu).
Apgrozījums 2010. gadā – 7,48 miljoni latu (peļņa
– 0,4 miljoni latu).
Strādājošo skaits – gadā vidēji 188; sezonas laikā
– līdz 260.

Lielākie projekti 2011. gadā:
Jelgavas pilsētā:    Dobeles šosejas un Raiņa ielas
rekonstrukcija;
Tērvetes novadā:   ielu un ceļu uzturēšana;
Dobelē:             
   vēsturiskā centra un Brīvības ielas
rekonstrukcija;
                           
Meža ceļu būvdarbi pēc VAS «Latvijas valsts meži» pasūtījuma;
Rīgā:                   
Bērnu klīniskās universitātes slimnīcas teritorijas
labiekārtošana. 

Foto: Krišjānis Grantiņš