15 °C, 1.3 m/s, 94.5 %

Latvijā

Sākumlapa Portāla “Jelgavas Vēstnesis” arhīvsLatvijā«Jelgavas mašīnbūves rūpnīcai» lielākās problēmas rada produkcijas viltotāji
«Jelgavas mašīnbūves rūpnīcai» lielākās problēmas rada produkcijas viltotāji
04/04/2012

Neviens cits uzņēmums oficiāli neražo tādas eļļošanas un bremzēšanas sistēmas kā AS «Jelgavas mašīnbūves rūpnīca», jo tās ir Jelgavā izstrādātas un nepārtraukti tiek pilnveidotas. Uzņēmums nepārtraukti cīnās ar savas produkcijas viltotājiem, intervijā biznesa portālam «Nozare.lv» uzsvēris «Jelgavas mašīnbūves rūpnīcas» valdes priekšsēdētājs Pēteris Bila.

www.jelgavasvestnesis.lv

Neviens cits uzņēmums oficiāli neražo tādas eļļošanas un
bremzēšanas sistēmas kā AS «Jelgavas mašīnbūves rūpnīca», jo tās ir
Jelgavā izstrādātas un nepārtraukti tiek pilnveidotas. Uzņēmums
nepārtraukti cīnās ar savas produkcijas viltotājiem, intervijā
biznesa portālam «Nozare.lv» uzsvēris «Jelgavas mašīnbūves
rūpnīcas» valdes priekšsēdētājs Pēteris Bila.

«Diemžēl Austrumu tirgū cīnīties ar viltotājiem ir sarežģīti, jo
dažiem klientiem ir vienalga, kas ir ražotājs, ka tikai lētāk,»
sacīja Bila.

Viņš portālam skaidrojis, ka eļļošanas un bremzēšanas sistēmas
lielgabarīta iekārtām metalurģiskajos kombinātos ir «Jelgavas
mašīnbūves rūpnīcas» pamatprodukcija jau kopš tiem laikiem, kad
rūpnīca pēc kara tika uzcelta.

«Protams, dažādi viltus ražotāji ik pa laikam rodas visās malās.
Īpaši daudz viltotāju ir Ukrainā, kas atražo Jelgavas produkciju un
pārdod to, apgalvojot, ka iekārta ir ražota «Jelgavas mašīnbūves
rūpnīcā», pat nekautrējas uz saviem pakaļdarinājumiem izvietot
«Jelgavas mašīnbūves rūpnīcas» logo. Cita ceļa jau šiem viltotājiem
nav, jo kas tad pirks nepazīstama ražotāja produkciju,» sacīja
Bila.

Jautāts, vai uzņēmuma izstrādājumi nav aizsargāti ar patentu,
Bila sacīja, ka sertifikāti ir, taču Ukrainā vienalga vilto visu,
kas ienāk prātā. «Tā ir liela problēma, jo pakaļdarinājumi ir lēti
un nekvalitatīvi, bet, zinot to, ka «Jelgavas mašīnbūves rūpnīcas»
izstrādājumi ir kvalitatīvi, patērētāji tos pieprasa, un šie
viltojumi nenāk mums par labu,» piebilda Bila.

«Drīzāk cerības saistām ar to, ka klienti sāks atšķirt lētu un
nekvalitatīvu produktu no dārgāka, bet oriģināla un kvalitatīva.
Var jau sapirkties dažādus štruntus, bet beigās tas iznāks dārgāk,»
skaidroja Bila.

AS «Jelgavas mašīnbūves rūpnīca» un tās mātesuzņēmumam SIA
«Madara» 2011. gadā salīdzinājumā ar 2010. gadu bija aptuveni 30%
apgrozījuma pieaugums.

Koncernā ir mātesuzņēmums «Madara» un meitasuzņēmums «Jelgavas
mašīnbūves rūpnīca», kopējais apgrozījums pērn bija aptuveni 2,5
miljoni eiro (1,75 miljoni latu), sacīja Bila, piebilstot, ka
būtībā abi uzņēmumi arī strādā kopā.

Jelgavā plānots izveidot jaunu metālapstrādes rūpnīcu, kurā
tiktu ražoti vara cauruļu savienojumi jeb fitingi. Projektu
paredzēts īstenot kopā ar Krievijas kompāniju «Uraļskaja
gorno-metallurgičeskaja kompānija» (UGMK), investējot desmit
miljonus latu. Plānotais rūpnīcas apgrozījums varētu sasniegt 100
miljonus eiro (70 miljonus latu) gadā. Projekts ir iesniegts
Latvijas Investīciju un attīstības aģentūrā, lai pretendētu uz
Eiropas Savienības līdzfinansējuma saņemšanu.

«Jelgavas mašīnbūves rūpnīca» izveidota 1950. gadā. Tā tika
privatizēta 1996. gadā. Uzņēmuma pamatprodukcija ir dažāda veida
eļļošanas un bremžu iekārtas.

AS «Jelgavas mašīnbūves rūpnīca» apgrozījums 2010. gadā bija 733
731 lats, kas ir par 85,6% vairāk nekā 2009. gadā.

2009. gadā uzņēmuma apgrozījums salīdzinājumā ar 2008. gadu bija
samazinājies 3,2 reizes – līdz 395 278 latiem. 2008. gadā uzņēmuma
apgrozījums bija 1,28 miljoni latu.

2010. gadā «Jelgavas mašīnbūves rūpnīcas» zaudējumi bijuši 171
730 lati, kas ir par 121,1% lielāki nekā 2009. gadā.

2009. gadā uzņēmuma zaudējumi bija 77 664 lati, kas ir par 28,5%
vairāk nekā 2008. gada zaudējumi – 60 440 lati.

«Jelgavas mašīnbūves rūpnīcas» lielākais akcionārs ir SIA
«Madara» ar 71,59% akciju paketi. Savukārt SIA «Madara» vienīgais
īpašnieks ir Pēteris Bila.

SIA «Madara» 2010. gadā strādāja ar 568 470 latu apgrozījumu,
bet 2009. gadā apgrozījums bija 155 581 lats.

2010. gadā «Madara» cieta 73 119 latu zaudējumus, bet 2009. gadā
uzņēmums guva 182 418 latu peļņu.