Neviens cits uzņēmums oficiāli neražo tādas eļļošanas un bremzēšanas sistēmas kā AS «Jelgavas mašīnbūves rūpnīca», jo tās ir Jelgavā izstrādātas un nepārtraukti tiek pilnveidotas. Uzņēmums nepārtraukti cīnās ar savas produkcijas viltotājiem, intervijā biznesa portālam «Nozare.lv» uzsvēris «Jelgavas mašīnbūves rūpnīcas» valdes priekšsēdētājs Pēteris Bila.
www.jelgavasvestnesis.lv
«Diemžēl Austrumu tirgū cīnīties ar viltotājiem ir sarežģīti, jo dažiem klientiem ir vienalga, kas ir ražotājs, ka tikai lētāk,» sacīja Bila.
Viņš portālam skaidrojis, ka eļļošanas un bremzēšanas sistēmas lielgabarīta iekārtām metalurģiskajos kombinātos ir «Jelgavas mašīnbūves rūpnīcas» pamatprodukcija jau kopš tiem laikiem, kad rūpnīca pēc kara tika uzcelta.
«Protams, dažādi viltus ražotāji ik pa laikam rodas visās malās. Īpaši daudz viltotāju ir Ukrainā, kas atražo Jelgavas produkciju un pārdod to, apgalvojot, ka iekārta ir ražota «Jelgavas mašīnbūves rūpnīcā», pat nekautrējas uz saviem pakaļdarinājumiem izvietot «Jelgavas mašīnbūves rūpnīcas» logo. Cita ceļa jau šiem viltotājiem nav, jo kas tad pirks nepazīstama ražotāja produkciju,» sacīja Bila.
Jautāts, vai uzņēmuma izstrādājumi nav aizsargāti ar patentu, Bila sacīja, ka sertifikāti ir, taču Ukrainā vienalga vilto visu, kas ienāk prātā. «Tā ir liela problēma, jo pakaļdarinājumi ir lēti un nekvalitatīvi, bet, zinot to, ka «Jelgavas mašīnbūves rūpnīcas» izstrādājumi ir kvalitatīvi, patērētāji tos pieprasa, un šie viltojumi nenāk mums par labu,» piebilda Bila.
«Drīzāk cerības saistām ar to, ka klienti sāks atšķirt lētu un nekvalitatīvu produktu no dārgāka, bet oriģināla un kvalitatīva. Var jau sapirkties dažādus štruntus, bet beigās tas iznāks dārgāk,» skaidroja Bila.
AS «Jelgavas mašīnbūves rūpnīca» un tās mātesuzņēmumam SIA «Madara» 2011. gadā salīdzinājumā ar 2010. gadu bija aptuveni 30% apgrozījuma pieaugums.
Koncernā ir mātesuzņēmums «Madara» un meitasuzņēmums «Jelgavas mašīnbūves rūpnīca», kopējais apgrozījums pērn bija aptuveni 2,5 miljoni eiro (1,75 miljoni latu), sacīja Bila, piebilstot, ka būtībā abi uzņēmumi arī strādā kopā.
Jelgavā plānots izveidot jaunu metālapstrādes rūpnīcu, kurā tiktu ražoti vara cauruļu savienojumi jeb fitingi. Projektu paredzēts īstenot kopā ar Krievijas kompāniju «Uraļskaja gorno-metallurgičeskaja kompānija» (UGMK), investējot desmit miljonus latu. Plānotais rūpnīcas apgrozījums varētu sasniegt 100 miljonus eiro (70 miljonus latu) gadā. Projekts ir iesniegts Latvijas Investīciju un attīstības aģentūrā, lai pretendētu uz Eiropas Savienības līdzfinansējuma saņemšanu.
«Jelgavas mašīnbūves rūpnīca» izveidota 1950. gadā. Tā tika privatizēta 1996. gadā. Uzņēmuma pamatprodukcija ir dažāda veida eļļošanas un bremžu iekārtas.
AS «Jelgavas mašīnbūves rūpnīca» apgrozījums 2010. gadā bija 733 731 lats, kas ir par 85,6% vairāk nekā 2009. gadā.
2009. gadā uzņēmuma apgrozījums salīdzinājumā ar 2008. gadu bija samazinājies 3,2 reizes – līdz 395 278 latiem. 2008. gadā uzņēmuma apgrozījums bija 1,28 miljoni latu.
2010. gadā «Jelgavas mašīnbūves rūpnīcas» zaudējumi bijuši 171 730 lati, kas ir par 121,1% lielāki nekā 2009. gadā.
2009. gadā uzņēmuma zaudējumi bija 77 664 lati, kas ir par 28,5% vairāk nekā 2008. gada zaudējumi – 60 440 lati.
«Jelgavas mašīnbūves rūpnīcas» lielākais akcionārs ir SIA «Madara» ar 71,59% akciju paketi. Savukārt SIA «Madara» vienīgais īpašnieks ir Pēteris Bila.
SIA «Madara» 2010. gadā strādāja ar 568 470 latu apgrozījumu, bet 2009. gadā apgrozījums bija 155 581 lats.
2010. gadā «Madara» cieta 73 119 latu zaudējumus, bet 2009. gadā uzņēmums guva 182 418 latu peļņu.
23.4 °C,
1.8 m/s,
56.7 % 
23.4 °C,
1.8 m/s,
56.7 %