Šorīt no Jelgavas Romas Katoļu katedrāles, saņēmuši bīskapa Edvarda Pavlovska svētību, ap 60 cilvēku devās nepilnus 300 kilometrus garajā svētceļojumā uz Aglonu. To viņi plāno kājām sasniegt 13. augustā, lai 14. un 15. augustā izdzīvotu lielos ticības svētkus.
Ritma Gaidamoviča
No mūsu pilsētas garo ceļu uz Aglonu šodien sāka tādi, kuriem vēl nav pat divi gadi, daudz jauniešu, pieaugušie un arī sirmgalvji. Cits svētceļojumā savus spēkus pārbaudīs pirmo reizi, citam šī jau ceturtā, vēl citam – padsmitā reize. Par svētceļojumu veterāni Jelgavas grupā noteikti var saukt pensionāri Elenu Pētersoni, kuru visi grupas dalībnieki uzņem ar saviļņojumu un apbrīnu. Šī jau viņai ir deviņpadsmitā reize, kad tiks mērots nedaudz vairāk nekā 270 kilometrus garais ceļš uz Aglonu. «Vienkārši pienāk augusts, un man atkal gribas iet. Tās sajūtas nav aprakstāmas. Neskatoties uz savu cienījamo vecumu – pāri 70 gadiem –, pagājušajā gadā izturēju visu ceļu un ceru, ka Dievs dos man arī šogad tikt līdz Aglonai,» atzīst Elena. Kundze uzteic arī savus ceļabiedrus jauniešus. «Mūsu jaunatne ir ļoti izturīga. Neskatoties uz to, ka varbūt dažbrīd šķiet – jāmet miers, visi vienmēr ir aizgājuši līdz galam. Turklāt viņi ir ļoti paklausīgi. Esam draudzīga kompānija, kurā visi viens otru atbalsta,» tā vecākā grupas dalībniece.
Tikpat daudzveidīgi kā svētceļnieku vecuma diapazons ir arī jelgavnieku iemesli, kālab viņi iet svētceļojumā. Daļai jauniešu, kā paši saka, mamma liek, taču kopumā jau esot interesanti, pieaugušie vēlas šādi stiprināt savu ticību, pārbaudīt spēkus, pamēģināt, kas ir svētceļojums.
«Pats iešu jau sesto reizi, bet dēls Dāvids, kuram tieši ceļā – 11. augustā – paliks divi gadi, – otro reizi. Kāpēc ejam? Šī ir viena no iespējām stiprināt savu ticību, uzkrāt lūgšanu pieredzi. Tā mēs parādām, ka tik tiešām viss nav no mums atkarīgs, tomēr visu regulē kāds augstāk stāvošs, un caur svētceļojumu mēs pasakāmies viņam par visu,» tā jelgavnieks Andris Kapsis, uzsverot, ka sajūtas, ieejot Aglonā, neesot aprakstāmas. «Es tās daļēji raksturotu kā uzvaru. Katrā gadījumā, nopērkot jaunu auto, tu negūsi šādas emocijas,» tā Andris.
Apzinoties, ka svētceļojumā var daudz vairāk laika veltīt lūgšanām, tuvāk iepazīt draudzes locekļus, šodien ar Jelgavas grupu ceļā devās arī Kristīne Mitule. «Iešu jau otro reizi, un man tiešām patīk. Jā, nav viegli, taču pēc gada jau grūtumi ir aizmirsušies. Protams, ir fiziski grūti, tad vēl šķiet, ka grupā dažkārt kāda cilvēka rīcība tevi kaitina, taču mīlestība, kas valda grupā, to atsver. Tā ir iespēja ceļa laikā vairāk iepazīt tos cilvēkus, kas ir tev apkārt. Tā mēs svētdienās sanākam uz dievkalpojumu, pēc tā izklīstam, bet te 16 dienās tu vari daudz tuvāk izzināt šos cilvēkus,» tā Kristīne.
Jelgavas grupas maršruts: 31. jūlijs Jelgava – Staļģene (aptuveni 21 kilometrs), 1. augusts Staļģene – Iecava (aptuveni 17 kilometri, 2. augusts Iecava – Stelpe (aptuveni 23 kilometri), 3. un 4. augusts Stelpe – Valle ( aptuveni 20 kilometri), atpūtas diena Valles vidusskolā, 5. augusts Valle – Ērberģe (aptuveni 28 kilometri), 6. augusts Ērberģe – Nereta (aptuveni 29 kilometri), 7. augusts Nereta – Aknīste (aptuveni 27 kilometri), 8. augusts Aknīste (Asare) – Rubeņi (aptuveni 25 kilometri), 9. un 10. augusts Rubeņi – Dunava (aptuveni 17 kilometri), 11. augusts – pulksten 12 Svētā Mise, bīskapa E.Pavlovska vizitācija, pēc vizitācijas ceļa posms Dunava – Nīcgale (15 kilometri), 12. augusts Nīcgale – Višķi (aptuveni 30 kilometri), 13. augusts Višķi – Aglona (aptuveni 19 kilometri), 14. un 15. augusts Aglona.
Foto: Vineta Zelča
5.5 °C,
3.6 m/s,
67.5 % 
5.5 °C,
3.6 m/s,
67.5 %