Šorīt pie Jelgavas Romas Katoļu katedrāles valdīja atkalredzēšanās prieks un skanēja laba vēlējumi – saņēmuši bīskapa svētību, ap 50 cilvēku devās 300 kilometru garajā svētceļojumā uz Aglonu. To viņi plāno sasniegt 13. augustā, lai 14. un 15. augustā izdzīvotu lielos ticības svētkus.
Ritma Gaidamoviča
«Jā, trešajā ceturtajā dienā ir pavisam grūti. Tas ir lūzuma punkts. Kājas noberztas, šķiet, spēki izsīkuši, taču, līdzko to lūzumu pārvari, atlikušais ceļa gabals ir nieks. Šo divu nedēļu laikā, kamēr esi ceļā, tev ir iespēja sakārtot savas domas, smelties gaišumu no labajiem cilvēkiem tev blakus. Svētceļnieki ir tik pozitīvi un izpalīdzīgi! Svētceļojums – tā ir iespēja paskatīties uz dzīvi no cita skatupunkta nekā ikdienas steigā,» atzīst vidusskolniece Liene Grigorjeva, kura uz Aglonu dodas jau trešo reizi kopā ar draudzeni Viktoriju Krasovsku, kurai šis ir otrais svētceļojums.
No mūsu pilsētas garo ceļu uz Aglonu šodien sāka gan tādi, kas vēl ratiņos sēž, gan jaunieši, gan pieaugušie un arī sirmgalvji. Cits svētceļojumā dodas pirmo reizi, citam šī jau ceturtā, vēl citam – padsmitā reize. Piemēram, pensionārei Elenai Pētersonei – deviņpadsmitā. Tikpat atšķirīgi ir arī iemesli, kāpēc cilvēki dodas svētceļojumā, – viens vēlas pabūt kopā ar cilvēkiem, cits – pamēģināt, kas tad ir svētceļojums, vēl kāds – lai pārbaudītu savus spēkus.
Ar mazu satraukumu un pieļaujot, ka visu ceļa gabalu nenoies kājām, šodien ceļā devās Anna Lielupe kopā ar gadu veco meitiņu Elzu. «Kāpēc? Es vienkārši jūtu aicinājumu. Šķiet, ka Dievs man saka: «Ej!». Man gribas būt kopā ar draudzes cilvēkiem un izjust šo svētceļojuma garu, pārbaudīt, kas tas ir. Pieļauju, ka visu ceļa gabalu nenoiešu kājām, taču Aglonā svētkos piedalīsimies noteikti,» tā Anna. Kopumā septītā reize, bet trešā, pašai ejot kājām, šī ir Ingrīdai Lībietei, kura divus gadus bijusi svētceļnieku grupas saimniece, gādājot, lai visi ir paēduši un jūtas labi. «Ceļš uz Aglonu – tā ir iespēja pabūt ar sevi, sakārtot savas domas, sarunāties ar savu iekšējo pasauli. Ziniet, svētceļojums dod tādu spēku! Aizej vienu reizi, un tā jau kļūst par tādu kā slimību, bet labā nozīmē, jo saņem lielu enerģijas lādiņu,» tā Ingrīda, piebilstot, ka šajās divās nedēļās ceļā uz Aglonu ir iespēja smelties dzīvē ko tīru, jo svētceļojumā dodas gaiši cilvēki. «Svarīgākais ir, kas tev kājās. Jābūt ērtiem un pārbaudītiem apaviem, tad viss būs kārtībā,» tā Ingrīda. Līdz šim viņa gājusi kopā ar bērniem, taču šoreiz viņi aizņemti un paliek mājās. Šaliņu ģimene šodien ceļā pavadīja savu 12 gadus veco dēlu Dāvi. «Mēs draudzējamies ar Ozolu ģimeni, kas arī pagājušajā gadā pamudināja Dāvi doties uz Aglonu kājām. Pērn mēs ļoti uztraucāmies, kā tas būs, kā viņam tur ies, vai nebūs par smagu. Tie tomēr ir 300 kilometri! Katru dienu zvanījām, prasījām, kas un kā. Taču šogad sirds ir mierīga. Viņš to izturēja, un, jāteic, puika mainījās. Pēc gājiena uz Aglonu viņš kļuva pieaugušāks, bija norūdīts, apzinīgāks. Tiesa, mācību gada gaitā tas mainās, taču ieguvums noteikti ir. Galvenais, ka viņš pats vēlas iet,» tā mamma Ieva Šaliņa. Pats Dāvis šo sauc par piedzīvojumu un iespēju tikties ar draugiem. «Man patīk daudz staigāt, tāpēc nekas nav grūti,» noteic Dāvis.
Jāpiebilst, ka 5. augustā mūsu svētceļnieku grupa Skaistkalnē piedalīsies Kanepenes svētkos, uz kuriem dosies arī bīskapi Antons Justs un Edvards Pavlovskis.
Jelgavas grupas maršruts: 2. augustā Jelgava-Staļģene, 3. augustā Staļģene-Bauska, 4. augustā Bauska-Skaistkalne, 6. augustā Skaistkalne-Ērberģe, 7. augustā Ērberģe-Nereta, 8. augustā Nereta-Aknīste, 9. augustā Aknīste-Subate, 10. augustā Subate-Ilūkste, 11. augustā Ilūkste-Daugavpils, 12. augustā Daugavpils-Višķi, 13. augustā Višķi-Aglona, no 13. līdz 15. augustam – Aglona.
Foto: Anna Būmane
17.6 °C,
1.7 m/s,
96.9 % 
17.6 °C,
1.7 m/s,
96.9 %