Palielinoties ūdens tūrisma iespējām un ūdens satiksmei Lielupē un Driksā, šī gada aprīlī Jelgavas pilsētas domē pieņemti jauni saistošie noteikumi, kas nosaka, kā jāizmanto šo upju akvatorijas. Lielākoties šie noteikumi regulē pasažieru kuģu darbību un nosaka komercdarbībā iesaistīto peldlīdzekļu kuģošanas maršrutu.
«Izvērtējot specifisko mūsu pilsētas situāciju un tūrisma piedāvājumu, jau šobrīd strādājam pie tā, lai nākotnē papildinātu šos saistošos noteikumus. Taču jāsaprot, ka to mēs varam īstenot, izmantojot tikai esošo normatīvo bāzi,» norāda Jelgavas domes priekšsēdētāja vietnieks Jurijs Strods.
Ūdens tūrisma pakalpojumus šogad Jelgavā piedāvā trīs kuģi un motorjahta, pilsētā ir divas airēšanas sporta bāzes, jahtklubs, kā arī pieejama virkne dažādu ūdens sporta iespēju. Tāpat ir ierīkotas divas labiekārtotas peldvietas, kuras izmanto simtiem atpūtnieku un peldētgribētāju. Līdz šim kārtību Jelgavas ūdeņos noteica Ministru kabineta noteikumi par kuģošanas līdzekļu satiksmi iekšējos ūdeņos. Jāpiebilst, ka Lielupe un Driksa nav vienīgās upes, kas šķērso Jelgavas pilsētas teritoriju, taču Svētes upē, līdzīgi kā Platones upē, nav pašvaldības izveidotas kuģošanas līdzekļu stāvvietas, kā arī nav izvietotas navigācijas zīmes.
Kādēļ nepieciešami papildu noteikumi?
Saistošo noteikumu «Par Jelgavas pilsētas administratīvajā teritorijā ietilpstošās Lielupes upes daļas un Driksas upes izmantošanu» mērķis ir nodrošināt ilgtspējīgu un racionālu ūdens resursu izmantošanu, kā arī drošu un kontrolētu pasažieru kuģu pakalpojumu sniegšanu un citu komercpārvadājumiem paredzēto kuģošanas līdzekļu satiksmi Jelgavas administratīvās teritorijas upju akvatorijā. «Par šādu noteikumu izstrādi tika domāts jau ilgāku laiku. Palielinoties ūdens satiksmes intensitātei, mums bija jārod risinājumi, kā samazināt riskus. Pilsētā ir divas pludmales, kurās atpūšas daudz jelgavnieku, bet pa to pašu upi savus pakalpojumus sniedz arī vairāki kuģi, tādēļ svarīgi, lai visiem būtu skaidra kārtība, kā tiek izmantotas abas upes,» skaidro J.Strods.
Savukārt Jelgavas Pašvaldības policijas priekšnieka vietnieks Andris Lakstīgala norāda, ka jaunie saistošie noteikumi izstrādāti specifiski Jelgavai un šīs pilsētas ūdens infrastruktūrai: «Pirms tam tūrisma kuģi varēja veikt manevrus, kur tie nebija vēlami un radīja bīstamību gan sev, gan arī apkārtējiem. Piemēram, kuģim «Jūrmala» ir ierobežota manevrētspēja, tādēļ svarīgi, lai brīžos, kad tiek veikti šādi manevri, tā apkārtnē atrodas pēc iespējas mazāk traucēkļu. Šobrīd ir saskaņoti kuģošanas maršruti, un tādējādi mēs esam samazinājuši iespējamos riskus. Tāpat ir noteiktas vietas, kur var peldēt ar SUP dēļiem un braukt ar ūdens velosipēdiem.»
Arī pašvaldības iestādes «Pilsētsaimniecība» vadītāja vietniece Sandra Liepiņa min praktiskus iemeslus jaunu noteikumu izstrādei un kuģu stāvvietu saskaņošanai. «Iepriekšējos gados pakāpeniski palielinājies pieprasījums pēc pašvaldības izveidoto kuģošanas līdzekļu stāvvietu izmantošanas. Stāvvietas lieto gan kuģošanas līdzekļi, kas piedāvā pakalpojumus tūristiem, gan arī jebkurš cits kuģošanas līdzeklis. Kuģošanas līdzekļiem, kas apkalpo tūristus, līdz šim ir nācies saskarties ar situāciju, ka, veicot izbraukumu un atgriežoties no tā atpakaļ, stāvvieta jau ir aizņemta,» stāsta S.Liepiņa.
Jāpiebilst, ka pie saistošo noteikumu izstrādes darbojās Pašvaldības policija, «Pilsētsaimniecība», Jelgavas reģionālais Tūrisma centrs (JRTC) un Jelgavas pašvaldības operatīvās informācijas centrs (POIC).
Ko nosaka jaunie noteikumi?
Jaunajos noteikumos ir izstrādāti punkti, kas attiecas gan uz privātpersonām, gan arī juridiskām personām. Jau vairākus gadus Jelgavas iekšējos ūdeņos ir aizliegta zemūdens medniecība, bet no šī gada ir aizliegts arī veikt niršanu upes akvatorijā. Tāpat ir noteikts, ka par satiksmes negadījumiem vai situācijām, kas var apdraudēt kuģošanas satiksmi, ir jāziņo, zvanot uz vienoto ārkārtas palīdzības izsaukumu numuru 112 vai POIC bezmaksas tālruni – 8787.
«Mēs esam saņēmuši sūdzības par to, ka tiek pārsniegts kuģošanas ātrums Driksas upē, tāpat ir bijuši mēģinājumi lēkt no Lielupes tilta. Ir nācies sastapties ar situāciju, kad apgāzies ūdens velosipēds, kā arī virkni citu bīstamu gadījumu. Svarīgi, ka, pateicoties jauno noteikumu izstrādei, visi zina, ko ārkārtas situācijā darīt un kam ziņot,» norāda POIC vadītājs Gints Reinsons.
Galvenā uzmanība jaunajos noteikumos pievērsta ūdens tūrismam. Paredzēts, ka kuģošanas līdzekļi upes akvatoriju var izmantot pasažieru komercpārvadājumiem, saskaņojot maršrutu ar Jelgavas pilsētas pašvaldības iestādi JRTC, bet Jelgavas pilsētas pašvaldības iestāde «Pilsētsaimniecība» izsniedz saskaņojumu par kuģošanas līdzekļu stāvvietu. Savukārt ūdens velosipēdu, sērfošanai paredzēto dēļu (SUP) vai citu sportam un atpūtai paredzēto peldlīdzekļu izmantošanu komercdarbībai upes akvatorijā atļauts īstenot vietā vai maršrutā, kas saskaņots ar JRTC.
Kuģu īpašnieki ar jauno kārtību apmierināti
Šobrīd Jelgavā tūrisma pakalpojumus nodrošina trīs kuģi un motorjahta. Izmēros lielākais no tiem ir 38 metrus garais un 5 metrus platais kuģītis «Jūrmala», kas uz klāja var uzņemt līdz 130 pasažieriem. Kuģis savus pakalpojumus veic pa vairākiem maršrutiem, viens no tiem piedāvā iespēju kuģot līdz pat Majoriem. «Jaunie noteikumi nav nekas īpašs. Mēs esam strādājuši Rīgā, kur ir noteikti ļoti stingri maršruti un stāvvietas. Domāju, ka tas ir tikai loģiski, ka pilsētas atbildīgās institūcijas ir informētas par mūsu maršrutiem un kuģošanas laikiem. Jāņem vērā, ka mūsu kuģim tomēr ir ierobežotas manevrēšanas iespējas. Ceru, ka jaunie noteikumi stingrāk kontrolēs ūdens velosipēdistu darbības, jo viņi bieži vien rada bīstamas situācijas, cenšas tuvoties kuģim un provocē kapteini raidīt skaņas signālus. Tāpat ir bijuši gadījumi, kad atpūtnieki ir atradušies acīm redzamā alkohola reibumā,» stāsta kuģa menedžere Natālija Boiko.
Līdzīgs viedoklis ir pieredzējušajam kapteinim ar 40 gadu kuģošanas stāžu Genādijam Kostjukovam, kurš Jelgavā stūrē kuģi «Mītava». «Noteikumi ir nepieciešami, lai drošāk justos gan mēs, gan arī citi kuģotāji. Saprotu, ka pilsētai ir jāzina, kāds ir mūsu maršruts, lai varētu plānot satiksmes attīstību. Uz ūdens ir jābūt kārtībai,» saka G.Kostjukovs.
Savukārt atpūtas jahtas «Frīda» kapteinis Artis Jansons uzskata, ka šobrīd Jelgavā kursējošo kuģīšu vidū valda sapratne. «Jāsaprot, ka Jelgavā esošo tūrisma kuģu vidū nav nekādas cīņas, mēs izturamies laipni viens pret otru un ievērojam kuģošanas noteikumus. Mani vairāk uztrauc katamarāni un SUP dēļu lietotāji, jo viņi nesaprot, ka upe ir tas pats, kas ceļš, tikai kuģi nevar tik ātri apturēt. Savukārt peldētāji rada bīstamību, peldot ārpus peldēšanai norādītās teritorijas, tālāk par bojām. Šāda rīcība tiešām rada apdraudētību.»
Jāpiebilst, ka kuģotājiem galvenokārt ir jāņem vērā Ministru kabineta izstrādātie kuģošanas noteikumi, kuri, līdzīgi kā CSDD izstrādātie noteikumi, nosaka skaidru kuģošanas kārtību – gan to, ar kādu ātrumu pārvietoties, gan arī to, kam jādod ceļš, kā arī citus svarīgus aspektus. Lielupē un Driksā maksimālais kuģošanas ātrums ir 8 kilometri stundā.
Ne visi ievēro kuģošanas noteikumus
Lai arī kuģu kapteiņiem savstarpēju pretenziju nav, tomēr ne visi Lielupes un Driksas akvatorijas lietotāji ir apmierināti ar esošo situāciju. Piemēram, Jelgavas jahtkluba vadītājs Aleksandrs Jakovļevs nav apmierināts ar kuģu radītajiem viļņiem: «Mums kā jahtklubam ir svarīgi, lai mūsu apkārtnē esošo ūdens teritoriju noteikumos iekļautu kā atpūtas zonu, tādējādi citi kuģotāji šajā vietā samazinātu braukšanas ātrumu. Šobrīd ir izvietota pat speciāla navigācijas zīme, kas nosaka, ka jahtkluba tuvumā nedrīkst veidot lielus viļņus. Šajā jautājumā mums ir radušās pretenzijas pret kuģi «Jūrmala», kas pēc gabarītiem ir liels ūdens transportlīdzeklis un rada lielus viļņus. Tāpat esam konstatējuši, ka šis kuģis ir arī pārkāpis ātruma ierobežojumu. Jahtklubā īrē pieejamas arī četras airu laivas un 13 dažāda izmēra ūdens velosipēdi. Runājot par ūdens velosipēdistu radītajām nekārtībām pilsētas ūdeņos, jahtkluba vadītājs atzīst, ka pirms peldlīdzekļa izīrēšanas klients parakstās, ka ir iepazinies ar kārtības noteikumiem. «Cenšamies kontrolēt situāciju un iepazīstināt klientus ar galvenajiem drošības nosacījumiem uz ūdens. Alkohola lietošanu mums ir grūti kontrolēt, jo nezinām, kas atrodas klienta personīgajās somās un maisiņos. Šajā jautājumā mēs ceram uz Pašvaldības policijas palīdzību,» saka A.Jakovļevs.
Savukārt SUP dēļu lietotāji atbilstoši saskaņotajam maršrutam var doties apkārt abām Jelgavas salām – Pasta salai un Pils salai. Šobrīd īrei pieejami 12 SUP dēļi, tādēļ arī šie ūdens sporta transporta līdzekļi tiek aktīvi izmantoti Lielupes un Driksas akvatorijās. Nomas pārstāvis Kaspars Birzulis pauž bažas par striktas kārtības nodrošināšanu Jelgavas ūdeņos: «Satiksmi uz ūdens kontrolēt ir sarežģīti. Kā piemēru varu minēt kuģi «Jūrmala», kas, manuprāt, Jelgavas ūdeņiem ir nedaudz par lielu, tam ir grūtības manevrēt. Šī iemesla dēļ bieži vien rodas pārmetumi citu virzienā. Grūti prognozēt, kā būs iespējams risināt situāciju, ja Lielupē vai Driksā sāks kursēt vēl pāris šāda izmēra kuģi.» Tāpat K.Birzulis min, ka Ministru kabineta izstrādātajos noteikumos nav konkrēti minēti nedz ūdens velosipēdisti, nedz SUP dēļu lietotāji. Viņa vārdus apstiprina arī Ceļu satiksmes drošības direkcijas Kvalifikācijas daļas speciālists Ojārs Maščinskis: «Ministru kabineta noteikumos trūkst konkrētības, kas tos padara daudzveidīgi interpretējamus.»
Arī Latvijas Jūras administrācijas Kuģošanas drošības departamenta direktors Raitis Mūrnieks norāda, ka liela daļa no Ministru kabineta noteikumos Nr.92 ietvertajām prasībām nav attiecināmas uz ūdens velosipēdiem un SUP dēļiem, jo būtībā attiecīgās prasības uz šiem kuģošanas līdzekļiem nav iespējams piemērot, piemēram, prasību, uzsākot kuģošanu, pārbaudīt kuģošanas līdzekļa dzinēja stāvokli (attiecīgajiem kuģošanas līdzekļiem nav dzinēja) vai prasību piedalīties satiksmē tikai tad, ja kuģošanas līdzeklis atbilst normatīvajos aktos noteiktajām prasībām par apkalpes nokomplektēšanu (attiecīgajiem kuģošanas līdzekļiem netiek izvirzītas šādas prasības).
«Jāatzīst, ka virkne Ministru kabineta noteikumos Nr.92 ietverto prasību savā būtībā ir attiecināmas arī uz ūdens velosipēdiem un SUP dēļiem. Cits jautājums saistās ar faktu, ka liela daļa no šīm ietvertajām prasībām, kuras principā ir piemērojamas arī ūdens velosipēdiem un SUP dēļiem, ir noformulētas salīdzinoši vispārīgi,» norāda eksperts, «tādējādi, kā to pareizi norāda CSDD pārstāvis, vislabākais risinājums ir pašvaldību saistošajos noteikumos iekļaut atbilstošas tiesību normas, kas, ņemot vērā vietējo specifiku, konkretizē Ministru kabineta noteikumos ietvertās vispārējās prasības.»
Lai nerastos lieki starpgadījumi, ūdens velosipēdistiem un SUP dēļu lietotājiem noteikti jāņem vērā, ka gadījumā, ja kaut kas nav konkretizēts pašvaldību saistošajos noteikumos, tas neatbrīvo no pienākuma ievērot Ministru kabineta noteikumus.
Foto: Austris Auziņš