26.4 °C, 3.1 m/s, 36.8 %

Pilsētā

Jelgavas ūdeņos jauna kārtība
13/07/2017

Palielinoties ūdens tūrisma iespējām un ūdens satiksmei Lielupē un Driksā, šī gada aprīlī Jelgavas pilsētas domē pieņemti jauni saistošie noteikumi, kas nosaka, kā jāizmanto šo upju akvatorijas. Lielākoties šie noteikumi regulē pasažieru kuģu darbību un nosaka komercdarbībā iesaistīto peldlīdzekļu kuģošanas maršrutu.

«Izvērtējot specifisko mūsu pilsētas situāciju un tūrisma
piedāvājumu, jau šobrīd strādājam pie tā, lai nākotnē papildinātu
šos saistošos noteikumus. Taču jāsaprot, ka to mēs varam īstenot,
izmantojot tikai esošo normatīvo bāzi,» norāda Jelgavas domes
priekšsēdētāja vietnieks Jurijs Strods.

Ūdens tūrisma pakalpojumus šogad Jelgavā piedāvā trīs kuģi un
motorjahta, pilsētā ir divas airēšanas sporta bāzes, jahtklubs, kā
arī pieejama virkne dažādu ūdens sporta iespēju. Tāpat ir ierīkotas
divas labiekārtotas peldvietas, kuras izmanto simtiem atpūtnieku un
peldētgribētāju. Līdz šim kārtību Jelgavas ūdeņos noteica Ministru
kabineta noteikumi par kuģošanas līdzekļu satiksmi iekšējos ūdeņos.
Jāpiebilst, ka Lielupe un Driksa nav vienīgās upes, kas šķērso
Jelgavas pilsētas teritoriju, taču Svētes upē, līdzīgi kā Platones
upē, nav pašvaldības izveidotas kuģošanas līdzekļu stāvvietas, kā
arī nav izvietotas navigācijas zīmes.

Kādēļ nepieciešami papildu noteikumi?

Saistošo noteikumu «Par Jelgavas pilsētas administratīvajā
teritorijā ietilpstošās Lielupes upes daļas un Driksas upes
izmantošanu» mērķis ir nodrošināt ilgtspējīgu un racionālu ūdens
resursu izmantošanu, kā arī drošu un kontrolētu pasažieru kuģu
pakalpojumu sniegšanu un citu komercpārvadājumiem paredzēto
kuģošanas līdzekļu satiksmi Jelgavas administratīvās teritorijas
upju akvatorijā. «Par šādu noteikumu izstrādi tika domāts jau
ilgāku laiku. Palielinoties ūdens satiksmes intensitātei, mums bija
jārod risinājumi, kā samazināt riskus. Pilsētā ir divas pludmales,
kurās atpūšas daudz jelgavnieku, bet pa to pašu upi savus
pakalpojumus sniedz arī vairāki kuģi, tādēļ svarīgi, lai visiem
būtu skaidra kārtība, kā tiek izmantotas abas upes,» skaidro
J.Strods.

Savukārt Jelgavas Pašvaldības policijas priekšnieka vietnieks
Andris Lakstīgala norāda, ka jaunie saistošie noteikumi izstrādāti
specifiski Jelgavai un šīs pilsētas ūdens infrastruktūrai: «Pirms
tam tūrisma kuģi varēja veikt manevrus, kur tie nebija vēlami un
radīja bīstamību gan sev, gan arī apkārtējiem. Piemēram, kuģim
«Jūrmala» ir ierobežota manevrētspēja, tādēļ svarīgi, lai brīžos,
kad tiek veikti šādi manevri, tā apkārtnē atrodas pēc iespējas
mazāk traucēkļu. Šobrīd ir saskaņoti kuģošanas maršruti, un
tādējādi mēs esam samazinājuši iespējamos riskus. Tāpat ir
noteiktas vietas, kur var peldēt ar SUP dēļiem un braukt ar ūdens
velosipēdiem.»

Arī pašvaldības iestādes «Pilsētsaimniecība» vadītāja vietniece
Sandra Liepiņa min praktiskus iemeslus jaunu noteikumu izstrādei un
kuģu stāvvietu saskaņošanai. «Iepriekšējos gados pakāpeniski
palielinājies pieprasījums pēc pašvaldības izveidoto kuģošanas
līdzekļu stāvvietu izmantošanas. Stāvvietas lieto gan kuģošanas
līdzekļi, kas piedāvā pakalpojumus tūristiem, gan arī jebkurš cits
kuģošanas līdzeklis. Kuģošanas līdzekļiem, kas apkalpo tūristus,
līdz šim ir nācies saskarties ar situāciju, ka, veicot izbraukumu
un atgriežoties no tā atpakaļ, stāvvieta jau ir aizņemta,» stāsta
S.Liepiņa.

Jāpiebilst, ka pie saistošo noteikumu izstrādes darbojās
Pašvaldības policija, «Pilsētsaimniecība», Jelgavas reģionālais
Tūrisma centrs (JRTC) un Jelgavas pašvaldības operatīvās
informācijas centrs (POIC).

Ko nosaka jaunie noteikumi?

Jaunajos noteikumos ir izstrādāti punkti, kas attiecas gan uz
privātpersonām, gan arī juridiskām personām. Jau vairākus gadus
Jelgavas iekšējos ūdeņos ir aizliegta zemūdens medniecība, bet no
šī gada ir aizliegts arī veikt niršanu upes akvatorijā. Tāpat ir
noteikts, ka par satiksmes negadījumiem vai situācijām, kas var
apdraudēt kuģošanas satiksmi, ir jāziņo, zvanot uz vienoto ārkārtas
palīdzības izsaukumu numuru 112 vai POIC bezmaksas tālruni –
8787.

«Mēs esam saņēmuši sūdzības par to, ka tiek pārsniegts kuģošanas
ātrums Driksas upē, tāpat ir bijuši mēģinājumi lēkt no Lielupes
tilta. Ir nācies sastapties ar situāciju, kad apgāzies ūdens
velosipēds, kā arī virkni citu bīstamu gadījumu. Svarīgi, ka,
pateicoties jauno noteikumu izstrādei, visi zina, ko ārkārtas
situācijā darīt un kam ziņot,» norāda POIC vadītājs Gints
Reinsons.

Galvenā uzmanība jaunajos noteikumos pievērsta ūdens tūrismam.
Paredzēts, ka kuģošanas līdzekļi upes akvatoriju var izmantot
pasažieru komercpārvadājumiem, saskaņojot maršrutu ar Jelgavas
pilsētas pašvaldības iestādi JRTC, bet Jelgavas pilsētas
pašvaldības iestāde «Pilsētsaimniecība» izsniedz saskaņojumu par
kuģošanas līdzekļu stāvvietu. Savukārt ūdens velosipēdu, sērfošanai
paredzēto dēļu (SUP) vai citu sportam un atpūtai paredzēto
peldlīdzekļu izmantošanu komercdarbībai upes akvatorijā atļauts
īstenot vietā vai maršrutā, kas saskaņots ar JRTC.

Kuģu īpašnieki ar jauno kārtību apmierināti

Šobrīd Jelgavā tūrisma pakalpojumus nodrošina trīs kuģi un
motorjahta. Izmēros lielākais no tiem ir 38 metrus garais un 5
metrus platais kuģītis «Jūrmala», kas uz klāja var uzņemt līdz 130
pasažieriem. Kuģis savus pakalpojumus veic pa vairākiem maršrutiem,
viens no tiem piedāvā iespēju kuģot līdz pat Majoriem. «Jaunie
noteikumi nav nekas īpašs. Mēs esam strādājuši Rīgā, kur ir
noteikti ļoti stingri maršruti un stāvvietas. Domāju, ka tas ir
tikai loģiski, ka pilsētas atbildīgās institūcijas ir informētas
par mūsu maršrutiem un kuģošanas laikiem. Jāņem vērā, ka mūsu kuģim
tomēr ir ierobežotas manevrēšanas iespējas. Ceru, ka jaunie
noteikumi stingrāk kontrolēs ūdens velosipēdistu darbības, jo viņi
bieži vien rada bīstamas situācijas, cenšas tuvoties kuģim un
provocē kapteini raidīt skaņas signālus. Tāpat ir bijuši gadījumi,
kad atpūtnieki ir atradušies acīm redzamā alkohola reibumā,» stāsta
kuģa menedžere Natālija Boiko.

Līdzīgs viedoklis ir pieredzējušajam kapteinim ar 40 gadu
kuģošanas stāžu Genādijam Kostjukovam, kurš Jelgavā stūrē kuģi
«Mītava». «Noteikumi ir nepieciešami, lai drošāk justos gan mēs,
gan arī citi kuģotāji. Saprotu, ka pilsētai ir jāzina, kāds ir mūsu
maršruts, lai varētu plānot satiksmes attīstību. Uz ūdens ir jābūt
kārtībai,» saka G.Kostjukovs.

Savukārt atpūtas jahtas «Frīda» kapteinis Artis Jansons uzskata,
ka šobrīd Jelgavā kursējošo kuģīšu vidū valda sapratne. «Jāsaprot,
ka Jelgavā esošo tūrisma kuģu vidū nav nekādas cīņas, mēs
izturamies laipni viens pret otru un ievērojam kuģošanas
noteikumus. Mani vairāk uztrauc katamarāni un SUP dēļu lietotāji,
jo viņi nesaprot, ka upe ir tas pats, kas ceļš, tikai kuģi nevar
tik ātri apturēt. Savukārt peldētāji rada bīstamību, peldot ārpus
peldēšanai norādītās teritorijas, tālāk par bojām. Šāda rīcība
tiešām rada apdraudētību.»

Jāpiebilst, ka kuģotājiem galvenokārt ir jāņem vērā Ministru
kabineta izstrādātie kuģošanas noteikumi, kuri, līdzīgi kā CSDD
izstrādātie noteikumi, nosaka skaidru kuģošanas kārtību – gan to,
ar kādu ātrumu pārvietoties, gan arī to, kam jādod ceļš, kā arī
citus svarīgus aspektus. Lielupē un Driksā maksimālais kuģošanas
ātrums ir 8 kilometri stundā.

Ne visi ievēro kuģošanas noteikumus

Lai arī kuģu kapteiņiem savstarpēju pretenziju nav, tomēr ne
visi Lielupes un Driksas akvatorijas lietotāji ir apmierināti ar
esošo situāciju. Piemēram, Jelgavas jahtkluba vadītājs Aleksandrs
Jakovļevs nav apmierināts ar kuģu radītajiem viļņiem: «Mums kā
jahtklubam ir svarīgi, lai mūsu apkārtnē esošo ūdens teritoriju
noteikumos iekļautu kā atpūtas zonu, tādējādi citi kuģotāji šajā
vietā samazinātu braukšanas ātrumu. Šobrīd ir izvietota pat
speciāla navigācijas zīme, kas nosaka, ka jahtkluba tuvumā nedrīkst
veidot lielus viļņus. Šajā jautājumā mums ir radušās pretenzijas
pret kuģi «Jūrmala», kas pēc gabarītiem ir liels ūdens
transportlīdzeklis un rada lielus viļņus. Tāpat esam konstatējuši,
ka šis kuģis ir arī pārkāpis ātruma ierobežojumu. Jahtklubā īrē
pieejamas arī četras airu laivas un 13 dažāda izmēra ūdens
velosipēdi. Runājot par ūdens velosipēdistu radītajām nekārtībām
pilsētas ūdeņos, jahtkluba vadītājs atzīst, ka pirms peldlīdzekļa
izīrēšanas klients parakstās, ka ir iepazinies ar kārtības
noteikumiem. «Cenšamies kontrolēt situāciju un iepazīstināt
klientus ar galvenajiem drošības nosacījumiem uz ūdens. Alkohola
lietošanu mums ir grūti kontrolēt, jo nezinām, kas atrodas klienta
personīgajās somās un maisiņos. Šajā jautājumā mēs ceram uz
Pašvaldības policijas palīdzību,» saka A.Jakovļevs.

Savukārt SUP dēļu lietotāji atbilstoši saskaņotajam maršrutam
var doties apkārt abām Jelgavas salām – Pasta salai un Pils salai.
Šobrīd īrei pieejami 12 SUP dēļi, tādēļ arī šie ūdens sporta
transporta līdzekļi tiek aktīvi izmantoti Lielupes un Driksas
akvatorijās. Nomas pārstāvis Kaspars Birzulis pauž bažas par
striktas kārtības nodrošināšanu Jelgavas ūdeņos: «Satiksmi uz ūdens
kontrolēt ir sarežģīti. Kā piemēru varu minēt kuģi «Jūrmala», kas,
manuprāt, Jelgavas ūdeņiem ir nedaudz par lielu, tam ir grūtības
manevrēt. Šī iemesla dēļ bieži vien rodas pārmetumi citu virzienā.
Grūti prognozēt, kā būs iespējams risināt situāciju, ja Lielupē vai
Driksā sāks kursēt vēl pāris šāda izmēra kuģi.» Tāpat K.Birzulis
min, ka Ministru kabineta izstrādātajos noteikumos nav konkrēti
minēti nedz ūdens velosipēdisti, nedz SUP dēļu lietotāji. Viņa
vārdus apstiprina arī Ceļu satiksmes drošības direkcijas
Kvalifikācijas daļas speciālists Ojārs Maščinskis: «Ministru
kabineta noteikumos trūkst konkrētības, kas tos padara
daudzveidīgi  interpretējamus.»

Arī Latvijas Jūras administrācijas Kuģošanas drošības
departamenta direktors Raitis Mūrnieks norāda, ka liela daļa no
Ministru kabineta noteikumos Nr.92 ietvertajām prasībām nav
attiecināmas uz ūdens velosipēdiem un SUP dēļiem, jo būtībā
attiecīgās prasības uz šiem kuģošanas līdzekļiem nav iespējams
piemērot, piemēram, prasību, uzsākot kuģošanu, pārbaudīt kuģošanas
līdzekļa dzinēja stāvokli (attiecīgajiem kuģošanas līdzekļiem nav
dzinēja) vai prasību piedalīties satiksmē tikai tad, ja kuģošanas
līdzeklis atbilst normatīvajos aktos noteiktajām prasībām par
apkalpes nokomplektēšanu (attiecīgajiem kuģošanas līdzekļiem netiek
izvirzītas šādas prasības).

«Jāatzīst, ka virkne Ministru kabineta noteikumos Nr.92 ietverto
prasību savā būtībā ir attiecināmas arī uz ūdens velosipēdiem un
SUP dēļiem. Cits jautājums saistās ar faktu, ka liela daļa no šīm
ietvertajām prasībām, kuras principā ir piemērojamas arī ūdens
velosipēdiem un SUP dēļiem, ir noformulētas salīdzinoši vispārīgi,»
norāda eksperts, «tādējādi, kā to pareizi norāda CSDD pārstāvis,
vislabākais risinājums ir pašvaldību saistošajos noteikumos iekļaut
atbilstošas tiesību normas, kas, ņemot vērā vietējo specifiku,
konkretizē Ministru kabineta noteikumos ietvertās vispārējās
prasības.»

Lai nerastos lieki starpgadījumi, ūdens velosipēdistiem un SUP
dēļu lietotājiem noteikti jāņem vērā, ka gadījumā, ja kaut kas nav
konkretizēts pašvaldību saistošajos noteikumos, tas neatbrīvo no
pienākuma ievērot Ministru kabineta noteikumus. 

Foto: Austris Auziņš