22.1 °C, 1.2 m/s, 57.3 %

Ekonomika

Sākumlapa Portāla “Jelgavas Vēstnesis” arhīvsEkonomikaJelgavas uzņēmēji iestājas par aktīvāku ES līdzekļu apguvi
Jelgavas uzņēmēji iestājas par aktīvāku ES līdzekļu apguvi
16/02/2010

Šodien Jelgavas uzņēmēji tikās ar Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameras (LTRK) pārstāvjiem, lai uzsāktu kopīgu darbu pie «Uzņēmēju plāna 2010» izstrādes. Jāaizstāj imports, jāievieš eiro, jānostiprina materiālietilpīgās inženierzinātņu studiju programmas, jāattīsta nācijas pašapziņa – šie bija tikai daži no mūsu uzņēmēju ieteikumiem, kas būtu jādara, lai stabilizētu valsts ekonomiku.

Ilze Knusle-Jankevica

Šodien Jelgavas uzņēmēji tikās ar
Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameras (LTRK) pārstāvjiem,
lai uzsāktu kopīgu darbu pie «Uzņēmēju plāna 2010» izstrādes.
Jāaizstāj imports, jāievieš eiro, jānostiprina materiālietilpīgās
inženierzinātņu studiju programmas, jāattīsta nācijas pašapziņa –
šie bija tikai daži no mūsu uzņēmēju ieteikumiem, kas būtu jādara,
lai stabilizētu valsts ekonomiku.

Uzņēmējus uzrunāja LTRK valdes priekšsēdētāja
Žaneta Jaunzeme-Grende. Viņa skaidroja, ka «Uzņēmēju plānu»
paredzēts pabeigt martā, kas tā pirmo redakciju nodos
sabiedriskajai apspriešanai un iesniegs valdībai. Šis dokuments ir
kā turpinājums jau pagājušajā gadā aizsāktajam darbam – šāds plāns
izstrādāts jau pērn, turklāt no tajā iekļautajiem 46 ieteikumiem
gada laikā 22 ir guvuši atbalstu.

 

«Uzņēmēju plānā 2010» paredzēts ietvert
priekšlikumus uzņēmumu likviditātes un nodokļu politikas, eksporta
veicināšanas, ES fondu apguves, inovāciju un zināšanu ekonomikas,
kā arī valsts pārvaldes efektivitātes veicināšanas, enerģētikas un
energoefektivitāte jomās, kā arī iekļauts visaptverošs jautājums –
Latvijas nacionālās intereses. Ž.Jaunzeme-Grende tieši par šīm
prioritārajām jomām arī aicināja izteikties mūsu pilsētas
uzņēmējus.

Visvairāk ieteikumu bija tieši par ES fondu apguvi. Uzņēmēji
norādīja, ka būtu nepieciešams atvieglot piekļuvi šiem līdzekļiem
un vienkāršot projektu pieteikšanas kārtību, samazināt atbalsta
minimālās summas, lai arī mazāki uzņēmumi varētu startēt šajos
konkursos, kā arī piedāvāt plašākas programmas, tāpat vajadzētu
nodrošināt līdzfinansējumu valsts garantiju veidā. Ar Eiropas
naudas apguvi cieši saistīts arī Jelgavas Ražotāju un tirgotāju
asociācijas valdes priekšsēdētāja Imanta Kanaškas priekšlikums
aizstāt importu un veicināt eksportu. Tas vietējiem uzņēmējiem
nodrošinātu lielākus darba un tirgus apjomus. «Nakts mēbeļu»
vadītājs Juris Griķis piebilda, ka eksporta apjomu kāpināšanai
lieti palīdzētu tas, ja valstij būtu pozitīvāks tēls. «Kurš ārzemēs
zina, kas ir Latvija? Retais. Bet Lietuvu zina gandrīz visi,» tā
J.Griķis.

Vēl lielu interesi raisīja tieši enerģētikas joma, kurā, kā
informēja Ž.Jaunzeme-Grende, ir lielas iespējas apgūt finansējumu –
Vides ministrijai vien ir 400 miljoni latu, kas tuvāko trīs gadu
laikā jāiegulda energoefektivitātes uzlabošanā un atjaunojamo
resursu popularizēšanā. Jelgavas mērs Andris Rāviņš piebilda, ka
arī Jelgavas pašvaldība domā par to, kā samazināt iedzīvotājiem
maksu par siltumu un panākt enerģētisko neatkarību, jo jārēķinās,
ka tuvākajos gados gaidāms naftas, gāzes un citu energoresursu cenu
kāpums. Visvairāk ieteikumu tieši enerģētikas jomā bija SIA «Taupi»
tehniskajam direktoram Dainim Millersonam – viņa pārstāvētais
uzņēmums izstrādā saules kolektorus. «Vispirms būtu nepieciešams
domāt ilgtermiņā, tas ir, vismaz 20 – 30 gadus uz priekšu. Līdz ar
to lietderīgāk būtu renovēt mazāk objektu, bet pamatīgāk, un tas
dotu lielāku ietaupījumu, turklāt pēc dažiem gadiem nevajadzētu
pielabot un pieslīpēt konstatētos trūkumus,» savu nostāju pauž
D.Millersons. Viņš, protams, nākotni saskata tieši saules enerģijas
izmantošanā – jau tagad Latvijā ir pieejamas tehnoloģijas, kas
saules siltumu ļauj efektīvi izmantot ūdens sildīšanā. Tomēr viņš
pieļauj, ka, apgūstot ES finansējumu, būtu iespējams saules
enerģiju izmantot arī apkures atbalsta sistēmās, kas īpaši izdevīgi
būtu ārstniecības iestēdēs, peldbaseinos, pansionātos, arī
izglītības iestādēs.

LTRK diskusijas rīko vairākās Latvijas pilsētās – Valmierā,
Jelgavā, Daugavpilī, Rēzeknē, Liepājā, Ventspilī un Jēkabpilī.

Foto: Ivars Veiliņš