Uzņēmēji ņēmuši iniciatīvu savās rokās un aicina valdību izstrādāt dīkstāves likumu – tas ļautu valstij maksāt pabalstus par dīkstāvi uzņēmumos darbiniekiem, kuri pretējā gadījumā būtu jāatlaiž no darba. Jelgavas uzņēmēji gan nav pārliecināti, ka šāds likums ir vajadzīgs, jo, viņuprāt, tas vienkārši «nestrādās».
Ilze Knusle-Jankevica
«Pēdējā pusgada laikā tiesiskais paļāvīgums mūsu valstī sevi ir izsmēlis, tāpēc cerēt uz kaut kādu nemainīgumu ir muļķīgi. Manuprāt, likums vienkārši nestrādās, jo tiklīdz valstij būs jāsāk pildīt pienākumi, sāksies dažādas politiskas spēles,» portālam www.jelgavasvestnesis.lv norāda metālapstrādes uzņēmuma «Torgy Baltic» izpilddirektore Anda Sproģe. Viņa piebilst, ka uzņēmums pats ieviesis līdzīgu sistēmu, par kādu runā uzņēmēji, pamatojot dīkstāves likuma nepieciešamību, un kāda darbojas vairākās Eiropas valstīs, piemēram, Vācijā, Beļģijā, Nīderlandē, Īrijā. «Mēs esam vienojušies ar saviem darbiniekiem, ka gadījumos, kad sarūk darba apjoms, samazinām strādājošo darba laiku, tādējādi saglabājot cilvēkiem vismaz kaut kādus ienākumus. Arī paši darbinieki uzskata, ka tas ir labāk nekā pavisam palikt bez darba,» stāsta A.Sproģe, piebilstot, ka arī šogad jau nācies dažas dienas «pasēdēt bez darba». Viņas aplēses liecina, ka, samazinoties darba apjomam par desmit procentiem, būtu jāatlaiž apmēram desmit darbinieki.
Lai gan vieni no aktīvākajiem likumprojekta atbalstītājiem ir tieši kokrūpnieki, lielākais Jelgavas kokapstrādes uzņēmums «Amber Wood» šaubās, vai likums ko dos. «Ideja jau nav slikta, bet domāju, ka likums nedarbosies. Turklāt nesaprotu, kāpēc jārada jauns likums, ja ir virkne citu lietu, ko valstiskā līmenī vajadzētu sakārtot, lai uzlabotu uzņēmējdarbības vidi,» uzskata uzņēmuma izpilddirektors Mārtiņš Rugājs. Viņaprāt, viena no lietām, ko vajadzētu sakārtot, ir piedalīšanās iepirkumu konkursos – būtu jāievieš vairākkārt aprunātā norma, kas paredz liegt piedalīties valsts izsludinātajos iepirkumu konkursos uzņēmumus, kam ir nodokļu parādi.
Uzņēmēji, kas atbalsta dīkstāves likuma izveidi, aģentūrai LETA norāda, ka dīkstāves pabalstu sistēma veicinātu ekonomikas atveseļošanos, jo ļautu uzņēmumiem pārvarēt īslaicīgus ražošanas apjoma kritumus. Darba devēji varētu neatlaist 20 procentus savu strādājošo, bet valsts neiegūtu papildu «bezdarbnieku armiju». Savukārt, lai valsts šādos pabalstos tērētu mazāk, attiecīgās izmaksas nevajadzētu aplikt ar iedzīvotāju ienākuma nodokli. Turklāt pabalsta saņemšanas laikā darbinieks paliek sociāli aizsargāts, jo sociālo nodokli jau maksā darba devējs.
Priekšlikums par šāda likuma izstrādi izteikts jau Ivara Godmaņa valdībai, taču palicis bez ievērības.
Foto: Ivars Veiliņš
13.2 °C,
4.5 m/s,
70.2 % 
13.2 °C,
4.5 m/s,
70.2 %