Pilsētā

Jelgavas uzņēmēji atzīst, ka šobrīd biznesa vide ir stabila – ir pasūtījumi, ir vēlme investēt, lai paplašinātos –, bet trūkst darbinieku. Uzņēmumi problēmu mēģina risināt dažādos veidos – vieni palielina atalgojumu, citi speciālistus pārpērk no konkurentiem, vēl kāds piedāvā apmācības jauniešiem, tāpat sadarbojas ar Nodarbinātības valsts aģentūru, bet situāciju saknē tas nemaina. Daļa Jelgavas uzņēmumu neslēpj, ka apsver iespēju nodarbināt viesstrādniekus, savukārt citi to jau ir pamēģinājuši un atzīst, ka tā ir izdevīga alternatīva. Mūsu pilsētas uzņēmumos visbiežāk tiek piesaistīts darbaspēks no Ukrainas.

Šobrīd Jelgavā ir virkne uzņēmumu, kas ekonomikas uzkaršanas
laikā saskaras ar darbaspēka izaicinājumiem – galvenokārt, tāpat kā
valstī kopumā, tie ir būvniecības, ražošanas un transporta nozares
uzņēmumi. Šī iemesla dēļ uzņēmēji pamazām sāk piesaistīt
viesstrādniekus. Neapšaubāmi, viesstrādniekiem no ES Latvija nav
pievilcīga, jo atvērtā darba tirgus situācijā mēs konkurējam ar
valstīm, kuras spēj piedāvāt daudz vairāk, piemēram, Norvēģiju,
Lielbritāniju, Holandi. Atsaucoties uz Saeimas publicēto pētījumu
par imigrācijas lomu un darbaspēka nodrošinājumu Latvijā, visbiežāk
valstī iebrauc darba ņēmēji no tādām valstīm kā Ukraina,
Baltkrievija, Krievija un Indija. Šāda tendence ir arī Jelgavā.

Jāpiebilst, ka valstī darba atļaujas viesstrādniekiem izsniedz
Pilsonības un migrācijas lietu pārvalde, taču tā nesniedz datus par
to, cik viesstrādnieku šobrīd ir nodarbināti mūsu pilsētā.

Darbinieku pārpirkšana un krīzes atbalss

Šogad vairāki pilsētas uzņēmumi, kas pārstāv būvniecības,
ražošanas un ēdināšanas nozari, pirmo reizi sāka sadarboties ar
viesstrādniekiem. Katrs no tiem līdz šādam lēmumam nonācis, savu
motīvu vadīts. Piemēram, Jānis Ošāns no būvniecības uzņēmuma
«Būvenergo A», kas šosezon nodarbinājis trīs ukraiņu
viesstrādniekus, stāsta, ka vēl pirms pāris gadiem, samazinoties
būvniecības pasūtījumiem, no Latvijas darba meklējumos aizbrauca
daudzi būvnieki, bet šobrīd, kad atbildīgās personas nodrošinājušas
to, ka finanšu plūsma no ES fondiem ir atjaunojusies un valstī
atkal ienāk virkne būvprojektu, ir problemātiski piesaistīt
darbaspēku. «Būvniecībā ir darbaspēka vakuums. 2016. gadā, kad
netika aktīvi apgūts ES fondu finansējums būvniecības jomā, mana
uzņēmuma apgrozījums kritās par 60 procentiem, tika atlaisti daudzi
darbinieki, un liela daļa no viņiem aizbrauca. Tagad, kad darbs
atkal ir, darbiniekus nevar atgūt, jo vairums iekārtojušies
ārzemēs,» stāsta J.Ošāns, uzsverot, ka runa pat nav par samaksu,
bet gan darba piedāvājuma ilgtspēju. «Daži būtu gatavi atgriezties,
ja viņiem pārliecinoši varētu solīt, ka darbs tuvākajā piecgadē
noteikti būs, bet valsts ekonomika nav tik stabila, lai to varētu
apsolīt,» skaidro būvnieks. Viņš uzsver, ka atrast motivētu,
prasmīgu darbaspēku kļūst arvien grūtāk, tāpēc ārzemnieku
piesaistīšana uz sezonu ir viena no alternatīvām.

Savukārt metālapstrādes uzņēmuma «Dinex» personālspeciāliste
Lauma Štube norāda, ka šobrīd nozare saskaras ar agresīvu
konkurentu politiku. Proti, trūkst speciālistu metālapstrādes
nozarē, tādēļ vietējie uzņēmumi mēģina pārpirkt darbiniekus,
izsakot labāku piedāvājumu. «Ražošana pilsētā attīstās – Jelgavā ir
vairāk nekā 17 metālapstrādes ražotņu, kas aktīvi strādā un savu
produkciju galvenokārt eksportē. Mēs arī turpmāk labprāt
nodarbinātu un sociālās garantijas nodrošinātu vietējiem
iedzīvotājiem, bet, kad uzņēmums tiek pakļauts riskam, jo nevar
izpildīt pasūtījumu darbaroku trūkuma dēļ, jāizmanto visas
iespējas,» tā L.Štube, atzīstot, ka šomēnes ražotnē pirmo reizi
pieņemti darbā divi viesstrādnieki no Ukrainas.

Vienlaikus pilsētā ir uzņēmēji, kuri vēl tikai apsver
viesstrādnieku nodarbinātības iespēju. «Mūsu uzņēmums Jelgavā
piedāvā vakanci darbam ar koksnes materiālu pie ēveles un koksnes
garuma audzēšanas līnijas. Alga atkarībā no padarītā ir no 1100
līdz 1300 eiro «uz papīra». Darbiniekus apmācām, bet tik un tā
pretendentu nav! Šobrīd esam atteikušies no ļoti izdevīga
pasūtījuma, jo trūkst darbinieku un mēs paši – īpašnieki – esam
spiesti strādāt cehā. Tas ir katastrofāli, jo cilvēkus vairs
nemotivē pat iespēja nopelnīt!» rezumē kokapstrādes uzņēmuma SIA
«A&AS» valdes loceklis Andris Skribāns. Viņš papildina: šobrīd
iebraucēju nodarbinātība ir dārga un to var atļauties tikai
lielākie uzņēmumi, tomēr, ja birokrātiskais slogs valsts līmenī
tiks atvieglots, iebraucēji aizpildīs brīvās vietas, kur šobrīd
vērojams lielākais darbaspēka trūkums.

«Ukraiņi izmaksā tikpat, cik vietējie, bet strādā
labāk»

Šogad vairāki pilsētas uzņēmumi pirmo reizi piesaistījuši
viesstrādniekus, un teju visos gadījumos tie ir darbinieki no
Ukrainas. Iemesls tieši šīs valsts iedzīvotāju izvēlē ir
skaidrojams ar valstu ekonomisko situāciju. «Ukraiņi Latvijā ir kā
latvieši Norvēģijā vai Lielbritānijā. Viņi brauc pie mums pelnīt,
jo savā specialitātē šeit viņi saņem divas trīs reizes vairāk nekā
Ukrainā. Izmaksu ziņā uzņēmējam iebraucēji gan izmaksā tikpat
dārgi, cik vietējais darbaspēks,» skaidro «Būvenergo A» pārstāvis
J.Ošāns. To apstiprina arī būvniecības uzņēmuma «DDVNV» pārstāvis
Vjačeslavs Čeremisins, kurš šosezon nodarbinājis četrus ukraiņus.
«Nodarbinot viesstrādnieku, kura mītnes zeme ir ārpus ES, uzņēmējam
jāievēro virkne prasību, ko paredz Imigrācijas likums. Tā ir
uzturēšanās atļauju kārtošana, alga vismaz 926 eiro bruto,
dzīvesvietas nodrošināšana un dažādas citas nianses,» teic
būvnieks, papildinot: rezultātā izdevumi par iebraucēju, kas
šķietami ir lētāks darbaspēks, ir identiski viena vietējā
darbinieka mēneša algai. «Pēc savas pieredzes varu teikt, ka
iebraucēji izdevumu ziņā noteikti nav lētāks darbaspēks, bet viņi
strādā labāk par vietējiem – ātrāk, efektīvāk, ir motivētāki. Viņi
vakarā neiet uz bāru iedzert un nākamajā dienā pēkšņi nesaslimst,
kas ir raksturīga problēma vairāk nekā pusei vietējo celtnieku. Uz
šiem cilvēkiem var paļauties, jo viņi atbraukuši ar mērķi
nopelnīt,» secina V.Čeremisins. Viņš papildina, ka vietējie bieži
vien atsakās pat no astoņu stundu darba dienas, kur nu vēl iespējas
nopelnīt vairāk, uzņemoties papildu darba slodzi.

«Iebraucējiem pietiek, bet vietējo apetīte
augusi»

Pirmo reizi nodarbinot viesstrādniekus, uzņēmēji galvenokārt
izsver finansiālā ieguldījuma attiecību pret ieguvumu no
darbaspēka. Metālapstrādes uzņēmuma «SFM Latvia» pārstāve Vineta
Pinte-Serebrjakova stāsta, ka uzņēmumā šobrīd nodarbināti trīs
ukraiņi un, lai gan bija jāiziet gana sarežģīts sešu mēnešu ilgs
birokrātisks process, tas bijis tā vērts. «Par ukraiņu
nodarbināšanu ir dzirdēti arī ne pārāk veiksmīgi stāsti, bet mums
paveicies – tikām pie tiešām prasmīgiem, motivētiem metinātājiem.
Mēs viņiem nodrošinām algu, dzīvesvietu un automašīnu, bet viņi
strādā par visiem 100 procentiem, pilnībā sevi atpelnot,» tā
uzņēmuma pārstāve, uzsverot, ka vietējais darbaspēks identisku
darbu nav ieinteresēts veikt arī par 1300 eiro «uz rokas».
«Pieredze ar vietējiem ir skumja. Jaunieši iegūst specialitāti un
aizbrauc peļņā uz ārzemēm, citam nav ne pieredzes, ne
kvalifikācijas, bet vēlmes par atalgojumu – kosmiskas, ir arī
cilvēki, kuri apzinās, ka darbaroku trūkst, un situāciju izmanto
savā labā, jau sākotnēji piekodinot, ka bez 1300 eiro pat
vienkāršākajās pozīcijās strādāt ražotnē nenāks,» teic
V.Pinte-Serebrjakova, secinot: viesstrādnieki šobrīd varētu
aizpildīt vakances jomās, kurās ir vietējā darbaspēka trūkums.

«Domāju, ka viesstrādnieku jautājums drīz vien kļūs arvien
aktuālāks arī citās nozarēs. Jau šobrīd jūtams, ka ēnu ekonomikas
jautājumā ledus sakustējies. Piemēram, būvniecībā līdz ar virkni
jauno regulējumu arvien grūtāk kļūst algu maksāt aploksnē. Tāpat
iepirkumos tiek izvēlēts reālais, nevis lētākais piedāvājums. Kā
bija līdz šim? Lai tikai uzvarētu konkursā, mākslīgi tika
samazināta piedāvājuma cena, visbiežāk spekulējot tieši ar algu
izmaksām, jau sākotnēji tās ierēķinot pelēkajā zonā. Taču, ja
beidzot tiks norādīta reālā alga, daudzi izmantos iespēju
piesaistīt un legāli nodarbināt arī iebraucējus,» norāda
A.Skribāns.

Viesstrādniekus piedāvā iznomāt

Līdz ar pieprasījumu pēc ārvalstu darbaspēka Latvijā
aktivizējušies uzņēmumi, kas piedāvā darbinieku piesaistīšanas un
nomas pakalpojumus. Viena no šādām aģentūrām, kas atvērusi savu
filiāli Latvijā un sadarbojas ar Jelgavas uzņēmumiem, ir SIA
«Nuvalo». «Mēs piedāvājam pilnu servisu – atrodam kandidatūru
konkrētai vakancei, saskaņojam to ar darba devēju, nokārtojam
nepieciešamo dokumentāciju, lai darbinieki varētu ierasties
Latvijā, un arī tad, kad šeit sāk strādāt, praktiski viņi ir darba
attiecībās ar mums – aģentūru. Mēs darbaspēku tikai izīrējam,»
stāsta «Nuvalo» filiāles Latvijā vadītāja Linda Tomsone, norādot,
ka ar darbinieku uzmeklēšanu nodarbojas filiāle Ukrainā. «Uzņēmēji
izmanto mūsu pakalpojumus, jo rentablāk ir vienreiz samaksāt
aģentūrai, nekā iedziļināties vairākus mēnešus ilgā birokrātijā,»
tā L.Tomsone. Viņa gan norāda: ukraiņu legāla nodarbinātība
kopsummā nav lēts pakalpojums, tādēļ visbiežāk pieprasījums ir
dažādās specifiskās profesijās, ne mazkvalificētiem darbiem.
Piemēram, Jelgavā ir pieprasījums pēc metālapstrādes speciālistiem,
cauruļvadu montētājiem. «Ar šā brīža nosacījumiem, ko nosaka
likums, mazkvalificēts darbaspēks uzņēmumiem būtu pārāk dārgs,»
rezumē L.Tomsone.

Šosezon pilsētā notikuši dažāda veida darījumi ar aģentūrām.
Proti, daļa uzņēmēju izmantoja nomas pakalpojumus, par darbinieku
maksājot aģentūrai fiksētu stundas likmi, un tā savukārt slēdza
darba līgumu un uzņēmās atbildību par algas izmaksu darbiniekam.
Savukārt daļa uzņēmēju izmantojuši dažādu ukraiņu aģentūru
pakalpojumus, lai uzmeklētu darbiniekus, un tad jau paši slēguši
darba līgumus ar viesstrādniekiem. Jāuzsver, ka abos gadījumos
dokumentu nokārtošana ilgst vismaz trīs mēnešus.

Potenciālais viesstrādnieks – tomēr kaķis
maisā

Lai gan uzrunātie uzņēmēji lielākoties norāda, ka, pirmo reizi
nodarbinot viesstrādniekus, viņi tikuši pie motivētiem
darbiniekiem, pieredzes stāsti mēdz atšķirties. «Darba ņēmējs nekad
līdz galam nezina, kāds būs viesstrādnieks. Piemēram, vēl pirms
būvniecības sezonas sākuma sāku kārtot uzturēšanās atļauju vienam
ukrainim, bet, nokārtojot pirmās formalitātes, viņš pārdomāja un
teica, ka tomēr brauks uz Vāciju – tur solot lielāku algu,» stāsta
V.Čeremisins, skaidrojot, ka dzirdēti arī gadījumi par to, ka
darbinieki ierodas Latvijā un pazūd trešajā ceturtajā darba dienā.
«Ir divi veidi, kā legāli nodarbināt viesstrādnieku, – nokārtot
vīzu ar tiesībām Latvijā strādāt trīs mēnešus vai arī kārtot
uzturēšanās atļauju garākam laika periodam, kas dod iespēju Latvijā
strādāt gadu,» stāsta L.Tomsone. Jāatzīst gan, ka šosezon,
nodarbinot viesstrādniekus pirmo reizi, daudzi pilsētas uzņēmēji
izvēlējās vispirms pārliecināties par viesstrādnieku efektivitāti,
tāpēc sākotnēji noformēja īstermiņa vīzas.

Vairāki uzņēmēji spriež, ka izmantos iespēju viesstrādniekus
nodarbināt arī turpmāk. «Šobrīd mani viesstrādnieki ir aizbraukuši,
bet, ņemot vērā, cik motivēti un efektīvi viņi bija, domāju, ka
nodarbināšu šos cilvēkus arī nākamgad. Šajā būvniecības sezonā tas
vairs nav arī iespējams, jo, kamēr nokārtos visas formalitātes,
būvniecības sezona jau būs galā. Bet nākamajā – viennozīmīgi,»
vērtē V.Čeremisins.

Ir arī pārkāpēji

Tomēr ne visi iet likumisko ceļu un viesstrādniekus piesaista
legāli – iespējams tāpēc, ka oficiāli nodarbināt viesstrādnieku
mūsu valstī nemaz nav tik lēti. Šādu tendenci apstiprina arī Valsts
robežsardze, kas šogad no 1. janvāra līdz 31. augustam Jelgavā
veikusi ārzemnieku nodarbinātības pārbaudes 15 uzņēmumos. «Pārbaužu
gaitā par strādāšanu bez darba atļaujas Jelgavas uzņēmumos
sastādīti desmit administratīvā pārkāpuma protokoli. Tos saņēmuši
seši Ukrainas, viens Japānas, viens Senegālas un divi Krievijas
pilsoņi,» norāda Valsts robežsardzes Galvenās pārvaldes
Stratēģiskās attīstības un sabiedrisko attiecību nodaļas vecākā
speciāliste Jolanta Babiško. Viņa uzsver, ka nelikumīga ārzemnieku
nodarbinātība šogad konstatēta pārsvarā būvniecības, kokapstrādes
un kravu pārvadājumu nozarē.

Tāpat sezonā par aplokšņu algām mēdz nodarbināt it kā ukraiņu
tūristus, kuri Latvijā drīkst iebraukt bez vīzas, bet strādāt bez
darba atļaujas nedrīkst. Tāpat tiekot meklēti veidi, kā nodarbināt
ukraiņus caur Poliju, kur Imigrācijas likums pret viesstrādniekiem
ir maigāks.