«Neskatoties uz lielo gadu skaitu, es jūtos labi, tikai galva mazliet reibst un kājas vairs neklausa kā jaunībā, taču galvenais ir kustēties, un to es daru,» saka jelgavniece Ženija Ulrihsone, kura vakar, 17. jūlijā, nosvinējusi 101. dzimšanas dienu.
Ritma Gaidamoviča
Šodien viņu skaistajā jubilejā sveica arī Jelgavas Sociālo lietu pārvaldes sociālā darbiniece Gita Lancmane, vēlot labu veselību arī turpmāk un dāvinot pašvaldības sarūpētos 100 latus veselības uzlabošanai.
To, ka kundze joprojām jūtas labi, apstiprina arī fakts, ka vakar savu dzimšanas dienu nosvinējusi radu pulkā, bet šodien īsi pirms ciemiņu ierašanās bija pārnākusi no ikdienas pastaigas pagalmā. «Man ir patiess prieks, ka viņa joprojām kustas un cenšas darīt visu, kas viņas spēkos. Joprojām kontrolē, kas notiek saimniecībā, un neliedz mums padomu,» teic Ženijas krustmeita Mārīte Nikovska, kura uzņēmusies rūpes par mammas māsu. Šobrīd Ženijas kundze sūdzas par sāpēm kājās un reiboni, taču, neskatoties uz to, viņa joprojām cenšas pati sevi aprūpēt un palīdz arī mājiniekiem.
«Es patiešām nezinu, kā man izdevies tik ilgi nodzīvot, kur ir tas noslēpums. Iespējams, tas ir jaunības rūdījums un darbs, jo strādāju visu mūžu. Darīju visu, kas jādara, turklāt – lai arī kāds būtu darbs, to paveicu ar prieku. Tiesa, šobrīd gan ir laiks atpūtai, tālab pastaigājos, paguļu, pasēžu… Arī redze man ir švaka, tāpēc cenšos visu darīt ar mēru, lai sev nekaitētu,» atzīst jubilāre.
Ženijas kundze darba gaitas sākusi jau 16 gadu vecumā, strādājot pie saimniekiem par slaucēju, vēlāk bijusi iesaistīta arī ceļa remonta darbos, strādājusi Rīgā rokdarbu veikalā un citur. Viņa Jelgavā dzīvo kopš 1975. gada, kad uz šejieni pārcēlusies no Aizupes kopā ar māsas ģimeni.
Foto: Ivars Veiliņš
20.6 °C,
2.3 m/s,
59.5 % 
20.6 °C,
2.3 m/s,
59.5 %