Pilsētā

Šodien Latvijā un citviet pasaulē jau ceturto reizi notika pasaules diktāts latviešu valodā – iespēju rakstīt diktātu klātienē Jelgavā izmantoja 36 cilvēki. Kādam tā bija vēlēšanās pēc ilgiem gadiem sēsties skolas solā, kādam – interese pārbaudīt savas zināšanas latviešu valodā, bet kādam – profesionāli pilnveidoties.

Šogad diktātu klātienē bija iespēja rakstīt deviņās Latvijas
pilsētās un pirmo reizi tāda bija arī Jelgavā, Sabiedrības
integrācijas pārvaldē Skolotāju ielā 8. Jelgavnieki rakstīja
aptuveni 300 vārdu garu diktātu ar virsrakstu «Malēniešu hronika» –
tā ir ironiska mūsdienu teika, kurā autors – dzejnieks un
rakstnieks Andris Akmentiņš – apvienojis latviešu valodu ar Ezopa
valodu. Diktātu jelgavniekiem lasīja grupas «TirkizBand»
mūziķis un pašvaldības iestādes «Kultūra» producents Gundars
Caune.

Cilvēku motivācija rakstīt diktātu bija atšķirīga. Piemēram,
jelgavniece Rūta vēlējās pēc vairāk kā 40 gadiem atgriezties skolas
solā, un ar nostaļģiju izbaudīt kādreiz mīļākā priekšmeta uzdevumu.
Bet Jelgavas Valsts ģimnāzijas un Jelgavas Tehnnoloģiju vidusskolas
10. klases audzēknes Laura Elksne un Kristīne Ilmane – novērtēt
savas zināšanas. «Mums abām ir labas atzīmes latviešu valodā un
literatūrā, bet gribētos par savām prasmēm pārliecināties arī
valstiskā līmenī. Šobrīd skolā mums vairāk ir cita veida uzdevumi,
bet diktāts tomēr paredz pielietot uzreiz virkni iemaņu – gan
pareizi sadzirdēt, gan pietiekami ātri pierakstīt, gan arī sajust
valodas lietojumu, lai saliktu pieturzīmes,» skaidro jaunietes.

Arī jelgavniece izglītības projektu vadītāja Jolanta Sūna šodien
vēlējās pārliecināties par savām zināšanām. «Ikdienā darba procesā
man nākas rakstīt projektu aprakstus, ziņas, pieteikumus. Tāpat
komunicēt ar kolēģiem citās iestādēs. Man ir svarīgi zināt, ka
manas kompetences ir pietiekami augstas,» teic J.Sūna, papildinot:
mūsdienās, elektroniskās komunikācijas laikā, par cilvēka
profesionalitāti bieži vien spriež tieši pēc uzrakstītā. Savukārt
jelgavniece Kristīne, kura ieguvusi maģistra grādu filoloģijā,
norāda, ka diktāts ir iespēja profesionāli pilnveidoties,
noskaidrojot savas vājās vietas. «Šobrīd nestrādāju pēc profesijas
– darbojos Valsts pārvaldē, tomēr man ir būtiski uzturēt sevi
profesionālā formā. Analizējot pieļautās kļūdas, būs iespējams
izdarīt secinājumus – zināšanas ir teicamas vai kas tomēr
jāatsvaidzina,» tā viņa, papildinot, ka tieši pateicoties iespējai
šogad rakstīt diktātu klātienē Jelgavā, pirmo reizi lēma
piedalīties pasākumā.

Vērtējot diktāta sarežģītības pakāpi, jelgavnieki nav
vienisprātis – kādam tas licies grūts, bet kādam vidēji grūts.
Vislielākās pārdomas tekstā pilsētniekiem sagādājušas tiešās
runas, iespraudumi un neierasta teikumu uzbūve. Proti, diktātā tika
lasīts daiļliteratūras darbs, tādēļ dažbrīd teikumu uzbūve bija
pretrunā ar vispārpieņemtiem likumiem par pareizu stilistiku.
Piemēram, teikums sākās ar vārdu bet. Tāpat pārdomas raisīja
personāžu vārdu pareizrakstība. Piemēram, teikā bija
pieminēts velns un bija jāpieņem lēmums, vai tas ir
varoņa vārds un būtu rakstāms ar lielu burtu. Jelgavnieki atzina,
ka izaicinājums bija arī pats diktāta formāts, jo ikdienā, neesot
drošam par kādu pieturzīmi, iespējams mainīt tekstu, bet
diktātā tomēr nākas pieņemt lēmumu. Jāpiebilst, ka Ezopa
valoda jelgavniekiem gan nav sagādājusi īpašas grūtības.

Iniciatīvas organizatori informē, ka, labojot diktātu, atzīmes
netiks liktas, taču būs norādītas ortogrāfijas un interpunkcijas
kļūdas un to skaits, lai katrs varētu novērtēt savas zināšanas.
Jelgavnieku diktātu labos latviešu valodas skolotāji Jēkabpilī, un
rezultātus iniciatīvas dalībnieki varēs uzzināt pēc aptuveni
mēneša. Tie, kuri rakstīja diktātu klātienē, kļūdu labojumu varēs
saņemt Sabiedrības Integrācijas pārvaldē Skolotāju ielā 8. Bet tie,
kas uzdevumu pildījuši tiešsaistē, kļūdu labojumu varēs apskatīt
mājaslapā www.raksti.org. Informācija par izlaboto darbu tiks
nosūtīta katram dalībniekam individuāli, taču jau tagad diktāta
vietnē ir iespējams aplūkot diktāta oriģināltekstu un
komentārus.

Šodien diktātu rakstīja kopumā 1648 interesenti, bet
tiešsaistē tika iesniegti 1033 darbi no 26 valstīm.

Portāls www.jelgavasvestnesis.lv jau rakstīja, ka iniciatīvas
mērķis ir attīstīt prasmi rakstīt latviski, audzināt cieņu pret
dzimto valodu, veidot ciešāku saikni ar ārzemēs dzīvojošiem
latviešiem, saliedēt sabiedrību, kā arī aicināt cittautiešus labāk
apgūt latviešu valodu.

Foto: Ivars Veiliņš/«Jelgavas Vēstnesis»