Pilsētas svētkos pasniegti Jelgavas augstākie apbalvojumi. «Goda zīmi» saņēma Ārija Ozoliņa, Inta Jorniņa un Aigars Meri, bet Goda rakstu – Daina Vaivode, Agija Pizika, Norberts Vizulis un Vitālijs Apetjonoks. Apbalvotie, protams, teica paldies par darba novērtējumu, bet daži pamanījās arī izteikt savas vēlēšanās, kuru īstenošanā bez pilsētas palīdzības nevarēšot iztikt. Proti, I.Jorniņa cer kādreiz stundu vadīt pārbūvētos Spīdolas ģimnāzijas bēniņos vai jaunā skolas piebūvē, bet A.Pizika diriģēt kori Jelgavas koncertzālē.
Ritma Gaidamoviča
Jelgavas domes priekšsēdētājs Andris Rāviņš šos pilsētniekus sveica par ieguldījumu veselības aprūpē, izglītībā, par augstu profesionālo meistarību kultūrā un pilsētas vārda popularizēšanu.
Mērs uzrunas sākumā atzīmēja, ka Pilsētas svētku gājienā jelgavnieki ir uzskatāmi pierādījuši Jelgavas svētku varenību. Proti, gājienā piedalījās 17 000 iedzīvotāju, tā kopgarums bija gandrīz 3,5 kilometri un tas ilga pusotru stundu. «Esam uzsākuši ceļu uz Jelgavas 750. jubileju,» tā A.Rāviņš. Pirms vēl gatavojamies zīmīgajai jubilejai, viņš savā uzrunā atskatījās uz jau paveikto – infrastruktūras attīstību, pilsētai piesaistītā finansējuma apjomu, kā arī iezīmēja nākotnes vīziju, kas tiks realizēta, īstenojot jaunus mērķus. «Jelgava ir uzņēmusi pareizu kursu un, manuprāt, mūsu pilsētai ir arī labs cilvēkresursu potenciāls, lai kopīgi īstenotu iecerēto,» tā A.Rāviņš.
Goda zīmes un Goda rakstu saņēmēji atzīst, ka ir lepni par saņemto balvu. Paldies, viņi sacīja gan pilsētai, gan ģimenēm, gan kolēģiem.
Klātienē gan nebija ieradies diriģents A.Meri, kuram tieši šodien Latvijas Nacionālajā operā ir pirmizrāde. Viņš sveicienu nodeva ar video starpniecību, kurā atzina, ka balvu saņēmis mazliet avansā, tāpēc centīšoties strādāt ar vēl lielāku sparu un entuziasmu un cer jelgavniekus satikt kādā no nākamajiem koncertiem.
Apbalvojuma saņēmējus muzikāli sveica arī grupa «Auļi».
Ko pilsētas augstākā apbalvojuma saņēmējiem nozīmē viņu pilsēta Jelgava?
Aigars Meri, Jelgavas kamerorķestra mākslinieciskais vadītājs – «Šī ir pilsēta, kurā ieguvu muzikālo izglītību Mūzikas vidusskolā un pirmo darba pieredzi gan LLU jauktajā korī «Naktstaureņi», gan tādās darbavietās kā SIA «Velis-A» un Vircavas Estētikas skola. Pilsēta, kur man, kādreiz jaunam, zaļam un vēl neko nesasniegušam kordiriģentam, uzticējās, atbalstot manas radošās ieceres morāli un finansiāli. Jelgava joprojām ir manu radošo ideju poligons, vieta, kur tieku uzklausīts un atbalstīts. Droši varu apgalvot, ka bez Jelgavas atbalsta un šeit iegūtās pieredzes es būtu pavisam cits Aigars Meri. Domāju, ka mans lielākais ieguldījums pilsētā ir kamerorķestra un Mūzikas vidusskolas kolektīvu koncerti, kuros tiek atskaņotas augstas mākslinieciskās kvalitātes koncertprogrammas. Es ļoti gribētu izveidot izcilu akustisko koncertzāli, kas būtu mājvieta Zemgales muzikālajam teātrim. Mūzikls, operete, kameropera – tie ir žanri, pēc kuriem ir pieprasījums, bet piedāvājums – epizodisks ne tikai Jelgavā, bet visā Latvijā. Novēlu pilsētai izaugsmi un progresu!» par augstu profesionālo meistarību, aktīvu radošu darbību un ieguldījumu pilsētas vārda popularizēšanā
Inta Jorniņa, Jelgavas Spīdolas ģimnāzijas biznesa ekonomikas pamatu un ģeogrāfijas skolotāja – par augstu profesionālo meistarību pedagoģiskajā darbā, izciliem sasniegumiem mācību priekšmetu olimpiādēs un pilsētas vārda popularizēšanu
«Ziniet, ir liels gandarījums brīžos, kad pienāk uzņēmuma vadītājs un saka: «Pie mums strādā jūsu absolvents. Viņš ir ļoti labs darbinieks.» Mans lielākais devums pilsētai noteikti ir bērniem sniegtā ekonomiskā izglītība. Tagad pieredzi pie mums smelties brauc ne tikai citas Latvijas skolas, bet arī ārzemnieki. Kāpēc man svarīgi ir audzināt ekonomikā gudrus un uzņēmīgus cilvēkus? To diktē mūsdienu dzīve. Kas tad valstij dod naudu? Uzņēmumi un ražotāji. Gribu jauniešos radīt vēlmi pašiem būt uzņēmējiem, ja ne tā, tad vismaz būt ļoti labiem darbiniekiem. Būtiskākais – mani ļoti atbalsta gan darbavieta, gan pilsēta, līdz ar to visu darba mūžu esmu nostrādājusi tikai Jelgavā. Ir labi dzīvot Jelgavā, kas nepārtraukti attīstās! Mūsu pilsēta var lepoties ar daudz centīgiem un godprātīgiem darba darītājiem!»
Ārija Ozoliņa, SIA «Medicīnas sabiedrība «Optima 1»» bērnu ķirurģe – par mūža ieguldījumu veselības aprūpes nodrošināšanā un ieguldīto darbu pilsētas iedzīvotāju veselības aprūpē
«Oktobrī paliks 40 gadi, kopš strādāju bērnu poliklīnikā. Gadās, ka atnāk jelgavnieki, kurus mazus ārstēju, tagad atved savus bērnus un ir izbrīnīti: «Dakterīt, jūs arī vēl te strādājat?» Pašai gan nešķiet, ka esmu tik sena. Ja tā pavērtē, caur manām rokām ir izgājusi lielākā daļa pilsētas bērnu, jo esmu tā, kas pilsētas slimnīcā tūlīt pēc piedzimšanas apskata visus jaundzimušos. Gandarījums ir brīdī, kad bērniņš no kabineta iziet vesels. Lai gan studiju laikā biju iedomājusies, ka mana mīļākā pilsēta būs Rīga, esmu priecīga, ka nonācu Jelgavā. Te nav lielās burzmas, ir tikpat bagāta kultūras dzīve un labi darba apstākļi. Priecājos arī par to, ka mans dēls Valts Ozoliņš daktera «slimību» ir ieelpojis Jelgavā, kad maziņš gulēja pie mana kabineta loga. Toreiz jau nebija garo atvaļinājumu – kā četri mēneši bērnam, uz darbu prom. Viņš ir bērnu kardioķirurgs Bērnu klīniskās universitātes slimnīcā. Gribas, lai Jelgavas ielas ir pilnas ar veseliem bērniem!»
Daina Vaivode, ģimenes ārste – par augstu profesionālo meistarību un ieguldījumu veselības aizsardzībā
«Esmu īstenais Jelgavas cilvēks, kurš te ārstē nu jau trešo pilsētnieku paaudzi. Mans darbs ir mans dzīvesveids – tas nav pulksten deviņos atnākt un piecos aiziet. Svarīgākais – man patīk tas, ko es darbu, un mani galvenie vērtētāji ir pacienti, ne jau es sevi lielīt varu. Es nelepojos ar paveikto, bet gan priecājos ikreiz, kad izdodas izārstēt smagi slimu pacientu, uzstādīt sarežģītu diagnozi.
Jelgava ir mana pilsēta. Esmu redzējusi, kā no drupām tā paceļas, ar katru brīdi kļūstot skaistāka, ko novērtē arī mūsu ciemiņi. Par to man ir milzīgs lepnums. Savai pilsētai un jelgavniekiem gribu novēlēt veselību, saticību, labklājību!»
Norberts Vizulis, Zemgales Latviešu strēlnieku biedrības valdes priekšsēdētājs – par pilsonisko aktivitāti un ieguldījumu sabiedriskajā darbībā
«Esmu lepns, ka vadu vecāko biedrību Jelgavā, un daru to, neko pretī neprasot. Sabiedriskais darbs cilvēkam sniedz morālu gandarījumu, kas ir emocionāls bonuss. Šajā pilsētā esmu aizvadījis lielāko mūža daļu un droši varu apgalvot, ka šī ir mīļākā vieta uz zemes. Jelgava ir brīnišķīga pilsēta, kas sit pušu izslavēto Ventspili. Noteikti šobrīd esam augošākā pilsēta Latvijā. Lai gan mēs dzīvojam šodienai, es ļoti iestājos par kultūrvēsturiskā mantojuma saglabāšanu, tāpēc biedrībā vācam vecās Jelgavas fotogrāfijas, apkopojam jelgavnieku stāstus par pilsētu pirmskara laikā un publicējam internetā, lai paliek nākamajām paaudzēm. Ir tikai mazliet žēl, ka šodien jaunieši maz interesējas par Latvijas vēsturi – tas nu mums kopīgi būtu jāmaina.»
Agija Pizika, jauniešu kamerkora «Mītava» un bērnu vokālā ansambļa «Rotiņa» mākslinieciskā vadītāja un diriģente – par augstu profesionālo meistarību un ieguldījumu kultūrā.
«Kurš būtu domājis, ka es jaunībā muku no Jelgavas Mūzikas skolas, dienasgrāmatai plēsu ārā lapas, viltoju vecāku parakstus, bet mana vecmāmiņa neatlaidīgi uz skolu un koncertiem stiepa manu akordeonu? Tagad jau 27 gadus vadu «Mītavu» un 13 gadus – «Rotiņu». Pati deviņus gadus dziedāju pie Imanta Kokara, kur valdīja armijas disciplīna – trīs minūtēs, izkāpjot no autobusa, jāuzvelk tautastērps, visas dziesmas jāzina no galvas. Kad kaut ko iepīkstējos, viņš man teica: «Agija, klusu! Kad tev būs savs koris, varēsi tā darīt!» Man ir, un es ar to lepojos! Tiesa, bija mirklis, kad gribēju pamest «Mītavu», taču tās kodols atnāca uz manas terases, dziedāja «Pūt, vējiņi», «Gaismas pili»… Atskārtu: kā es varēšu bez diriģēšanas, bez sajūtas, ka saplūsti ar kori vienā veselā. Jelgava – tā ir pilsēta izaugsmei! To es attiecinu arī uz savu darbu, jo šeit es iemīlēju kormūziku, esmu izaugusi par diriģenti un jūtos novērtēta. Paldies «Kultūrai», kas stimulē strādāt, nāk pretī un seko manai darbībai. Jūtos kā pilsētas daļa, jo arī mans darbs, kas nes augļus, dod artavu kopējā izaugsmē. Es ļoti ceru, ka vēl piedzīvošu to mirkli – diriģēšu jaunā, skatītāju pilnā koncertzālē.»
Vitālijs Apetjonoks, Amatu vidusskolas ciparu vadības darbgaldu iestatītāju specialitātes skolotājs – par augstu profesionālo meistarību un ieguldījumu izglītībā
«Pirms 50 gadiem Jelgavā ierados ar vienu koferīti, un izrādās – uz palikšanu. Ikdienā strādāju ar jauniešiem, kas ļauj arī pašam justies jaunākam. Viņi ir mūsu nākotne, kurā cenšos ieaudzināt patriotismu, kultūru un tradīcijas. Ja tā nebūs, nebūs izglītotu cilvēku. Šobrīd bieži sanāk sadarboties ar ārzemju skolu jauniešiem. Mani novērojumi: mūsu jaunatne ir daudz zinošāka, uzņēmīgāka un cilvēciskāka, par ko priecājos. Jelgava tam ir pievērsusi lielu uzmanību, jo izglītība ir tās prioritāte. Pilsētā ir radīti visi apstākļi, lai augtu zinoši speciālisti, arī pati tā ir skaista, draudzīga ģimenēm. Zinu vairākas ģimenes, kas 90. gados Jelgavu pameta, dodoties uz Krieviju, Baltkrieviju, Ukrainu, bet tagad atgriežas un atzīst, ka pilsēta mainījusies par 100 procentiem. Bet nekas jau nebūtu bez darba, tamdēļ ir jāstrādā. Esmu dzirdējis šur tur burkšķam, ka tas nav labi un šis nav labi, man tad gribas teikt: «Pats pastrādā!»»
Foto: Ivars Veiliņš
16.7 °C,
1.7 m/s,
98.6 % 
16.7 °C,
1.7 m/s,
98.6 %