21.6 °C, 2.7 m/s, 56.2 %

Pilsētā

Sākumlapa Portāla “Jelgavas Vēstnesis” arhīvsPilsētāJelgavnieki saņem augstāko apbalvojumu un izsaka vēlēšanās
Jelgavnieki saņem augstāko apbalvojumu un izsaka vēlēšanās
30/05/2014

Pilsētas svētkos pasniegti Jelgavas augstākie apbalvojumi. «Goda zīmi» saņēma Ārija Ozoliņa, Inta Jorniņa un Aigars Meri, bet Goda rakstu – Daina Vaivode, Agija Pizika, Norberts Vizulis un Vitālijs Apetjonoks. Apbalvotie, protams, teica paldies par darba novērtējumu, bet daži pamanījās arī izteikt savas vēlēšanās, kuru īstenošanā bez pilsētas palīdzības nevarēšot iztikt. Proti, I.Jorniņa cer kādreiz stundu vadīt pārbūvētos Spīdolas ģimnāzijas bēniņos vai jaunā skolas piebūvē, bet A.Pizika diriģēt kori Jelgavas koncertzālē.

Ritma Gaidamoviča

Pilsētas svētkos pasniegti Jelgavas
augstākie apbalvojumi. «Goda zīmi» saņēma Ārija Ozoliņa, Inta
Jorniņa un Aigars Meri, bet Goda rakstu – Daina Vaivode, Agija
Pizika, Norberts Vizulis un Vitālijs Apetjonoks. Apbalvotie,
protams, teica paldies par darba novērtējumu, bet daži pamanījās
arī izteikt savas vēlēšanās, kuru īstenošanā bez pilsētas
palīdzības nevarēšot iztikt. Proti, I.Jorniņa cer kādreiz stundu
vadīt pārbūvētos Spīdolas ģimnāzijas bēniņos vai jaunā skolas
piebūvē, bet A.Pizika diriģēt kori Jelgavas
koncertzālē.

Jelgavas domes priekšsēdētājs Andris Rāviņš
šos pilsētniekus sveica par ieguldījumu veselības aprūpē,
izglītībā, par augstu profesionālo meistarību kultūrā un pilsētas
vārda popularizēšanu.

Mērs uzrunas sākumā atzīmēja, ka Pilsētas
svētku gājienā jelgavnieki ir uzskatāmi pierādījuši Jelgavas svētku
varenību. Proti, gājienā piedalījās 17 000 iedzīvotāju, tā
kopgarums bija gandrīz 3,5 kilometri un tas ilga pusotru stundu.
«Esam uzsākuši ceļu uz Jelgavas 750. jubileju,» tā A.Rāviņš. Pirms
vēl gatavojamies zīmīgajai jubilejai, viņš savā uzrunā atskatījās
uz jau paveikto – infrastruktūras attīstību, pilsētai piesaistītā
finansējuma apjomu, kā arī iezīmēja nākotnes vīziju, kas tiks
realizēta, īstenojot jaunus mērķus. «Jelgava ir uzņēmusi pareizu
kursu un, manuprāt, mūsu pilsētai ir arī labs cilvēkresursu
potenciāls, lai kopīgi īstenotu iecerēto,» tā A.Rāviņš.
    

Goda zīmes un Goda rakstu saņēmēji atzīst, ka
ir lepni par saņemto balvu. Paldies, viņi sacīja gan pilsētai, gan
ģimenēm, gan kolēģiem.

Klātienē gan nebija ieradies diriģents A.Meri,
kuram tieši šodien Latvijas Nacionālajā operā ir pirmizrāde. Viņš
sveicienu nodeva ar video starpniecību, kurā atzina, ka balvu
saņēmis mazliet avansā, tāpēc centīšoties strādāt ar vēl lielāku
sparu un entuziasmu un cer jelgavniekus satikt kādā no nākamajiem
koncertiem.  

Apbalvojuma saņēmējus muzikāli sveica arī
grupa «Auļi».

Ko pilsētas augstākā apbalvojuma
saņēmējiem nozīmē viņu pilsēta Jelgava?

 

 

«Jelgava – mans radošo ideju poligons» 

Aigars Meri, Jelgavas kamerorķestra
mākslinieciskais vadītājs – «Šī ir pilsēta, kurā ieguvu muzikālo
izglītību Mūzikas vidusskolā un pirmo darba pieredzi gan LLU
jauktajā korī «Naktstaureņi», gan tādās darbavietās kā SIA
«Velis-A» un Vircavas Estētikas skola. Pilsēta, kur man, kādreiz
jaunam, zaļam un vēl neko nesasniegušam kordiriģentam, uzticējās,
atbalstot manas radošās ieceres morāli un finansiāli. Jelgava
joprojām ir manu radošo ideju poligons, vieta, kur tieku uzklausīts
un atbalstīts. Droši varu apgalvot, ka bez Jelgavas atbalsta un
šeit iegūtās pieredzes es būtu pavisam cits Aigars Meri. Domāju, ka
mans lielākais ieguldījums pilsētā ir kamerorķestra un Mūzikas
vidusskolas kolektīvu koncerti, kuros tiek atskaņotas augstas
mākslinieciskās kvalitātes koncertprogrammas. Es ļoti gribētu
izveidot izcilu akustisko koncertzāli, kas būtu mājvieta Zemgales
muzikālajam teātrim. Mūzikls, operete, kameropera – tie ir žanri,
pēc kuriem ir pieprasījums, bet piedāvājums – epizodisks ne tikai
Jelgavā, bet visā Latvijā. Novēlu pilsētai izaugsmi un
progresu!»  par augstu profesionālo meistarību,
aktīvu radošu darbību un ieguldījumu pilsētas vārda
popularizēšanā

 

«Pie mums strādā jūsu absolvents. Viņš ir ļoti labs
darbinieks» 

Inta Jorniņa, Jelgavas Spīdolas ģimnāzijas
biznesa ekonomikas pamatu un ģeogrāfijas skolotāja – par augstu
profesionālo meistarību pedagoģiskajā darbā, izciliem sasniegumiem
mācību priekšmetu olimpiā­dēs un pilsētas vārda popularizēšanu

«Ziniet, ir liels gandarījums brīžos, kad pienāk uzņēmuma
vadītājs un saka: «Pie mums strādā jūsu absolvents. Viņš ir ļoti
labs darbinieks.» Mans lielākais devums pilsētai noteikti ir
bērniem sniegtā ekonomiskā izglītība. Tagad pieredzi pie mums
smelties brauc ne tikai citas Latvijas skolas, bet arī ārzemnieki.
Kāpēc man svarīgi ir audzināt ekonomikā gudrus un uzņēmīgus
cilvēkus? To diktē mūsdienu dzīve. Kas tad valstij dod naudu?
Uzņēmumi un ražotāji. Gribu jauniešos radīt vēlmi pašiem būt
uzņēmējiem, ja ne tā, tad vismaz būt ļoti labiem darbiniekiem.
Būtiskākais – mani ļoti atbalsta gan darbavieta, gan pilsēta, līdz
ar to visu darba mūžu esmu nostrādājusi tikai Jelgavā. Ir labi
dzīvot Jelgavā, kas nepārtraukti attīstās! Mūsu pilsēta var
lepoties ar daudz centīgiem un godprātīgiem darba
darītājiem!» 

 

«Dakterīt, jūs arī vēl te strādājat?» 

Ārija Ozoliņa, SIA «Medicīnas sabiedrība
«Optima 1»» bērnu ķirurģe – par mūža ieguldījumu veselības aprūpes
nodrošināšanā un ieguldīto darbu pilsētas iedzīvotāju veselības
aprūpē

«Oktobrī paliks 40 gadi, kopš strādāju bērnu poliklīnikā. Gadās,
ka atnāk jelgavnieki, kurus mazus ārstēju, tagad atved savus bērnus
un ir izbrīnīti: «Dakterīt, jūs arī vēl te strādājat?» Pašai gan
nešķiet, ka esmu tik sena. Ja tā pavērtē, caur manām rokām ir
izgājusi lielākā daļa pilsētas bērnu, jo esmu tā, kas pilsētas
slimnīcā tūlīt pēc piedzimšanas apskata visus jaundzimušos.
Gandarījums ir brīdī, kad bērniņš no kabineta iziet vesels. Lai gan
studiju laikā biju iedomājusies, ka mana mīļākā pilsēta būs Rīga,
esmu priecīga, ka nonācu Jelgavā. Te nav lielās burzmas, ir tikpat
bagāta kultūras dzīve un labi darba apstākļi. Priecājos arī par to,
ka mans dēls Valts Ozoliņš daktera «slimību» ir ieelpojis Jelgavā,
kad maziņš gulēja pie mana kabineta loga. Toreiz jau nebija garo
atvaļinājumu – kā četri mēneši bērnam, uz darbu prom. Viņš ir bērnu
kardioķirurgs Bērnu klīniskās universitātes slimnīcā. Gribas, lai
Jelgavas ielas ir pilnas ar veseliem bērniem!» 

 

«Ārstēju jau trešo jelgavnieku paaudzi» 

Daina Vaivode, ģimenes ārste – par augstu
profesionālo meistarību un ieguldījumu veselības aizsardzībā

«Esmu īstenais Jelgavas cilvēks, kurš te ārstē nu jau trešo
pilsētnieku paaudzi. Mans darbs ir mans dzīvesveids – tas nav
pulksten deviņos atnākt un piecos aiziet. Svarīgākais – man patīk
tas, ko es darbu, un mani galvenie vērtētāji ir pacienti, ne jau es
sevi lielīt varu. Es nelepojos ar paveikto, bet gan priecājos
ikreiz, kad izdodas izārstēt smagi slimu pacientu, uzstādīt
sarežģītu diagnozi. 

Jelgava ir mana pilsēta. Esmu redzējusi, kā no drupām tā
paceļas, ar katru brīdi kļūstot skaistāka, ko novērtē arī mūsu
ciemiņi. Par to man ir milzīgs lepnums. Savai pilsētai un
jelgavniekiem gribu novēlēt veselību, saticību,
labklājību!» 

 

 

«Šī ir mīļākā vieta uz zemes» 

Norberts Vizulis, Zemgales Latviešu strēlnieku
biedrības valdes priekšsēdētājs – par pilsonisko aktivitāti un
ieguldījumu sabiedriskajā darbībā

«Esmu lepns, ka vadu vecāko biedrību Jelgavā, un daru to, neko
pretī neprasot. Sabiedriskais darbs cilvēkam sniedz morālu
gandarījumu, kas ir emocionāls bonuss. Šajā pilsētā esmu aizvadījis
lielāko mūža daļu un droši varu apgalvot, ka šī ir mīļākā vieta uz
zemes. Jelgava ir brīnišķīga pilsēta, kas sit pušu izslavēto
Ventspili. Noteikti šobrīd esam augošākā pilsēta Latvijā. Lai gan
mēs dzīvojam šodienai, es ļoti iestājos par kultūrvēsturiskā
mantojuma saglabāšanu, tāpēc biedrībā vācam vecās Jelgavas
fotogrāfijas, apkopojam jelgavnieku stāstus par pilsētu pirmskara
laikā un publicējam internetā, lai paliek nākamajām paaudzēm. Ir
tikai mazliet žēl, ka šodien jaunieši maz interesējas par Latvijas
vēsturi – tas nu mums kopīgi būtu jāmaina.» 

 

«Jelgava ir pilsēta arī manai izaugsmei!» 

Agija Pizika, jauniešu kamerkora «Mītava» un
bērnu vokālā ansambļa «Rotiņa» mākslinieciskā vadītāja un diriģente
– par augstu profesionālo meistarību un ieguldījumu kultūrā.

«Kurš būtu domājis, ka es jaunībā muku no Jelgavas Mūzikas
skolas, dienasgrāmatai plēsu ārā lapas, viltoju vecāku parakstus,
bet mana vecmāmiņa neatlaidīgi uz skolu un koncertiem stiepa manu
akordeonu? Tagad jau 27 gadus vadu «Mītavu» un 13 gadus – «Rotiņu».
Pati deviņus gadus dziedāju pie Imanta Kokara, kur valdīja armijas
disciplīna – trīs minūtēs, izkāpjot no autobusa, jāuzvelk
tautastērps, visas dziesmas jāzina no galvas. Kad kaut ko
iepīkstējos, viņš man teica: «Agija, klusu! Kad tev būs savs koris,
varēsi tā darīt!» Man ir, un es ar to lepojos! Tiesa, bija mirklis,
kad gribēju pamest «Mītavu», taču tās kodols atnāca uz manas
terases, dziedāja «Pūt, vējiņi», «Gaismas pili»… Atskārtu: kā es
varēšu bez diriģēšanas, bez sajūtas, ka saplūsti ar kori vienā
veselā. Jelgava – tā ir pilsēta izaugsmei! To es attiecinu arī uz
savu darbu, jo šeit es iemīlēju kormūziku, esmu izaugusi par
diriģenti un jūtos novērtēta. Paldies «Kultūrai», kas stimulē
strādāt, nāk pretī un seko manai darbībai. Jūtos kā pilsētas daļa,
jo arī mans darbs, kas nes augļus, dod artavu kopējā izaugsmē. Es
ļoti ceru, ka vēl piedzīvošu to mirkli – diriģēšu jaunā, skatītāju
pilnā koncertzālē.» 

 

«Pilsētā ir radīti visi apstākļi, lai augtu zinoši
speciālisti» 

Vitālijs Apetjonoks, Amatu vidusskolas ciparu
vadības darbgaldu iestatītāju specialitātes skolotājs – par augstu
profesionālo meistarību un ieguldījumu izglītībā

«Pirms 50 gadiem Jelgavā ierados ar vienu koferīti, un izrādās –
uz palikšanu. Ikdienā strādāju ar jauniešiem, kas ļauj arī pašam
justies jaunākam. Viņi ir mūsu nākotne, kurā cenšos ieaudzināt
patriotismu, kultūru un tradīcijas. Ja tā nebūs, nebūs izglītotu
cilvēku. Šobrīd bieži sanāk sadarboties ar ārzemju skolu
jauniešiem. Mani novērojumi: mūsu jaunatne ir daudz zinošāka,
uzņēmīgāka un cilvēciskāka, par ko priecājos. Jelgava tam ir
pievērsusi lielu uzmanību, jo izglītība ir tās prioritāte. Pilsētā
ir radīti visi apstākļi, lai augtu zinoši speciālisti, arī pati tā
ir skaista, draudzīga ģimenēm. Zinu vairākas ģimenes, kas 90. gados
Jelgavu pameta, dodoties uz Krieviju, Baltkrieviju, Ukrainu, bet
tagad atgriežas un atzīst, ka pilsēta mainījusies par 100
procentiem. Bet nekas jau nebūtu bez darba, tamdēļ ir jāstrādā.
Esmu dzirdējis šur tur burkšķam, ka tas nav labi un šis nav labi,
man tad gribas teikt: «Pats pastrādā!»» 

Foto: Ivars Veiliņš