Turpinot sadarbību kultūras jomā, Jelgavas kultūras namā šodien durvis vērusi jauna Čehijas vēstniecības Latvijā organizēta izstāde. Šoreiz čehi piedāvā skatītājiem lielformāta fotogrāfijās iepazīt Čehijas pilsētu Liberecu, ļaujot paskatīties uz pilsētu no tās ēku jumtiem. Vēstniecības pārstāvis Mihals Koreckis pieļauj, ka šī izstāde varētu rosināt arī kādu Jelgavas fotogrāfu paklejot pa ēku jumtiem un uz pilsētu paskatīties mazliet citādāk.
Ritma Gaidamoviča
Šī jau ir devītā izstāde, kas tapusi sadarbībā ar Čehijas vēstniecību, un šoreiz skatītājiem divu fotogrāfu bildēs aplūkojama Libereca, tiesa, mazliet citādā skatījumā nekā ierasts. «Lūdzu nedomāt, ka izstādē tikai jumti aplūkojami, tie tikai kalpo kā skatupunkts, no kura fotogrāfi ķēruši interesantus kadrus. Izstāde ir neparasta – tā nav tradicionāla, kurā aicinām tūristus apmeklēt dažādas ievērojamas vietas mūsu valstī. Šoreiz ļaujam uz pilsētu paskatīties citām acīm,» tā M.Koreckis, piebilstot, ka fotogrāfijās redzamas arī vietas, par kurām liecina vairs tikai fotogrāfijas. Vēstniecības pārstāvis pieļauj, ka varbūt šī izstāde rosinātu pa jumtiem paklejot arī Jelgavas fotogrāfus un iemūžināt pilsētu no augšas. Atzinīgi šo ideju novērtēja aģentūras «Kultūra» direktors Mintauts Buškevics, piebilstot, ka ir iecere īstenot interesantu projektu kopā ar sadraudzības pilsētām. Proti, ļaujot Jelgavas sadraudzības pilsētas iedzīvotājiem mūsu pilsētu iepazīt caur fotogrāfijām un mūsu iedzīvotājiem šādi iepazīt sadraudzības pilsētas, to cilvēkus, kultūru, arhitektūru, ievērojamas vietas. «Zināms, ka daudzi nevar aizbraukt un paši apskatīt, taču šī būtu lieliska iespēja fotogrāfijās parādīt mūsu sadraudzības pilsētas,» tā M.Buškevics. Fotogrāfiju autori stāsta, ka šis projekts sācies pirms trim gadiem, kad paši nejauši fotografējušies no Svētā Antonīna baznīcas torņa. «Kad bijām nonākuši apmēram 50 metru augstumā virs pilsētas, atklājām milzīgu akmens suni ar atvērtu rīkli, sasietu ar metāla stīpu un piekaltu pie viena no baznīcas torņa stūriem. No tālienes to pavadīja aita, kuras vilnas kažoku vēja sukas bija sasukājušas raupjos viļņos. Kad pa sastatnēm bijām nonākuši tajā torņa pusē, kas pavērsta pret rātsnamu, atklājām sabozušos gaili, kas gatavojas lēcienam, un muzikantu ar instrumentu. Mums bija skaidrs, ka ir sācies nākamais mūsu lielais piedzīvojums. Mēs bijā iegājuši jaunā, neiepazītā, gandrīz vai pasaku pasaulē virs ļaužu mitekļu jumtiem,» stāsta fotogrāfe Lenka Dostālova Kroupova, piebilstot, ka tas bijis ļoti emocionāls piedzīvojums, kas iedvesmoja un mudināja uz jauniem un jauniem atklājumiem. «Kas vispār notiek telpā virs mūsu galvām? Kas mums, parastajiem gājējiem paliek slēpts, kad ikdienības nogurdināti staigājam pa Liberecas ielām? Raugoties lejup, mēs atskārtām, cik daudzkārt radām un pārdzīvojam sīkumainas problēmas. Un kā parasts skats no augšas noved pie tā, ka nebeidzamo cilvēka spēli ar varu un izlikšanos ieraugām no vietas, kur nekas no tā nav spēkā. No vietas, kur dzīve pati diktē savus noteikumus un likumus, kur visi bez atšķirības pazemībā pakļaujas šai bezgalīgajai, visaptverošajai tagadnei,» tā L.Dostālova Kroupova. Fotogrāfiem izdevies savākt plašu fotogrāfiju kopu, kas fiksē Liberecas pilsētu no tāda skatu punkta, kas parastam gājējam lejā ielās nav pieejams. Dažādi skaisti logu un jumtu, tornīšu, erkeru nostūri un skulptūru aprises. Vai bezgalīgie daudzdzīvokļu blokmāju logu, margu un satelītu uztvērēju plūdi. «Fotogrāfijas ir savāktas būtībā vienīgi no pilsētas centra, kur pēdējo triju gaitā notikušas daudzas radikālas pārmaiņas, kas līdz nepazīšanai ir pārvērtušas tā seju. Tāpēc mūsu fotogrāfijās parādās arī šobrīd vairs neeksistējošas vietas vai arī fotogrāfijas uzņemtas no šodien nepieejamām vietām,» tā fotogrāfe. Foto: Ivars Veiliņš
0 °C,
2.7 m/s,
94.1 % 
0 °C,
2.7 m/s,
94.1 %