20.8 °C, 1.9 m/s, 75.2 %

Pilsētā

Sākumlapa Portāla “Jelgavas Vēstnesis” arhīvsPilsētāJelgavnieku viedokļi par Pasaules Bankas piedāvāto budžeta samazinājumu
Jelgavnieku viedokļi par Pasaules Bankas piedāvāto budžeta samazinājumu
12/04/2010

Pasaules Banka (PB) nākusi klajā ar kārtējiem ierosinājumiem, kas valstī būtu jādara, lai nākamgad varētu ietaupīt vēl vērienīgākus līdzekļus. Arī šoreiz nekādu lielu pārsteigumu nav – līdzekļus «nogriezt» piedāvā tām jomām, kurās jau līdz šim piedzīvots pamatīgs budžeta samazinājums: 2011. gadā vēl mazāk naudas izglītībai, medicīnai, pensionāriem, ģimenēm ar bērniem. Kā uz to reaģē šo jomu pārstāvji Jelgavā?

Pasaules Banka (PB) nākusi klajā ar kārtējiem
ierosinājumiem, kas valstī būtu jādara, lai nākamgad varētu
ietaupīt vēl vērienīgākus līdzekļus. Arī šoreiz nekādu lielu
pārsteigumu nav – līdzekļus «nogriezt» piedāvā tām jomām, kurās jau
līdz šim piedzīvots pamatīgs budžeta samazinājums: 2011. gadā vēl
mazāk naudas izglītībai, medicīnai, pensionāriem, ģimenēm ar
bērniem. Kā uz to reaģē šo jomu pārstāvji Jelgavā?

Latvija – mežonīga daba, pļavās izlaisti zirgi un
plūdi

PB ierosinājums: 27,4 miljonus latu varētu ietaupīt, par 50
procentiem samazinot valsts budžeta finansētās vietas visās
augstākās izglītības iestādēs vai arī par 50 procentiem samazinot
budžeta finansējumu katrai studiju vietai, starpību sedzot
studentiem. Pārtraukt subsīdijas studiju kredītiem, tādējādi
ietaupot 6 – 20 miljonus latu.

Arnis Mugurēvičs, LLU mācību prorektors:
«Šī situācija man atgādina kādu vēsturisku stāstu, kad imperators
sūtīja visus savus nodokļu iekasētājus ievākt nodevas no tautas.
Kad viņi pirmo reizi devās no iedzīvotājiem iekasēt lielos
nodokļus, tauta raudāja, bet, kad pēc īsa brīža tā bija jau otrā,
trešā, ceturtā un piektā reize, cilvēki sāka smieties. Tad arī
imperators saprata, ka no viņiem vairs nav ko paņemt. Mēs šobrīd
esam nonākuši tikpat tālu. Šie Pasaules Bankas ierosinājumi ir
veids, kā likvidēt augstāko izglītību Latvijā. Kamēr citās valstīs
izprot, ka krīzes laikā tieši izglītība ir tā joma, kurā jāiegulda,
pie mums izglītībai ir atņemts visvairāk. Un tas turpinās – 2009.
gadā augstākās izglītības budžets tika samazināts par 48
procentiem, šogad – vēl par 11 procentiem, un tagad draud jauni
samazinājumi. Es nezinu nevienu citu sektoru valstī, kur būtu
veikti tikpat vērienīgi samazinājumi, par valsts pārvaldi nemaz
nerunājot. Protams, jautājums ir, kāpēc Pasaules Bankas eksperti,
kuri paši nāk no valstīm, kurās lieliski izprot izglītības nozīmi,
Latvijai piedāvā šādus risinājumus. Es saskatu tikai vienu atbildi:
varbūt mērķis ir pavisam vienkāršs – Latvija Eiropai nav vajadzīga.
Izskatās, ka te vēlas redzēt vien mežonīgu dabu un plūdus, pļavās
izlaistus zirgus un atstātus ūdenī, teritoriju, kurā neko
neražo.

Jau pagājušajā gadā samazinātais budžeta vietu skaits mums ļāva
izdarīt secinājumus – tajās programmās, kur budžeta vietas
samazināja vairāk, izteikti bija jūtams, ka studenti, nonākuši
maksas grupā, nav spējīgi segt izdevumus un studijas pamet. Un tas
ir loģiski – vecāki paliek bez darba, studentam arī nav iespēju
strādāt, ja vēl valsts negalvos kredītus, tad nav cita ceļa kā
augstskolu pamest.

Mēs jau esam nonākuši līdz tam, ka studijas ārpus Latvijas kļūst
lētākas nekā mūsu valstī. Tas ir absurds! Studenti pamet valsti,
lai mācītos citur. Vai tiešām kāds domā, ka pēc tam viņi
atgriezīsies Latvijā? Nav brīnums, ka Londonas mērs jau sācis
uztraukties par latviešiem, kas tērē Lielbritānijas nodokļu
maksātāju naudu, studējot viņu augstskolās. Ar šo absurdo situāciju
mēs radām ne tikai katastrofālu situāciju savā valstī, bet
sagādājam neērtības arī citiem.

Tā jau izskan, ka Eiropā ir vienota izglītības un zinātnes
telpa, bet, nesen esot Eiropas Universitāšu asociācijas pasākumā,
vienīgais, kāpēc tur tika pieminēta Latvija, – tumšākais šīs
kopējās telpas stūris, kas izceļas tikai ar to, ka tiek samazināts
finansējums.

Latvijā iegūt augstāko izglītību par valsts līdzekļiem šobrīd
iespējams labi ja ceturtajai daļai no studējošo skaita – nekur
citur Eiropā tik zemu rādītāju nav. Un arī otrs absurdais modelis,
ko piedāvā Pasaules Banka, – par 50 procentiem samazināt budžeta
finansējumu katrai studiju vietai, starpību sedzot studentiem,
nepastāv nevienā Eiropas valstī. 

Es paredzu – ja šie piedāvājumi tiks realizēti, augstskolas būs
gatavas ļoti nopietniem protestiem. Mēs ļoti labi saprotam – ja
cilvēkam atņem iespēju mācīties un pēc tam arī strādāt, tad viņa
vienīgā alternatīva ir emigrācija.»

Atkal kāpsim uz tā paša grābekļa

PB ierosinājums: pensiju neapliekamo minimumu samazināt no 165
līdz 80 latiem mēnesī, kas ļautu ietaupīt 85 miljonus latu. Tāpat
atcelt piemaksas pensijām, kas pārsniedz 140 latus mēnesī, par līdz
1996. gadam veiktajām sociālajām iemaksām, un tas ļautu ietaupīt
120 miljonus latu. Ieviest vispārēju pensiju indeksāciju,
balstoties uz patēriņa cenu indeksa izmaiņām. Ietaupījums 2011.
gadā – 31 miljons latu.

Marija Kolneja, Jelgavas Pensionāru biedrības
priekšsēdētāja:

«Ja tiešām šobrīd situācija ir tik katastrofāla un ir jāglābj
valsts, tad šim modelim jābūt ar diferencētu pieeju – nedrīkst
vienkārši iet vieglāko ceļu un kārtējo reizi ķerties klāt
pensionāriem. Mēs jau savu viedokli esam pauduši – pensijas vairs
nav iespējams samazināt! Rodas tāda sajūta, ka šie Pasaules Bankas
ierosinājumi ir tāds kā mudinājums otrreiz uzkāpt uz tā paša
grābekļa – pagājušajā gadā valsts jau samazināja pensijas, un ar ko
tas beidzās? Ar Satversmes tiesas atzinumu. Tagad, saprotot, ka tā
tas cauri neiet, izdomājuši jaunu modeli. Es gan neesmu precīzi
parēķinājusi, bet pieļauju, ka, samazinot neapliekamo minimumu
pensijām, reāli pensiju apmērs saruktu vairāk nekā par desmit
procentiem – tas ir cipars, ko mums gribēja atņemt pagājušajā gadā.
Neapliekamo minimumu grib samazināt no 165 līdz 80 latiem mēnesī,
bet tie pašreizējie 165 lati jau tā ir zem izdzīvošanas minimuma.
Jā, protams, mēs jau dzirdam spekulācijas ar cenu krišanos, bet
realitātē – elektrības un gāzes cena tūlīt atkal būs augšā, arī
pārtikai. Vai tad mēs jūtam kādus īpašus cenu samazinājumus? Varbūt
piens un maize par dažiem santīmiem kļuvusi lētāka, un tas arī
viss.

Vai tiešām valsts nesaprot, ka šāds solis ir ļoti tuvredzīgs?
Vai vienkārši atbildību no saviem pleciem tā atkal grib novelt
pašvaldībām? Ir taču pilnīgi skaidrs, ka, tiklīdz tiks samazinātas
pensijas, par procentiem 50 augs trūcīgo skaits, kas lūgs sociālo
palīdzību pašvaldībai. Un kāda tad šādā gadījumā ir jēga – pārlikt
izdevumus no valsts uz pašvaldību? Es domāju, ka šī situācija atkal
draud ar mūsu vēršanos tiesā.

Tas, pie kā patiesi vajadzētu ķerties, ja reiz valstij tik grūti
laiki, ir progresīvais nodoklis. Protams, atkal ir atrunas, ka tas
nedos vajadzīgo ietaupījumu, jo, redz, neesot nemaz tik daudz to
lielo algu saņēmēju, bet tā ir tikai atruna. Pirms vēl tikai
vēlējās samazināt pensijas par 10 procentiem, parēķināju: ieturot
desmit procentus no 1024 Jelgavas pensionāriem, kuri saņem mazās
pensijas (no 50 līdz 110 latiem), valsts kasē nonāktu 9000 latu,
bet, lai šo pašu summu ieturētu no tiem, kas tolaik saņēma pat 5000
latu mēnesī, vajadzētu tikai četriem šādiem lielo algu saņēmējiem
ienākumus «nogriezt» par 50 procentiem, lai iznākums būtu tāds
pats. Bet, protams, vieglāk jau ir atņemt to mazumiņu 1000
pensionāriem nekā aiztikt četrus lielo algu saņēmējus.

Manuprāt, progresīvais nodoklis būtu jāievieš, sākot no algas
1000 latu apmērā. Tad mēs arī varētu runāt par
godīgumu.»  

Gultas vietu samazinājums nesamazina slimnieku
skaitu

PB ierosinājums: veselības aprūpes nozarē samazināt gultas vietu
skaitu valsts slimnīcās līdz 450 uz 100 000 iedzīvotāju, tādējādi
2011. gadā ietaupot desmit miljonus latu.

Andris Ķipurs, Jelgavas pilsētas slimnīcas valdes
loceklis:

«Domāju, ka gultas vietu samazinājums slimnīcās nebūtu tas labākais
risinājums, kā ietaupīt. Sociālā vide, kādā šobrīd dzīvo mūsu
cilvēki, labklājības līmenis nav tāds, ka reģionu iedzīvotāji
varētu doties 70 un pat 90 kilometrus līdz tuvākajai ārstniecības
iestādei. Tie, kuriem šis pakalpojums ir visvairāk vajadzīgs,
nespēj iztikt bez aprūpes slimnīcā. Diemžēl mūsu valsts šā brīža
sociālo līmeni nu nekādi nevar viens pret viens pārnest un
pielīdzināt kādai citai Eiropas valstij, taču domāju, ka tieši šādi
nepārdomāti salīdzinājumi Pasaules Bankas ekspertus mudinājuši
piedāvāt finansējuma samazinājumu Latvijas slimnīcām.

Jau šobrīd valsts slimnīcām ir parādā ievērojamus līdzekļus par
pacientiem sniegtajiem pakalpojumiem. Piemēram, mūsu slimnīca reāli
ir sniegusi pakalpojumus cilvēkiem par divreiz lielāku summu nekā
šobrīd katru mēnesi mums valsts apmaksā, un droši vien līdzīga
situācija saglabāsies visu šo gadu. Mēs varam tikai cerēt, ka
valsts to mums kompensēs. Katrā ziņā neesam gatavi tagad atteikties
no kādu pakalpojumu sniegšanas iedzīvotājiem. Mums ir līgums par
5470 slimniekiem gadā, taču reāli mūsu slimnīcā gadā ārstējas 12 –
13 tūkstoši pacientu. Gultas vietu skaita samazinājums jau neko
nemainīs – ja cilvēks ir slims, viņu vienkārši nogādā slimnīcā, un
mūsu uzdevums ir viņu ārstēt. Mēs taču nevaram pateikt – ziniet,
mums gultas vietu skaits samazināts…»

«Mēs esam strādājuši, maksājuši nodokļus, un arī mums
būtu kaut kas jāsaņem, ne tikai jādod»

PB ierosinājums: atcelt vecāku pabalstu strādājošajiem vecākiem
un aizstāt to ar ģimenes valsts pabalstu 100 latu apmērā. Šī
reforma budžeta izdevumus samazinātu par 65 miljoniem latu.

Ieva un Visvaldis Šmidres, mazās Rasas
vecāki:

«Nu, protams, ka šādas izmaiņas būtu pilnīgs absurds. Mūsuprāt, ar
to valsts tikai parādīs, ka bērni Latvijai nav svarīgi, pat
neskatoties uz to, ka ģimenes ar bērniem un jaunieši mūsu valsti
turpina pamest. Jā, ģimenes ir devušās prom un priecājas par bērnu
pabalstiem, ko saņem svešās valstīs. Jāatzīst, ka šie pabalsti jau
tagad ir krietni lielāki par mūsējiem, kur nu vēl tad, ja Pasaules
Bankas ieteikumus ņems vērā. Tas taču vēl vairāk veicinās cilvēku
aizplūšanu! Arī mums ir draugi, kuri šobrīd dzīvo Anglijā,
Norvēģijā, un viņi nevar sūdzēties, ka tur valstsvīri viņus
apdalītu. Kamēr mēs šeit esam strādājuši un nopelnījuši bērnu
pabalstu, bet saņemam nedaudz, tikmēr Anglijā mūsu draudzene, kura
pat iepriekš nav strādājusi, vienkārši saņem 500 latu pabalstu
tikai par to, ka viņas bērniņš šajā valstī ir piedzimis. Latvijā,
kā vienmēr, viss ir daudzreiz mazāk. Protams, mēs gribētu, lai
draugi dzīvo šeit, taču, ja situācija ir tāda, izmaiņu nebūs.
Patiesībā plānotais simts latu pabalsts ir vēl mazāks par iztikas
minimumu. Ja ņem kredītu, tad gan zina, ka bērns jārēķina kā
pieaugušais, taču, kad jāizmaksā nauda, tad rīcība pavisam cita –
ka tik «nogriezt». Loģiski domājot, šīs izmaiņas, mūsuprāt,
nestimulēs ekonomiku. Nauda ne no kā nevar rasties, ja cilvēki būs
devušies prom. Bet, ja tu paliec un tev pienācīgi samaksā, no tevis
vismaz būs kāds ieguvums, jo tu maksā nodokļus, ej uz veikalu
iepirkties. Ja būs lieka naudiņa, nopirksi arī lielākas mantas. Arī
no tā taču kaut kas valstij tiks.

Kā var bērnu uzturēt par 100 latiem?! Tās ir šausmas! Lai viņi
paši pamēģina padzīvot par tādu naudu. Bet nē – viņi tikai domā, kā
par īpašiem nopelniem vēl piemaksāt. Galu galā mēs esam ilgi
strādājuši, pelnījuši, maksājuši nodokļus, tāpēc beidzot arī mums
būtu kaut kas jāsaņem, ne tikai jādod.»

Sagatavoja
Kristīne Langenfelde,
Ritma Gaidamoviča,
foto Ivars Veiliņš