25.7 °C, 2.8 m/s, 49.6 %

Pilsētā

Sākumlapa Portāla “Jelgavas Vēstnesis” arhīvsPilsētāJelgavniekus interesē, kā notiks pāreja uz eiro
Jelgavniekus interesē, kā notiks pāreja uz eiro
29/09/2010

Šodien Jelgavas Zinātniskajā bibliotēkā  ar lekciju par Latvijas tautsaimniecību – tās raksturojumu, budžeta veidošanas pamatprincipiem, krīzes situācijas raksturojumu un eiro ieviešanu – viesojās speciālisti no Latvijas Bankas. Jelgavniekus visvairāk interesēja praktiski jautājumi, kas saistīti ar pāreju uz eiro.

Ilze Knusle-Jankevica

Šodien Jelgavas Zinātniskajā bibliotēkā  ar lekciju
par Latvijas tautsaimniecību – tās raksturojumu, budžeta veidošanas
pamatprincipiem, krīzes situācijas raksturojumu un eiro ieviešanu –
viesojās speciālisti no Latvijas Bankas. Jelgavniekus visvairāk
interesēja praktiski jautājumi, kas saistīti ar pāreju uz
eiro.

Kāpēc straujajai izaugsmei sekoja krass kritums? Vai krīzes
zemākais punkts aiz muguras? Kādu kaitējumu nodara budžeta deficīts
un liels parāds? Kādēļ eksports tik svarīgs, lai augtu ekonomika un
darbavietas? Un kas jāmaina, lai augtu ienākumi? Ko Latvijai dos
eiro, un vai mūsu bažas ir pamatotas? Kāda gaidāma pāreja uz
eiro?

Šie bija galvenie jautājumi, kam pievērsās Latvijas Bankas
Makroekonomikas daļas vadītāja Santa Bērziņa. Viņa uzskata, ka
Latvijas ekonomika zemāko punktu jau sasniegusi pagājušā gada
nogalē un tagad vērojama izaugsme, tiesa gan, vēl lēna. Tomēr, lai
turpmāk tā būtu sabalansēta un neveidotos burbuļi, kādus
pieredzējām pirms krīzes, kad straujās izaugsmes dēļ attīstījās
galvenokārt ar nekustamajiem īpašumiem saistītās nozares,
jāsamazina budžeta deficīts un aizņēmuma summa. «Tas ir būtiski
tāpēc, ka par katru kredītu ir jāmaksā procenti. Šobrīd valsts par
aizņēmumu no Starptautiskā Valūtas fonda procentos maksā 250
miljonus latu, kas ir apmēram viena gada budžets izglītībai,» tā
S.Bērziņa. Šos pasākumus būtiski veikt, lai valsts atgūtu
uzticamību investoru acīs, jo tikai tā iespējams atveseļot
ekonomiku.

Vēlāk Latvijas Bankas preses sekretāra vietnieks Kristaps
Otersons pastāstīja par eiro ieviešanas procesu, monētu
izgatavošanu. Valdība kā mērķdatumu eiro ieviešanai ir noteikusi
2014. gadu, bet līdz tam vēl jāizpilda Māstrihtas kritēriji, kas
veicinās arī stabilitāti un attīstību. «Iedzīvotājiem ir svarīgi
zināt, ka gan skaidras, gan bezskaidras naudas apmaiņa notiks
vienlaikus un uzkrājumi bankās tiks automātiski pārkonvertēti,»
uzsvēra speciālists.

Klātesošos interesēja, cik izmaksās eiro ieviešana Latvijā un
kas to finansēs, vai pirms eiro ieviešanas jāatmaksā kredīti, kas
paņemti, kāpēc Latvijā sākās krīze un vai mūsu valstī nemaz neesot
spējīgu ekonomistu, kas varētu pakonsultēt valdību. Uz pēdējo
jautājumu bankas pārstāve S.Bērziņa atbildēja: «Krīze sākās tāpēc,
ka ekonomikas attīstība bija pārāk strauja un nesabalansēta, tomēr
jāatceras, ka krīze ir globāla un skāra visu pasauli. Tomēr
kritienu būtu mazinājis kaut vai tas, ja būtu veidoti uzkrājumi, ja
nebūtu budžeta deficīta, ja nodokļu politika nebūtu tik mainīga un
nebaidītu kā uzņēmējus, tā investorus.»

Jāpiebilst, ka klātesošie varēja apskatīt tās Latvijas zelta un
sudraba monētas, kas plūkušas laurus starptautiskos konkursos, tai
skaitā Pasaules Gada monētu 2010 – Teodora Zaļkalna Latvijas
monētu.

Foto: Ivars Veiliņš