Šodien Jelgavas Zinātniskajā bibliotēkā ar lekciju par Latvijas tautsaimniecību – tās raksturojumu, budžeta veidošanas pamatprincipiem, krīzes situācijas raksturojumu un eiro ieviešanu – viesojās speciālisti no Latvijas Bankas. Jelgavniekus visvairāk interesēja praktiski jautājumi, kas saistīti ar pāreju uz eiro.
Ilze Knusle-Jankevica
Kāpēc straujajai izaugsmei sekoja krass kritums? Vai krīzes zemākais punkts aiz muguras? Kādu kaitējumu nodara budžeta deficīts un liels parāds? Kādēļ eksports tik svarīgs, lai augtu ekonomika un darbavietas? Un kas jāmaina, lai augtu ienākumi? Ko Latvijai dos eiro, un vai mūsu bažas ir pamatotas? Kāda gaidāma pāreja uz eiro?
Šie bija galvenie jautājumi, kam pievērsās Latvijas Bankas Makroekonomikas daļas vadītāja Santa Bērziņa. Viņa uzskata, ka Latvijas ekonomika zemāko punktu jau sasniegusi pagājušā gada nogalē un tagad vērojama izaugsme, tiesa gan, vēl lēna. Tomēr, lai turpmāk tā būtu sabalansēta un neveidotos burbuļi, kādus pieredzējām pirms krīzes, kad straujās izaugsmes dēļ attīstījās galvenokārt ar nekustamajiem īpašumiem saistītās nozares, jāsamazina budžeta deficīts un aizņēmuma summa. «Tas ir būtiski tāpēc, ka par katru kredītu ir jāmaksā procenti. Šobrīd valsts par aizņēmumu no Starptautiskā Valūtas fonda procentos maksā 250 miljonus latu, kas ir apmēram viena gada budžets izglītībai,» tā S.Bērziņa. Šos pasākumus būtiski veikt, lai valsts atgūtu uzticamību investoru acīs, jo tikai tā iespējams atveseļot ekonomiku.
Vēlāk Latvijas Bankas preses sekretāra vietnieks Kristaps Otersons pastāstīja par eiro ieviešanas procesu, monētu izgatavošanu. Valdība kā mērķdatumu eiro ieviešanai ir noteikusi 2014. gadu, bet līdz tam vēl jāizpilda Māstrihtas kritēriji, kas veicinās arī stabilitāti un attīstību. «Iedzīvotājiem ir svarīgi zināt, ka gan skaidras, gan bezskaidras naudas apmaiņa notiks vienlaikus un uzkrājumi bankās tiks automātiski pārkonvertēti,» uzsvēra speciālists.
Klātesošos interesēja, cik izmaksās eiro ieviešana Latvijā un kas to finansēs, vai pirms eiro ieviešanas jāatmaksā kredīti, kas paņemti, kāpēc Latvijā sākās krīze un vai mūsu valstī nemaz neesot spējīgu ekonomistu, kas varētu pakonsultēt valdību. Uz pēdējo jautājumu bankas pārstāve S.Bērziņa atbildēja: «Krīze sākās tāpēc, ka ekonomikas attīstība bija pārāk strauja un nesabalansēta, tomēr jāatceras, ka krīze ir globāla un skāra visu pasauli. Tomēr kritienu būtu mazinājis kaut vai tas, ja būtu veidoti uzkrājumi, ja nebūtu budžeta deficīta, ja nodokļu politika nebūtu tik mainīga un nebaidītu kā uzņēmējus, tā investorus.»
Jāpiebilst, ka klātesošie varēja apskatīt tās Latvijas zelta un sudraba monētas, kas plūkušas laurus starptautiskos konkursos, tai skaitā Pasaules Gada monētu 2010 – Teodora Zaļkalna Latvijas monētu.
Foto: Ivars Veiliņš
18.2 °C,
1.1 m/s,
80.3 % 
18.2 °C,
1.1 m/s,
80.3 %