30.2 °C, 3.3 m/s, 38.8 %

Ekonomika

Sākumlapa Portāla “Jelgavas Vēstnesis” arhīvsEkonomika«JLM grupa» īpašnieks pārliecināts, ka uzņēmums varēja izķepuroties, ja to būtu ļāvusi banka un administators
«JLM grupa» īpašnieks pārliecināts, ka uzņēmums varēja izķepuroties, ja to būtu ļāvusi banka un administators
29/09/2008

Maksātnespējīgais maizes ražošanas uzņēmums «JLM grupa» varēja izķepuroties no finansiālām problēmām, ja vien tādu iespēju dotu banka un administrators. Tā žurnālam «Lietišķā Diena» (LD) paudis uzņēmuma lielākais īpašnieks un bijušais valdes priekšsēdētājs Arvis Rove.

Anna Afanasjeva 

Maksātnespējīgais maizes
ražošanas uzņēmums «JLM grupa» varēja izķepuroties no finansiālām
problēmām, ja vien tādu iespēju dotu banka un administrators. Tā
žurnālam «Lietišķā Diena» (LD) paudis uzņēmuma lielākais īpašnieks
un bijušais valdes priekšsēdētājs Arvis Rove.

 

Intervijā viņš atgādināja, ka iegādājās
«JLM grupu» 2006.gada septembrī, lai atrisinātu uzņēmuma problēmas
un izietu no krīzes situācijas. «Uzņēmumus pārdod divos gadījumos –
vai nu kad iet ļoti labi un var nopelnīt, vai kad grib no tā tikt
vaļā. Šeit bija otrais variants – kompānijas kredītsaistības
veidoja vairāk nekā 2,5 miljonus latu. Man bija sava versija, kā
atrisināt uzņēmuma problēmas, tāpēc tomēr riskēju un uzņēmumu
iegādājos,» stāstīja A.Rove.

A.Rove arī norādījis, ka brīdī, kad
kompānija iesniedza tiesā maksātnespējas pieteikumu, uzņēmuma
parādsaistības gan bija nedaudz lielākas – 2,9 miljoni latu, taču
vēlāk «JLM grupas» finansiālais stāvoklis daudzās pozīcijās bija
uzlabojies.

«Es kādreiz attīstīju «Liepājas
maiznieku» un redzēju, kā divas ražotnes var strādāt, optimizējot
izmaksas, darbinieku skaitu un darbību kopumā. Es arī mēģināju to
darīt. Bet dažādu iemeslu dēļ man tas nav sanācis, turklāt traucēja
arī ārējie apstākļi – valsts politika, inflācija, cenu pieaugums,
ko nevarēja paredzēt, darbaspēka trūkums. Bet par diviem gadiem
tika ieguldīts ļoti daudz darba, optimizēta darbība, nesamazinoties
kopējai ražošanai un pārdošanas apjomiem utt. Atlika tikai
strādāt,» klāstījis uzņēmējs.

Viņš LD pastāstījis, ka lielākās
grūtības uzņēmumam sākās pagājušā gada otrajā pusē, kad strauji
pieauga izmaksas – graudu un miltu iepirkumu cena palielinājās līdz
pat 70 procentiem, kāpa degvielas cenas, darba algas. «Tas viss
kopumā izraisīja padziļinātu krīzi. Tādēļ šogad, mēģinot iziet no
situācijas, mēs bijām viens no pirmajiem uzņēmumiem, kas iesniedza
tiesiskās aizsardzības procesa pieteikumu, lai mēģinātu šo krīzi
atrisināt,» norādīja Rove un atgādināja, ka tiesai vajadzēja
atsaukt šo tiesiskās aizsardzības procedūru, jo banka nedeva
piekrišanu.

«Tā kā tiesiskās aizsardzības process
netika apstiprināts, es biju spiests iesniegt maksātnespējas
pieteikumu ar domu, ka maksātnespējas procesa primārais mērķis ir
saglabāt uzņēmumu un, iespējams, vienoties ar potenciālu investoru.
Mēs tomēr nodrošinām daudz darba vietu Jelgavā un Liepājā, nodokļos
bija nomaksāts diezgan daudz, apkārtējām firmām arī papildu darba
iespējas. Patlaban ar uzņēmuma aizvēršanos ciet notiek pretējais
process – mūsu piegādātāji stāv rindā pēc naudas. Atjaunot
uzņēmumu, kad viss ir apstājies, ir ļoti grūti, gandrīz neiespējami
– tad jānotiek uzņēmuma pārdošanai,» stāstīja A.Rove.

Viņš apšauba, ka uzņēmuma specifiskais
nekustamais īpašums un iekārtas viegli atradīs pircēju, un prognozē
– pat ja to izdosies pārdot, arī tad piegādātāji pie naudas netiks,
to paņems nodrošinātais kreditors un «Maksātnespējas aģentūra», kas
piešķirs līdzekļus darbiniekiem no garantiju fonda. «Tāpēc, no
visām pusēm skatoties, strādāt un risināt jautājumus bija efektīvāk
nekā vienkārši likvidēt,» atzinis A.Rove.

Uzņēmējs arī kritizēja «JLM grupas»
administratora darbību un pastāstīja, ka ir iesniedzis tiesā
prasību, lai apstrīdētu atsevišķus administratora lēmumus un
mēģinātu pierādīt, ka viņa darbības neatbilda likumā noteiktajam
par to, ka administratoram jārīkojas kā kārtīgam
saimniekam.

«Izpētot Maksātnespējas likumu, esmu
secinājis, ka administratoram ir tikai viena funkcija – likvidēt
uzņēmumu. Tādēļ nevienam neiesaku pieteikties uz maksātnespēju.
Skaidrs, ka firmai, kura iesniedz prasību par maksātnespēju, ir
problēmas un to var apstādināt diezgan viegli. Bet tajā dienā uz
uzņēmumu vēl veda izejvielas, darbinieki nāca uz darbu. Jā, gāze
netika piegādāta, bet bija nauda, lai vismaz piecām līdz desmit
dienām to nodrošinātu. Administrators teica «nē», neatļāva arī
samaksāt cilvēkiem algas, un tās viņiem izmaksās tikai janvārī no
Maksātnespējas administrācijas garantiju fonda. Tad man ir
jautājums – kāpēc vispār iet uz maksātnespēju, ja problēmas neviens
nerisina? Tajā brīdī mums bija iekārtas, darbinieki, nauda gāja
kontos, bija ko pārdot, nekas nebija izvazāts. Mans mērķis bija
rast izeju. Jau bija izstrādāts plāns, kā vēl vairāk var optimizēt
izmaksas, taču mums netika dota iespēja to izpildīt,» sacīja
A.Rove.

Viņš atzinis, ka pēc piedzīvotā jūtas
ļoti vīlies attieksmē no ārpuses – VID gan bija saprotošs un nāca
pretī, bet citas valsts iestādes – ne.

Portāls www.jelgavasvestnesis.lv jau rakstīja, ka Jelgavas tiesa
30. jūlijā atzina SIA «JLM grupa» par maksātnespējīgu no šā gada
17. jūlija. Septembra sākumā pēc uzteikuma uzņēmumā no darba
atbrīvoja 178 cilvēkus, no tiem Jelgavas ražotnē – 115
cilvēku.

Pēc «Lursoft» datiem, A.Rovem pieder
97,25 procenti SIA «JLM grupa» pamatkapitāla. Viņš ir uzņēmuma
lielākais īpašnieks kopš 2006. gada septembra.