27 °C, 1.6 m/s, 77.7 %

Pilsētā

Sākumlapa Portāla “Jelgavas Vēstnesis” arhīvsPilsētāJNĪP: Dzīvokļa īpašniekam, kurš apdraud kaimiņus, mājokli var atsavināt tiesas ceļā
JNĪP: Dzīvokļa īpašniekam, kurš apdraud kaimiņus, mājokli var atsavināt tiesas ceļā
30/10/2012

Lai cīnītos ar dzīvokļa īpašnieku, kas ar savu bezatbildīgo attieksmi un nolaidīgo dzīvesveidu «terorizē» kaimiņus, daudzdzīvokļu mājas dzīvokļu īpašnieki ar prasību par mājokļa atsavināšanu var vērsties tiesā. To var darīt kā viena persona, tā arī nama pārvaldnieks – SIA «Jelgavas Nekustamā īpašuma pārvalde» (JNĪP), pamatojoties uz dzīvokļu īpašnieku kopības lēmumu.

www.jelgavasvestnesis.lv

Lai cīnītos ar dzīvokļa
īpašnieku, kas ar savu bezatbildīgo attieksmi un nolaidīgo
dzīvesveidu «terorizē» kaimiņus, daudzdzīvokļu mājas dzīvokļu
īpašnieki ar prasību par mājokļa atsavināšanu var vērsties tiesā.
To var darīt kā viena persona, tā arī nama pārvaldnieks – SIA
«Jelgavas Nekustamā īpašuma pārvalde» (JNĪP), pamatojoties uz
dzīvokļu īpašnieku kopības lēmumu.

Kā liecina informācija JNĪP mājas lapā,
dramatiska situācija izveidojusies kādā daudzdzīvokļu mājā Pērnavas
ielā – kaut arī dzīvokļa īpašniece bija mājās, JNĪP Avārijas
dienests, reaģējot uz izsaukumu par appludinātu dzīvokli augšējā
kaimiņa dēļ, sadarbībā ar Pašvaldības policiju bija spiests uzlauzt
dzīvokļa durvis, lai novērstu avārijas situāciju, kas apdraudēja
pamatpakalpojuma – aukstā ūdens – nodrošināšanu šajā daudzdzīvokļu
mājā. Notikušajā vainīgā saimniece ignorēja vairākkārtējus lūgumus
atvērt durvis, lai speciālisti varētu novērst avāriju viņas
mājoklī, tādējādi apturot apakšējā dzīvokļa applūšanu. Tā vietā
viņa ne tikai draudēja un nelaida iekšā JNĪP darbiniekus, bet arī
durvis pamatīgi aizsprostoja ar mēbelēm.

Likumsakarīgi, ka piespiedu iekļūšana
dzīvoklī, uzlaužot durvis, JNĪP Avārijas dienesta speciālistiem
prasīja papildu laiku, līdz ar to avāriju izdevās novērst krietni
vien vēlāk, kas savukārt radīja būtiskas neērtības stāvu zemāk
dzīvojošajiem, kuru mājoklis šajā laikā turpināja
applūst.

Šī Pērnavas ielas iedzīvotāja kaimiņiem
raizes radījusi jau ne reizi vien – būdama dzīvokļa īpašniece, viņa
sistemātiski nav norēķinājusies par saņemtajiem pakalpojumiem un
uzkrājusi pamatīgu parādu. Elektrības piegāde sievietes dzīvoklī
jau ir pārtraukta, taču viņa par šo situāciju neliekas ne zinis.
Jāņem vērā arī fakts, ka dzīvokļa īpašniece mitinās antisanitāros
apstākļos, regulāri lieto alkoholu un neadekvāti izturas pret
pārējiem mājas iedzīvotājiem. Tā dēļ apsaimniekotājs no kaimiņiem
jau vairākkārt saņēmis sūdzības par šo dzīvokļa īpašnieci un lūgumu
dramatiskajai situācijai rast risinājumu, norāda JNĪP.

Taču dzīvokļu īpašniekiem ir jāsaprot:
JNĪP nevar iesaistīties situācijas risināšanā, ja to ar dzīvokļu
īpašnieku kopības lēmumu nav pilnvarojuši daudzdzīvokļu mājas
dzīvokļu īpašnieki. Viens no risinājumiem, kā rīkoties šajā
situācijā, ir sniegt tiesā prasību par konkrētas dzīvokļu
īpašnieces izlikšanu no mājokļa: to var darīt kā viena persona –
iedzīvotājs, kuram konkrētajā mājā pieder dzīvoklis –, tā arī nama
pārvaldnieks, ja par to nolēmusi dzīvokļu īpašnieku
kopība.

Līdzīgās situācijās JNĪP pārvaldīšanā
esošo māju dzīvokļu īpašnieki aicināti vērsties uzņēmuma Klientu
daļā, lai kopīgi meklētu risinājumus. Dzīvokļu īpašniekiem
vajadzētu būt ieinteresētiem un attiecīgi rīkoties, lai viena
bezatbildīga kaimiņa dēļ nenāktos dzīvot nepievilcīgā vidē, kas ne
tikai pazemina labsajūtas līmeni kopīpašumā, bet arī apdraud viņu
veselību un pat drošību. Tāpat nevajadzētu pieļaut, ka tiek
apdraudēta pakalpojumu sniegšanas nepārtrauktība.

JNĪP vērš iedzīvotāju uzmanību uz
Dzīvokļa īpašuma likumā noteikto: dzīvokļa īpašumu var atsavināt
Civilprocesa likumā noteiktajā kārtībā, vienlaikus izliekot
dzīvokļa īpašnieku, viņa ģimenes locekļus un citas dzīvokļa īpašumā
iemitinātās personas, ja dzīvokļa īpašnieks, viņa ģimenes loceklis
vai cita dzīvokļa īpašumā iemitinātā persona pārkāpj normatīvo aktu
prasības, kas attiecas uz dzīvokļa īpašuma izmantošanu, tajā skaitā
sanitārās un ugunsdrošības normas, un tādējādi rada aizskārumu citu
cilvēku drošībai un veselībai, apkārtējās vides kvalitātei. Prasību
par dzīvokļa īpašuma atsavināšanu var celt ikviens dzīvokļa
īpašnieks.

Foto: Ivars Veiliņš