Lai cīnītos ar dzīvokļa īpašnieku, kas ar savu bezatbildīgo attieksmi un nolaidīgo dzīvesveidu «terorizē» kaimiņus, daudzdzīvokļu mājas dzīvokļu īpašnieki ar prasību par mājokļa atsavināšanu var vērsties tiesā. To var darīt kā viena persona, tā arī nama pārvaldnieks – SIA «Jelgavas Nekustamā īpašuma pārvalde» (JNĪP), pamatojoties uz dzīvokļu īpašnieku kopības lēmumu.
www.jelgavasvestnesis.lv
Kā liecina informācija JNĪP mājas lapā, dramatiska situācija izveidojusies kādā daudzdzīvokļu mājā Pērnavas ielā – kaut arī dzīvokļa īpašniece bija mājās, JNĪP Avārijas dienests, reaģējot uz izsaukumu par appludinātu dzīvokli augšējā kaimiņa dēļ, sadarbībā ar Pašvaldības policiju bija spiests uzlauzt dzīvokļa durvis, lai novērstu avārijas situāciju, kas apdraudēja pamatpakalpojuma – aukstā ūdens – nodrošināšanu šajā daudzdzīvokļu mājā. Notikušajā vainīgā saimniece ignorēja vairākkārtējus lūgumus atvērt durvis, lai speciālisti varētu novērst avāriju viņas mājoklī, tādējādi apturot apakšējā dzīvokļa applūšanu. Tā vietā viņa ne tikai draudēja un nelaida iekšā JNĪP darbiniekus, bet arī durvis pamatīgi aizsprostoja ar mēbelēm.
Likumsakarīgi, ka piespiedu iekļūšana dzīvoklī, uzlaužot durvis, JNĪP Avārijas dienesta speciālistiem prasīja papildu laiku, līdz ar to avāriju izdevās novērst krietni vien vēlāk, kas savukārt radīja būtiskas neērtības stāvu zemāk dzīvojošajiem, kuru mājoklis šajā laikā turpināja applūst.
Šī Pērnavas ielas iedzīvotāja kaimiņiem raizes radījusi jau ne reizi vien – būdama dzīvokļa īpašniece, viņa sistemātiski nav norēķinājusies par saņemtajiem pakalpojumiem un uzkrājusi pamatīgu parādu. Elektrības piegāde sievietes dzīvoklī jau ir pārtraukta, taču viņa par šo situāciju neliekas ne zinis. Jāņem vērā arī fakts, ka dzīvokļa īpašniece mitinās antisanitāros apstākļos, regulāri lieto alkoholu un neadekvāti izturas pret pārējiem mājas iedzīvotājiem. Tā dēļ apsaimniekotājs no kaimiņiem jau vairākkārt saņēmis sūdzības par šo dzīvokļa īpašnieci un lūgumu dramatiskajai situācijai rast risinājumu, norāda JNĪP.
Taču dzīvokļu īpašniekiem ir jāsaprot: JNĪP nevar iesaistīties situācijas risināšanā, ja to ar dzīvokļu īpašnieku kopības lēmumu nav pilnvarojuši daudzdzīvokļu mājas dzīvokļu īpašnieki. Viens no risinājumiem, kā rīkoties šajā situācijā, ir sniegt tiesā prasību par konkrētas dzīvokļu īpašnieces izlikšanu no mājokļa: to var darīt kā viena persona – iedzīvotājs, kuram konkrētajā mājā pieder dzīvoklis –, tā arī nama pārvaldnieks, ja par to nolēmusi dzīvokļu īpašnieku kopība.
Līdzīgās situācijās JNĪP pārvaldīšanā esošo māju dzīvokļu īpašnieki aicināti vērsties uzņēmuma Klientu daļā, lai kopīgi meklētu risinājumus. Dzīvokļu īpašniekiem vajadzētu būt ieinteresētiem un attiecīgi rīkoties, lai viena bezatbildīga kaimiņa dēļ nenāktos dzīvot nepievilcīgā vidē, kas ne tikai pazemina labsajūtas līmeni kopīpašumā, bet arī apdraud viņu veselību un pat drošību. Tāpat nevajadzētu pieļaut, ka tiek apdraudēta pakalpojumu sniegšanas nepārtrauktība.
JNĪP vērš iedzīvotāju uzmanību uz Dzīvokļa īpašuma likumā noteikto: dzīvokļa īpašumu var atsavināt Civilprocesa likumā noteiktajā kārtībā, vienlaikus izliekot dzīvokļa īpašnieku, viņa ģimenes locekļus un citas dzīvokļa īpašumā iemitinātās personas, ja dzīvokļa īpašnieks, viņa ģimenes loceklis vai cita dzīvokļa īpašumā iemitinātā persona pārkāpj normatīvo aktu prasības, kas attiecas uz dzīvokļa īpašuma izmantošanu, tajā skaitā sanitārās un ugunsdrošības normas, un tādējādi rada aizskārumu citu cilvēku drošībai un veselībai, apkārtējās vides kvalitātei. Prasību par dzīvokļa īpašuma atsavināšanu var celt ikviens dzīvokļa īpašnieks.
Foto: Ivars Veiliņš
1.8 °C,
2.3 m/s,
95.9 % 
1.8 °C,
2.3 m/s,
95.9 %