0.2 °C, 5 m/s, 88.4 %

Pilsētā

Sākumlapa Portāla “Jelgavas Vēstnesis” arhīvsPilsētāJo stabilāks dolārs, jo lētāka degviela
Jo stabilāks dolārs, jo lētāka degviela
30/06/2012

«Astarte-Nafta» ir viens no lielākajiem nodokļu maksātājiem Zemgales reģionā. Kompānija naftas produktu vairumtirdzniecības un mazumtirdzniecības jomā strādā jau 17 gadus, apkalpojot 15 degvielas uzpildes stacijas (DUS), kurām drīzumā tiks pievienotas vēl četras. Uzņēmuma valdes loceklis Jānis Anspoks atklāj, ka četru DUS iegāde no kompānijas «Viada» nebūt nav pēdējais plānotais darījums, jo uzņēmums ir pieņēmis stratēģisku lēmumu paplašināties, lai uzlabotu savas pozīcijas konkurencē ar lielajiem degvielas tirgotājiem.  

Jānis Kovaļevskis

«Astarte-Nafta» ir viens no lielākajiem nodokļu
maksātājiem Zemgales reģionā. Kompānija naftas produktu
vairumtirdzniecības un mazumtirdzniecības jomā strādā jau 17 gadus,
apkalpojot 15 degvielas uzpildes stacijas (DUS), kurām drīzumā tiks
pievienotas vēl četras. Uzņēmuma valdes loceklis Jānis Anspoks
atklāj, ka četru DUS iegāde no kompānijas «Viada» nebūt nav
pēdējais plānotais darījums, jo uzņēmums ir pieņēmis stratēģisku
lēmumu paplašināties, lai uzlabotu savas pozīcijas konkurencē ar
lielajiem degvielas tirgotājiem.  

J.Anspoks sarunā uzsver, ka mūsu sabiedrība joprojām nav brīva
no stereotipiem, kas ir būtisks šķērslis vietējā biznesa
attīstībai, jo bieži vien priekšroka tiek dota spilgtāk
iesaiņotajam ārvalstu piedāvājumam. 

Nav noslēpums, ka degvielas tirdzniecība ir samērā
specifiska un stingri regulēta uzņēmējdarbības forma. Kā nokļuvāt
šajā biznesā?

Viss sākās 1988. gadā ar pirmajiem kooperatīviem, kad kopā ar
Latvijas Lauksaimniecības akadēmijas Tehniskās fakultātes Traktoru
un automobiļu katedras kolēģiem uzsākām pārbūvēt automašīnas
braukšanai ar gāzi. Tolaik tas bija ne tik daudz izmaksu, cik
pieejamības jautājums, jo degviela bija viena no deficīta precēm,
bet cilvēkiem braukt gribējās katru dienu. Pamazām sākām
nodarboties arī ar degvielas un automašīnu tirdzniecību, līdz pēc
visām pārreģistrācijām 1995. gadā tika nodibināts šobrīd labi
zināmais uzņēmums SIA «Astarte – Nafta».

Šogad savu DUS tīklu paplašināsiet par četrām stacijām
Rojā, Tīreļos, Aknīstē un Tukumā. Vai tas nozīmē, ka sāk augt
degvielas mazumtirdzniecības apjomi, vai vienkārši tika izteikts
izdevīgs piedāvājums?

Pārdotās degvielas apjoms litros kopš 2008. gada krītas, notiek
procesi, kuru iespaidā cilvēki brauc mazāk vai arī izvēlas
ekonomiskākus pārvietošanās veidus. Ņemot vērā, ka jaunu DUS
iegādei ieguldām pietiekami lielus līdzekļus, to noteikti nevar
uzskatīt par vienkāršu apstākļu sakritību, tas vairāk ir
stratēģisks lēmums par sava DUS tīkla paplašināšanu. Jāatzīst arī,
ka minētās «Viada» stacijas piedāvāja iegādāties vienā paketē.
Līdzīga tipa piedāvājumus izskatīsim arī turpmāk, jo konkurence
starp degvielas mazumtirgotājiem arvien saasinās.

Vai esat plānojuši arī kādu jaunu DUS
būvniecību?

Manā izpratnē, tas nebūtu īpaši tālredzīgs ieguldījums, jo
stratēģiski svarīgākajās vietās DUS jau ir izbūvēti. Tādēļ te
vairāk runa ir par jau strādājošu staciju iegādi, kuras samērā
viegli var pielāgot mūsu kompānijas prasībām.

Pirms kāda laika jums bija iecere veidot degvielas
uzpildes staciju pie Ozolnieku dīķa. Kādu apsvērumu dēļ attiecāties
no šīs idejas?

Šajā objektā nebija sakārtotas īpašumattiecības, tādēļ tālāk par
skiču projektu netikām, bet šobrīd šis projekts vairs nav aktuāls.
Pērn mēs Ozolnieku novada Cenu pagastā izbūvējām DUS «Brankstūri»
autoceļa A8 Rīga-Jelgava 39. kilometrā. Iespēja uzpildīt degvielu
šajā vietā gan bija arī pirms tam. Ozolnieku novadā tā ir pirmā
nopietnā DUS. Šī projekta realizācijā ieguldījām 400 tūkstošus
latu.

Degvielas tirgotājiem parasti tiek pārmestas
manipulācijas ar cenām.

Jā, tā ir viena no karstākajām tēmām medijos, īpaši brīdī, kad
degvielas cenas pieaug. Tomēr būtu jāsaprot, ka tirgotāja iespējas
manipulēt ar cenām asas konkurences apstākļos ir visai ierobežotas.
Faktiski degvielas tirdzniecība ir joma, kurā ir viszemākais
rentabilitātes procents. Mēs strādājam ar divu trīs procentu
rentabilitāti. Jāņem vērā, ka lielu daļu no degvielas cenas viedo
nodokļi. No katra lata, ko mēs samaksājam par degvielu, 45 santīmi
ir tā cena, ko maksājam piegādātājam, 49 santīmus samaksājam
nodokļos un tikai seši santīmi ir tirgotāja bruto peļņa, no kuras
arī vēl jāsamaksā nodokļi. Līgumā ar Mažeiķu naftas rūpnīcu, no
kuras saņemam degvielu, ir atrunāta vidējā svērtā cena noteiktā
periodā, tādēļ ne vienmēr naftas cena biržā atspoguļojas DUS.

Kas ir tie galvenie signāli, pēc kuriem varam gaidīt
degvielas cenas kāpumu?

Norēķini par degvielu pasaulē notiek ASV dolāros, tādēļ cenu
svārstības lielā mērā atkarīgas no dolāra kursa – jo augstāks un
stabilāks dolāra kurss, jo degviela ir lētāka, savukārt, krītoties
kursam, degvielas cena aug. Tā, protams, ir vienkāršota pieeja, bet
tas ir viens no galvenajiem rādītājiem, kas ietekmē degvielas cenu
arī mūsu uzpildes stacijās.

Vai esat pētījuši, pēc kādiem kritērijiem cilvēki
izvēlas degvielas uzpildes staciju?

Diemžēl mūsu sabiedrībā arvien spēcīga ietekme ir dažādiem
mītiem un stereotipiem. Viens no šādiem aizspriedumiem attiecas uz
to, ka preces un pakalpojumi, kas nāk no ārvalstīm, ir labāki nekā
tas, ko piedāvā vietējie uzņēmēji. Protams, liela loma ir arī
reklāmai, jo cilvēkiem bieži vien ir grūti racionāli izskaidrot,
kāpēc viņi brauc uz otru pilsētas galu, lai iepildītu dārgāku
degvielu «Statoil» stacijā, nevis izvēlas sev blakus esošo DUS.
Pasaulē šī problēma vairs nav tik aktuāla. Kādā pētījumā ASV tika
analizēti klientu paradumi degvielas iegādē, un izrādījās, ka
cilvēkiem sagādāja grūtības nosaukt, kādas kompānijas uzpildes
stacijā viņi iegādājas degvielu, jo viņiem svarīgākais bija, lai
tas būtu pa ceļam.

Jau daudzus gadus Latvijas degvielas mazumtirdzniecības
tirgus līderis ir tieši «Statoil», neskatoties uz to, ka šīs
kompānijas piedāvātā degvielas cena ir viena no
augstākajām.

Nav noslēpums, ka šai kompānijai lielāko apgrozījumu dod tieši
korporatīvie klienti, tajā skaitā tas apjoms, kuru viņi iegūst uz
publisko iepirkumu rēķina. Virkne publiskā sektora organizāciju,
izsludinot iepirkumus, nosacījumos paredz, ka pretendentam
jānodrošina iespēja uzpildīt degvielu arī Vācijā, Polijā un
Krievijā. Skaidrs, ka lielākā daļa vietējo kompāniju neatbilst
šādiem kritērijiem. Mēs neko neteiktu, ja lielie tirgotāji uzvarētu
konkursos, piedāvājot labākus finansiālos nosacījumus, bet tā tas
nav. Viņi uzvar tikai tāpēc, ka spēj nodrošināt DUS tīklu arī
ārvalstīs, kaut gan vajadzība pēc tā lielai daļai publiskā sektora
organizāciju rodas labi ja dažas reizes gadā. Šobrīd kompānijai
«Statoil» ir mainījušies īpašnieki – tā vairs nav Norvēģijas
kompānija -, tādēļ pieļauju, ka varētu būt zināmas pārmaiņas arī
Latvijas degvielas mazumtirdzniecībā. To, ka arī lielās kompānijas
nāk un iet, mums jau pierādīja «Shell», kas aizgāja no Latvijas
tirgus.

Arī «Astarte» pēdējos gados arvien aktīvāk piedāvā
dažādas klientu lojalitātes programmas.

Tā izpaužas konkurences cīņa starp uzņēmumiem. Nozares vadošās
kompānijas iegulda lielu naudu reklāmas kampaņās. Arī mums iespēju
robežās jāpieņem šie spēles noteikumi. Mums izveidojusies laba
sadarbība ar banku «Citadele», kuras klientiem mūsu DUS ir iespēja
saņemt atlaides. Prakse apliecina, ka tieši dažādas atlaides ir
viens no labākajiem veidiem, kā nodrošināt klientu lojalitāti.

Vai varam teikt, ka degvielas kvalitāte visās lielākajās
Latvijas DUS ir vienāda?

Gandrīz visa Latvijā tirgotā degviela tiek iegādāta Mažeiķu
naftas pārstrādes rūpnīcā Lietuvā. Vienīgais izņēmums ir atsevišķas
partijas arktiskās dīzeļdegvielas, kas tiek piegādāta no
Ziemeļvalstīm. Viss pārējais ir reklāma un mārketings.

Joprojām apkalpojat arī vairākas konteinertipa DUS,
piemēram, Dambja ielā 25. Vai šajā ziņā plānotas kādas
pārmaiņas?

Diemžēl arī šajā vietā mums līdz galam nav izdevies sakārtot
īpašumattiecības. Tiklīdz tas izdosies, arī Dambja ielā izbūvēsim
mūsdienu prasībām atbilstošu DUS.

Minējāt par plāniem turpināt paplašināšanos – vai tas
varētu būt arī Rīgas virziens? Galvaspilsētā «Astartei» taču nav
nevienas degvielas uzpildes stacijas!

Iespējams, bet tad tām jābūt vismaz piecām stacijām stratēģiski
svarīgās vietās. Pretējā gadījumā mēs Rīgas klientiem neko
nevarēsim piedāvāt. Paplašināšanās gan ir saistīta arī ar mūsu
naftas bāzes Aviācijas ielā kapacitāti. Šobrīd mēs varam apkalpot
25 stacijas. Saprotot, ka ilgtermiņā ar to varētu nepietikt, jau
laikus esam rezervējuši vietu Jelgavas preču stacijas teritorijā
jaunas naftas bāzes izbūvei.

Foto: Ivars Veiliņš