Pilsētā

Jelgavniece invalīde Māra Rūta Beļaka «Jelgavas Vēstnesim»
raksta:   

«Kurš palīdzēs Jelgavas invalīdiem, sabiedrības
visneaizsargātākajai iedzīvotāju grupai? Beidzot ir pienācis laiks
par to runāt un uzrunāt domes deputātus un sociālos darbiniekus.
Jelgavas domē un sociālajā departamentā strādā samērā liels skaits
ierēdņu. Ir arī kāds, kurš strādā sociālajā sistēmā, bet nekur nav
minēts, kurš būtu tas, kurš izprastu, ka ir cilvēki invalīdi. Es
pievērsīšos vecākā gada gājuma invalīdiem, kuri vēlas, spēj un grib
vēl, mazinot sāpju sindromu, lai aizmirstu par savu depresiju,
integrēties mūsu pilsētas dzīvē. Varbūt kaut kas kaut kur kaut ko
dara, palīdzot aizmirsties? 

Esmu 2. grupas invalīde ar vairākām neizārstējamām slimībām.
Bet īstā dia­gnoze ir seronegatīva spondiloartropātija. Ārstējos
pie reimatologiem un neirologiem. Invaliditāti man piešķīra 2000.
gadā. Līdz ar to man jālieto daudz zāļu (apmēram 30 latu mēnesī).
Jābūt ārstu uzraudzībā (ģimenes ārsta, endokrinologa, neirologa
u.c.). Režīms – saudzējošs. 

 Pensionāru biedrība pastāv un tur kaut kas notiek, bet,
ja mēs esam saudzējamāki (pēc ārsta norādījuma), tad arī ar mums
būtu jārēķinās citādāk. Ja invalīdu biedrībā apgādā tikai ar
pārtiku, tas nav pieņemami. Es vēlētos, lai invalīdiem būtu morāls
un sociāli aizsargāts statuss – arī mēs gribam apmeklēt kultūras
pasākumus, izzinošas lekcijas, seminārus. Tādu Jelgavā nav. Un nu
ir vēl labāks plāns – šā gada 2. jūlija «Jelgavas Vēstnesī» lasu,
ka valsts grasās noņemt atvieglojumus braukšanai satiksmes
līdzekļos (kā bija līdz šim). Jau no 1. septembra. Vai tad tiešām
tas tā notiks un dome pieļaus vēl vairāk mūsu dzīvi
«atvieglot»? 

Katrā ziņā es priecājos, ka mūsu poliklīnikā vadītāja Anna
Zīverte ir izveidojusi rehabilitācijas centru, bet diemžēl tikai 10
reizēm divas reizes gadā. Paldies jāsaka arī ģimenes ārstei Zariņas
kundzei, kura pēc vajadzības neliedz nosūtījumu pie
speciālistiem. 

Varētu runāt un stāstīt daudz, bet, ja mūsu valsts atņems mums
pienākošās braukšanas atlaides karti un pašvaldība arī šajā ziņā
savu atbalstu nesniegs, tad komentāri ir lieki.» 

Līdz šim atvieglojumus sabiedriskā transporta izmantošanā
invalīdiem pilnībā nodrošināja valsts. Taču nu jau ilgāku laiku
valdības nostāja attiecībā uz sabiedriskā transporta atvieglojumiem
cilvēkiem ar invaliditāti nebija skaidra. Tikai otrdienas vakarā
valdība pieņēma MK noteikumus, kas paredz, ka 1. grupas invalīdi un
bērni invalīdi varēs braukt bez maksas arī turpmāk, bet 2. grupas
invalīdiem un personām, kas pavada 1. grupas invalīdu, no valsts
budžeta turpmāk tiks kompensēti tikai 50 procenti no braukšanas
maksas. Jelgavas domes priekšsēdētāja vietnieks Aigars Rublis
skaidro, ka pašvaldība tagad, kad ir skaidra valsts nostāja un
pieņemti jaunizstrādātie noteikumi, var lemt par to, kā palīdzēt ar
atvieglojumiem sabiedriskā transporta izmantošanā pilsētniekiem ar
invaliditāti. Lielāka skaidrība šajā jautājumā būs šā mēneša laikā,
jo līdz septembrim vēl darbojas iepriekšējā kārtība, kas nosaka, ka
cilvēki ar invaliditāti var izmantot līdz šim noteiktos braukšanas
atvieglojumus.

«Neskatoties uz to, ka pilsētas budžetam šogad no valsts puses
uzlikts liels slogs, Jelgavas pašvaldības finansējums sociālajai
jomai nav samazināts. Pašvaldības saistošajos noteikumos par
sociālā pabalsta piešķiršanu ir paredzēti vairāki sociālās
palīdzības veidi, kas pieejami jelgavniekiem,» papildina
A.Rublis. 

Jelgavas pašvaldībā dzīvojošiem invalīdiem ir iespēja saņemt
sociālās rehabilitācijas pakalpojumus vairākās institūcijās.
Sociālo lietu pārvaldes Sociālās rehabilitācijas sektora
ergoterapeite Ināra Kurča norāda, ka invalīdi var saņemt gan
pabalstus, gan rehabilitāciju, gan tehniskos palīglīdzekļus, gan
autotransporta, gan higiēnas centra un citus pakalpojumus. Tiesa,
daži no tiem ir par maksu.

Jaunums ir tāds, ka no 1. septembra tiek likvidēts Tehnisko
palīglīdzekļu centrs, kas klientu apkalpošanu pārtrauca jau 3.
augustā. No septembra personas ar valsts apmaksātajiem tehniskajiem
palīglīdzekļiem nodrošinās rehabilitācijas centrs «Vaivari». «Kā
alternatīva Jelgavā dzīvojošajiem ir iespēja nomāt tehniskos
palīglīdzekļus Latvijas Sarkanā Krusta Jelgavas komitejā, kas
atrodas Raiņa ielā 42, 3. stāvā, pirmdienās no pulksten 14 līdz 18,
trešdienās un ceturtdienās no pulksten 10 līdz 14,» norāda
I.Kurča. 

Sociālo lietu pārvaldes pārstāve informē, ka Jelgavā sociālo
pabalstu apmērus, piešķiršanas kārtību un to personu loku, kurām ir
tiesības tos saņemt, nosaka saistošie noteikumi Nr. 89 «Sociālo
pabalstu piešķiršanas noteikumi». Sociālie pabalsti tiek piešķirti
pēc ģimenes (personas) ienākumu un materiālā stāvokļa izvērtēšanas.
Lai saņemtu pabalstu, Sociālo lietu pārvaldē jāiesniedz iesniegums
un iztikas līdzekļu deklarācija, pievienojot tajā norādīto ziņu
apliecinošus dokumentus.

«Jelgavas Vēstnesis» pēc informācijas vērsās arī
sabiedriskajās organizācijās. Jelgavā ir vairākas biedrības, kurās
pulcējas invalīdi, un visās tiek domāts par biedru garīgo dzīvi,
iespējām pilnveidoties un integrēties sabiedrībā. «Par tradīciju ir
kļuvis mūsu šaha un dambretes turnīrs. Katra mēneša otrajā otrdienā
spēlējam šahu, bet trešajā otrdienā – dambreti,» stāsta Jelgavas
pilsētas invalīdu biedrības priekšsēdētājs Laimonis Dzērvāns.
Turnīram iepriekš nav jāpiesakās, vien jāierodas biedrības telpās
Stacijas ielā 13. Jelgavas pilsētas Invalīdu biedrība saviem
biedriem divreiz gadā organizē arī ekskursijas pa Latviju. Tā
septembra otrajā pusē plānots doties uz Jēkabpili. 

Ar aktīvu sabiedrisko dzīvi izceļas Jelgavas sieviešu invalīdu
organizācija «Zvaigzne». «Reizi mēnesī mēs noteikti sapulcējamies.
Uz saiešanām aicinām arī dažādus cilvēkus, piemēram, ārstus,
dzejniekus, mācītājus, un iesaistāmies diskusijās par mums
interesējošām tēmām,» tā par biedru ikdienu stāsta organizācijas
valdes locekle Dina Kairiša, uzsverot, ka galvenais ir paša cilvēka
vēlme iesaistīties. Viņa piebilst, ka biedres reizi mēnesī dodas
ekskursijās, apmeklē arī teātra izrādes un koncertus, kā arī ik
gadu piedalās festivālā «Mēs ratiņkrēslos Tukumā». D.Kairiša
uzsver, ka pasākumi tiek organizēti tieši ar tādu mērķi, kāds
pietrūkst mūsu lasītājai – sanākt kopā un interesanti pavadīt
laiku.

Aģentūras «Kultūra» direktors Mintauts Buškevics norāda, ka
arī pilsētas kultūras nams ir pielāgots tam, lai tajā varētu iekļūt
un pasākumus apmeklēt cilvēki ar kustību traucējumiem. Kas attiecas
uz biļešu cenām, M.Buškevics skaidro – brīvdabas pasākumos, ko
organizē aģentūra «Kultūra», pensionāriem, invalīdiem, skolēniem un
studentiem biļetes pieejamas lētākas, bet diemžēl viesizrādēs,
koncertos un citos pasākumos, kas notiek kultūras namā un ko
organizē citi, aģentūra nevar ietekmēt biļešu cenu politiku.

Sagatavoja Ilze Knusle-Jankevica