23.3 °C, 3.2 m/s, 41 %

Pilsētā

Sākumlapa Portāla “Jelgavas Vēstnesis” arhīvsPilsētāKā mainās JNĪP avārijas dienesta darbs?
Kā mainās JNĪP avārijas dienesta darbs?
25/03/2011

«Mana nostāja ir strikta – ja cilvēks negrib godīgi strādāt, pavirši izturas pret saviem pienākumiem, tad viņam te nav vietas,» jau pirms laika uzņemto kursu iezīmē «Jelgavas Nekustamā īpašuma pārvaldes» (JNĪP) valdes loceklis Juris Vidžis. Viena no pamanāmākajām izmaiņām ir tā, ka gan visā uzņēmumā kopumā, gan avārijas dienestā sāk strādāt gados jauni cilvēki, kuri ir elastīgāki pārmaiņām un gatavi mācīties.

Ilze Knusle-Jankevica

«Mana nostāja ir strikta – ja cilvēks negrib godīgi
strādāt, pavirši izturas pret saviem pienākumiem, tad viņam te nav
vietas,» jau pirms laika uzņemto kursu iezīmē «Jelgavas Nekustamā
īpašuma pārvaldes» (JNĪP) valdes loceklis Juris Vidžis. Viena no
pamanāmākajām izmaiņām ir tā, ka gan visā uzņēmumā kopumā, gan
avārijas dienestā sāk strādāt gados jauni cilvēki, kuri ir
elastīgāki pārmaiņām un gatavi mācīties.

JNĪP uzstādījums ir attīstīt avārijas dienestu, nodrošinot tā
darbību visu diennakti, un iespēju robežās to modernizēt. «Zinot
dzīvojamo māju nolietojumu un to tehnisko stāvokli, avārijas
dienests ir nepieciešams un tā darbs jānodrošina 24 stundas
diennaktī. Mūsu pārziņā ir mājas kopīpašuma daļa, piemēram, ūdens,
kanalizācija, elektroapgādes un apkures iekšējie tīkli – siltums,
ūdens un elektrība ir lietas, bez kurām cilvēks nevar iztikt, tāpēc
uzņēmuma pastāvēšanas laikā, nu jau gandrīz 13 gados, sūdzību par
avārijas dienesta darbu bijis maz – mēs tomēr sniedzam palīdzību
kritiskā situācijā,» tā J.Vidžis, piebilstot, ka reizēm jau
gadoties pa kādam neapmierinātam klientam, pa kļūmei, bet tāpēc, ka
arī avārijas dienestā strādā tikai cilvēki, turklāt konstatētās
kļūdas tiek novērstas.

Halturščikiem vietas nav
Ieviešot stingrākus kontroles mehānismus darbiniekiem, nomainījies
arī kolektīvs – tas kļuvis «jaunāks». «Jaunie ir jāņem darbā: ja
viņam ir teorētiskās zināšanas, pēc dažu gadu prakses viņš jau būs
profesionālis, turklāt jaunie ir elastīgāki un vieglāk pakļaujas
pārmaiņām, viņiem nav rutīnas un viņus var «izmācīt» tā, kā
konkrētam uzņēmumam ir nepieciešams,» tā J.Vidžis. Pēdējo gadu
laikā remontdienestā nomainījušies ap 40 procenti darbinieku, bet
avārijas dienestā – ap 30, tomēr avārijas dienesta vadītājs Jānis
Kuķis atzīst: lai gan valstī joprojām pieaug bezdarbs, atrast
kārtīgus, centīgus darbiniekus ar atbilstošu izglītību un
iepriekšēju darba pieredzi ir ļoti grūti. Viņaprāt, visvairāk
jauniešus no darba JNĪP attur darba vide, jo kurš gan gribēs ložņāt
pa kanalizācijām, pagrabiem, jumtiem? Savukārt motivējošs faktors
ir tas, ka tiek nodrošināts stabils atalgojums un sociālās
garantijas. Tomēr atbrīvoties no vecajiem nebūt nav JNĪP mērķis –
uzņēmumā apzinās, ka tieši veterāni, kuri pilsētas mājas pazīst kā
savus piecus pirkstus, prot salabot vecās iekārtas un visu zina no
galvas, ir ļoti liela vērtība, taču tam jābūt komplektā ar
atbildības sajūtu pret savu darbu.

Uzņēmuma iekšienē izveidots stingrs kontroles mehānisms, un, kā
atzīst JNĪP vadība, tas strādniekus disciplinē. Piemēram, avārijas
dienesta darbiniekiem, ierodoties objektā, jāaizpilda norīkojuma
lapa, kurā jānorāda gan ierašanās, gan promiešanas laiks. Tāpat
ļoti stingri tiek ievēroti iekšējās kārtības noteikumi, un
darbinieki, kuri pavirši attiecas pret saviem darba pienākumiem vai
lieto alkoholu, netiek žēloti. «Tomēr, ja iedzīvotājiem liekas, ka
avārijas dienests strādā nekvalitatīvi vai pārkāpj normas, lūdzu
ziņot par to uzreiz dispečerdienestam,» uzsver avārijas dienesta
vadītājs.

Novērtē stabilitāti un pieredzi
Apmēram piecus gadus avārijas dienestā strādā Kaspars Čamanis,
Mihails Pļešakovs un Aleksejs Mistjukevičs, kuri pirms pusotra gada
apvienojās vienā brigādē. Lai gan divi no viņiem būvniecības buma
laikā strādāja celtniecībā un pelnīja «lielo naudu», tagad uz tām
lietām skatās citādāk. «Avārijas dienestā sāku strādāt pirms
vairākiem gadiem, bet, kad sākās celtniecības bums, pārgāju uz
celtniecību – tur vairāk varēja nopelnīt. Tomēr, kad «zelta
drudzis» beidzās, atgriezos «Jelgavas Nekustamā īpašuma pārvaldē» –
te ir stabila alga un arī darbs man patīk,» atzīst santehniķis un
šoferis K.Čamanis. Tā kā darbs ir maiņās, ir iespēja strādāt
papildus. Vairāki avārijas dienesta strādnieki, tostarp Kaspars,
papildus strādā JNĪP remontdaļā. «Uzdevumi ir sadalīti tā: avārijas
dienests lokalizē vainu, bet tad ierodas remontdienests, kas
bojājumus labo. Bet man reizēm sanāk, ka pats avārijas situācijā
ūdeni noslēdzu un pats pēc tam ūdens padevi atjaunoju,» tā
viņš.

Savukārt Aleksejs JNĪP sācis strādāt pēc Rīgas Tehniskās
koledžas beigšanas, kur ieguva elektriķa profesiju. «Šajos gados
daudz kas ir mainījies. Protams, sākumā vecie mani dīdīja, bet es
jau arī neko daudz nezināju! Tagad varu teikt, ka JNĪP
apsaimniekotās mājas un to iekšējos elektrotīklus pārzinu,» ne bez
gandarījuma stāsta A.Mistjukevičs. Viņš novērojis, ka laikā, kopš
pats strādā JNĪP, te ir cēlies darbinieku profesionālais līmenis un
darba ritms kļuvis straujāks – pēdējos divos gados vidējais
avārijas dienesta izbraukumu skaits dienā pieaudzis apmēram par
desmit.

Jaunieši ir vienisprātis – sabiedrības uzskats, ka jauni cilvēki
pret darbu attiecas bezatbildīgi un negrib strādāt, ir maldīgs.
«Cenšos visu izdarīt tā, lai klientiem nebūtu pretenziju,» tā
K.Čamanis. Arī viņš pats dzīvo JNĪP apsaimniekotā mājā, un, kā viņš
atzīst, arī tas stimulē visu izdarīt pēc labākās sirdsapziņas.
Bijuši arī gadījumi, kad jāpalīdz kaimiņiem, un tad gan,
īpaši,  ja aizdambēta kanalizācija, griboties pateikt
stingrāku vārdu par viņu bezatbildību pret privāto un
kopīpašumu.

«Iedzīvotāji visu zina labāk»
Visvairāk avārijas dienesta darbiniekus traucē iedzīvotāju
attieksme, un nevis tas, ka no kanalizācijas nākas vilkt laukā
zivju galvas, hanteles, kartupeļu mizas un citas lietas. «Nereti
nācies dzirdēt, ka avārijas dienests ir vainīgs pie visām nelaimēm,
jo ierodas pirmie. Otrs, iedzīvotāji uzskata, ka viņi visu zina
labāk, bet, piemēram, ja aizsalusi aukstā ūdens caurule, ar
parastāko matu fēnu nevar to pasildīt – tas jādara mums. Ir pat
tāds absurds, ka, ja caurule aizsalt dzīvokļos, cilvēki uzskata –
dzīvoklis jākurina mājas apsaimniekotājam,» ikdienas realitāti
atklāj K.Čamanis. Tieši tāpēc, lai mainītu iedzīvotāju attieksmi un
arī domāšanu, notiek darbs pie informatīva materiāla izstrādes. «Ir
standartizētas problēmas, kurās rīcība ir paredzama. Šobrīd
strādājam pie informatīva materiāla, tā saucamās ābeces, izstrādes,
lai iedzīvotājs var atrast, kā viņam konkrētā situācijā jārīkojas,
kam jāzvana,» skaidro J.Kuķis, piebilstot, ka JNĪP joprojām cīnās
ar iedzīvotāju attieksmi un uzskatu, ka daudzdzīvokļu mājā par visu
jārūpējas apsaimniekotājam. «Iedzīvotājiem joprojām jāatgādina, ka
pārvaldnieks atbild par kopīpašumu, piemēram daudzdzīvokļu mājas
jumtu, pagrabu, kāpņu telpām, komunikācijām, liftu, tikai tik
daudz, cik to ir pilnvarojuši dzīvokļu īpašnieki,» uzsver J.Vidžis,
norādot – uzņēmums vēlas panākt, lai namu apsaimniekotājam ar
iedzīvotājiem izveidotos ciešāka sadarbība un iedzīvotāji būtu
ieinteresētāki savas mājas stāvokļa uzlabošanā.

Lai veicinātu sadarbību, uzņēmumā ir izveidota informatīva
sistēma, kurā ikviens JNĪP apsaimniekotās mājas dzīvokļa īpašnieks
var autorizēties un attālināti sekot līdzi mājai, tās tehniskajam
un finansiālajam stāvoklim, plānotajiem un paveiktajiem darbiem.
«Mūsu uzņēmums ir viens no tiem, kas saviem klientiem precīzi
atskaitās par to, kur izlietoti līdzekļi,» tā J.Vidžis.

Arī jaunajās mājās notiek avārijas
Avārijas dienesta uzturēšanu apmaksā JNĪP klienti. «Agrāk
neatkarīgi no avārijas dienesta izsaukumu skaita visas dzīvojamās
mājas maksāja vienādi. Bet pēc māju vecāko un dzīvokļu īpašnieku
ierosinājuma apmaksas sistēmu mainījām. Šobrīd katrā mājā maksā
konkrētu summu par to, ka avārijas dienesta pakalpojumi ir
pieejami, bet par katru izsaukumu un padarīto darbu jāmaksā
atsevišķi – par to tiek sastādīta tāme,» stāsta J.Vidžis,
paskaidrojot, ka šī sistēma ir izdevīga tiem, kuri iegulda
līdzekļus savas mājas sakārtošanā, tādējādi samazinot avārijas
gadījumu skaitu. Avārijas dienests pakalpojumus sniedz arī
privātpersonām un juridiskām personām, kas nav JNĪP klienti, bet
jau par pilnu maksu.
JNĪP valdes loceklis ir pārliecināts, ka avārijas dienests pastāvēs
arī turpmāk, jo prakse pierāda, ka tā sniegtie pakalpojumi ir
nepieciešami arī jaunajās mājās dzīvojošajiem – arī tur aizdambējas
tualete, plīst caurules un dzīvokli var appludināt kaimiņi.

Foto: Ivars Veiliņš