«Mana nostāja ir strikta – ja cilvēks negrib godīgi strādāt, pavirši izturas pret saviem pienākumiem, tad viņam te nav vietas,» jau pirms laika uzņemto kursu iezīmē «Jelgavas Nekustamā īpašuma pārvaldes» (JNĪP) valdes loceklis Juris Vidžis. Viena no pamanāmākajām izmaiņām ir tā, ka gan visā uzņēmumā kopumā, gan avārijas dienestā sāk strādāt gados jauni cilvēki, kuri ir elastīgāki pārmaiņām un gatavi mācīties.
Ilze Knusle-Jankevica
JNĪP uzstādījums ir attīstīt avārijas dienestu, nodrošinot tā darbību visu diennakti, un iespēju robežās to modernizēt. «Zinot dzīvojamo māju nolietojumu un to tehnisko stāvokli, avārijas dienests ir nepieciešams un tā darbs jānodrošina 24 stundas diennaktī. Mūsu pārziņā ir mājas kopīpašuma daļa, piemēram, ūdens, kanalizācija, elektroapgādes un apkures iekšējie tīkli – siltums, ūdens un elektrība ir lietas, bez kurām cilvēks nevar iztikt, tāpēc uzņēmuma pastāvēšanas laikā, nu jau gandrīz 13 gados, sūdzību par avārijas dienesta darbu bijis maz – mēs tomēr sniedzam palīdzību kritiskā situācijā,» tā J.Vidžis, piebilstot, ka reizēm jau gadoties pa kādam neapmierinātam klientam, pa kļūmei, bet tāpēc, ka arī avārijas dienestā strādā tikai cilvēki, turklāt konstatētās kļūdas tiek novērstas.
Halturščikiem vietas nav Ieviešot stingrākus kontroles mehānismus darbiniekiem, nomainījies arī kolektīvs – tas kļuvis «jaunāks». «Jaunie ir jāņem darbā: ja viņam ir teorētiskās zināšanas, pēc dažu gadu prakses viņš jau būs profesionālis, turklāt jaunie ir elastīgāki un vieglāk pakļaujas pārmaiņām, viņiem nav rutīnas un viņus var «izmācīt» tā, kā konkrētam uzņēmumam ir nepieciešams,» tā J.Vidžis. Pēdējo gadu laikā remontdienestā nomainījušies ap 40 procenti darbinieku, bet avārijas dienestā – ap 30, tomēr avārijas dienesta vadītājs Jānis Kuķis atzīst: lai gan valstī joprojām pieaug bezdarbs, atrast kārtīgus, centīgus darbiniekus ar atbilstošu izglītību un iepriekšēju darba pieredzi ir ļoti grūti. Viņaprāt, visvairāk jauniešus no darba JNĪP attur darba vide, jo kurš gan gribēs ložņāt pa kanalizācijām, pagrabiem, jumtiem? Savukārt motivējošs faktors ir tas, ka tiek nodrošināts stabils atalgojums un sociālās garantijas. Tomēr atbrīvoties no vecajiem nebūt nav JNĪP mērķis – uzņēmumā apzinās, ka tieši veterāni, kuri pilsētas mājas pazīst kā savus piecus pirkstus, prot salabot vecās iekārtas un visu zina no galvas, ir ļoti liela vērtība, taču tam jābūt komplektā ar atbildības sajūtu pret savu darbu.
Uzņēmuma iekšienē izveidots stingrs kontroles mehānisms, un, kā atzīst JNĪP vadība, tas strādniekus disciplinē. Piemēram, avārijas dienesta darbiniekiem, ierodoties objektā, jāaizpilda norīkojuma lapa, kurā jānorāda gan ierašanās, gan promiešanas laiks. Tāpat ļoti stingri tiek ievēroti iekšējās kārtības noteikumi, un darbinieki, kuri pavirši attiecas pret saviem darba pienākumiem vai lieto alkoholu, netiek žēloti. «Tomēr, ja iedzīvotājiem liekas, ka avārijas dienests strādā nekvalitatīvi vai pārkāpj normas, lūdzu ziņot par to uzreiz dispečerdienestam,» uzsver avārijas dienesta vadītājs.
Novērtē stabilitāti un pieredzi Apmēram piecus gadus avārijas dienestā strādā Kaspars Čamanis, Mihails Pļešakovs un Aleksejs Mistjukevičs, kuri pirms pusotra gada apvienojās vienā brigādē. Lai gan divi no viņiem būvniecības buma laikā strādāja celtniecībā un pelnīja «lielo naudu», tagad uz tām lietām skatās citādāk. «Avārijas dienestā sāku strādāt pirms vairākiem gadiem, bet, kad sākās celtniecības bums, pārgāju uz celtniecību – tur vairāk varēja nopelnīt. Tomēr, kad «zelta drudzis» beidzās, atgriezos «Jelgavas Nekustamā īpašuma pārvaldē» – te ir stabila alga un arī darbs man patīk,» atzīst santehniķis un šoferis K.Čamanis. Tā kā darbs ir maiņās, ir iespēja strādāt papildus. Vairāki avārijas dienesta strādnieki, tostarp Kaspars, papildus strādā JNĪP remontdaļā. «Uzdevumi ir sadalīti tā: avārijas dienests lokalizē vainu, bet tad ierodas remontdienests, kas bojājumus labo. Bet man reizēm sanāk, ka pats avārijas situācijā ūdeni noslēdzu un pats pēc tam ūdens padevi atjaunoju,» tā viņš.
Savukārt Aleksejs JNĪP sācis strādāt pēc Rīgas Tehniskās koledžas beigšanas, kur ieguva elektriķa profesiju. «Šajos gados daudz kas ir mainījies. Protams, sākumā vecie mani dīdīja, bet es jau arī neko daudz nezināju! Tagad varu teikt, ka JNĪP apsaimniekotās mājas un to iekšējos elektrotīklus pārzinu,» ne bez gandarījuma stāsta A.Mistjukevičs. Viņš novērojis, ka laikā, kopš pats strādā JNĪP, te ir cēlies darbinieku profesionālais līmenis un darba ritms kļuvis straujāks – pēdējos divos gados vidējais avārijas dienesta izbraukumu skaits dienā pieaudzis apmēram par desmit.
Jaunieši ir vienisprātis – sabiedrības uzskats, ka jauni cilvēki pret darbu attiecas bezatbildīgi un negrib strādāt, ir maldīgs. «Cenšos visu izdarīt tā, lai klientiem nebūtu pretenziju,» tā K.Čamanis. Arī viņš pats dzīvo JNĪP apsaimniekotā mājā, un, kā viņš atzīst, arī tas stimulē visu izdarīt pēc labākās sirdsapziņas. Bijuši arī gadījumi, kad jāpalīdz kaimiņiem, un tad gan, īpaši, ja aizdambēta kanalizācija, griboties pateikt stingrāku vārdu par viņu bezatbildību pret privāto un kopīpašumu.
«Iedzīvotāji visu zina labāk» Visvairāk avārijas dienesta darbiniekus traucē iedzīvotāju attieksme, un nevis tas, ka no kanalizācijas nākas vilkt laukā zivju galvas, hanteles, kartupeļu mizas un citas lietas. «Nereti nācies dzirdēt, ka avārijas dienests ir vainīgs pie visām nelaimēm, jo ierodas pirmie. Otrs, iedzīvotāji uzskata, ka viņi visu zina labāk, bet, piemēram, ja aizsalusi aukstā ūdens caurule, ar parastāko matu fēnu nevar to pasildīt – tas jādara mums. Ir pat tāds absurds, ka, ja caurule aizsalt dzīvokļos, cilvēki uzskata – dzīvoklis jākurina mājas apsaimniekotājam,» ikdienas realitāti atklāj K.Čamanis. Tieši tāpēc, lai mainītu iedzīvotāju attieksmi un arī domāšanu, notiek darbs pie informatīva materiāla izstrādes. «Ir standartizētas problēmas, kurās rīcība ir paredzama. Šobrīd strādājam pie informatīva materiāla, tā saucamās ābeces, izstrādes, lai iedzīvotājs var atrast, kā viņam konkrētā situācijā jārīkojas, kam jāzvana,» skaidro J.Kuķis, piebilstot, ka JNĪP joprojām cīnās ar iedzīvotāju attieksmi un uzskatu, ka daudzdzīvokļu mājā par visu jārūpējas apsaimniekotājam. «Iedzīvotājiem joprojām jāatgādina, ka pārvaldnieks atbild par kopīpašumu, piemēram daudzdzīvokļu mājas jumtu, pagrabu, kāpņu telpām, komunikācijām, liftu, tikai tik daudz, cik to ir pilnvarojuši dzīvokļu īpašnieki,» uzsver J.Vidžis, norādot – uzņēmums vēlas panākt, lai namu apsaimniekotājam ar iedzīvotājiem izveidotos ciešāka sadarbība un iedzīvotāji būtu ieinteresētāki savas mājas stāvokļa uzlabošanā.
Lai veicinātu sadarbību, uzņēmumā ir izveidota informatīva sistēma, kurā ikviens JNĪP apsaimniekotās mājas dzīvokļa īpašnieks var autorizēties un attālināti sekot līdzi mājai, tās tehniskajam un finansiālajam stāvoklim, plānotajiem un paveiktajiem darbiem. «Mūsu uzņēmums ir viens no tiem, kas saviem klientiem precīzi atskaitās par to, kur izlietoti līdzekļi,» tā J.Vidžis.
Arī jaunajās mājās notiek avārijas Avārijas dienesta uzturēšanu apmaksā JNĪP klienti. «Agrāk neatkarīgi no avārijas dienesta izsaukumu skaita visas dzīvojamās mājas maksāja vienādi. Bet pēc māju vecāko un dzīvokļu īpašnieku ierosinājuma apmaksas sistēmu mainījām. Šobrīd katrā mājā maksā konkrētu summu par to, ka avārijas dienesta pakalpojumi ir pieejami, bet par katru izsaukumu un padarīto darbu jāmaksā atsevišķi – par to tiek sastādīta tāme,» stāsta J.Vidžis, paskaidrojot, ka šī sistēma ir izdevīga tiem, kuri iegulda līdzekļus savas mājas sakārtošanā, tādējādi samazinot avārijas gadījumu skaitu. Avārijas dienests pakalpojumus sniedz arī privātpersonām un juridiskām personām, kas nav JNĪP klienti, bet jau par pilnu maksu. JNĪP valdes loceklis ir pārliecināts, ka avārijas dienests pastāvēs arī turpmāk, jo prakse pierāda, ka tā sniegtie pakalpojumi ir nepieciešami arī jaunajās mājās dzīvojošajiem – arī tur aizdambējas tualete, plīst caurules un dzīvokli var appludināt kaimiņi.
Foto: Ivars Veiliņš
21.6 °C,
1.8 m/s,
72.2 % 
21.6 °C,
1.8 m/s,
72.2 %