Šonedēļ noslēdzās Jelgavas pašvaldības izsludinātais metu konkurss «Pasta salas attīstība Jelgavas pilsētā». Konkursā tika iesniegti septiņi arhitektu darbi ar vīziju, kā attīstīt Pasta salu. Par uzvarētāju kļuva SIA «Aleja D» (arhitekts Vents Grietēns), 2. vietā SIA «Ivara Šļivkas birojs» (arhitekts Ivars Šļivka), 3. vietā SIA «Made arhitekti» (arhitekti Miķelis Putrāms, Linda Krūmiņa un ainavu arhitekts Ģirts Runis).
Šonedēļ noslēdzās Jelgavas pašvaldības izsludinātais metu konkurss «Pasta salas attīstība Jelgavas pilsētā». Konkursā tika iesniegti septiņi arhitektu darbi ar vīziju, kā attīstīt Pasta salu. Par uzvarētāju kļuva SIA «Aleja D» (arhitekts Vents Grietēns), 2. vietā SIA «Ivara Šļivkas birojs» (arhitekts Ivars Šļivka), 3. vietā SIA «Made arhitekti» (arhitekti Miķelis Putrāms, Linda Krūmiņa un ainavu arhitekts Ģirts Runis). Jelgavas pašvaldības Būvvaldes vadītāja Inita Dzalbe atzīst, ka iesniegtie darbi bija daudzveidīgi un pirmās divas vietas šķīra tikai punktu simtdaļa. «Uzvarētāja darbā interesanta ir ideja, kā veidot Lielupes krastmalu – izbūvēt laivu piestātnes, peldvietas pieaugušajiem un speciāli iekārtotas arī bērniem, tāpat ierīkot sauļošanās terases. Salā paredzētas vietas arī aktīvai atpūtai – sporta laukumiem, bērnu rotaļu laukumam, veloceliņiem vasaras periodā, slēpošanas trasei ziemas sezonā. Pasta salā paredzēts arī laukums ar transformējamām tribīnēm un skatītāju vietām dažādiem pilsētas pasākumiem. Salas ziemeļu daļa atvēlēta skulptūrdārzam, kur varētu būt gan pastāvīga ekspozīcija, gan ledus un smilšu skulptūras. Pozitīvi, ka darba izstrādātājs ir vērtējis Pasta salas siluetu un norādījis vizuālās uztveres galvenās asis no dažādiem skatu punktiem, lai sala būtu pievilcīga no visām pusēm. Labi risinātas autostāvvietas – tās arhitekts paredzējis veidot kā pazemes ar apzaļumotu jumtu starp Rīgas ielu un Pilssalas ielu,» atzīst I.Dzalbe.
Konkursa dalībnieki paredz Pasta salā sakārtot esošās ēkas, kas šobrīd ir sliktā tehniskā stāvoklī, un iekļaut tās kopējā ainavā. Pirmo trīs vietu ieguvēji arī ir vienisprātis, ka salā būtu jāsaglabā airēšanas bāze, veidojot to jaunā kvalitātē. Tāpat labāko darbu vidū nav krasi atšķirīga viedokļa par autotransporta plūsmu salas teritorijā – līdzīgi kā «Aleja D», arī pārējie piedāvā veidot autostāvvietu pie nobrauktuves uz pili, bet salā atļaut tikai to transportu kustību, kas nepieciešama tehniskajām vajadzībām.
Jāatzīst, ka 2. vietas darbs ir visatšķirīgākais – tā idejas pamatā ir visu salu veidot kā mākslas objektu, to panākot ar reljefa izmainīšanu. Uz salas tiktu veidoti uzbērumi, kas pārtaptu par oriģinālām takām un pastaigas vietām, kuru ielokos veidotos atpūtas zonas, sporta laukumi. Atšķirīgs ir arī autostāvvietas risinājums, saglabājot esošo koku stādījumus un veidojot apzaļumotu pergolas tipa pārsegumu.
Savukārt 3. vietas darbā liela uzmanība pievērsta tam, kā salas funkcionalitāti var ietekmēt plūdi, un apskatīti dažādi plūdu līmeņi, līdz ar to arī iespējamā salas attīstība. Kopumā uz salas paredzētas gan aktīvās atpūtas vietas, gan celiņi pastaigām un velosportam, bērnu rotaļu laukums, laivu piestātne, estrāde, restorāns.
Konkursa uzvarētājs saņems naudas balvu 1500 latu apmērā, 2. vieta – 1000 latus, bet 3. vieta – 500 latus, līdz ar to visi trīs darbi būs Jelgavas pašvaldības īpašums un tālāk tiks izmantoti, lai uzsāktu Pasta salas tehniskā projekta izstrādi.
Tā kā Pasta salā atrodas arī divi privātīpašumi, «Jelgavas Vēstnesis» jautā viedokli to saimniekiem – kā viņi redz Pasta salas attīstību un vai ir gatavi iesaistīties salas sakārtošanā.
1. vietas darbs, SIA «Aleja D»
2. vietas darbs, SIA «Ivara Šļivkas birojs»
Pasta salā 3 tagad saimnieko smaiļošanas un kanoe airēšanas sporta klubs «KC». Klubs kā sabiedriska organizācija savu darbību sāka 1991. gadā, kad, sabrūkot PSRS, likvidēja sporta biedrību «Dinamo». Pirms 1991. gada arī īpašums Pasta salā 3 piederējis sporta biedrībai «Dinamo», bet pēc tam palicis neapsaimniekots. Tikai deviņdesmito gadu beigās, kad radusies izdevība objektu privatizēt, to vēlējies izmantot klubs «KC», lai būtu vismaz kāda garantija, ka viņi saglabās savu airēšanas bāzi Lielupes krastā. Protams, klubam nebija tādu līdzekļu, lai labiekārtotu un rekonstruētu airēšanas bāzi, līdz ar to arī šodien nevar runāt par labiekārtotu īpašumu Pasta salā 3. Jāpiebilst, ka klubs valsts finansējumu nesaņem, taču pēdējos gados nelielu atbalstu sniedz pilsētas pašvaldība.
Ilze Bome, Jelgavas smaiļošanas un kanoe airēšanas sporta kluba «KC» vadītāja: «Mums jau ir bijušas sarunas ar pašvaldību, tāpēc esam informēti, ka pašvaldībai ir vēlme attīstīt Pasta salu un vienoti to sakārtot. Katrā ziņā mēs esam priecīgi par šādu pašvaldības iniciatīvu un būtu gatavi sadarboties. Situāciju esam apsprieduši arī kluba biedru starpā, un mūsu viedoklis tomēr ir strikts: mēs neesam gatavi atteikties no šī īpašuma, jo tādā gadījumā pastāv bažas, vai mūsu airēšanas bāze varēs turpināt pastāvēt. Savs īpašums tomēr ir savs – tas dod drošības sajūtu. Taču kopējā projekta labad esam gatavi, piemēram, pašvaldībai par saprātīgu summu iznomāt klubam piederošo teritoriju – zinu, ka šāda iespēja juridiski pastāv un tas nebūtu šķērslis, lai pašvaldība nevarētu ieguldīt, piemēram, projektu līdzekļus, teritorijas attīstībā. Mūsu mērķis pavisam noteikti nav gūt kādu labumu no šīs situācijas: ja klubs domātu tikai par naudu, tad jau treknajos gados būtu apsvēruši iespēju īpašumu pārdot – piedāvājumu tiešām bija pietiekami daudz, bet mums tas nekad nav interesējis. Mūsu klubā ir ap 100 biedru, aktīvi ar sportu nodarbojas kādi 40 – tieši ar audzēkņu, draugu un labvēļu atbalstu esam varējuši uzturēt īpašumu visus šos gadus. Jā, zinu, ka sabiedrībā pastāv viedoklis, ka mēs šeit nespējam vienu graustu uzturēt, taču es jums teikšu: šis īpašums noteikti nav sliktākā stāvoklī kā tad, kad mēs to pirms desmit gadiem saņēmām. Tāpēc domāju, ka savu iespēju robežās esam to centušies uzturēt pietiekami labi. Nedomāju, ka manu darbu šajā klubā 20 gadu garumā kāds varētu uzskatīt par neprofesionālu – esam darījuši, ko varējuši, un par to liecina kaut vai mūsu sasniegumi sportā. Tāpēc arī šajā gadījumā, kas attiecas uz Pasta salas kopīgo nākotni, es uzskatu: ja visi domāsim vienā virzienā, rezultāts būs un sala iegūs jaunu veidolu. Protams, būtu tikai apsveicami, ja šeit taptu pievilcīga airēšanas bāze, kas vienlaikus uzlabotu iespējas pilsētā rīkot starptautiskas sacensības, jo mūsu sporta veidā ir vairākas disciplīnas, kas var notikt arī uz upes. Katrā ziņā, ja jautātu manu viedokli, tad es noteikti neredzu Pasta salu, kur būtu veikta apjomīga apbūve, – šī vieta ir īsti piemērota zaļajai zonai un aktīvai atpūtai.»
3000 kvadrātmetri zemes, kā arī ēkas uz tās Pasta salā 5 jau 2006. gadā privatizēja zemnieku saimniecība «Upeslīči atpūtai», kas pieder bijušajam VID Zemgales reģionālās iestādes vadītājam Jurim Zahārovam. Tolaik ne vienu vien uztrauca tas, ka it kā ekskluzīvs īpašums nodots privatizācijai. Taču likums par valsts un pašvaldību īpašuma objektu privatizāciju paredzēja, ka pašvaldībām nav tiesību atteikt nomniekam izmantot pirmpirkuma tiesības, ja viņš to ierosinājis. Tā kā «Upeslīči atpūtai» jau vairākus gadus šo īpašumu bija nomājusi no pašvaldības, tad likumiski tā arī drīkstēja ierosināt privatizāciju un iegūt pirmpirkuma tiesības uz īpašumu. Objekts tika privatizēts par 57 000 latu, taču tālākas darbības no jaunā īpašnieka puses nesekoja – grandiozie plāni attīstīt šo vietu kā aktīvās atpūtas un rekreācijas zonu izčabēja. Pašvaldībai tika samaksāta noteiktā summa, un «Upeslīči atpūtai» tā arī nespēja uzsākt saimniecisku darbību Pasta salā – var teikt, ka tā savu ieguldījumu «iesaldēja». Un nu jau piecus gadus tā arī nekas tur nav noticis. Bijusi gan vēlme 2007. gadā īpašumu pārdod par ievērojami augstāku summu nekā tas privatizēts, taču neviens nopietnu interesi tā arī nav izrādījis. J.Zahārovs «Jelgavas Vēstnesim» atzīst, ka objekts nesis tikai galvas sāpes. «Vienīgais, ko laiku pa laikam centāmies Pasta salā izdarīt, – sakopt teritoriju. Nav jau tas nemaz tik iekārojams objekts – pat tā sauktajos treknajos gados neviens tā arī neizrādīja vēlmi šo īpašumu pārpirkt… Tieši tāpēc jau pirms diviem gadiem īpašumu norakstīju savai meitai un znotam, un noteikti būtu labāk manam znotam jautāt viedokli par to, vai viņam ir kādi plāni attiecībā uz šo īpašumu,» piebilst J.Zahārovs.
Skaidrības labad jāpiebilst, ka tieši znots Mārcis Mazais tobrīd kā uzņēmuma «Pasta sala» līdzīpašnieks 2008. gadā plašāku sabiedrību informēja par plāniem Pasta salā 5 – firma bija izveidota kā attīstītājs konkrētajam zemesgabalam. Bija tapusi arī Pasta salas 5 attīstības vīzija – galvenā ideja bija teritorijā uzbūvēt ēku, kas sastāvētu no trīs apjomiem: vidējā ēkas daļa būtu piecstāvu ar vestibilu un nedaudziem izmeklētiem viesnīcas numuriņiem; otra – divstāvu ar izsmalcinātu restorānu tajā; trešā – divstāvu ar konferenču zālēm. Attīstītāji vienlaikus bija plānojuši sakārtot arī apkārtni un piedāvāt dažādus atpūtas un izklaides pasākumus uz ūdens. Taču tā tas viss arī palika tikai vīzijas līmenī, un jelgavniekiem atliek vien noraudzīties uz nesakārtotu privātīpašumu pašā upes krastā. Pasta salas 5 īpašnieki savā redzējumā arī šodien ir visai nekonkrēti, bet vismaz vārdos atzīst, ka ir gatavi sava īpašuma sakārtošanai.
Mārcis Mazais, Pasta salas 5 līdzīpašnieks: «Kāpēc mūsu ideja neaizgāja? Patiesībā tajos gados ļoti daudzas aizsāktās idejas neaizgāja, jo 2008. gadā ekonomiskā situācija strauji gāja uz leju un ieguldīt tādas investīcijas nevienam vairs nebija pa spēkam. Tobrīd to neviens nespēja prognozēt. Mūsu plāns tolaik bija savu projektu īstenot divos trijos gados, bet nu tas ir ievilcies piecos, septiņos gados. Taču mēs šo domu joprojām neesam atmetuši…
Savukārt tas, ka pašvaldība ir radusi iespēju un nu skatās Pasta salas sakārtošanas virzienā, ir ļoti apsveicama un atbalstāma iniciatīva. Pilsēta jau sen to ir pelnījusi. Saprotams, ka pašvaldību šādā gadījumā interesē visu Pasta salu attīstīt vienoti, un tas būtu tikai loģiski. Mēs noteikti esam gatavi sadarbībai, lai Pasta sala iegūtu jaunu veidolu. Neapšaubāmi – būtiski saprast, ko pašvaldība gaida no mums un kāds varētu būt sadarbības modelis. Protams, var jau peldēt pret straumi, bet – vai vajag… Mūsu mērķis nav ietiepties un pastāvēt uz savu, bet gan meklēt veidus, kā šo vietu padarīt pievilcīgu jelgavniekiem. Es sevi uzskatu par saprātīgu cilvēku, man nav vienalga, kā Pasta sala attīstās. Šobrīd gan nevaru apgalvot, ka šajā situācijā man ir pilnīgi skaidrs redzējums. Vēl jo vairāk, ja mūsu īpašums ir tikai 3000 kvadrātmetru, bet pašvaldības īpašums Pasta salā mērāms deviņos hektāros. Mums pieder tikai niecīgs zemes pleķītis, salīdzinot ar visu Pasta salu. Tieši tāpēc ir patīkami, ka pašvaldībai ir sava vīzija par salas nākotni, kurā mēs labprāt iekļautos. Šobrīd gan pāragri spriest, kāds varētu būt sadarbības modelis, vai tās būtu investīcijas no mūsu puses, vienlaikus ar visas salas sakārtošanu vienoti attīstot arī savu īpašumu, vai varbūt mēs varētu runāt par sava īpašuma pārdošanu, nomāšanu… Variantu ir ļoti daudz, un mēs esam gatavi apspriest ikvienu no tiem.
Par to, vai mums ir kādi plāni uz šīs vasaras sezonu, pagaidām runāt nevēlos – laiks rādīs…»
Sagatavoja Kristīne Langenfelde, foto Krišjānis Grantiņš un Ivars Veiliņš
19.7 °C,
3.5 m/s,
55 % 
19.7 °C,
3.5 m/s,
55 %