Aktīvā tūrisma sezona noslēgusies, un Jelgavas reģionālais Tūrisma centrs jau paziņojis, ka pilsētā šovasar tūristu bija krietni vairāk nekā iepriekšējos gados. «Jelgavas Vēstnesis» ar tūrismu saistītiem uzņēmumiem jautā, vai tie izjuta tūristu skaita pieaugumu pilsētā šosezon, un ko varam sagaidīt nākamajā gadā?
Sandra Blūmane, Kaspars Blūmanis, ēdināšanas uzņēmuma «Silva» pārstāvji: «Sezonas rādītājus vēl apkopojam, bet ir skaidrs, ka vasara pagājusi pluss zīmē. Salīdzinot ar iepriekšējo gadu, kafejnīcu apmeklējuši vairāk tūristu nekā iepriekš. Protams, ne vienmēr varam zināt, ka pie mums iegriezies tūrists, taču ir nianses, pēc kurām visbiežāk to var identificēt. Atsevišķos gadījumos organizētu grupu braucienu vadītāji veic rezervāciju un pie mums piesakās iepriekš, taču arī tad, ja nepiesakās, nepamanīt tūristu grupu, kas ierodas pie mums paēst, nevar.
Kādu tūristu mēs šovasar pilsētā pamanījām? Noteikti vairāk varēja just velotūristus – ekipēti, ne jelgavnieki, kuri ceļo nelielās grupās; tad arī ģimenes, kuras nedēļas nogalēs devušās izbraucienā pa Latviju. Mēs taču arī nedēļas nogalēs mēdzam kopā ar bērniem kaut kur aizbraukt, kaut uz kaimiņu pilsētu, tāpat arvien biežāk citu pilsētu iedzīvotāji sāk braukt pie mums. Vēl mēs pamanījām, ka tieši svētdienas ir kļuvušas aktīvākas – ja pirms pāris gadiem svētdienās «Silvā» bija diezgan patukšs, tagad nu situācija mainās – šķiet, ka arī paši jelgavnieki vairāk iznāk ielās un aicina pie sevis ciemos. Agrāk tas tiešām bija krietni mazāk jūtams, bet tagad šķiet, ka pilsētnieki labprāt izrāda Jelgavu saviem radiem, draugiem. Esam pat dzirdējuši no saviem klientiem tādas frāzes: «Vispirms satiksimies tornī – tur ir ko redzēt –, bet pēc tam atnāksim uz «Silvu» pasēdēt.» Un tas ir ļoti patīkami, ka jelgavnieks pats lepojas ar savu pilsētu, pamana jaunumus un gatavs tos izrādīt saviem viesiem.
Jāatzīst, ka līdz šim mēs vairāk bāzējāmies uz vietējo apmeklētāju, bet tagad arvien biežāk pie mums ienāk jaunas sejas, un tas ir ļoti patīkami. Gribas pat teikt, ka tūrisma jomā pilsēta tik ātri attīstās, ka uzņēmējam vien jāspēj tikt līdzi. Tieši tāpēc arī mēs, pamanot tās patīkamās pārmaiņas pilsētā un aktivitātes, ko veic pašvaldība, malā nestāvam un esam gatavi ieguldīt, lai Jelgavā veidotu vēl kādu patīkamu vietu, kur atpūsties gan vietējiem, gan tūristiem.
Šobrīd ļoti aktīvi strādājam, lai nākamajā vasarā rekonstruētajā un labiekārtotajā Pasta salā, Pilssalas ielā, taptu omulīgs tējas namiņš, kur pasēdēt. Kaut kas tāds Jelgavā vēl nav bijis! Mēs plānojam, ka uz ūdens peldošā atpūtas vieta, kas atradīsies ielokā iepretim Čakstes bulvārim, lieliski ļaus novērtēt rekonstruēto bulvāri, no tās pavērsies patīkams skats uz jauno gājēju tiltu, strūklaku upē. Tāda miera osta, kur patīkami pasēdēt. Mēs kā uzņēmēji, redzot pārmaiņas pilsētā, saprotam, ka ir vērts ieguldīt, lai radītu vēl ko jaunu. Un mēs patiesi nopietni sakām, ka šodien uzņēmējam ir vienkārši jāspēj tikt līdzi visam tam, kas pilsētā notiek.»
Artis Jansons, kuģīša «Frīda» kapteinis: «Sezonai nebija ne vainas, vien laika apstākļi varēja būt labāki – mazāk lietus un vairāk saules, jo izbraucienam ar kuģīti pa Lielupi noteikti prasās labāks laiks. Šī jau ir trešā sezona, kopš ar «Frīdu» nodrošinu izbraucienus pa Lielupi gan jelgavniekiem, gan pilsētas viesiem. Taču man gribas teikt, ka, neraugoties uz plašajām Tūrisma centra aktivitātēm un reklāmu, vēl tikai retais zina par šo iespēju – jelgavnieks ir tāds mazliet pakūtrs. Arī tad, kad ar «Frīdu» piedāvāju izbraucienus piena svētku laikā turpat no promenādes, nebija daudz tādu, kas sadūšotos iekāpt kuģītī. Un nav jau tā, ka nepatīk, bet tieši saņemties uz kaut ko neierastāku cilvēkam ir pagrūti.
Trīs gadu praksē nav bijis neviens neapmierinātais – arī tad, ja brauciena laikā uznāk lietus vai saceļas lielāks vējš, braucējiem emocijas ir patīkamas – cilvēks paliek apmierināts. Šosezon vismaz ceturtā daļa no tiem, kas kāpuši uz «Frīdas» klāja, ir Latvijas tūristi, kādi trīs procenti – ārzemnieki, bet pārējie – vietējie cilvēki. Tas galvenais, kas izbrīna brauciena laikā, ir skati, kas paveras no upes. Tikai retais ko tādu ir izbaudījis. Bieži vien, jau iekāpjot kuģītī, pat vietējiem zūd orientācija – braucot no «Zemnieka cienasta», apmulst un nezina, kurā pusē un kurš Jelgavas krasts būs. Nemaz nerunājot par to, ka upes cilvēkiem jūk – Vircava viņiem noteikti ir Lielupe; ja ne Lielupe, tad Driksa noteikti. Vienīgi rūdīti makšķernieki varbūt zina tos upes krastus no ūdens, bet vienkāršs cilvēks – noteikti ne. Un to jau vien ir vērts izbaudīt.
Lai nebūtu tikai pavizināšanās pa ūdeni, esmu beidzis arī gidu kursus, ko organizēja Zemgales reģiona Kompetenču attīstības centrs, un tagad braucienu pavada arī vēsturiski stāstījumi par kuģošanu Lielupē, dažādi interesanti fakti. Vēl nesen vedu izbraucienā skolēnus, un, iedomājieties, viņi pat nezina, kur un kā veidojas Lielupe! Tā kā izzināt mums noteikti ir ko.
Mēs rudenī braucam krāsainās lapas lūkoties uz Siguldu, bet vai kāds ir aizdomājies par to, ka arī mums pašiem te pietiek krāsu?! Aiz katra upes līkuma paveras pārsteidzoši skati, un lapu sārtošanās jau nu noteikti neatpaliek no Siguldas. Tāpēc man šķiet, ka mums pašiem ir jāiemācās palūkoties uz savu pilsētu, savu dabu no cita skatu punkta. Kā es saku – biežāk nospiest bremžu pedāli. Nesen ar mani brauca Jelgavas ģimene – sākām no «Zemnieka cienasta» un braucienu noslēdzām promenādē. Vīrs saka: «Ārprāts, es katru dienu braucu pāri tiltiem, paskatos uz promenādi, bet nekad te nebijām atnākuši. Pat neiedomājos, ka te ir tik forša vieta!» Redziet, ja mēs biežāk nospiestu mašīnai bremžu pedāli un piestātu, nevis ikdienas steigā trauktos garām tām vietām, mēs noteikti atklātu sevī jaunas emocijas.
Šis nav bizness, drīzāk tāds kā hobijs, kas sniedz gandarījumu brīžos, kad tu redzi tās emocijas cilvēkā, kurš pirmo reizi izbrauc kādu no maršrutiem. Patiesībā kuģīti nopirku ar domu, ka būs laba atpūtas iespēja ģimenei – pašam ir trīs bērni, kāpēc reizi pa reizei neizbraukt?! Kuģītis gan bija pavecs, un pagāja divi gadi, kamēr to atjaunoju. Bet tad jau tā biju aizrāvies ar šo procesu, ka šķita interesanti to piedāvāt arī citiem. Cilvēki ir pieraduši ballītēs sēdēt pie rasolu bļodām, bet varbūt visu vakaru var nesēdēt – var taču kopā ar saviem viesiem un draugiem pabaudīt dabu! Tai ir tik daudz veidu, kā pārsteigt, – nesen vedu līgavu un līgavaini savā kuģītī, un aiz kāda upes līkuma mūsu acu priekšā no ūdens spārnos pacēlās četri balti gulbji…»
Liene Vīķe, viesnīcas «Jelgava» direktore: «Tūristu ziņā sezona viennozīmīgi bija veiksmīgāka par iepriekšējām. Jau pērn jutām, ka viesnīcā apmetas vairāk cilvēku, bet šosezon tas bija vēl izteiktāk. Ja mēs paskatītos uz sadalījumu, tad es gribētu teikt, ka tas ir 50 uz 50 – puse no mūsu klientiem ir ārzemnieki, bet otra puse – latvieši.
Kas Jelgavā interesē mūsu klientus? Pirmkārt, objekti, piemēram, tornis, muzejs, pils, otrkārt, pilsētas lielie kultūras pasākumi. To mēs patiešām ļoti izjūtam – gan «Prāta vētras» koncerts šovasar, gan Smilšu skulptūru festivāls piesaistīja daudz tūristu arī mūsu viesnīcai. Laikam jau varu piekrist viedoklim, ka viens no būtiskākajiem Jelgavas tūrisma produktiem ir lielie pasākumi.
Aktīvā sezona ir noslēgusies, un, protams, ziemas periodā mūsu viesnīcā galvenokārt apmetas biznesa tūristi. Taču tajā pašā laikā jāatzīst, ka jau šobrīd sākam gatavoties nākamajai sezonai. Mūsu ilggadējie sadarbības partneri – Rīgas tūrisma kompānijas – jau veido piedāvājumu nākamajai vasarai un sāk veikt rezervāciju arī mūsu viesnīcā. Pagaidām gan apjoma ziņā situācija neatšķiras no iepriekšējiem gadiem – tas ir ikdienišķs process, kad tūrisma kompānija, piedāvājot noteiktu ceļojumu ārvalstu viesiem, laicīgi rezervē vietas viesnīcā. Taču jāsaprot, ka pagaidām katrai šādai rezervācijai pretī vēl nav klienta – tūristu grupas tiek nokomplektētas laika gaitā.
Šajā sezonā galvenokārt pie mums brauca ārvalstu tūristi no Igaunijas, Lietuvas, Vācijas un Krievijas. Mūsu viesnīcā ir 70 vietas, un, lai gan pagaidām nevar teikt, ka potenciālajiem klientiem vietu trūkuma dēļ mums bieži būtu jāatsaka, atsevišķas reizes, kad viesnīca ir pilna un mēs piedāvājam tūristiem apmesties citā viesnīcā, ir bijušas. Katrā ziņā mēs ļoti atbildīgi izturamies pret Jelgavas viesiem un gadījumos, kad viesus uzņemt nevaram, noteikti cenšamies palīdzēt atrast citu piemērotu vietu, kur apmesties. Mēs uzskatām par savu pienākumu ne tikai palīdzēt Jelgavas viesiem, bet arī ļaut viņiem sajusties šeit gaidītiem, neskatoties uz to, ka varbūt tajā brīdī paši viņus uzņemt nevaram.
Jāatzīst, ka nav nācies uzklausīt tūristu neapmierinātību ar Jelgavas piedāvājumu. Vairumā gadījumu cilvēks jau ir izpētījis, ko Jelgava viņam var sniegt, un vilšanos nepiedzīvo. Varbūt ir bijis viens gadījums, kad gados jauni tūristi vēlējās izbaudīt pilsētas nakts dzīvi, bet pirmdienā klubi Jelgavā bija slēgti…»
Sagatavoja Kristīne Langenfelde, foto Ivars Veiliņš un no personīgā arhīva
18 °C,
3 m/s,
47.6 % 
18 °C,
3 m/s,
47.6 %