13.7 °C, 0.4 m/s, 94.8 %

Pilsētā

Sākumlapa Portāla “Jelgavas Vēstnesis” arhīvsPilsētā«Kad cilvēks bļauj, viņš neko nedzird…»
«Kad cilvēks bļauj, viņš neko nedzird…»
25/01/2009

«Trīs vienā ir trakāk nekā divi vienā,» lakoniski saka Centrālās vēlēšanu komisijas (CVK) priekšsēdētājs Arnis Cimdars, taču uzreiz piebilst, ka CVK uzdevums ir izpildīt likuma prasības un nejaukties politiskajos procesos. 

Kristīne Langenfelde
«Trīs vienā ir trakāk nekā
divi vienā,» lakoniski saka Centrālās vēlēšanu komisijas (CVK)
priekšsēdētājs Arnis Cimdars, taču uzreiz piebilst, ka CVK uzdevums
ir izpildīt likuma prasības un nejaukties politiskajos
procesos. 
Pagājušajā nedēļā izsludinātas pašvaldību vēlēšanas, kas
notiks reizē ar Eiropas Parlamenta vēlēšanām 6. jūnijā, taču
pēdējie notikumi neizslēdz iespēju, ka vienlaikus varētu tikt
rīkotas arī ārkārtas Saeimas vēlēšanas, ja tomēr tiktu atlaista
patreizējā Saeima. Un tas jau nozīmētu, ka vienā dienā vēlētājiem
būtu jābalso par pašvaldības, Eiroparlamenta un Saeimas deputātu
kandidātiem. Kā atzīst A.Cimdars, tas varētu palielināt risku, ka
vēlētājs apjūk. Un tieši tāpēc viņš min, ka trīs vēlēšanas vienā
dienā ir sliktāk nekā divas.
Patlaban scenārijs varētu būt vienkāršs – ja Valsts prezidents
pieņem lēmumu rosināt referendumu par Saeimas atlaišanu līdz 31.
martam, tad līdz 6. jūnijam notiek referendums, bet 6. jūnijā –
trīs vēlēšanas vienlaikus. Taču, ja Valsts prezidents vilcinās un
rosinājumu par Saeimas atlaišanu paziņo pēc 31. marta, 6. jūnijā
vienlaikus ar divām vēlēšanām notiek referendums par Saeimas
atlaišanu. Taču, neminot, kā būtu, ja būtu, CVK pašlaik strādā, lai
6. jūnijā viss būtu gatavs pašvaldību un Eiroparlamenta
vēlēšanām.
Kā jūs prognozējat, kāda varētu būt vēlētāju aktivitāte
pašvaldību vēlēšanās, ņemot vērā pašreizējo politisko situāciju
valstī?
Šobrīd labāk vēl iztiksim bez prognozēm.
Bet jūs CVK mājas lapā jau veicat aptauju par plānoto vēlētāju
aktivitāti.
Jā, un papildus tam mēs regulāri veicam arī socioloģiskos
pētījumus par piedalīšanos vēlēšanās, motivāciju. Tuvākais būs jau
šomēnes. Man šķiet, ka, neraugoties uz notiekošo, šoreiz vēlēšanās
aktivitāte tomēr nebūs zemāka kā iepriekš.
Parasti CVK rīko arī savu informatīvo kampaņu.
Tāda būs arī šoreiz, un tai ir divas galvenās tēmas. Pirmā –
vēlētāju reģistrēšanas kārtība. Pašvaldību un arī Eiroparlamenta
vēlēšanās vēlētājs ir reģistrēts konkrētā iecirknī un tikai tur arī
var nobalsot. Tāpēc to ir ļoti būtiski vēlreiz un vēlreiz
izskaidrot. No 23. līdz 28. martam katrs vēlētājs pa pastu saņems
vēstuli, kurā būs norādīts, kurā iecirknī viņš ir reģistrēts. Taču
vēlētājiem jāzina, ka līdz 12. maijam reģistrēto vēlēšanu iecirkni
var mainīt, ņemot vērā deklarēto dzīves vietu vai vēlēšanu
apgabalu, kurā viņam pieder nekustamais īpašums.
Otrā – kā izdarīt izvēli, ja vienlaikus notiek divas
vēlēšanas. Ļoti svarīgi būs skaidrot, lai vēlētāji nesajauc
aploksnes un zīmes, jo pašvaldību un Eiroparlamenta vēlēšanu zīmes
atšķirsies. Tātad, ja cilvēks pašvaldību vēlēšanu aploksnē būs
ievietojis Eiroparlamenta vēlēšanu zīmi, balsojums nebūs
derīgs. 
Taču es gribu uzsvērt, ka CVK neveido kampaņas par to, ka
vēlēšanās ir jāpiedalās, jo tas ir politisko partiju ziņā. Mūsu
sniegtā informācija ir tiem, kas jau izlēmuši doties uz vēlēšanām,
– mēs skaidrojam, kas un kā jādara. Ja cilvēks būs izlēmis
vēlēšanās nepiedalīties, viņš, visticamāk, mūsu kampaņu pat
nepamanīs. 
Kā jums šķiet, cik pamanāmas būs politisko partiju
priekšvēlēšanu kampaņas?
Pašvaldību vēlēšanu kampaņas, ja mēs skatāmies tādā valsts
aspektā, vienmēr ir klusākas – centrālajos medijos mazāk redzamas.
Taču šajā gadījumā, kad vienlaikus var notikt pat trīs vēlēšanas,
situācija varētu būt citāda. 
Vai vienas vēlēšanas varētu ietekmēt otras – teiksim, vēlētājs
abās vēlēšanās izvēlas nobalsot par vienu politisku spēku, lieki
neanalizējot.
Uz šo jautājumu arī man interesē atbilde. Un te droši vien
derētu sociologu vai politologu vērtējums. Taču būs interesanti
paskatīties, vai izvēle kaut kādā ziņā būs sadalāma – piemēram, vai
darbosies kompensācijas mehānisms, kad cilvēks, nevarot izšķirties
starp diviem politiskiem spēkiem, vienā gadījumā nobalsos par
vienu, bet otrā – par otru. Vai, gluži pretēji, izdarījis izvēli
vienā gadījumā, to pašu piemēros otrā. Varbūt, ka rezultātā nemaz
šādas likumsakarības nebūs iespējams izsecināt.
Taču tajā pašā laikā pašvaldību vēlēšanas bieži vien iezīmējas
ar to, ka cilvēki balso par personālijām – konkrētiem atpazīstamiem
cilvēkiem, nevis politisko spēku.
Patiesībā jau personālijas strādā visur pasaulē.
Un tad jājautā, cik liela loma ir partiju veidotajām
priekšvēlēšanu programmām? Kā liecina jūsu pieredze – cik aktīvi
iedzīvotāji ar tām vispār iepazīstas?
Ir kategorija cilvēku, kas patiesi tās studē, nāk uz
iecirkņiem, ņem līdzi uz mājām, bet ir arī tādi, kas varbūt tām
vispār nepievērš uzmanību. Katrs jau izvēli izdara pēc saviem
kritērijiem. Bet vai nav dīvaini, ja cilvēks izvēli balstījis tikai
uz to, ka konkrētais politiķis labi izskatās vai izrunājas, un pēc
vēlēšanām gaida, ka viņš ceļus labos? Un tad rodas neapmierinātība,
bet kāds tai ir pamats? Jūs taču nebalsojāt par to, kas ceļus
labos, bet par to, kas labi izrunājās! Tas pats ir gadījumos, kad
kāds politisks spēks pirms vēlēšanām tik vien spējis, kā savus
pretiniekus noķengāt. Kur ir garantija, ka tas nebūs arī viņa
vienīgais darbs nākamos četrus gadus?! Tieši tāpēc šai izvēlei
jābūt ļoti izsvērtai.   
Un jūs pats?
Tas varbūt nav īsti korekts jautājums, jo es jau redzu visas
šīs priekšvēlēšanu programmas. Taču tajā pašā laikā es regulāri
sekoju līdzi politiskajai dzīvei valstī, savā pašvaldībā un vērtēju
pieņemtos lēmumus, paveiktos un nepaveiktos darbus, analizēju tos.
Man veidojas savs viedoklis, kas uzkrājas un ļauj man izdarīt
izvēli. Šobrīd sabiedrībā virsroku ņēmusi bļaustīšanās un
lamāšanās. Taču, kamēr cilvēks bļauj, viņš neko nedzird… Tāpēc
būtu jāsāk ar to, ka cilvēks vispirms sadzird pats sevi un pēc tam
arī to, ko saka citi. 
Es savulaik dzirdēju labu piemēru par Dāniju. Atceraties,
Ļeņinam bija sapnis par vispasaules revolūciju, un tā viņš
apbraukāja dažādas valstis, sludinot savu ideju. Viņš pabija arī
Dānijā, bet tad, kad Ļeņins devās prom no šīs valsts, viņš teicis:
«Jūs būsiet pēdējie, pie kuriem notiks revolūcija. Jo jūs tad, kad
rodas problēmas, sēžaties pie galda un runājat. Jūs nekaujaties…,
bet runājat tik ilgi, kamēr rodat risinājumu.»
Ja Latvijā neradīsies diskusiju kultūra, tad nevar cerēt, ka
tie, kas mūs pārstāvēs, to piepratīs – viņi taču arī ir tikai
cilvēki no mūsu vidus: kāda sabiedrība, tādi tās pārstāvji.
Šīs pašvaldību vēlēšanas iezīmēsies arī ar to, ka ir noteikta
piecu procentu barjera iekļūšanai domēs. Tātad partijas, kas nespēs
savākt šādu vēlētāju atbalstu, paliks aiz svītras. Vai tas savā
ziņā neliek domāt arī vēlētājiem – atdodot savu balsi par kādu
mazpazīstamu partiju, ir diezgan prognozējami, ka šis spēks tā arī
paliks nepārstāvēts pašvaldībā, un patiesībā sanāks, ka cilvēks
savu balsi ir izmetis vējā? Piemēram, pagājušajās pašvaldību
vēlēšanās Jelgavas domē pat bez šīs piecu procentu barjeras jau
neiekļuva sešas politiskās partijas, organizācijas.
Es negribētu teikt, ka balss būs izmesta vējā – cilvēks būs
paudis savu gribu, un tas arī viss. Tā ir katra konkrētā nostāja,
un cilvēkam ir tiesības balsot, par ko vien viņš vēlas.
Vai var būt tā, ka pašas partijas, jau prognozējot savu zemo
vēlētāju atbalstu, rīkosies un iespējams, ka vēl līdz vēlēšanām mēs
redzēsim kādu politisko spēku apvienošanos, kopā cerot savākt
lielāku atbalstu?
Par to gan ir jādomā politiskajām partijām.
Kā jūs skatāties uz tā sauktajām trešajām personām, kurām, lai
gan šoreiz ar zināmiem ierobežojumiem, tomēr ir dotas tiesības
iesaistīties priekšvēlēšanu kampaņās? Tā sauktās pozitīvisma
kampaņas.
Šīs kampaņas ne pozitīvi ietekmēja pēdējās vēlēšanas. Tāpēc,
manuprāt, būtiskākais šajos gadījumos ir uzreiz konkrētā brīdī
fiksēt neatļautu rīcību un to apturēt. Nav pieļaujams, ja tas tiek
darīts tikai pēc vēlēšanām, kad sākas izanalizēšana, saukšana pie
atbildības… Jo tad jau vairs nav iespējams nedz izanalizēt, nedz
konstatēt, kādu iespaidu uz vēlēšanu rezultātiem tās ir sniegušas.
Tāpēc es uzskatu, ka jebkura šāda rīcība, kuras rezultātā var
izteikt šaubas, vērtējama kā negatīva. Priekšvēlēšanu norisei jābūt
saprotamai, skaidrai, nedrīkst pieļaut, ka kaut vienā aspektā rodas
šaubas.
Un visbeidzot – administratīvi teritoriālā reforma, kas
izdarīs būtiskas izmaiņas šajās pašvaldību vēlēšanās, jo vajadzēs
balsot par jaunizveidoto novadu domēm, nevis līdzšinējo pagastu.
Interesanti, ka daudzviet jaunajās novadu domēs paredzēts ievēlēt
krietni lielāku deputātu skaitu nekā Latvijas lielajās pilsētās.
Nu, piemēram, Jelgavā tagad būs tikpat deputātu, cik Ozolnieku
novadā, bet Jelgavas novadā to būs vēl vairāk. Tas ir kāds pārejas
periods vai varbūt patiesi vienā mazākā novadā nepieciešams vairāk
gudro galvu nekā lielajās pilsētās?
Tas ir jautājums! Te svarīgi, kāds ir mērķis. Ja mērķis ir
radīt visu šo iepriekšējo teritoriju pārstāvniecību jaunajā novada
domē, tad tas ir saprotams, taču, no otras puses, šāda
sadrumstalotība noteikti var neveicināt lēmumu pieņemšanu. Varētu
teikt, ka šobrīd tas ir kompromiss starp divām galējībām.
Pastrādājam un redzam – iespējams, ka šo skaitu nāksies pakoriģēt.
Visticamāk, uz leju.