Pilsētā

Anna Afanasjeva

«Līdz septembrim ieņēmumi no iedzīvotāju ienākuma nodokļa
pilsētas budžetā par 18 procentiem pārsniedza sākotnējās prognozes.
Bet oktobrī situācija krasi mainījās un ieņēmumu līmenis nokritās
līdz mīnus 1,2 procentiem. Tas liecina par nepieciešamību veicināt
uzņēmējdarbības atbalsta instrumentus.

 

Mūsu visu šodienas uzdevums ir palīdzēt uzņēmējiem jaunu tirgu
meklējumos un atbalsta politikas pilnveidē,» tā plānošanas reģionu
un ministriju Sadarbības komisijas apvienotajā sanāksmē uzsvēra
Jelgavas domes priekšsēdētājs Andris Rāviņš.

Jelgavā notikušās sanāksmes nolūks bija vērst uzmanību uz
uzņēmējdarbības problēmu risinājumiem. Gatavojoties tai, jau
iepriekš notika vairākas diskusijas starp vietējiem uzņēmējiem,
pašvaldību un valsts institūciju pārstāvjiem. Tām sekoja Zemgales
reģionālā konference par esošo situāciju uzņēmējdarbībā un nākotnes
redzējumu. Tajā vairāk nekā 20 identificētās problēmas un
risinājumu piedāvājumus iesniedza ministriju Sadarbības komisijā,
kuras nolūks ir nodrošināt valsts pārvaldes un reģionu partnerību.
Līdzīgi pasākumi notika arī pārējos reģionos. Kopumā tika uzrādītas
vairāk nekā 70 problēmas un iespējamie risinājumi nodokļu, kredītu,
izglītības, infrastruktūras un citās jomās.

Tika ierosināts turpināt atbalsta programmas komercdarbības
uzsākšanai un attīstībai, līdz 90 procentiem palielināt valsts
atbalstu biznesa inkubatoru darbības nodrošināšanai, neaplikt ar
nodokļiem ieguldījumus uzņēmuma paplašināšanā, modernizācijā,
izglītībā un zinātnē, noteikt, ka jaunajiem un mazajiem uzņēmējiem
PVN taksācijas periods ir viens kalendārais gads. Tāpat Valsts
ieņēmumu dienesta darbā nepieciešams vienkāršot grāmatvedības
uzskaiti mazajiem uzņēmumiem, izvērtēt atskaišu apjomu, līdz
noteiktam apgrozījumam piemērot atvieglotu atskaišu formu. Savukārt
izglītības politikā ieteikts ieviest vienotu komerciālās izglītības
sistēmu, bet profesionālās izglītības materiāli tehniskās bāzes
uzlabošanu svarīgi koordinēt ar atbilstošās nozares
pārstāvjiem. 

Ekonomikas, Finanšu un citu ministriju speciālisti vērsa
uzmanību, ka virkne priekšlikumu jau ņemta vērā. Piemēram,
uzņēmējiem daudz labvēlīgāki nosacījumi iekļauti grozījumos likumā
par uzņēmuma ienākuma nodokli, ar to neapliks ražošanas attīstībā
reinvestēto peļņu. No 14 līdz 10 dienām samazinot apmaksājamo
slimības dienu skaitu, sperts pirmais solis šajā virzienā.
Paredzēts samazināt iesniedzamo dokumentu skaitu ES finansējuma
saņemšanai, bet, apturot atsevišķas aktivitātes, piemēram, biznesa
eņģeļu tīklu, to līdzekļus novirzīšot lietderīgākiem mērķiem –
uzņēmumu iekārtu iegādei un infrastruktūras izbūvei.

Savukārt reģionu pārstāvji vērsa uzmanību uz problēmām, kas
joprojām ir aktuālas. Pašreizējā situācijā ir uzņēmumi, kas
pirmskrīzes situācijā nonāk PVN atmaksas termiņu dēļ. Uzņēmējiem
svarīgi, lai līdzekļus novirzītu praktiskiem pētījumiem, kas
veicinātu tehnoloģiju un produktu attīstību, nevis iegultu
plauktos. «Nav normāli, ka pilsētā uzņēmumam nav problēmu ar
interneta sakariem, savukārt no mājām nepilnu piecu kilometru
attālumā no Jelgavas viņš savam biznesam nevar sekot līdzi,»
Zemgales plānošanas reģiona direktors Raitis Vītoliņš kvalitatīvu
sakaru nodrošinājumu raksturoja kā infrastruktūras jomā otro
lielāko problēmu aiz ceļiem. 

A.Rāviņš akcentēja projektu finansējuma problēmu. Proti,
uzņēmumi, kuru projekti saņēmuši ES atbalstu, to realizēšanai
bankās nevar saņemt finansējumu. Jelgavas uzņēmēju vidū šī problēma
pagaidām nav tik aktuāla, bet vienam no lielākajiem reģiona nodokļu
maksātājiem šī iemesla dēļ radušās nopietnas grūtības, banka
atteikusi agrāk piešķirto garantiju. Ekonomikas ministrijas ES
fondu ieviešanas departamenta direktors Edmunds Valantis atgādināja
par garantiju programmu uzņēmējiem, kas darbojas līdz šā gada
beigām, atbalsta programmu, ko īstenos Hipotēku banka, par sarunām
ar Eiropas Investīciju fondu, taču nevarēja atbildēt, cik operatīvi
uzņēmums problēmu varētu atrisināt. Tāpat nevarēja atbildēt par
rezerves risinājuma esamību. 

Reģionu pārstāvji kā nepieņemamu vērtēja finanšu «apgriešanu»
ES projektu līdzfinansējumam. Viņi arī uzsvēra, ka nav pieļaujams,
ka pēc sanāksmē izskanējušajiem jautājumiem un diskusijām nekas
nemainītos, jo situācija ir nopietna un jādomā, kā novērst
atjaunotās brīvvalsts laikā «saražotās» nekārtības.

Latvijas Pašvaldību savienības priekšsēdētājs Andris
Jaunsleinis reģionu un ministriju Sadarbības komisijas sanāksmi
vērtēja atzinīgi, jo pašvaldību pārstāvji daudz labāk pārzina reālo
dzīvi, kamēr citos līmeņos jūtama ilūziju pieskaņa: «Ir būtiski, ka
ministrijas uzklausa jautājumus, un cerība, ka, pārbraukuši mājās,
sāks risināt vai izvēlēsies racionālāku ceļu.»