Augstākā līmeņa basketbols Jelgavā nav izzudis: šosezon mūsu pilsētu Latvijas Basketbola līgā (LBL) pārstāv klubs ar simbolisku nosaukumu – «Jelgava». Tā ir jauna un progresīva komanda, kurā ar 11. numuru spēlē otrais leģionārs pilsētas basketbola vēsturē – 203 centimetrus garais un 22 gadus vecais amerikāņu centra uzbrucējs Kails Reimonds Nelsons.
Ģirts Pommers
Sarunā amerikāņu spēlētājs dalās iespaidos gan par savu karjeras attīstību, gan to, cik veiksmīgi izdevies iekļauties Jelgavas komandā.
Cik gadu vecumā sāki nodarboties ar basketbolu? Man šķiet, ka sāku spēlēt trešajā vai ceturtajā klasē. Atceros, ka sākumā nemaz tik bieži laukumā netiku, spēle nevedās tā, kā to vēlējos. Vēlāk uzlaboju savu sniegumu, un man ļāva spēlēt vairāk. Vislabāk veicās koledžā (Nelsons spēlēja trešās divīzijas komandā «Augustiana» – red.) – mums bija laba komanda, ar kuru izcīnījām vairākas lieliskas uzvaras. Pēdējais gads šajā vidē man kā sportistam deva ļoti daudz, sāku saprast, ka varu būt profesionālis.
Kura ir tava pirmā profesionālā komanda? Var teikt, ka mana karjera kā profesionālam spēlētājam sākās Latvijā. Mans aģents piedāvāja braukt uz Latviju, jo viņš jau bija atvedis Marku Periju, kurš šobrīd spēlē «VEF Rīga» vienībā – tātad nebija tā, ka šī vieta man ir pilnīgi nezināma. Uz Latviju atbraucu ar domu spēlēt Liepājā, taču tas īsti neizdevās. Nospēlēju vienu spēli, treneris teica, ka būšu noderīgs, taču tad man nezināmu iemeslu dēļ tomēr nācās meklēt jaunu komandu. «Jelgava» izrādīja vislielāko interesi, un tā nu esmu te.
Ko vari teikt par mūsu pilsētas komandu? Uzreiz jāsaka, ka komanda ir ļoti jauna, tieši tāpat kā galvenais treneris, kuram šī ir pirmā profesionālā sezona. Mums ir daudz cīņasspara un vēlme spēlēt. Jaunie spēlētāji treniņos mācās un ir centīgi, tas, manuprāt, ir galvenais. Katru spēli mēs cenšamies uzvarēt. Lai gan rezultāti pagaidām nav spīdoši, mums ir lieliska iespēja progresēt kā komandai.
Kādas, tavuprāt, ir atšķirības starp Amerikas un Eiropas basketbolu? Jāsaprot, ka tas ir pilnīgi atšķirīgs basketbols. Cita taktika, citādāk organizēta spēle aizsardzībā un uzbrukumā. Pāreja no koledžas basketbola uz Eiropas basketbolu nav vienkārša, arī es joprojām mēģinu pielāgoties, jo šis ir mans pirmais gads jaunā vidē. Amerikā mēs spēlējām tā saukto «Run&Gun» (skrien un met – red.) basketbolu, galveno uzsvaru liekot uz uzbrukumu un precīziem metieniem. Šeit tomēr vairāk tiek piedomāts arī par to, lai tavs grozs paliktu neskarts.
Kāds, tavuprāt, ir «Jelgavas» spēles rokraksts? Mēs līdzīgi kā koledžā spēlējam uzbrūkošu basketbolu – ātra bumbas kustība un daudz metienu. Jāatzīst, ka arī man šāds stils iet pie sirds, jo tas ir ļoti līdzīgs Amerikā piekoptajam, tādēļ vieglāk adaptēties nekā tas būtu gadījumā, ja treneris galveno uzsvaru liktu uz aizsardzību.
Kādi ir tavi personīgie mērķi? Vēlies kļūt par komandas līderi? Es vēlos sev izveidot veiksmīgu karjeru. Šis ir mans pirmais profesionālais gads, vēl daudz jāmācās un jāaug, tieši tāpat kā šai komandai. Pagaidām grūti pateikt, kā man klāsies nākotnē, taču, manuprāt, jāturpina trenēties un augt meistarībā, tad arī turpinājumam vajadzētu būt labam.
Ar kuru no vietējiem spēlētājiem tev ir labākais kontakts? Es dzīvoju kopā ar Artūru Dušeli, un jāatzīst, ka mēs lieliski saprotamies – daudz runājam un palīdzam viens otram. Gribu uzsvērt, ka komandā valda lieliska gaisotne, visi ir pozitīvi un draudzīgi, nav iekšēju konfliktu un negāciju. Tas krietni atvieglo spēlēšanu un kopīgu laika pavadīšanu.
Ko tu vari pateikt par komandas galveno treneri Kasparu Vilcānu, jo bieži vien izskan viedoklis, ka viņš vēl nav gatavs šādam līmenim. It sevišķi tas attiecas uz lēmumiem, kas tiek pieņemti spēles izskaņā, piemēram, priekšpēdējā spēlē pret «Barsy» komanda pagarinājumā lielā mērā zaudēja speciāli nerealizētu soda metienu dēļ. Viņš ir tieši tādā pašā situācijā kā vairums spēlētāju – pirmie soļi profesionālajā basketbolā. Komandas iekšienē neviens viņu nevaino un nedusmojas, visi saprot situācijas apstākļus. Viņš joprojām uzticas mums, bet mēs uzticamies viņam – tas ir galvenais, lai sekmīgi strādātu un virzītos uz priekšu.
Foto: Ivars Veiliņš
18.4 °C,
1.1 m/s,
90 % 
18.4 °C,
1.1 m/s,
90 %