No tālās Japānas atgriezušies, LLU Tautas deju ansambļa «Kalve» dejotāji stāsta, ka aziātu vidū latvieši izcēlušies ar staltajiem augumiem un ātrajām dejām. «Vietējie bija pārsteigti, cik daudz mēs kustamies uz skatuves, bet bērni rotaļās gribēja iet ar pašiem garākajiem mūsu dejotājiem – lai cēlienos paceltos īpaši augstu,» iespaidos dalās «Kalves» prezidents Lauris Galejs.
Ligita Lapiņa
Pirmās divas augusta nedēļas «Kalves» dejotājiem pavadītas iespaidiem bagātajā Japānā. Viņu mērķis bija dalība starptautiskajā dejas un mūzikas festivālā Japānas ziemeļu pilsētā Hakodatē, kas norisinājās no 4. līdz 11. augustam.
«Šoreiz festivāls bija īpašs ar to, ka tajā piedalījās galvenokārt mūziķi un dažādu citu jomu pārstāvji, piemēram, cirka mākslinieki, improvizatori, dažādi avangarda mākslinieki. Dejotāju bija ievērojami mazāk,» stāsta «Kalves» prezidents, piebilstot, ka kopumā festivālā piedalījās ap 20 dažādu grupu un dalībnieku. «Visvairāk dalībnieku bija vietējie japāņi, bet interesanti, ka tās pārsvarā bija popa un roka grupas,» tā Lauris.
Viņš atklāj, ka daži festivāla dalībnieki raisījuši īpašu pārsteigumu – piemēram, kāds amerikānis skatītāju simpātijas iekaroja, rādot cirka mākslinieka trikus, francūžus pārstāvēja improvizācijas teātris, bet festivālā dīvainākie dalībnieki šķituši angļi. «Viņi atbrauca ar izrotātu koku – tiešām tādu kā Ziemassvētku eglīti, un ar to viņi sevi arī prezentēja festivālā. Vēl viens dīvainis bija japānis, kurš visu laiku sēdējis kastē, bet, tiklīdz tajā iemesta nauda, sācis spēlēt tauri,» smejas Lauris. Taču mūziķus gan dejotāji slavē – festivālā spēlējušas vairākas ļoti interesantas un spēcīgas vietējo mūziķu grupas. Tāpat festivālā bijuši dalībnieki no Kamčatkas Krievijā, Indijas, Turcijas, Taizemes un citām valstīm.
Mūsējie festivālam bija sagatavojuši 20 minūšu programmu. Diezgan ierasts, ka starptautiskos festivālos prasība ir spēlēt «dzīvo» mūziku, tāpēc arī kopā ar jelgavniekiem uz festivālu devās kapela no Auces piecu cilvēku sastāvā. «Dejojām atraktīvas un dzīvespriecīgas dejas, kas parasti vislabāk patīk ārzemniekiem, tādas kā «Zemnieks darbā», «Pieci vilki kazu rēja», «Klabdancis», «Diždancis» un citas. Visvairāk vietējie, protams, priecājās par deju «Zemnieks darbā», jo tur ir daudz cēlienu un smieklīgu pozu. Bērni arī labprāt kopā ar mums šo deju mācījās,» stāsta «kalvēnietis».
Lai kopā ar vietējiem bērniem ietu rotaļās un izmēģinātu ar viņiem vairāku latviešu tautas rotaļu soļus, dejotāji devās arī uz vairākiem bērnudārziem. Vislielākais prieks bērniem bijis, kad «letiņi» tos cēluši uz muguras rotaļā «Ādamam bij’ septiņ’ dēli». «Tad bērni īpaši priecājās, ka esam ievērojami garāki nekā, piemēram, viņu vecāki. Bet pie mūsu garākā dejotāja Rolanda bērni pat veidoja rindas. Ikviens gribēja, lai viņu uzceļ tik augstu,» stāsta Lauris.
Festivāla organizatori aicināja dalībniekus iepazīstināt ar savu kultūru, prezentējot tautastērpus. «Arī braucot uz dārziņu, mums līdzi bija viens tautastērpa komplekts, bet nolēmām, ka nevilksim to paši, bet gan uz vietas ietērpsim tajā vietējos – mūsu gidi un šoferīti. Tad viņi paši arī varēja pārliecināties, cik ilgi mūsu meitenes pošas uz koncertiem un cik tad īsti ir kārtu latviešu brunčiem,» tā dejotājs, piebilstot, ka vairākkārt, ieraugot Nīcas vainagu, vietējie arī interesējušies – kā tad mūsu meitenes varot padejot ar tik lielu vainagu galvā.
Lai ar trim pārlidojumiem – ar pārsēšanos Helsinkos un Tokijā – visbeidzot sasniegtu Hakodati, dejotāji devās ceļā jau 2. augustā. «Garākais lidojums – no Helsinkiem līdz Tokijai – ilga desmit stundas, taču kopumā gan turp, gan atpakaļ nonācām bez ķibelēm,» stāsta dejotājs. Viņš vēl papildina, ka Japānā dejotājiem bijusi arī savdabīga sadzīves pieredze – jelgavnieki dzīvojuši viesnīcā, kurā katram dejotājam bijusi atsevišķa istaba, bet dažādus smieklīgus pārpratumus radījusi japāņu augstā sanitārā kultūra. «Gan viesnīcā, gan ikvienā lielveikalā japāņiem ir apsildāmi tualetes podi un citas «ekstras», pie kā neesam pieraduši. Bet vienā no tualetēm visi procesi notika arī pilnīgi automatizēti, tāpēc gan ierastās ūdens nolaišanas, gan ne tik ierastā bidē funkcija ieslēdzās automātiski. Toreiz vien nopriecājāmies, ka mums nebija mugurā tautastērpu,» smejot stāsta Lauris.
Nu jau nedēļu dejotāji ir atpakaļ Latvijā un gatavojas Jelgavas pils 150. jubilejas sadziedāšanās svētkiem, kur dejos arī «Kalve», bet jau drīzumā, tāpat kā visiem pašdarbības kolektīviem, arī «kalvēniešiem» atsāksies sezona un vispirms tiks uzņemti jaunie kolektīva dalībnieki, bet tad jau atsākts regulārs mēģinājumu process.
Foto: no dejotāju arhīva
2.2 °C,
5.7 m/s,
91.7 % 
2.2 °C,
5.7 m/s,
91.7 %