Jelgavas Ledus sporta skolas audzēkņi un viņu vecāki tikās ar bijušo NHL spēlētāju Raiti Ivanānu, kurš vislabāk zināms kā laukuma «policists». Tieši šis jautājums arī visvairāk interesēja klātesošos. Izrādās, Kanādā, ja ar tādiem auguma uz fiziskajiem parametriem kā Raitim laukumā nekaujas, tiec uzskatīts par «mīksto». «Tas bija viens no veidiem, kā es varēju tur izdzīvot,» atzīst R.Ivanāns.
Ilze Knusle-Jankevica
Jelgavā viesojās bijušie HK «Zemgale/LLu» galvenā trenera Jevgeņija Linkeviča bijušie audzēkņi Raitis Ivanāns, Rihards Augstkalns un pagājušās sezonas Latvijas virslīgas čempionāta vērtīgākais spēlētājs Valērijs Fiļimonovs. Uz tikšanos bija uzaicināts arī «Dinamo Rīga» hokejists Arvīds Reķis, bet viņš nevarēja ierasties.
Lai gan tagad R.Ivanāns ir zināms kā laukuma «policists» un kauslis, izrādās, hokeju viņš sāka spēlēt kā aizsargs. «Tagad jau daudzi uzskata, ka, ja treneris ieliek spēlēt aizsarga pozīcijā, tad tas ir sods. Bet tā nav: aizsargs ar ripu dara tieši to pašu, ko pārējie,» uzsver treneris J.Linkevičš. R.Ivanāns atzīst, ka nekad nav bijis ļoti rezultatīvs ripu metējs vai skaistu piespēļu devējs, tāpēc spēka spēle bijusi viņa iespēja noturēties Ziemeļamerikas hokejā. Īpaši, ņemot vērā viņa augumu un fiziskās īpašības. Spēka spēli Raitis sācis spēlēt jau kā aizsargs, bet vēlāk tika ielikts uzbrucēja pozīcijā.
Bijušie J.Linkeviča audzēkņi atceras, ka viena no trenera tā laika audzināšanas metodēm bija likt hokejistiem pašiem nest savas somas. «Tolaik somām nebija ritentiņu,» nosaka R.Ivanāns. Treneris atceras, ka spēkā bija nosacījums: ja viņš redzēja, ka kādam somu zālē ienes vecāki, spēlētājs laukumā izlaists netika. «Domāju, ka šo sistēmu vajadzētu atdzīvināt,» noteica J.Linkevičs.
Viņi arī apgāž stereotipu par to, ka pēc iespējas agrāk jāsāk trenēties. Piemēram, Raitis sācis trenēties septiņu gadu vecumā, bet Rihards – deviņu. «Tajā vecumā puikām jau nav saprašana par to, kas ir neatlaidība un cītīgs darbs, bet, klausot savai iekšējai balsij un darot to, kas tiešām patīk, strādājām daudz un cītīgi un ķērām rokās tos līderus,» atceras R.Augstkalns.
Hokejisti arī uzsvēra, ka tolaik mācības bija tikpat svarīgas kā treniņi, jo treneris pārbaudījis hokejistu dienasgrāmatas un ar trijniekiem (piecu ballu sistēmā) nav laidis uz ledus. Tieši trijnieka dēļ uz turnīru Ziemeļamerikā nav ticis tā laika komandas līderis. «Jā, vajadzēja uzspēt visu,» nosaka R.Ivanāns, piebilstot, ka, pirms sāka trenēties hokejā, viņš nodarbojies ar dejošanu un kādu laiku abas nodarbes viņam bijušas vienlaikus.
Foto: Ivars Veiliņš