19.9 °C, 6.3 m/s, 82.8 %

Pilsētā

Sākumlapa Portāla “Jelgavas Vēstnesis” arhīvsPilsētāKāpēc izvēlas mācīties latviešu valodu
Kāpēc izvēlas mācīties latviešu valodu
05/01/2013

Jau pirmajā dienā, kad Zemgales reģiona Kompetenču attīstības centrā (ZRKAC) bija iespēja pieteikties Sabiedrības integrācijas fonda finansētiem latviešu valodas kursiem, interese bija milzīga – dienas laikā pieteikumus iesniedza 69 cilvēki. Lai gan pieteikšanās turpinājās vēl nedēļu, kopumā kursos bez maksas latviešu valodu apgūt varēs vien 120 pretendenti. Papildus gan 40 interesenti iekļauti rezervistu sarakstā – ja nu gadījumā kāds no 120 cilvēkiem kaut kādu iemeslu dēļ pēdējā brīdī atteiktos no iespējas mācīties latviešu valodu.

Jau pirmajā dienā, kad Zemgales reģiona Kompetenču
attīstības centrā (ZRKAC) bija iespēja pieteikties Sabiedrības
integrācijas fonda finansētiem latviešu valodas kursiem, interese
bija milzīga – dienas laikā pieteikumus iesniedza 69 cilvēki. Lai
gan pieteikšanās turpinājās vēl nedēļu, kopumā kursos bez maksas
latviešu valodu apgūt varēs vien 120 pretendenti. Papildus gan 40
interesenti iekļauti rezervistu sarakstā – ja nu gadījumā kāds no
120 cilvēkiem kaut kādu iemeslu dēļ pēdējā brīdī atteiktos no
iespējas mācīties latviešu valodu.

Kā atzīst ZRKAC Tālākizglītības nodaļas vadītāja Astra Vanaga,
šāda iespēja – mācīties latviešu valodu bezmaksas kursos – nav
bijusi vairākus gadus. «Var teikt, ka kaut kas tāds mūsu valstī
notiek pēc ilga pārtraukuma. Arī iepriekšējās reizēs valodas apguvi
finansēja Sabiedrības integrācijas fonds, un līdz ar programmas
atjaunošanu mums ir cerība, ka tā varētu tikt turpināta arī 2013.
gadā, kad varbūt vēl kādam lokam cilvēku varētu tikt piedāvāta šāda
iespēja.»

Šobrīd grupas ir nokomplektētas, un tie, kas pieteicās, mācības
ZRKAC sāks nākamnedēļ. Šie kursi paredzēti Jelgavas un Zemgales
reģiona iedzīvotājiem, kuri nav bezdarbnieki, darba meklētāji vai
skolēni un kuriem dzimtā valoda nav latviešu valoda, lai viņi
varētu apgūt vai pilnveidot latviešu valodu pamata un vidējā
līmenī. Jāpiebilst, ka priekšroka tika dota jauniešiem vecumā līdz
25 gadiem.

Kopumā organizētas astoņas mācību grupas mācībām A1, A2, B1, B2
valodas prasmes līmeņos. Kursu apjoms ir 80 mācību stundas, un
noslēgumā 80 studentiem tiks nodrošināta iespēja kārtot valsts
valodas prasmes pārbaudi Valsts izglītības satura centrā vai
naturalizācijas eksāmenu. 

ZRKAC ir iespēja latviešu valodu apgūt arī maksas kursos, kur
120 stundu mācību programma maksā 250 latus. «Visbiežāk šos kursus
izvēlas cilvēki, kuriem latviešu valodas zināšanas nepieciešamas
karjeras pilnveidošanai. Pārsvarā tie ir gadījumi, kad cilvēks
vēlas apgūt latviešu valodu augstākajā – C – līmenī,» skaidro
A.Vanaga.

Kas jūs pamudināja pieteikties bezmaksas latviešu valodas
apguves kursiem – «Jelgavas Vēstnesis» jautā kursantiem, kuri jau
nākamnedēļ sāks mācīties latviešu valodu ZRKAC Sabiedrības
integrācijas fonda finansētajā programmā.

 «Gribu zināt vecmāmiņas un vectētiņa valodu»

Pāvels Levuškāns, 39 gadi:
«Esmu Sibīrijas bērns – tētis no Latgales nonāca Sibīrijā, kur
piedzimu arī es, taču, neskatoties uz to, ka esmu dzimis Sibīrijā,
jau no apzinīga vecuma – gadiem 16 – vienmēr esmu vēlējies
atgriezties Latvijā. Tas bija tāds kā sapnis, bet nebija ticības,
ka tas varētu īstenoties, līdz uzzināju par repatriācijas iespējām.
Diemžēl Latvija jau skaļi nesauca atpakaļ savus cilvēkus, tāpēc es
par šo iespēju uzzināju tikai 2004. gadā, kad arī nekavējoties
nolēmu to izmantot. Latvijā ierados ar sievu un bērniņu, otrs
bērniņš mums piedzima jau Jelgavā. Kāpēc Jelgava? Pievilcīga
pilsēta, Zemgales centrs, vieta, kas attīstās, mēs pat krīzes gados
izjutām, ka šeit nevis kaut kas sarūk, tiek slēgts, bet, gluži
pretēji, dzīve neapstājas. Tāpēc arī savu mājokli iegādājāmies
šeit, jo Rīga, kas arī varētu šķist pievilcīga, atbaidīja ar savām
augstajām cenām.

Un tad nu šķiet loģiski: ja esmu šeit, dzīvoju Latvijā, tad man
ir jāprot latviešu valoda. Ilgu laiku esmu meklējis iespējas
mācīties latviešu valodu – pirms gadiem pieciem, ja nemaldos, bija
bezmaksas kursi, kuros piedāvāja mācīties cukurfabrikas
darbiniekiem, bet es jau nebiju cukurfabrikas darbinieks… Tagad,
uzzinot par piedāvājumu bez maksas mācīties latviešu valodu,
nekavējoties to izmantoju. Man taču gribas zināt savas vecmāmiņas
un vectētiņa valodu, jo, jāatzīst, tētis latviešu valodā tā īsti
nekad nav runājis – viņa valoda bija latgaliešu. Pašam vienkārši
skumji, ka runāju krievu un vēl dažās citās valodās, bet latviešu
joprojām neprotu. Taču ir arī citi iemesli: paša bērni šobrīd mācās
5. vidusskolā, kur latviešu valodu māca labi, bet man gribētos
viņiem mācībās palīdzēt – bez latviešu valodas zināšanām tas nav
iespējams. Tāpat vēl darba ziņā latviešu valoda noteikti būtu
pluss, lai gan šobrīd strādāju krievu valodas vidē – esmu
žurnālists starptautiskā interneta portālā… Un, protams, ja reiz
šāda iespēja ir piedāvāta un vēl bez maksas, būtu ārkārtīgi muļķīgi
to neizmantot.»

«Mana trīsgadīgā meitiņa latviski jau skaita līdz desmit»

Jeļena Mihailovska, 27 gadi:
«Man nepieciešams iegūt latviešu valodas vidējo līmeni, jo šobrīd
manas zināšanas ir novērtētas pamatlīmenī. Droši vien, ka vairāk
tas nepieciešams tieši darba tirgū. Lai gan šobrīd jau piekto gadu
strādāju par apkopēju Bērnu slimnīcā Rīgā un darba vieta it kā
neuzstāj uz labāku latviešu valodu, es saprotu: ja vēlos
attīstīties, tas ir nepieciešams. Vēl jo vairāk, ja mūsu valstī
likumi un noteikumi tik strauji mēdz mainīties… Es labi saprotu
latviski, arī draugi man ir latvieši, bet lielākā problēma ir pašai
pareizi runāt – it sevišķi traucē garumzīmes. Kad mācījos skolā,
latviešu valoda netika tik labi pasniegta, tāpēc tagad jāmeklē
kursi, un ir liels prieks, ka šāda iespēja tiek piedāvāta bez
maksas. Es vienmēr esmu uzskatījusi, ka valodas zināšanas ir liels
pluss, tāpēc arī jau pašlaik savai trīsgadīgajai meitiņai mācu
latviešu valodu. Viņa jau labi prot skaitīt līdz desmit latviešu
valodā! Arī mana mamma ir nokārtojusi latviešu valodas eksāmenu
vidējā līmenī, viņa lasa arī latviešu avīzes – nav tā, ka mēs
dzīvotu tikai krievu vidē.»

«Tikai tagad es saprotu, cik svarīgi bija latviešu valodu
mācīties jau skolā»

Aļona Židkova, 21 gads:
«It kā jau, mācoties Jelgavas 6. vidusskolā, es mācījos latviešu
valodu, bet droši vien ne tik uzcītīgi, kā būtu vajadzējis – toreiz
eksāmenu nokārtoju un dabūju zemu – D – līmeni. Tikai tagad,
nonākot darba tirgū, es saprotu, ka man pietrūkst latviešu valodas,
un tikai tagad apzinos, cik svarīgi bija latviešu valodu mācīties
jau skolā. Bet, jāatzīst, skolā mācoties, jaunietim ir pavisam cita
attieksme. Tāpēc es tagad, tiklīdz uzzināju par iespēju bez maksas
mācīties latviešu valodu, uzreiz pieteicos kursiem. Tagad – jau
pieaugušam cilvēkam – stimuls mācīties ir pavisam cits, un es ceru,
ka kursi man tiešām būs vērtīgi un es iegūšu to, kas man
nepieciešams. Vēl jo vairāk, ja mans nākotnes mērķis ir studēt –
gribu kļūt par psihologu. Turklāt, ja reiz es dzīvoju Latvijā, man
ir jāprot latviski izteikties, sazināties, lai varētu mācīties
augstskolā un vēlāk arī strādāt. Šobrīd strādāju šūšanas uzņēmumā
«KKR» par iepakotāju, un, par laimi, šeit man netiek prasītas
augstas latviešu valodas zināšanas, jo darbs nav saistīts ar
klientu apkalpošanu, taču man ir tikai 21 gads – protams, visu mūžu
es nevēlos strādāt par iepakotāju. Tā attieksme mainās ar gadiem –
tagad pati esmu mamma un jau šobrīd mācu savai meitai vārdus
latviešu valodā, lai viņai dzīvē nebūtu jāsaskaras ar valodas
barjeru. Arī mans brālis, kuram ir tikai septiņi gadi un kurš sācis
mācības 6. vidusskolā, jau šobrīd latviski zina vairāk nekā es
savulaik viņa vecumā. Ir jūtams, ka situācija mainās un cilvēki,
kuri dzīvo Latvijā, arvien vairāk izprot valodas nepieciešamību.
Protams, ģimenē mēs runājam krieviski, lai gan mans tētis ir
latvietis, bet tas jau nemaina faktu, ka ir nepieciešams papildināt
savas zināšanas, apgūt ko jaunu, mācīties citas valodas. Man ir
salīdzinoši daudz draugu latviešu, ar kuriem arī cenšos runāt
latviski, taču saprotu, ka nespēju pareizi izteikties, un tad vēl,
protams, latviešu valodas lielākais klupšanas akmens garumzīmes,
kas sagādā lielas grūtības.

Ir tā, ka daudzi mani krievu tautības draugi jau no mazotnes
labi runā latviski, jo viņi kopš bērnības pagalmā kontaktējās ar
latviešu bērniem. Tad jau tā valoda vienkārši ienāk tavā dzīvē un
nesagādā nekādas problēmas, bet man kaut kā bērnībā tādas iespējas
nebija – apkārt tikai krievvalodīgi bērni. Tāpēc ceru, ka kursi būs
tiešām noderīgi un manas valodas zināšanas būtiski uzlabosies, lai
jau tuvākajā laikā es varētu doties uz augstskolu un perspektīvā
kļūt par labu psihologu Latvijā.»

«Atgriešanās Magadanā mani vismaz šobrīd pārāk
nevilina» 

Artjoms Stešanovs, 21 gads:
«Latvijā no Krievijas pilsētas Magadanas pirmo reizi ierados pirms
četriem gadiem, lai studētu LLU pārtikas tehnologos. Tā bija
iespēja, ko man nodrošināja Jelgavas un Magadanas pilsētu
sadraudzība. Mana mamma nāk no Latvijas – te viņa savulaik satika
manu tēti, kurš no Krievijas bija atbraucis šurp mācīties. Tā nu
arī es līdzīgi kā tētis no Krievijas atbraucu studēt uz Latviju.
Augstskolā jau būšu nomācījies četrus gadus – pavasarī LLU jābeidz,
tāpēc tagad ir pats karstākais laiks, kad gala darbs jāraksta,
jāaizstāv, un šajā situācijā ļoti izjūtu, cik liela nozīme ir labām
latviešu valodas zināšanām. Protams, pa šiem gadiem jau esmu
iemācījies kaut ko latviski, arī lasu latviski, bet, neraugoties uz
to, bieži vien gadās kuriozi, kad cilvēks man kaut ko saka, es
domāju, ka saprotu, bet izrādās – tomēr esmu pārpratis. Tieši tāpēc
šie kursi, turklāt vēl bez maksas, man ir ļoti lieliska iespēja
uzlabot savas latviešu valodas zināšanas. Vēl jo vairāk, ja jau
šobrīd esmu nolēmis – atgriešanās Magadanā mani vismaz šobrīd pārāk
nevilina. Es gribu pēc studijām palikt Jelgavā un strādāt savā
specialitātē. Ceru, ka man tas arī izdosies! Es vienkārši esmu šeit
iedzīvojies, atradis draugus – tagad gribas pamēģināt sevi pierādīt
šajā pilsētā. Mājās atgriezties vienmēr paspēšu! Bet šobrīd cenšos
noskaidrot, kā nokārtot uzturēšanās atļauju Latvijā uz vēl vismaz
pieciem gadiem, kad būšu pabeidzis šeit studijas. Un, ja reiz
palieku, tad ir tikai loģiski, ka manām latviešu valodas zināšanām
ir jāuzlabojas.»

Sagatavoja Kristīne Langenfelde, foto Ivars Veiliņš un no
personīgā arhīva