18.8 °C, 1.7 m/s, 69.8 %

Pilsētā

Sākumlapa Portāla “Jelgavas Vēstnesis” arhīvsPilsētāKāpēc Jelgavas uzņēmēji izvēlas igauņu elektrību?
Kāpēc Jelgavas uzņēmēji izvēlas igauņu elektrību?
19/03/2011

1. aprīlī jāstājas spēkā jaunajai AS «Latvenergo» elektroenerģijas tarifu aprēķināšanas kārtībai. To jau izvērtējusi Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisija un atzinusi, ka nav pamata to noraidīt. Saskaņā ar jaunajiem tarifiem vairāk būs jāmaksā mājsaimniecībām, kas tērē vairāk. Tarifs būs atkarīgs no patēriņa apjoma gada garumā, un uzskaiti sāks no 1. aprīļa.

1. aprīlī jāstājas spēkā jaunajai AS «Latvenergo»
elektroenerģijas tarifu aprēķināšanas kārtībai. To jau izvērtējusi
Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisija un atzinusi, ka nav
pamata to noraidīt. Saskaņā ar jaunajiem tarifiem vairāk būs
jāmaksā mājsaimniecībām, kas tērē vairāk. Tarifs būs atkarīgs no
patēriņa apjoma gada garumā, un uzskaiti sāks no 1. aprīļa. Par
pirmajām 1200 kilovatstundām būs jāmaksā pašreizējais tarifs – 8,25
santīmi par kilovatstundu. Kad šis patēriņa apjoms tiks pārsniegts,
tarifs būs 10,74 santīmi par kilovatstundu. Pēc «Latvenergo»
aprēķiniem, apmēram 30 procentiem mājsaimniecību ikmēneša maksa par
elektrību gada griezumā pieaugs vidēji par latu, 16 procentiem
mājsaimniecību – par 4,36 latiem, bet 6 procentiem – par vairāk
nekā desmit latiem. Puse mājsaimniecību neizjutīs tarifu izmaiņas.
Tas ir tikai «Latvenergo» aprēķins, ko virkne patērētāju sauc par
spekulāciju ar skaitļiem un procentiem, jo realitātē ārkārtīgi
niecīga daļa mājsaimniecību mēnesī patērē līdz 100 kilovatstundām.
Neapmierinātība ar «Latvenergo» jaunajiem tarifiem tikai pieaug –
tie jau pārsūdzēti tiesā, bet domubiedru grupa Rīgas domē jau
pieteikusi 24. martā protesta akciju pret AS «Latvenergo» jaunajiem
tarifiem, informē ziņu aģentūra LETA. Domubiedru grupa vāc arī
parakstus pret jaunajiem «Latvenergo» tarifiem, kurus plānots
iesniegt tiesā papildu jau pieteiktajām prasībām.

Kamēr mājsaimniecībām vēl netiek piedāvāta iespēja
elektrību pirkt no cita piegādātāja, uzņēmumi Latvijā jau pāris
gadus var izvēlēties starp «Latvenergo» un igauņu kompānijas
«Enefit» nodrošināto elektrību. Izrādās, ka Jelgavā jau šobrīd ap
desmit uzņēmumu elektrību pērk no igauņiem, un visi kā viens
atzīst, ka noteicošais ir cena – «Enefit» elektrību piedāvā lētāk.
Kā «Jelgavas Vēstnesim» atzīst «Enefit» uzņēmumā, pēc «Latvenergo»
jauno tarifu apstiprināšanas interese par alternatīvām
elektroenerģijas iegādes iespējām, protams, ir pieaugusi. Pašlaik
Jelgavā ir divi uzņēmumi – SIA «Flora» un SIA «KKR» –, kuri jau ir
noslēguši līgumu ar «Enefit», bet pagaidām vēl nav uzsākuši
elektroenerģijas iepirkšanu. Taču esot arī tādi, kuru juridiskā
adrese nav Jelgavā, bet uzņēmumi darbojas mūsu pilsētā un arī
patērē «Enefit» piegādāto elektrību.
«Jelgavas Vēstnesis» izzina vairāku uzņēmu viedokli par to, kā viņi
nonākuši līdz lēmumam elektrību pirkt nevis no Latvijas kompānijas,
bet gan igauņu.

«Emocionāli gribētos strādāt ar «Latvenergo»»

Juris Sīlis, «Jelgavas tipogrāfijas» valdes
priekšsēdētājs:

«Nedomāju, ka igauņu firmas piedāvātā elektrība dod milzīgus
ieguvumus, taču lētāk tas viennozīmīgi ir. Mūsu uzņēmums jau kādus
gadus divus trīs iepērk elektrību no «Enefit» un finansiālā ziņā
tas ļauj ietaupīt tipogrāfijai vairākus simtus latu mēnesī. Kopā ar
«Sadales tīkla» rēķinu elektrība mums mēnesī izmaksā ap 5000 latu,
tā, protams, ir ievērojama summa, un, ja vien ir iespēja maksāt
mazāk, jebkurš uzņēmums to izmantos. Pieļauju, ka mūsu «Latvenergo»
kā monopoluzņēmumam vienā brīdī zuda tā modrība. Manuprāt,
«Latvenergo» sabiedrisko attiecību speciālistiem pašiem būtu
jāpārskata sava uzņēmuma tēls, jo citādi sabiedrībai tiek radīts
tāds negatīvs fons – no vienas puses, milzīga peļņa, bet, no otras,
nemitīgs tarifu kāpums. Iespējams, ka tieši tas arī pamudina virkni
uzņēmumu šobrīd pārskatīt savas saistības ar Latvijas kompāniju. Ir
jāsaprot, ka elektroenerģijas tirgus mums ir atvērts un katrs var
izvēlēties savu piegādātāju. Tieši tāpēc arī patērētājs var justies
komfortablāk, jo tirgū vairs nav viens spēlētājs, kurš no savām
varas pozīcijām kādam kaut ko uzspiež. Atceros to brīdi, kad
tipogrāfija no pilsētas centra pārcēlās uz jaunajām telpām
Langervaldes ielā – mums bija nepieciešams palielināt
elektroenerģijas jaudas, process bija ļoti dārgs un nesamērīgi ilgs
– arī tas nerunā par labu «Latvenergo». Patiesībā tas būtu
valstisks jautājums, jo tā ir viena no pozīcijām, kur
uzņēmējdarbībai varētu nākt pretī, neliekot liekus birokrātiskus
šķēršļus.

Protams, ka emocionāli kā latvietis es vēlētos strādāt ar
«Latvenergo» – lai ikmēneša vairākus tūkstošus latu lielais
maksājums nonāktu Latvijas kompānijā, taču šobrīd apstākļi ir tādi,
kādi tie ir… Ja tā pus pa nopietnam runājam, es jau nemaz nevaru
būt drošs, ka šobrīd tipogrāfija saņem tieši Igaunijā ražoto
elektrību, jo tāda tiešā vada no Igaunijas mums taču nav… Tāpat
kā līdz šim elektrība pie mums nonāk pa «Sadales tīkla» uzturēto
tīklu, un es varu tikai spriedelēt, vai tā ir «Enefit» vai
«Latvenergo». Pieļauju, ka praksē vienkārši igauņu uzņēmums
Latvijai kopējā tīklā piegādā tik elektrības, cik to patērējuši
uzņēmumi, kuriem noslēgts līgums ar «Enefit», bet, pie kura tieši
nonāk igauņu elektrība, mēs nemaz nevaram izskaitļot.

Vēl viena sāpīga tēma patērētājiem ir elektrības pārrāvumi. Arī
mēs esam piedzīvojuši, ka tieši šādu pārrāvumu dēļ uzņēmumā no
ierindas iziet, piemēram, ļoti smalkas mikroshēmas, ka mums izmaksā
vairākus tūkstošus latu, un tad jau pierādīt, ka tā bijusi
piegādātāja vaina, ir ārkārtīgi grūti vai pat neiespējami. Taču tas
vairāk attiecas uz mūsu pašu «Sadales tīklu» – tātad atkal
neelastīga pieeja no Latvijas uzņēmuma. Lai gan nevar noliegt, ka
kopumā pēdējā laikā «Latvenergo» ir sācis strādāt elastīgāk un
piedāvāt, vismaz lielajiem patērētājiem, dažādotus tarifus. Tomēr
tipogrāfija vismaz līdz 2012. gada beigām turpinās iepirkt
elektrību no «Enefit», jo tieši tik ilgs ir mūsu noslēgtais līgums
– lielākais pluss ir tas, ka līgumā noteiktais tarifs ir fiksēts un
mēs varam būt droši, ka elektrības cena mums nemainīsies.»

«Spuldzīte spīd tikpat spoži»

 Alvils Grīnfelds, «Jelgavas Komunālo pakalpojumu»
valdes loceklis:

«Visu izšķir cena! Tiklīdz «Enefit» ienāca Latvijas tirgū, tā arī
mēs sākām izmantot viņu pakalpojumus. Nu jau būs vairāk nekā divi
gadi. Un ziniet – spuldzīte spīd tikpat spoži kā pirms tam! Ir taču
tikai saprotami, ka, ja pircējam tiek piedāvāts absolūti identisks
produkts, viņš izvēlēsies to, kas maksā lētāk – cilvēks taču
veikalā iepērkas tieši pēc tāda paša principa. Pārējais jau ir
tikai detaļas. Šobrīd gan mūsu uzņēmuma elektrības rēķins vairs nav
tik liels kā brīdī, kad pārgājām uz igauņu elektrību. Pirms diviem
gadiem mēs vēl apsaimniekojām atkritumu poligonu, mums bija arī
atkritumu šķirošanas līnijas, taču, neraugoties uz to, tik un tā
vidēji mēnesī šobrīd «Enefit» elektrība mums izmaksā dažus simtus
latu mazāk nekā būtu, ja to pirktu no «Latvenergo». Bet pēc būtības
jau šiem cipariem nav nozīmes – nozīme ir attieksmei. Atcerieties,
cik pirms gadiem mēs maksājām par mobilajiem sakariem. Jūs domājat,
ka šis pakalpojums bija dārgāks?! Nē, vienkārši tirgū spēlētāju
bija mazāk, un loģiski, ka viņu apetīte bija lielāka. Kam aiziet
uzņēmuma peļņa? Akcionāriem!

Pieļauju, ka tajā brīdī, kad izvēles iespēja būs arī
mājsaimniecībām, cilvēki noteikti rēķinās, vai izdevīgāk nav pirkt
elektrību no igauņu kompānijas. Un es to saprotu – nav jau nozīmes,
kā līdzekļi tiek ietaupīti – vai tas ir uzņēmums vai privāta māja,
katrs šodien skatās, kā lētāk izdzīvot.»

«Tam, ka esmu igaunis, nav nekādas
nozīmes»

Juhans Mats, «Rīgas miesnieka» un «Jelgavas gaļas
kombināta» valdes priekšsēdētājs:

«Teikšu pavisam godīgi – tam, ka pats esmu igaunis, nav nekādas
nozīmes faktā, ka mūsu kompānija ir izvēlējusies Jelgavas ražotnei
elektrības piegādātāju no Igaunijas. Arī es esmu tikai uzņēmējs, un
mums visu nosaka cena. Patiesībā mūsu gadījumā situācija ir duāla –
šobrīd «Rīgas miesnieka» ražotnē Rīgā elektrību pērkam no
«Latvenergo», bet Jelgavas ražotnē – no «Enefit». Kā izveidojās
šāda situācija? Pavisam vienkārši – mēs regulāri veicam iepirkumus,
un tieši pirms pusotra gada Rīgas konkursā uzvarēja «Latvenergo»,
jo piedāvāja lētāko cenu. Savukārt pagājušajā gadā konkursā Jelgavā
uzvarēja «Enefit», jo tajā brīdī viņi piedāvāja lētāko cenu. No
vienas puses, jā – mums pagaidām ir divas ražotnes un katrā savs
elektrības piegādātājs, kas varētu ļaut salīdzināt pakalpojuma
kvalitāti, taču, no otras – šīs lietas salīdzināt nevar, jo ar
«Latvenergo» noslēgtais līgums ir jau spēkā otro gadu un tad
elektrības cenas bija pavisam citas. Protams, ka šobrīd izdevīgāks
mums ir «Latvenergo» noslēgtais līgums, bet tas tūlīt beigsies, un
tad jau iepirkumos parādīsies jaunās cenas.

Mūsu ražotnēs elektrības patēriņš ir ļoti liels – tas ir vairāk
nekā 5000 latu mēnesī, tāpēc ekonomēt ir būtiski, un mūsu vienīgais
kritērijs šajā aspektā ir cena – būs jauns iepirkums, jaunas cenas,
un mēs izvēlēsimies lētāko – kā jebkurā citā iepirkumā.

Protams, nākamais iepirkums būs tikai viens, jo jau 1. maijā mēs
plānojam visu ražošanu pārcelt uz Jelgavu, kas automātiski nozīmē,
ka par mūsu elektrības piegādātāju uz laiku līdz jaunam konkursam
pilnībā kļūs «Enefit».

Taču gribu uzsvērt, ka šajā laikā, kopš esam strādājuši ar abām
kompānijām, nevaru teikt, ka kādai no tām pakalpojuma kvalitāte
būtu zemāka – kā «Latvenergo», tā «Enefit» strādā ļoti
profesionāli: vienīgā nianse ir pakalpojuma cenu atšķirība. Par
laimi, pēdējā laikā neesam saskārušies arī ar elektrības padeves
traucējumiem, kas ir «Sadales tīkla» kompetence. Tieši tā būtu mūsu
vislielākā problēma, ja «Sadales tīkls» neprofesionāli veiktu savu
darbu un uzņēmumā tiktu fiksēti elektrības padeves pārrāvumi –
iedomājieties, ko tas nozīmētu gaļas pārstrādātājam. Tie būtu
milzīgi zaudējumi!»

«Kad «KULK» startē iepirkumā, neviens taču neskatās, vai
konkurents ir Latvijas uzņēmums»

Jānis Melbārdis, SIA «KULK» valdes
loceklis:

«Par ko domā katrs uzņēmums? Kā minimalizēt sava pakalpojuma cenu,
lai tas būtu konkurētspējīgs tirgū! Un, ja šo ietaupījumu var iegūt
uz elektrības rēķina, tad uzņēmums to arī darīs. Tieši tas bija
galvenais arguments, kāpēc mēs jau pirms trīs gadiem pārgājām uz
Igaunijā ražoto elektrību. Noteikti to nenožēlojam, jo elektrība
mums izmaksā lētāk nekā tad, ja to pirktu no «Latvenergo». Es gan
negribētu saukt konkrētus ciparus – ietaupījumu un ikmēneša
maksājumu, jo tie ir konfidenciāli skaitļi –, taču ietaupījums ir.
Pieļauju, ka kādam varbūt emocionāli ir grūti izšķirties pāriet no
latviešu kompānijas uz igauņu, jo sanāk, ka tad Latvijas firmas
nauda aizplūst igauņu kabatās, bet es spriežu savādāk – ja kāds šo
emocionālo aspektu būtu ielicis likumā, tad par to arī varētu
runāt. Mēs taču labi zinām, ka katram, kurš veic kāda pakalpojuma
vai produkta iepirkumu, pēc likuma ir jāizvēlas lētākais
piedāvājums. Un tieši to arī mēs darām – katru gadu veicam cenu
aptauju arī elektrības piegādātājiem, ja kāds piedāvās lētāk, mēs
no «Enefit» atteiksimies. Noslēgtais līgums beigsies gada nogalē,
tad veiksim jauno cenu aptauju un arī redzēsim, ar kuru kompāniju
strādāsim nākamgad. Princips ir tieši tāds pats kā tad, kad «KULK»
startē kādā cenu aptaujā vai iepirkumā – arī tad neviens neskatās,
vai konkurents ir vai nav Latvijas uzņēmums.»

Sagatavoja Kristīne Langenfelde, foto Ivars Veiliņš