1. aprīlī jāstājas spēkā jaunajai AS «Latvenergo» elektroenerģijas tarifu aprēķināšanas kārtībai. To jau izvērtējusi Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisija un atzinusi, ka nav pamata to noraidīt. Saskaņā ar jaunajiem tarifiem vairāk būs jāmaksā mājsaimniecībām, kas tērē vairāk. Tarifs būs atkarīgs no patēriņa apjoma gada garumā, un uzskaiti sāks no 1. aprīļa.
1. aprīlī jāstājas spēkā jaunajai AS «Latvenergo» elektroenerģijas tarifu aprēķināšanas kārtībai. To jau izvērtējusi Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisija un atzinusi, ka nav pamata to noraidīt. Saskaņā ar jaunajiem tarifiem vairāk būs jāmaksā mājsaimniecībām, kas tērē vairāk. Tarifs būs atkarīgs no patēriņa apjoma gada garumā, un uzskaiti sāks no 1. aprīļa. Par pirmajām 1200 kilovatstundām būs jāmaksā pašreizējais tarifs – 8,25 santīmi par kilovatstundu. Kad šis patēriņa apjoms tiks pārsniegts, tarifs būs 10,74 santīmi par kilovatstundu. Pēc «Latvenergo» aprēķiniem, apmēram 30 procentiem mājsaimniecību ikmēneša maksa par elektrību gada griezumā pieaugs vidēji par latu, 16 procentiem mājsaimniecību – par 4,36 latiem, bet 6 procentiem – par vairāk nekā desmit latiem. Puse mājsaimniecību neizjutīs tarifu izmaiņas. Tas ir tikai «Latvenergo» aprēķins, ko virkne patērētāju sauc par spekulāciju ar skaitļiem un procentiem, jo realitātē ārkārtīgi niecīga daļa mājsaimniecību mēnesī patērē līdz 100 kilovatstundām. Neapmierinātība ar «Latvenergo» jaunajiem tarifiem tikai pieaug – tie jau pārsūdzēti tiesā, bet domubiedru grupa Rīgas domē jau pieteikusi 24. martā protesta akciju pret AS «Latvenergo» jaunajiem tarifiem, informē ziņu aģentūra LETA. Domubiedru grupa vāc arī parakstus pret jaunajiem «Latvenergo» tarifiem, kurus plānots iesniegt tiesā papildu jau pieteiktajām prasībām.
Kamēr mājsaimniecībām vēl netiek piedāvāta iespēja elektrību pirkt no cita piegādātāja, uzņēmumi Latvijā jau pāris gadus var izvēlēties starp «Latvenergo» un igauņu kompānijas «Enefit» nodrošināto elektrību. Izrādās, ka Jelgavā jau šobrīd ap desmit uzņēmumu elektrību pērk no igauņiem, un visi kā viens atzīst, ka noteicošais ir cena – «Enefit» elektrību piedāvā lētāk. Kā «Jelgavas Vēstnesim» atzīst «Enefit» uzņēmumā, pēc «Latvenergo» jauno tarifu apstiprināšanas interese par alternatīvām elektroenerģijas iegādes iespējām, protams, ir pieaugusi. Pašlaik Jelgavā ir divi uzņēmumi – SIA «Flora» un SIA «KKR» –, kuri jau ir noslēguši līgumu ar «Enefit», bet pagaidām vēl nav uzsākuši elektroenerģijas iepirkšanu. Taču esot arī tādi, kuru juridiskā adrese nav Jelgavā, bet uzņēmumi darbojas mūsu pilsētā un arī patērē «Enefit» piegādāto elektrību. «Jelgavas Vēstnesis» izzina vairāku uzņēmu viedokli par to, kā viņi nonākuši līdz lēmumam elektrību pirkt nevis no Latvijas kompānijas, bet gan igauņu.
Juris Sīlis, «Jelgavas tipogrāfijas» valdes priekšsēdētājs: «Nedomāju, ka igauņu firmas piedāvātā elektrība dod milzīgus ieguvumus, taču lētāk tas viennozīmīgi ir. Mūsu uzņēmums jau kādus gadus divus trīs iepērk elektrību no «Enefit» un finansiālā ziņā tas ļauj ietaupīt tipogrāfijai vairākus simtus latu mēnesī. Kopā ar «Sadales tīkla» rēķinu elektrība mums mēnesī izmaksā ap 5000 latu, tā, protams, ir ievērojama summa, un, ja vien ir iespēja maksāt mazāk, jebkurš uzņēmums to izmantos. Pieļauju, ka mūsu «Latvenergo» kā monopoluzņēmumam vienā brīdī zuda tā modrība. Manuprāt, «Latvenergo» sabiedrisko attiecību speciālistiem pašiem būtu jāpārskata sava uzņēmuma tēls, jo citādi sabiedrībai tiek radīts tāds negatīvs fons – no vienas puses, milzīga peļņa, bet, no otras, nemitīgs tarifu kāpums. Iespējams, ka tieši tas arī pamudina virkni uzņēmumu šobrīd pārskatīt savas saistības ar Latvijas kompāniju. Ir jāsaprot, ka elektroenerģijas tirgus mums ir atvērts un katrs var izvēlēties savu piegādātāju. Tieši tāpēc arī patērētājs var justies komfortablāk, jo tirgū vairs nav viens spēlētājs, kurš no savām varas pozīcijām kādam kaut ko uzspiež. Atceros to brīdi, kad tipogrāfija no pilsētas centra pārcēlās uz jaunajām telpām Langervaldes ielā – mums bija nepieciešams palielināt elektroenerģijas jaudas, process bija ļoti dārgs un nesamērīgi ilgs – arī tas nerunā par labu «Latvenergo». Patiesībā tas būtu valstisks jautājums, jo tā ir viena no pozīcijām, kur uzņēmējdarbībai varētu nākt pretī, neliekot liekus birokrātiskus šķēršļus.
Protams, ka emocionāli kā latvietis es vēlētos strādāt ar «Latvenergo» – lai ikmēneša vairākus tūkstošus latu lielais maksājums nonāktu Latvijas kompānijā, taču šobrīd apstākļi ir tādi, kādi tie ir… Ja tā pus pa nopietnam runājam, es jau nemaz nevaru būt drošs, ka šobrīd tipogrāfija saņem tieši Igaunijā ražoto elektrību, jo tāda tiešā vada no Igaunijas mums taču nav… Tāpat kā līdz šim elektrība pie mums nonāk pa «Sadales tīkla» uzturēto tīklu, un es varu tikai spriedelēt, vai tā ir «Enefit» vai «Latvenergo». Pieļauju, ka praksē vienkārši igauņu uzņēmums Latvijai kopējā tīklā piegādā tik elektrības, cik to patērējuši uzņēmumi, kuriem noslēgts līgums ar «Enefit», bet, pie kura tieši nonāk igauņu elektrība, mēs nemaz nevaram izskaitļot.
Vēl viena sāpīga tēma patērētājiem ir elektrības pārrāvumi. Arī mēs esam piedzīvojuši, ka tieši šādu pārrāvumu dēļ uzņēmumā no ierindas iziet, piemēram, ļoti smalkas mikroshēmas, ka mums izmaksā vairākus tūkstošus latu, un tad jau pierādīt, ka tā bijusi piegādātāja vaina, ir ārkārtīgi grūti vai pat neiespējami. Taču tas vairāk attiecas uz mūsu pašu «Sadales tīklu» – tātad atkal neelastīga pieeja no Latvijas uzņēmuma. Lai gan nevar noliegt, ka kopumā pēdējā laikā «Latvenergo» ir sācis strādāt elastīgāk un piedāvāt, vismaz lielajiem patērētājiem, dažādotus tarifus. Tomēr tipogrāfija vismaz līdz 2012. gada beigām turpinās iepirkt elektrību no «Enefit», jo tieši tik ilgs ir mūsu noslēgtais līgums – lielākais pluss ir tas, ka līgumā noteiktais tarifs ir fiksēts un mēs varam būt droši, ka elektrības cena mums nemainīsies.»
Alvils Grīnfelds, «Jelgavas Komunālo pakalpojumu» valdes loceklis: «Visu izšķir cena! Tiklīdz «Enefit» ienāca Latvijas tirgū, tā arī mēs sākām izmantot viņu pakalpojumus. Nu jau būs vairāk nekā divi gadi. Un ziniet – spuldzīte spīd tikpat spoži kā pirms tam! Ir taču tikai saprotami, ka, ja pircējam tiek piedāvāts absolūti identisks produkts, viņš izvēlēsies to, kas maksā lētāk – cilvēks taču veikalā iepērkas tieši pēc tāda paša principa. Pārējais jau ir tikai detaļas. Šobrīd gan mūsu uzņēmuma elektrības rēķins vairs nav tik liels kā brīdī, kad pārgājām uz igauņu elektrību. Pirms diviem gadiem mēs vēl apsaimniekojām atkritumu poligonu, mums bija arī atkritumu šķirošanas līnijas, taču, neraugoties uz to, tik un tā vidēji mēnesī šobrīd «Enefit» elektrība mums izmaksā dažus simtus latu mazāk nekā būtu, ja to pirktu no «Latvenergo». Bet pēc būtības jau šiem cipariem nav nozīmes – nozīme ir attieksmei. Atcerieties, cik pirms gadiem mēs maksājām par mobilajiem sakariem. Jūs domājat, ka šis pakalpojums bija dārgāks?! Nē, vienkārši tirgū spēlētāju bija mazāk, un loģiski, ka viņu apetīte bija lielāka. Kam aiziet uzņēmuma peļņa? Akcionāriem!
Pieļauju, ka tajā brīdī, kad izvēles iespēja būs arī mājsaimniecībām, cilvēki noteikti rēķinās, vai izdevīgāk nav pirkt elektrību no igauņu kompānijas. Un es to saprotu – nav jau nozīmes, kā līdzekļi tiek ietaupīti – vai tas ir uzņēmums vai privāta māja, katrs šodien skatās, kā lētāk izdzīvot.»
Juhans Mats, «Rīgas miesnieka» un «Jelgavas gaļas kombināta» valdes priekšsēdētājs: «Teikšu pavisam godīgi – tam, ka pats esmu igaunis, nav nekādas nozīmes faktā, ka mūsu kompānija ir izvēlējusies Jelgavas ražotnei elektrības piegādātāju no Igaunijas. Arī es esmu tikai uzņēmējs, un mums visu nosaka cena. Patiesībā mūsu gadījumā situācija ir duāla – šobrīd «Rīgas miesnieka» ražotnē Rīgā elektrību pērkam no «Latvenergo», bet Jelgavas ražotnē – no «Enefit». Kā izveidojās šāda situācija? Pavisam vienkārši – mēs regulāri veicam iepirkumus, un tieši pirms pusotra gada Rīgas konkursā uzvarēja «Latvenergo», jo piedāvāja lētāko cenu. Savukārt pagājušajā gadā konkursā Jelgavā uzvarēja «Enefit», jo tajā brīdī viņi piedāvāja lētāko cenu. No vienas puses, jā – mums pagaidām ir divas ražotnes un katrā savs elektrības piegādātājs, kas varētu ļaut salīdzināt pakalpojuma kvalitāti, taču, no otras – šīs lietas salīdzināt nevar, jo ar «Latvenergo» noslēgtais līgums ir jau spēkā otro gadu un tad elektrības cenas bija pavisam citas. Protams, ka šobrīd izdevīgāks mums ir «Latvenergo» noslēgtais līgums, bet tas tūlīt beigsies, un tad jau iepirkumos parādīsies jaunās cenas.
Mūsu ražotnēs elektrības patēriņš ir ļoti liels – tas ir vairāk nekā 5000 latu mēnesī, tāpēc ekonomēt ir būtiski, un mūsu vienīgais kritērijs šajā aspektā ir cena – būs jauns iepirkums, jaunas cenas, un mēs izvēlēsimies lētāko – kā jebkurā citā iepirkumā.
Protams, nākamais iepirkums būs tikai viens, jo jau 1. maijā mēs plānojam visu ražošanu pārcelt uz Jelgavu, kas automātiski nozīmē, ka par mūsu elektrības piegādātāju uz laiku līdz jaunam konkursam pilnībā kļūs «Enefit».
Taču gribu uzsvērt, ka šajā laikā, kopš esam strādājuši ar abām kompānijām, nevaru teikt, ka kādai no tām pakalpojuma kvalitāte būtu zemāka – kā «Latvenergo», tā «Enefit» strādā ļoti profesionāli: vienīgā nianse ir pakalpojuma cenu atšķirība. Par laimi, pēdējā laikā neesam saskārušies arī ar elektrības padeves traucējumiem, kas ir «Sadales tīkla» kompetence. Tieši tā būtu mūsu vislielākā problēma, ja «Sadales tīkls» neprofesionāli veiktu savu darbu un uzņēmumā tiktu fiksēti elektrības padeves pārrāvumi – iedomājieties, ko tas nozīmētu gaļas pārstrādātājam. Tie būtu milzīgi zaudējumi!»
Jānis Melbārdis, SIA «KULK» valdes loceklis: «Par ko domā katrs uzņēmums? Kā minimalizēt sava pakalpojuma cenu, lai tas būtu konkurētspējīgs tirgū! Un, ja šo ietaupījumu var iegūt uz elektrības rēķina, tad uzņēmums to arī darīs. Tieši tas bija galvenais arguments, kāpēc mēs jau pirms trīs gadiem pārgājām uz Igaunijā ražoto elektrību. Noteikti to nenožēlojam, jo elektrība mums izmaksā lētāk nekā tad, ja to pirktu no «Latvenergo». Es gan negribētu saukt konkrētus ciparus – ietaupījumu un ikmēneša maksājumu, jo tie ir konfidenciāli skaitļi –, taču ietaupījums ir. Pieļauju, ka kādam varbūt emocionāli ir grūti izšķirties pāriet no latviešu kompānijas uz igauņu, jo sanāk, ka tad Latvijas firmas nauda aizplūst igauņu kabatās, bet es spriežu savādāk – ja kāds šo emocionālo aspektu būtu ielicis likumā, tad par to arī varētu runāt. Mēs taču labi zinām, ka katram, kurš veic kāda pakalpojuma vai produkta iepirkumu, pēc likuma ir jāizvēlas lētākais piedāvājums. Un tieši to arī mēs darām – katru gadu veicam cenu aptauju arī elektrības piegādātājiem, ja kāds piedāvās lētāk, mēs no «Enefit» atteiksimies. Noslēgtais līgums beigsies gada nogalē, tad veiksim jauno cenu aptauju un arī redzēsim, ar kuru kompāniju strādāsim nākamgad. Princips ir tieši tāds pats kā tad, kad «KULK» startē kādā cenu aptaujā vai iepirkumā – arī tad neviens neskatās, vai konkurents ir vai nav Latvijas uzņēmums.»
Sagatavoja Kristīne Langenfelde, foto Ivars Veiliņš
16.7 °C,
1.7 m/s,
98.6 % 
16.7 °C,
1.7 m/s,
98.6 %