15.4 °C, 2.3 m/s, 68 %

Pilsētā

Sākumlapa Portāla “Jelgavas Vēstnesis” arhīvsPilsētāKāpēc vienu veikalu nomaina cits jeb kad entuziasms lielāks par zināšanām
Kāpēc vienu veikalu nomaina cits jeb kad entuziasms lielāks par zināšanām
14/11/2010

Pēdējos pāris gados pilsētā vērojama tendence, ka ļoti strauji mainās veikalu izkārtnes. Uzraksti «Logi un durvis», «Veļa», «Dāvanas», «Mobilie telefoni», «Datortehnika», «Krāni», «Tūrisma birojs», «Lombards», «Latvijas preces» nomaina cits citu tik ātri, ka reizēm tam grūti izsekot. Tomēr rodas jautājums – kāpēc jaunie veikali un uzņēmumi pazūd tikpat pēkšņi kā uzradušies? Vai vainojama nepietiekama tirgus izpēte, uzsākot savu biznesu? Varbūt vienkārši pietrūkst naudas, jo ienākumi nav tādi, kā plānots? Bet varbūt vienkārši cilvēks nav savā vietā un uzņēmējdarbība nav viņa lauciņš? Laikraksts «Jelgavas Vēstnesis» mēģina noskaidrot, kāpēc uzņēmumi spiesti pārtraukt darbību un sākotnēji it kā perspektīvās idejas neizdodas īstenot.

Ilze Knusle-Jankevica

Pēdējos pāris gados pilsētā vērojama tendence, ka ļoti
strauji mainās veikalu izkārtnes. Uzraksti «Logi un durvis»,
«Veļa», «Dāvanas», «Mobilie telefoni», «Datortehnika», «Krāni»,
«Tūrisma birojs», «Lombards», «Latvijas preces» nomaina cits citu
tik ātri, ka reizēm tam grūti izsekot. Tomēr rodas jautājums –
kāpēc jaunie veikali un uzņēmumi pazūd tikpat pēkšņi kā uzradušies?
Vai vainojama nepietiekama tirgus izpēte, uzsākot savu biznesu?
Varbūt vienkārši pietrūkst naudas, jo ienākumi nav tādi, kā
plānots? Bet varbūt vienkārši cilvēks nav savā vietā un
uzņēmējdarbība nav viņa lauciņš? Laikraksts «Jelgavas Vēstnesis»
mēģina noskaidrot, kāpēc uzņēmumi spiesti pārtraukt darbību un
sākotnēji it kā perspektīvās idejas neizdodas īstenot.

Teju katrs jelgavnieks varēs nosaukt vietu, kur salīdzinoši īsā
laika posmā pabijuši vairāki veikali un uzņēmumi. Viens no
uzskatāmākajiem piemēriem varētu būt veikals Pasta ielā 45, kur
šobrīd zem nosaukuma «Latvijas ražotājs» atrodas trīs tirdzniecības
vietas. Vēl nesen tur bija cits Latvijas produktu un preču veikals,
bet pirms tam šajā vietā varēja iegādāties veļu, pasūtīt jaunus
logus un durvis. Šī, protams, nav vienīgā vieta pilsētā, kur
veikali mainās straujāk nekā notikumi seriālos.

Karmai netic
Sadzīt rokās tos uzņēmējus, kuru veikali ir kādas no šo garo
nosaukumu ķēžu posmiem, ir praktiski neiespējami. Pirmkārt, daudzi
no tiem vairs nepastāv. Otrkārt, atrašanās vietas maiņa ir tik
dinamiska, ka grūti saprast, vai tāds uzņēmums vēl eksistē.
Problēmas rada arī tas, ka netiek atbildēts pat uz publiski
norādītajiem telefona numuriem, kas it kā domāti klientiem.
Treškārt, nerunīgi ir pat telpu īpašnieki, kuri labākajā gadījumā
atrunājas ar laika trūkumu, jo jāstrādā un jāpelna nauda, bet
sliktākajā – vienkārši noliekot klausuli, pārtrauc telefonsarunu.
Tomēr, lai cik dīvaini tas būtu, šādas vietas ilgi tukšas
nestāv…
Uzņēmums «Evina» vasarā izvērsa samērā plašas aktivitātes, lai
reklamētu Latvijas ražotāju produkcijas veikalu Pasta ielā 45, bet
veikals tur atradās labi ja pāris nedēļu. Pēc tam šis pats uzņēmums
«Vivo centrā» atvēra dabīgās kosmētikas veikaliņu «AyurNaturalis»,
bet arī tur pārāk ilgi neuzkavējās. Vēl ir pieejama informācija,
kas liecina – šis veikals atrodas tirdzniecības centrā «Valdeka»,
bet tā īpašnieki nav sazvanāmi  pa norādītajiem telefona
numuriem. Telpu Pasta ielā īpašnieks par šiem uzņēmējiem runā
nelabprāt, jo viņi esot palikuši parādā, tāpat nesakārtotas
attiecības viņiem esot ar «Vivo centru», no kura arī pazuduši. To,
ka uzņēmums «Evina» būtu palicis parādā, tirdzniecības centra
pārstāve Zane Eniņa noliedz, bet arī neatklāj, kāpēc tieši veikals
no centra telpām pazudis. «Par veikala atrašanās vietas maiņu
vislabāk zinās pastāstīt veikala saimnieki.» Diemžēl ar saimniekiem
«Jelgavas Vēstnesim» sazināties neizdevās.

Tomēr tie uzņēmēji, kuri šobrīd nomā telpas kādā no «melnajiem
punktiem», ir runīgāki un viennozīmīgi norāda, ka karmai netic,
turklāt dažkārt pat nav zinājuši, ka šajā vietā bieži mainījušies
nomnieki. Šovasar ēkā autoostas teritorijā, kuras vienā galā
atrodas sabiedriskā tualete, durvis vēra maizes ceptuves «Lāči»
veikaliņš, bet pirms tam tur bija ātrās ēdināšanas uzņēmums, kas
piedāvāja burgerus un frī kartupeļus. «Lāču» Pārdošanas un
mārketinga daļas vadītāja vietas izpildītājs Atis Blinds atzīst, ka
līdz šim uzņēmuma rīcībā nebija informācijas, ka objekti, kas
atradušies šajā vietā, samērā bieži mainījušies. Tomēr tas viņus
neuztrauc. «Jelgava mūsu uzņēmumam ir tuva pilsēta – te dzīvo
daudzi mūsu darbinieki, tāpat bieži piedalījāmies dažādos
gadatirgos un pasākumos Jelgavā, un jutām, ka tiekam novērtēti.
Tāpēc, lai būtu tuvāk saviem klientiem, tika izlemts atvērt veikalu
Jelgavā,» viņš stāsta. Galvenais kritērijs bijis, lai veikals
atrastos pilsētas centrā, kur ir pietiekami liela cilvēku plūsma,
bet vietas atrašana bijis ilgs process. Šobrīd ik dienu palielinās
to cilvēku skaits, kuri uzzina, ka Jelgavā ir «Lāču» veikals, un
tas liecina – tirgus izpēte un vietas izvēle sevi ir
attaisnojusi.

Nav, ko gaidīt brīnumus
Karmai netic arī tūrisma uzņēmuma «AutoStars Tūre» īpašnieks Uldis
Valters. Viņa vadītais uzņēmums atrodas gājēju ieliņas galā Driksas
ielā 19, kur pabijis gan mobilo telefonu, gan datortehnikas, gan
santehnikas veikals. «Zinu, ka pirms tam te mainījās nomnieki,
sākot no šņabja veikala un beidzot ar krāniem, bet tādām muļķībām
kā karma neticu. Tūlīt būs trešais gads, kopš atrodamies šajā
vietā,» stāsta uzņēmējs. Viņš uzskata, ka šī vieta ir viena no top
10 vietām Jelgavā, kurai arī ir attiecīga īres cena. «Pieļauju, ka
daudzi neguva tik lielu peļņu, kā bija plānojuši, un vienkārši
nespēja samaksāt augsto nomas maksu,» tā U.Valters. Viņaprāt, jauno
uzņēmēju lielākā kļūda ir tā, ka viņi gaida brīnumus un jau pirmajā
darbības mēnesī vai pusgadā cer uz peļņu. «Ja esi biznesā,
jārēķinās, ka kādu laiku nāksies dzīvot mīnusos, jo, tikai ilgstoši
atrodoties vienā vietā, cilvēki tevi pamana un sāk uzticēties.
Tiem, kas rok sekli, nekas labs nesanāks,» pārliecināts uzņēmējs.
Viņš par to ir pārliecinājies pats – ir daudz tūrisma firmu, kas
ienāk Jelgavā, cerot uz ātru un vieglu peļņu, bet pēc pusgada gada
jau pazūd. Kāds tam varētu būt izskaidrojums? «Vispirms jau jābūt
profesionālim savā jomā, bet otrs faktors – nauda ir jāpelna
perspektīvā, nevar nolaist cenu un cerēt, ka tādā veidā bizness būs
ilgs. Kādreiz bija daudz tādu, kas ar savu privāto busiņu
piepelnījās, bet ne uz ilgu laiku, jo cena, ko šie cilvēki
piedāvāja, nebija konkurētspējīga – tehnika taču ir arī jāremontē,
tāpēc šīm izmaksām jābūt iekļautām cenā,» tā «AutoStars Tūre»
īpašnieks.

Bērnu pasaule
Dažkārt gadās tā, ka vienā un tajā pašā vietā cits citu nomaina
viena profila veikali. Viens no spilgtākajiem piemēriem ir plašais
bērnu veikals Lielajā ielā. Vēl nesen tur mitinājās «Baby Lux», bet
šobrīd iekārtojas vietējā šūšanas uzņēmuma «KKR» bērnu apģērbu un
rotaļu veikals. «Tās ir mūsu telpas, un, tā kā pēdējais nomnieks
aizgāja, izlēmām, ka labāk ierīkosim te paši savu veikalu, nevis
gaidīsim, kad uzradīsies jauns nomnieks. Telpas te ir plašas, un nu
varēsim piedāvāt plašāku sortimentu, kas līdz šim ierobežotās
vietas dēļ nebija iespējams,» stāsta uzņēmuma «KKR» pārstāve Marina
Auziņa. Lēmums par veikala atvēršanu pieņemts gan tāpēc, ka klienti
izteikuši vēlmi, lai veikals būtu atvērts katru dienu (līdz šim tas
strādāja trīs dienas nedēļā), gan tāpēc, ka atbrīvojušās telpas.
«Tā tomēr ir pilsētas galvenā iela, un veikalam nevar paiet garām!»
pārliecināta M.Auziņa.

Daļa jelgavnieku noteikti atceras, ka šajā vietā arī padomju
laikos atradās plašs bērnu veikals. Tomēr tā bijusi sagadīšanās, ka
šajā vietā cits citu nomaina tieši veikali bērniem. «Kad meklējām
telpas Jelgavā, nebija pārāk lielas izvēles, un šī praktiski bija
vienīgā kaut cik piemērotā vieta. Nezināju, ka tur jau kādreiz
bijis veikals bērniem,» norāda «Baby Lux» pārstāvis, kurš nevēlējās
atklāt savu vārdu. Viņš gan neuzskata, ka veikala atrašanās vieta
ir ģeogrāfiski izdevīga, un piebilst, ka bijis neērti – gan augstās
īres maksas, gan paša veikala telpu izkārtojuma dēļ. Šobrīd
uzņēmums pārtraucis darbību pavisam. «Tas nebija rentabli. Cilvēki
tagad domā par citām lietām, nevis iepirkšanos, un uz bērnu apģērba
cenšas ietaupīt, jo bērni aug, tāpat jāpērk jaunas drēbes,» stāsta
«Baby Lux» pārstāvis. Viens no iemesliem, kāpēc uzņēmums likvidēts,
ir tas, ka ieņēmumi nebija pietiekami, lai nosegtu
kredītsaistības.

Jaunajiem pietrūkst pieredzes
Lai gan tirdzniecības centros pirms nomas līguma slēgšanas ar
potenciālo nomnieku tiek veiktas pārrunas, lai vismaz kaut kā
nodrošinātos pret to, ka veikals pēc neilga laika pazudīs un atkal
būs jāmeklē jauns nomnieks, gadās arī pa tādam, kurš tomēr neiztur
pat pusgadu. Tirdzniecības centru pārstāvji uzskata, ka galvenais
iemesls, kāpēc tā notiek, ir tas, ka uzņēmējs nav izdomājis visu
līdz galam vai viņam trūkst pieredzes, nav izpētīts tirgus un
apzināti visi riski. «Daudzi ir palikuši bez darba, bet ģimene ir
kaut kā jāuztur. Daļa nolēma pievērsties biznesam, kaut gan viņiem
varbūt par uzņēmējdarbību nav nekādas saprašanas,» situāciju
ieskicē «Pilsētas pasāžas» vadītāja Kristīne Breiere. Tirdzniecības
centra «Valdeka» jurists Armands Bitmets papildina: «Tie, kuriem
nav pieredzes, nerēķinās ar to, ka peļņa varbūt parādīsies tikai
pēc gada, jo jāiekaro sava vieta, jāiegulda reklāmā. Viņi grib
daudz un ātri.» Tirdzniecības centru pārstāvji tomēr uzsver –
tirdzniecības centros šāda veikalu «migrēšanas» tendence nav plaši
novērojama.

Ne vienmēr galvenais ir ideja
Tomēr ir arī tādi gadījumi, kad īstenot neizdodas pat labu un
inovatīvu ideju. Tāda – šokolādes apdrukas darbnīca – pieder Aivai
Freimanei, bet tās īstenošana izrādījās pārāk sarežģīta, un šobrīd
process ir apstājies. Ideja tika akceptēta, atbalstu piešķīra gan
programma «Altum», gan «Nordea» banka, uzņēmums sāka darbību.
«Krīzes periodā mums bija nepieciešama palīdzība, bet banka
atbalstu atteica, galā bija jātiek saviem spēkiem,» stāsta
A.Freimane. Pēc viņas teiktā, uzņēmumam pietrūkuši daži cilvēki,
kuri varētu noorganizēt garantētos pasūtījumus, turklāt jau bija
veiktas iestrādes. Līdztekus tam nācies risināt nesaskaņas ar
uzņēmuma līdzīpašnieku, ar kuru nav bijis iespējams vienoties par
produktu pārprofilēšanu un ražošanas apjomu palielināšanu –
Aivasprāt, tā bijusi izeja no krīzes, bet kompanjons tā
neuzskatīja. Nu uzņēmums darbību uz laiku ir pārtraucis, bet
uzņēmēja cer, ka pēc gada vai diviem tas atsāks strādāt.

Kādi ir viņas secinājumi pēc visa piedzīvotā? «Valsts sniegtais
atbalsts nav mazs, bet tas nav konstruktīvs. Cilvēks, kas
uzņēmējdarbībā ienāk no malas, nespēj orientēties informācijas
plūsmā, tāpēc nākas maksāt par visu un visur, pat par to, kas
patiesībā ir bezmaksas. Arī es visu sāku no nulles, balstoties
tikai uz akadēmiskām zināšanām. Citās valstīs ar jauno uzņēmēju
kopā strādā dažādi speciālisti, lai palīdzētu tam nostāties uz
kājām, jo saprot, ka tas nozīmē gan nodokļus valsts kasē, gan
jaunas darba vietas. Pie mums jaunos censoņus neuztver kā
partnerus, kā zelta olas, kas dod to pienesumu ekonomikai. Un
jaunie uzņēmēji pie šī sloga vienkārši salūst,» tā A.Freimane. Viņa
piebilst, ka sākumā entuziasms ir lielāks par zināšanām un kādu
laiku ir pat «rozā brilles», tieši tāpēc būtu nepieciešams
pieredzējis cilvēks, kurš ar savu padomu palīdzētu pieņemt pareizos
lēmumus.

Ilustrācija un foto: Ivars Veiliņš