Pēdējos pāris gados pilsētā vērojama tendence, ka ļoti strauji mainās veikalu izkārtnes. Uzraksti «Logi un durvis», «Veļa», «Dāvanas», «Mobilie telefoni», «Datortehnika», «Krāni», «Tūrisma birojs», «Lombards», «Latvijas preces» nomaina cits citu tik ātri, ka reizēm tam grūti izsekot. Tomēr rodas jautājums – kāpēc jaunie veikali un uzņēmumi pazūd tikpat pēkšņi kā uzradušies? Vai vainojama nepietiekama tirgus izpēte, uzsākot savu biznesu? Varbūt vienkārši pietrūkst naudas, jo ienākumi nav tādi, kā plānots? Bet varbūt vienkārši cilvēks nav savā vietā un uzņēmējdarbība nav viņa lauciņš? Laikraksts «Jelgavas Vēstnesis» mēģina noskaidrot, kāpēc uzņēmumi spiesti pārtraukt darbību un sākotnēji it kā perspektīvās idejas neizdodas īstenot.
Ilze Knusle-Jankevica
Teju katrs jelgavnieks varēs nosaukt vietu, kur salīdzinoši īsā laika posmā pabijuši vairāki veikali un uzņēmumi. Viens no uzskatāmākajiem piemēriem varētu būt veikals Pasta ielā 45, kur šobrīd zem nosaukuma «Latvijas ražotājs» atrodas trīs tirdzniecības vietas. Vēl nesen tur bija cits Latvijas produktu un preču veikals, bet pirms tam šajā vietā varēja iegādāties veļu, pasūtīt jaunus logus un durvis. Šī, protams, nav vienīgā vieta pilsētā, kur veikali mainās straujāk nekā notikumi seriālos.
Karmai netic Sadzīt rokās tos uzņēmējus, kuru veikali ir kādas no šo garo nosaukumu ķēžu posmiem, ir praktiski neiespējami. Pirmkārt, daudzi no tiem vairs nepastāv. Otrkārt, atrašanās vietas maiņa ir tik dinamiska, ka grūti saprast, vai tāds uzņēmums vēl eksistē. Problēmas rada arī tas, ka netiek atbildēts pat uz publiski norādītajiem telefona numuriem, kas it kā domāti klientiem. Treškārt, nerunīgi ir pat telpu īpašnieki, kuri labākajā gadījumā atrunājas ar laika trūkumu, jo jāstrādā un jāpelna nauda, bet sliktākajā – vienkārši noliekot klausuli, pārtrauc telefonsarunu. Tomēr, lai cik dīvaini tas būtu, šādas vietas ilgi tukšas nestāv… Uzņēmums «Evina» vasarā izvērsa samērā plašas aktivitātes, lai reklamētu Latvijas ražotāju produkcijas veikalu Pasta ielā 45, bet veikals tur atradās labi ja pāris nedēļu. Pēc tam šis pats uzņēmums «Vivo centrā» atvēra dabīgās kosmētikas veikaliņu «AyurNaturalis», bet arī tur pārāk ilgi neuzkavējās. Vēl ir pieejama informācija, kas liecina – šis veikals atrodas tirdzniecības centrā «Valdeka», bet tā īpašnieki nav sazvanāmi pa norādītajiem telefona numuriem. Telpu Pasta ielā īpašnieks par šiem uzņēmējiem runā nelabprāt, jo viņi esot palikuši parādā, tāpat nesakārtotas attiecības viņiem esot ar «Vivo centru», no kura arī pazuduši. To, ka uzņēmums «Evina» būtu palicis parādā, tirdzniecības centra pārstāve Zane Eniņa noliedz, bet arī neatklāj, kāpēc tieši veikals no centra telpām pazudis. «Par veikala atrašanās vietas maiņu vislabāk zinās pastāstīt veikala saimnieki.» Diemžēl ar saimniekiem «Jelgavas Vēstnesim» sazināties neizdevās.
Tomēr tie uzņēmēji, kuri šobrīd nomā telpas kādā no «melnajiem punktiem», ir runīgāki un viennozīmīgi norāda, ka karmai netic, turklāt dažkārt pat nav zinājuši, ka šajā vietā bieži mainījušies nomnieki. Šovasar ēkā autoostas teritorijā, kuras vienā galā atrodas sabiedriskā tualete, durvis vēra maizes ceptuves «Lāči» veikaliņš, bet pirms tam tur bija ātrās ēdināšanas uzņēmums, kas piedāvāja burgerus un frī kartupeļus. «Lāču» Pārdošanas un mārketinga daļas vadītāja vietas izpildītājs Atis Blinds atzīst, ka līdz šim uzņēmuma rīcībā nebija informācijas, ka objekti, kas atradušies šajā vietā, samērā bieži mainījušies. Tomēr tas viņus neuztrauc. «Jelgava mūsu uzņēmumam ir tuva pilsēta – te dzīvo daudzi mūsu darbinieki, tāpat bieži piedalījāmies dažādos gadatirgos un pasākumos Jelgavā, un jutām, ka tiekam novērtēti. Tāpēc, lai būtu tuvāk saviem klientiem, tika izlemts atvērt veikalu Jelgavā,» viņš stāsta. Galvenais kritērijs bijis, lai veikals atrastos pilsētas centrā, kur ir pietiekami liela cilvēku plūsma, bet vietas atrašana bijis ilgs process. Šobrīd ik dienu palielinās to cilvēku skaits, kuri uzzina, ka Jelgavā ir «Lāču» veikals, un tas liecina – tirgus izpēte un vietas izvēle sevi ir attaisnojusi.
Nav, ko gaidīt brīnumus Karmai netic arī tūrisma uzņēmuma «AutoStars Tūre» īpašnieks Uldis Valters. Viņa vadītais uzņēmums atrodas gājēju ieliņas galā Driksas ielā 19, kur pabijis gan mobilo telefonu, gan datortehnikas, gan santehnikas veikals. «Zinu, ka pirms tam te mainījās nomnieki, sākot no šņabja veikala un beidzot ar krāniem, bet tādām muļķībām kā karma neticu. Tūlīt būs trešais gads, kopš atrodamies šajā vietā,» stāsta uzņēmējs. Viņš uzskata, ka šī vieta ir viena no top 10 vietām Jelgavā, kurai arī ir attiecīga īres cena. «Pieļauju, ka daudzi neguva tik lielu peļņu, kā bija plānojuši, un vienkārši nespēja samaksāt augsto nomas maksu,» tā U.Valters. Viņaprāt, jauno uzņēmēju lielākā kļūda ir tā, ka viņi gaida brīnumus un jau pirmajā darbības mēnesī vai pusgadā cer uz peļņu. «Ja esi biznesā, jārēķinās, ka kādu laiku nāksies dzīvot mīnusos, jo, tikai ilgstoši atrodoties vienā vietā, cilvēki tevi pamana un sāk uzticēties. Tiem, kas rok sekli, nekas labs nesanāks,» pārliecināts uzņēmējs. Viņš par to ir pārliecinājies pats – ir daudz tūrisma firmu, kas ienāk Jelgavā, cerot uz ātru un vieglu peļņu, bet pēc pusgada gada jau pazūd. Kāds tam varētu būt izskaidrojums? «Vispirms jau jābūt profesionālim savā jomā, bet otrs faktors – nauda ir jāpelna perspektīvā, nevar nolaist cenu un cerēt, ka tādā veidā bizness būs ilgs. Kādreiz bija daudz tādu, kas ar savu privāto busiņu piepelnījās, bet ne uz ilgu laiku, jo cena, ko šie cilvēki piedāvāja, nebija konkurētspējīga – tehnika taču ir arī jāremontē, tāpēc šīm izmaksām jābūt iekļautām cenā,» tā «AutoStars Tūre» īpašnieks.
Bērnu pasaule Dažkārt gadās tā, ka vienā un tajā pašā vietā cits citu nomaina viena profila veikali. Viens no spilgtākajiem piemēriem ir plašais bērnu veikals Lielajā ielā. Vēl nesen tur mitinājās «Baby Lux», bet šobrīd iekārtojas vietējā šūšanas uzņēmuma «KKR» bērnu apģērbu un rotaļu veikals. «Tās ir mūsu telpas, un, tā kā pēdējais nomnieks aizgāja, izlēmām, ka labāk ierīkosim te paši savu veikalu, nevis gaidīsim, kad uzradīsies jauns nomnieks. Telpas te ir plašas, un nu varēsim piedāvāt plašāku sortimentu, kas līdz šim ierobežotās vietas dēļ nebija iespējams,» stāsta uzņēmuma «KKR» pārstāve Marina Auziņa. Lēmums par veikala atvēršanu pieņemts gan tāpēc, ka klienti izteikuši vēlmi, lai veikals būtu atvērts katru dienu (līdz šim tas strādāja trīs dienas nedēļā), gan tāpēc, ka atbrīvojušās telpas. «Tā tomēr ir pilsētas galvenā iela, un veikalam nevar paiet garām!» pārliecināta M.Auziņa.
Daļa jelgavnieku noteikti atceras, ka šajā vietā arī padomju laikos atradās plašs bērnu veikals. Tomēr tā bijusi sagadīšanās, ka šajā vietā cits citu nomaina tieši veikali bērniem. «Kad meklējām telpas Jelgavā, nebija pārāk lielas izvēles, un šī praktiski bija vienīgā kaut cik piemērotā vieta. Nezināju, ka tur jau kādreiz bijis veikals bērniem,» norāda «Baby Lux» pārstāvis, kurš nevēlējās atklāt savu vārdu. Viņš gan neuzskata, ka veikala atrašanās vieta ir ģeogrāfiski izdevīga, un piebilst, ka bijis neērti – gan augstās īres maksas, gan paša veikala telpu izkārtojuma dēļ. Šobrīd uzņēmums pārtraucis darbību pavisam. «Tas nebija rentabli. Cilvēki tagad domā par citām lietām, nevis iepirkšanos, un uz bērnu apģērba cenšas ietaupīt, jo bērni aug, tāpat jāpērk jaunas drēbes,» stāsta «Baby Lux» pārstāvis. Viens no iemesliem, kāpēc uzņēmums likvidēts, ir tas, ka ieņēmumi nebija pietiekami, lai nosegtu kredītsaistības.
Jaunajiem pietrūkst pieredzes Lai gan tirdzniecības centros pirms nomas līguma slēgšanas ar potenciālo nomnieku tiek veiktas pārrunas, lai vismaz kaut kā nodrošinātos pret to, ka veikals pēc neilga laika pazudīs un atkal būs jāmeklē jauns nomnieks, gadās arī pa tādam, kurš tomēr neiztur pat pusgadu. Tirdzniecības centru pārstāvji uzskata, ka galvenais iemesls, kāpēc tā notiek, ir tas, ka uzņēmējs nav izdomājis visu līdz galam vai viņam trūkst pieredzes, nav izpētīts tirgus un apzināti visi riski. «Daudzi ir palikuši bez darba, bet ģimene ir kaut kā jāuztur. Daļa nolēma pievērsties biznesam, kaut gan viņiem varbūt par uzņēmējdarbību nav nekādas saprašanas,» situāciju ieskicē «Pilsētas pasāžas» vadītāja Kristīne Breiere. Tirdzniecības centra «Valdeka» jurists Armands Bitmets papildina: «Tie, kuriem nav pieredzes, nerēķinās ar to, ka peļņa varbūt parādīsies tikai pēc gada, jo jāiekaro sava vieta, jāiegulda reklāmā. Viņi grib daudz un ātri.» Tirdzniecības centru pārstāvji tomēr uzsver – tirdzniecības centros šāda veikalu «migrēšanas» tendence nav plaši novērojama.
Ne vienmēr galvenais ir ideja Tomēr ir arī tādi gadījumi, kad īstenot neizdodas pat labu un inovatīvu ideju. Tāda – šokolādes apdrukas darbnīca – pieder Aivai Freimanei, bet tās īstenošana izrādījās pārāk sarežģīta, un šobrīd process ir apstājies. Ideja tika akceptēta, atbalstu piešķīra gan programma «Altum», gan «Nordea» banka, uzņēmums sāka darbību. «Krīzes periodā mums bija nepieciešama palīdzība, bet banka atbalstu atteica, galā bija jātiek saviem spēkiem,» stāsta A.Freimane. Pēc viņas teiktā, uzņēmumam pietrūkuši daži cilvēki, kuri varētu noorganizēt garantētos pasūtījumus, turklāt jau bija veiktas iestrādes. Līdztekus tam nācies risināt nesaskaņas ar uzņēmuma līdzīpašnieku, ar kuru nav bijis iespējams vienoties par produktu pārprofilēšanu un ražošanas apjomu palielināšanu – Aivasprāt, tā bijusi izeja no krīzes, bet kompanjons tā neuzskatīja. Nu uzņēmums darbību uz laiku ir pārtraucis, bet uzņēmēja cer, ka pēc gada vai diviem tas atsāks strādāt.
Kādi ir viņas secinājumi pēc visa piedzīvotā? «Valsts sniegtais atbalsts nav mazs, bet tas nav konstruktīvs. Cilvēks, kas uzņēmējdarbībā ienāk no malas, nespēj orientēties informācijas plūsmā, tāpēc nākas maksāt par visu un visur, pat par to, kas patiesībā ir bezmaksas. Arī es visu sāku no nulles, balstoties tikai uz akadēmiskām zināšanām. Citās valstīs ar jauno uzņēmēju kopā strādā dažādi speciālisti, lai palīdzētu tam nostāties uz kājām, jo saprot, ka tas nozīmē gan nodokļus valsts kasē, gan jaunas darba vietas. Pie mums jaunos censoņus neuztver kā partnerus, kā zelta olas, kas dod to pienesumu ekonomikai. Un jaunie uzņēmēji pie šī sloga vienkārši salūst,» tā A.Freimane. Viņa piebilst, ka sākumā entuziasms ir lielāks par zināšanām un kādu laiku ir pat «rozā brilles», tieši tāpēc būtu nepieciešams pieredzējis cilvēks, kurš ar savu padomu palīdzētu pieņemt pareizos lēmumus.
Ilustrācija un foto: Ivars Veiliņš
32.2 °C,
5.4 m/s,
31.1 % 
32.2 °C,
5.4 m/s,
31.1 %