Par mūsdienu karatē dzimteni uzskatāma Japānas pilsēta Okinava. Iespēja apmeklēt šo pilsētu bija arī jelgavniekam karatē trenerim Andrim Vasiļjevam. «Pašas spilgtākās atmiņas no šī ceļojuma man ir no tradicionālajām vakariņām, uz kurām japāņi bija ieradušies tradicionālajos svētku tērpos. Gan vīriešu, gan sieviešu kimono bija unikāli interesanti. Arī koka apavi geta ir kaut kas tāds, ko mūsdienu cilvēkam kājās var redzēt vienīgi Japānā. Bija sajūta, ka esmu atgriezies simts gadus senā pagātnē. Redzēt to, ar kādu uzmanību japāni izturas pret savu kultūru un tradīcijām, bija ļoti iedvesmojoši,» tā A.Vasiļjevs.
Ilze Knusle-Jankevica
Viņš stāsta, ka Japānas atmosfēra ir unikāla ar savu kārtību, tradīcijām un kultūru. «Viss ir spilgti izjūtams un baudāms no brīža, kad speram savus pirmos soļus uz viņu zemes, līdz brīdim, kad pienāk laiks atvadīties un doties mājup. Japānā viss ir savā vietā un savā laikā, kas ir ļoti interesanti. Taču ne katram Rietumu skriešanā un spriedzē dzīvojošam ceļotājam tas iet pie sirds,» tā treneris, piebilstot, ka Japāna viņam patīk.
Uz Okinavu A.Vasiļjevs devās kopā ar Malaizijas karatē izlasi (viņš ir izlases galvenais treneris), lai piedalītos Premjerlīgas posmā. Viņš norāda, ka sacensības Okinavas salā bija ļoti unikāls notikums, jo modernā karatē vēsturē tās bija pirmās pasaules mēroga karatē sacensības sporta veida dzimtenē. A.Vasiļjevs stāsta, ka karatē izveidojās, mijiedarbojoties Ķīnas un Japānas cīņas sporta veidu tradīcijām, tomēr mūsdienu karatē radās, pateicoties Okinavas speciālistam Matsumuram Sokon, kurš sintezēja vairākus cīņas paveidus un savas zināšanas tālāk nodeva audzēkņiem.
Savdabīgs piedzīvojums bija arī kāda japāņu tradicionālā dzēriena baudīšana. ««Dojo Bar» savus pieredzējušākos apmeklētājus Okinavā cienā ar patiesi vīrišķīgu dziru. Nav tā, ka dikti garšīgi…» tā treneris, spriežot, ka to ir grūti salīdzināt to ar kaut ko, kas jau nogaršots. «Smarža man atgādināja studijas Sporta akadēmijā, kad apguvām cilvēka muskuļu anatomiju, ar pinceti bakstoties pa līķi,» tā A.Vasiļjevs. Tomēr, lai cik arī nepatīkama būtu dzēriena smarža un garša, viņam nācās to norīt, jo šīm procesam tikusi pievērsta īpaša uzmanība.
Pēc ceļojuma uz Okinavu, A.Vasiļjevs secina: «Nezinu, vai gribētu tur dzīvot, bet viesoties tur it forši.»
Foto: no A.Vasiļjeva arhīva
3.8 °C,
4 m/s,
90.2 % 
3.8 °C,
4 m/s,
90.2 %