18. novembrī aprit 25 gadi, kopš ik dienu Latvijas valsts karogs plīvo virs Ģederta Eliasa Jelgavas Vēstures un mākslas muzeja torņa. Muzeja direktore Gita Grase atklāj, ka visu šo gadu laikā cilvēki karogu muzeja tornī ir īpaši uzmanījuši un dara to joprojām. Droši vien viņi, tāpat kā muzeja darbinieki, ļoti spilgti atceras vēsturisko karoga pacelšanas brīdi 1988. gada 18. novembrī.
Sintija Čepanone
G.Grase stāsta, ka tajā laikā muzejā tika veidota vēl nebijusi izstāde par pirmo brīvvalsti un paralēli virmojusi ideja par karoga pacelšanu pilsētas augstākajā punktā – virs «Academia Petrina» torņa. «Topošās izstādes nosaukumam bijām izvēlējušies Raiņa vārdus «Topi, audzi, brīvā Latve, brīvu tautu kopībā» un Jelgavas iedzīvotājus aicinājām uz muzeju nest lietas, kas saglabājušās no pirmās Latvijas laikiem. Tas bija ļoti interesants process – cilvēki, iesaistoties izstādes tapšanā, bija ļoti atsaucīgi, arī mēs paši, muzejnieki, pētījām īpašajos specfondos noglabātos priekšmetus, kuriem pieeja bija ne visiem muzeja darbiniekiem. Mēs strādājām pa naktīm, jo tas viss mums pašiem bija kaut kas jauns un nepiedzīvots,» stāsta G.Grase.
Paralēli izstādes tapšanai sākās runas par karoga uzvilkšanu virs muzeja ēkas torņa, kas pilsētā bija augstākais punkts. Taču, lai šo ideju īstenotu, bija nepieciešama pilsētas izpildkomitejas atļauja. «Protams, tika pieļauta iespēja, ka šādu atļauju nesaņemsim, taču izpildkomitejas lēmums bija mums pozitīvs: pacelt karogu uz mūžīgiem laikiem,» tā muzeja direktore. Tiesa, kļūt par pirmo pilsētu, kur 1988. gadā sāk plīvot sarkanbaltsarkanais karogs, Jelgavai neizdevās – 1988. gada 11. novembrī karogs pacelts Rīgas pils Svētā Gara tornī, pēc tam arī Cēsīs. Taču karoga pacelšanas brīdis Jelgavā bija īpaši emocionāls un tam sekoja līdzi ļoti, ļoti daudz cilvēku.
Laukums pie muzeja bija cilvēku pārpildīts, uzrunu no balkona teica Elza Radziņa, bet Imants Geidāns kopā ar kolēģiem kāpa tornī pacelt karogu. Pēc tam visi šī vēsturiskā mirkļa liecinieki devās iekšā muzejā, lai piedalītos izstādes atklāšanā. «Muzejā nebija kur apgriezties – tik daudz bija sanākušo –, mēs dziedājām Latvijas himnu, un tās emocijas, kas todien valdīja, vārdos nav aprakstāmas,» piebilst G.Grase. Kopš tās dienas «uz mūžīgiem laikiem» Latvijas karogs plīvo virs muzeja kupola.
Tiesa, laikapstākļu ietekmē karogs muzeja tornī diezgan ātri nolietojas, tāpēc ir jānomaina. «Karoga nomaiņa, gluži tāpat kā savulaik tā pacelšana, tehniski ir ļoti sarežģīts process, kas ne katram ir pa spēkam. Taču jau no pašiem pirmsākumiem šo darbu veic Aļģimants Burba – un tā jau 25 gadus,» saka muzeja direktore, piebilstot, ka pašlaik iecerēts īstenot projektu, kura gaitā karoga nomaiņas procesu varētu padarīt mazāk bīstamu un vienkāršāku.
«Kopš pirmās karoga pacelšanas dienas iedzīvotāji ļoti uzmana, lai virs muzeja plīvotu Latvijas karogs. Ja spēcīgāks vējš to papluinījis, cilvēki nekavējas zvanīt un informēt muzeju par pamanīto. Arī mēs paši muzejnieki tam sekojam līdzi, jo tieši virs «Academia Petrina» ēkas pilsētā pirmo reizi pacelts Latvijas karogs – tas bija 1988. gada 18. novembrī.
Foto: Ivars Veiliņš