Gaisa temperatūra šajās dienās sasniedz pat plus 30 grādus. Sinoptiķi sola, ka karstums tuvākajā laikā saglabāsies, un tas nozīmē, ka darba netrūks arī mediķiem. Jelgavas slimnīcas Uzņemšanas nodaļā norāda, ka terapeitisko pacientu skaitam karstajās dienās ir tendence paaugstināties.
Sintija Čepanone
Kaut arī vēl nav pieejami precīzi statistikas dati, Jelgavas slimnīcas terapeite Samanta Mārtiņa norāda, ka līdz ar karstumu būtiski audzis to pacientu skaits, kas slimnīcas Uzņemšanas nodaļā pēc palīdzības vēršas lielā karstuma dēļ. «Galvenokārt tie pacienti gados – 60 gadus veci un vecāki – ar dažādām kombinētām slimībām, kuriem augsto gaisa temperatūru ir grūti izturēt. Ar saules dūrienu pašlaik vēl nav reģistrēts neviens pacients, toties vecāka gadagājuma cilvēkiem lielākoties ir sūdzības par sirds mazspēju,» tā S.Mārtiņa, norādot, ka vairumā gadījumu šos cilvēkus nākas stacionēt.
Uzņemšanas nodaļā arī norāda, ka traumu skaits, salīdzinot ar situāciju nedēļu iepriekš, būtiski nav mainījies. «Tomēr darba ir daudz,» tā terapeite.
Neatliekamās medicīniskās palīdzības (NMP) dienesta mediķi atgādina, ka karstajās dienās jāsargājas no pārkaršanas un karstuma dūriena, tādēļ šajās karstajās dienās aicina iedzīvotājus pēc iespējas mazāk uzturēties saulē dienas viskarstākajā periodā – no pulksten 11 līdz 15, izvēlēties atbilstošu apģērbu, uzņemt pietiekamā daudzumā šķidrumu un saudzēt bērnu veselību.
NMP dienesta mediķi atgādina, ka apstākļos, kad karstums sasniedz un pārsniedz 28 – 30 grādus pēc Celsija, karstā laikā veselība var pasliktināties jebkuram, taču vairākas iedzīvotāju kategorijas karstajās dienās ir jo īpaši pakļautas riskam: zīdaiņi līdz viena gada vecumam un mazi bērni; gados vecāki cilvēki, īpaši vecumā pēc 75 gadiem; cilvēki, kuri slimo ar hroniskām slimībām, īpaši ar elpceļu vai sirds slimībām, garīgās veselības traucējumiem; cilvēki, kuri lieto noteiktus medikamentus; cilvēki, kuri veic fiziskas aktivitātes (aktīvi sporto, strādā smagu, fizisku darbu).
«Centieties plānot savu dienu tā, lai jūs varētu izvairīties no karstuma un pēc iespējas vairāk atrastos labi vēdināmās telpās. Ja uz ielas paliek pārāk karsti, jāmeklē atvēsinājums veikalos, kafejnīcās u.c. telpās ar kondicionēšanas iekārtām. Lai atvēsinātos, vairākkārt dienā ieteicams noskaloties vēsā dušā vai kādā ūdenstilpnē.
Ja jādodas ārpus mājas, aizsargājiet sevi un bērnus no saules iedarbības, valkājot cepuri vai lakatiņu un saulesbrilles. Mugurā ieteicams vilkt gaišu, vieglu, elpojošu, ērtu apģērbu no dabīga materiāla, paņemiet līdzi pietiekamu daudzumu ūdens. Karstajā laikā pietiekami jāuzņem arī šķidrums. Vislabāk dzert ūdeni, minerālūdeni bez gāzes, vēsu tēju. Jāņem vērā, ka arī nevēdināti, pārkarsuši biroji un darbs slēgtās, uzkarsušās telpās var radīt nopietnu risku cilvēka veselībai, tāpēc jāparūpējas par telpu pietiekamu vēdināšanu un atvēsināšanos arī tajās strādājošiem,» uzsver NMP dienesta Komunikācijas nodaļas vadītāja Ilze Bukša.
Foto: Ivars Veiliņš
16.2 °C,
3.2 m/s,
82.6 % 
16.2 °C,
3.2 m/s,
82.6 %