Pēc divām nedēļām, 5. martā, Jelgavā notiks Andra Maska piemiņas kauss biljardā. Kas ir cilvēki, kuru vārdos nosauc sacensības? Visbiežāk tie ir bijušie sportisti, kuri sasnieguši augstus rezultātus, taču – ne vienmēr. Jelgavā notiek septiņas kādas personas vārdā nosauktas sacensības – biljardā, peldēšanā, vieglatlētikā un tenisā.
Ilze Knusle-Jankevica
Laikraksts «Jelgavas Vēstnesis» iepazīstina ar cilvēkiem, kuru vārdos tās nosauktas.
Galdus taisīja pats Martā apritēs divi gadi, kopš mūžībā aizgāja A.Maskis. Viņš Jelgavā dibināja pirmo krievu biljarda klubu un organizēja pilsētas čempionātu. Tagad viņa iesākto turpina meita Jeļena Maske.
A.Maskis biljarda un bodibildinga klubu izveidoja 2003. gadā, un tas joprojām atrodas Jelgavas 6. vidusskolā. «Bija skolā viens biljarda galds, un tēvs aizdegās. Viņš sāka mācīties spēlēt biljardu, tad izveidoja klubu un sāka rīkot pilsētas čempionātu,» stāsta J.Maske. Galdus Andris esot remontējis pats – nopircis lietotu, iegādājies nepieciešamos materiālus un restaurējis. Bumbas un kijas gan pirktas specializētajos veikalos. Kad pēc A.Maska nāves kluba biedri un draugi prasījuši, kas būs tālāk, meita nolēmusi turpināt tēva iesākto. «Biljardu sāku spēlēt apmēram pusgadu pēc tēva nāves, bet tagad vadu klubu un rīkoju pilsētas čempionātu. Tā ir spēle, ko spēlēt var mācīties visu mūžu, turklāt krievu biljards ir ļoti grūts – galdi ir lielāki nekā citos biljarda veidos, 12 pēdas jeb 3,6 metrus gari, tāpēc rokām un mugurai ir liela slodze, arī precizitāte nepieciešama,» stāsta J.Maske.
Kluba biedrs Egons Sondors apstiprina, ka, lai gan ierasts biljardu uztvert kā atpūtas veidu, tas tomēr ir sports, jo lūzas jeb «bedres» ir pašauras un trāpīt tajās bumbu – grūti. Viņš Andri atceras kā sabiedrisku cilvēku, kurš vienmēr ar visiem aprunājās un labprāt pamācīja to, ko pats prot.
Augstākais sportiskais A.Maska sasniegums ir piedalīšanās Eiropas čempionātā 2006. gadā. Latvijas izlases sastāvā bija arī Andra kluba biedrs Valērijs Vovruško, bet pie godalgām viņi netika. 2006. un 2007. gadā A.Maskis tika atzīts par gada labāko galda spēļu treneri Jelgavā.
J.Maske stāsta, ka nedēļā, kad tēvs nomira, bija jānotiek sacensībām, bet līdz ar traģisko notikumu tās par nedēļu atlika. Šīs sacensības tad arī tika nodēvētas par A.Maska piemiņas kausu.
«Kas es par baigo peldētāju» Tradīcija kausu nosaukt personas vārdā ir arī Jelgavas Specializētajā peldēšanas skolā (JSPS). Senākais no tiem iedibināts 1998. gadā un tiek pasniegts labākajam peldētājam 100 metros tauriņstilā, kā arī labākajam jaunajam peldētājam 50 metros tauriņstilā. Kauss nosaukts Aigara Kresa vārdā. Viņš ir dzimis un mācījies Jelgavā, bet šobrīd dzīvo Ventspils novadā – pēc LLU Pārtikas tehnoloģijas fakultātes absolvēšanas 1986. gadā viņš tika nosūtīts uz Pilteni, kur šobrīd nodarbojas ar uzņēmējdarbību.
Aigars atceras, ka peldēt sācis 1970. gadā – septiņu gadu vecumā. «Toreiz sāku ar daiļlēkšanu, bet pēc pusgada viss pajuka. Pēc kāda laika tēvs mani otrreiz aizveda uz baseinu, lai iemācos peldēt,» sporta gaitu sākumu atceras A.Kress. Viņš nopeldēja 11 gadus. JSPS direktore Zelma Ozoliņa piebilst, ka Aigars ir gan sporta meistars, gan Latvijas čempions.
Ideja par kausa dibināšanu pieder JSPS direktorei. «Kad to uzzināju, nodomāju: kas es par baigo peldētāju?! Bet nu jau ir pierasts,» tā bijušais peldētājs. Ar savu dēlu lepojas arī Henrijs Kress, kurš ilgus gadus bija Jelgavas 1. speciālās internātpamatskolas direktors. «Patīkami, ka dēls Jelgavā atstājis aiz sevis pēdas,» tā viņš.
Pirmo A.Kresa kausu izcīnīja Arvīds Freidenfelds, bet vēlāk pārmaiņus tas atradies pie Andreja Dūdas, Jaroslava Orbidāna, Guntara Deičmana.
Godina olimpisko vicečempionu Kopš 1999. gada JSPS audzēkņi izcīna arī Arsena Miskarova kausu. «Viņš ir ievērojamākais Jelgavas peldētājs, kāds mums jebkad bijis,» saka JSPS direktore. Viņa «kontā» ir viena sudraba un divas bronzas medaļas olimpiskajās spēlēs Maskavā 1980. gadā. Tolaik viņam bija 19 gadu.
Arsena mīļākā distance bija 200 metri brasā, tāpēc arī viņa vārdā nosauktais kauss tiek pasniegts tieši labākajam peldētājam 100 vai 200 metros brasā. «Lai noteiktu labāko, gan sieviešu, gan vīriešu rezultāti tiek salīdzināti pēc speciālas FINA punktu tabulas,» paskaidro Z.Ozoliņa. Pirmajā gadā kausu izcīnīja Egija Jaunzeme-Kravcova, bet vēlāk piecus gadus, no 2002. līdz 2006., nepārspēts bija G.Deičmans.
Pēc sportista karjeras beigām Arsens strādājis arī JSPS par treneri, bet nu jau vairākus gadus dzīvo un strādā Anglijā. Tomēr viņa rekords 100 metros brasā, ko Arsens uzstādīja 1981. gadā 50 metru baseinā, joprojām nav pārspēts – viņš distanci veica 1:03,60 minūtēs. «Arsens ir leģendārs Latvijas peldētājs, un viņam līdzvērtīgu šobrīd nav. Turklāt jāņem vērā, ka Padomju Savienības izlasē lielās konkurences dēļ iekļūt bija ļoti grūti,» piebilst Z.Ozoliņa.
Treneris ar harizmu Šogad notiks arī Ulda Samsona balvas izcīņa vieglatlētikā. Ideja šādi nosaukt sacensības pieder Jelgavas BJSS vieglatlētikas trenerim Austrim Cīrulim. Uldis dzimis Alūksnes rajona Liepnas pagastā, bet pēc Latvijas Valsts fizkultūras institūta beigšanas nosūtīts darbā uz Jelgavu, kur strādājis par sporta skolotāju un treneri. «Ulda audzēkņiem bija panākumi vairākās disciplīnās – Jelgavas skolēni bija labākie Latvijā tādās disciplīnās kā vesera mešana, soļošana, kārtslēkšana. Uldis pats bija trenējies daudzcīņā, bet viņa audzēkņiem panākumi bija lielāki nekā viņam pašam,» stāsta A.Cīrulis. Ulda meita Inga Samsone atceras, ka tēvs ar bērniem ļoti labi mācējis saprasties un skolēni viņu mīlējuši. «Viņš bija gudrs, vienkāršs, laipns un atsaucīgs. Cilvēks ar harizmu. Jaunos viņš motivēja ar kādu laipnu vārdu, bet pārāk bieži arī neslavēja,» tā savu treneri atceras A.Cīrulis. Jāpiebilst, ka Ulda audzēkņi ir arī, piemēram, BJSS trenere Maija Ukstiņa, 1. ģimnāzijas sporta skolotājs Alberts Kulēvics.
Brīvajos brīžos Uldis sportoja kopā ar ģimeni – slēpoja, slidoja, peldēja. «Mums rotaļlietu tādā klasiskā izpratnē gandrīz nebija, toties bija sporta inventārs – slēpes, slidas… Tomēr tēvs nekad nevienam no mums, bērniem, nespieda sportot,» stāsta Ulda dēls Arnis Samsons.
Nešķiramais tandēms JSPS izcīna arī Jāņa Mistera kausu – šis jaunais peldētājs traģiski gāja bojā ceļu satiksmes negadījumā. SIA «Zemgales Olimpiskais centrs» valdes priekšsēdētāja Andra Mistera vecākais dēls peldēšanai pievērsās savas draudzenes Agneses Ozoliņas ietekmē. Kā stāsta Agneses mamma Z.Ozoliņa, viņš spējis atgriezties arī pēc trīs gadu pārtraukuma un sasniegt labus rezultātus – 50 metros brīvajā stilā izpildīja sporta meistara normatīvu un kļuva par Latvijas čempionu. Šis kauss tradicionāli tiek pasniegts Ziemassvētku sacensību labākajam sprinterim – tam, kurš visātrāk veicis Jāņa distanci 4 x 50 kompleksajā peldējumā. Lēmums par šāda kausa izveidi tika pieņemts kopā ar Jāņa ģimeni 2002. gadā. To ir izcīnījuši tādi peldētāji kā G.Deičmans, A.Freidenfelds, A.Dūda, bet 2010. gada nogalē to ieguva Jānis Freimanis. «Šajās sacensībās izmantojam elektroniku, lai precīzi noteiktu uzvarētāju, jo te viss izšķiras sekundes simtdaļās,» piebilst Z.Ozoliņa.
Pērn pirmo reizi pasniegts arī A.Ozoliņas kauss – labākajai meitenei 50 metros brīvajā stilā. «Tā bija peldēšanas skolas meiteņu ideja – treneres teica, ka līdz šim godāti tikai vīrieši, tāpēc vajagot arī kaut ko meitenēm,» stāsta JSPS direktore. Pirmo Agnese vārdā nosaukto kausu izcīnīja Zane Tīrumniece.
Agnese peldēt iemācījusies divu gadu un trīs mēnešu vecumā, trenēties sākusi pie Astras Ozoliņas, bet vēlāk pārgājusi pie Gaļinas Brokas. Agnese ar Jāni bijuši nešķirami – gājuši vienā klasē, augstskolā – vispirms LSPA, tad LLU Ekonomikas fakultātē. Pēc pirmā kursa viņai piedāvāts mācīties Amerikā, un viņa devās turp, sāka mācīties Kenjonas koledžā ekonomiku un uzņēmējdarbību. «Bija doma, ka arī Jānis dosies turp, bet tad notika traģēdija…» atceras Z.Ozoliņa. Agnesei joprojām pieder vairāki Latvijas rekordi – 100 un 200 metros brīvajā stilā 50 metru baseinā un 100 metros brīvajā stilā 25 metru baseinā. Agnese ir piedalījusies trijās olimpiskajās spēlēs; augstākais sasniegums viņai ir 7. vieta pasaules kausā 100 metros kompleksajā peldējumā.
Ar Jelgavu nav nekāda sakara Pēdējos trīs gadus Jelgavā notiek arī tenisa turnīrs «Nikolaja Neilanda memoriāls», ko rīko sabiedriskais fonds «Baltijas forums». Jelgavas Tenisa centra treneris Leonīds Kapellers N.Neilandu raksturo kā žurnālistu, kurš bijis ļoti tuvu daudziem tenisa procesiem Latvijā, bet pats spēlējis tikai amatieru līmenī, turklāt nekādi nav saistīts ar Jelgavu. To apstiprina arī Nikolaja brālis Aleksandrs – izrādās, sacensības notiek jau sešus gadus un iepriekš – Jūrmalā. Tomēr pirms trīs gadiem organizatori nolēmuši turnīru rīkot Jelgavā. Tajā piedalās dažādu profesiju pārstāvji amatieri, un šogad turnīrs notiks 10. decembrī.
Foto: no Zelmas Ozoliņas, Arņa Samsona, Aigara Kresa, Jeļenas Maskes, «Baltijas foruma» arhīva
23.9 °C,
2.8 m/s,
54.9 % 
23.9 °C,
2.8 m/s,
54.9 %