2.3 °C, 3.3 m/s, 93.9 %

Pilsētā

Sākumlapa Portāla “Jelgavas Vēstnesis” arhīvsPilsētāKatoļu ielā 1 balkonus to sliktā stāvokļa dēļ demontēs
Katoļu ielā 1 balkonus to sliktā stāvokļa dēļ demontēs
17/01/2014

Pēc veiktās balkonu ekspertīzes daudzdzīvokļu mājai Katoļu ielā 1 būvniecības speciālista slēdziens ir strikts: bez nostiprināšanas pasākumu veikšanas balkonus ekspluatēt aizliegts. Pašlaik jau visi mājas balkoni drošības nolūkos norobežoti ar būvniecības sietu un dzīvokļu īpašnieki pieņēmuši lēmumu tos demontēt un vietā izbūvēt «franču» tipa balkonus. Šis būs pirmais precedents mūsu pilsētā, kad savu laiku nokalpojušie balkoni tiks demontēti, nevis renovēti.

Sintija Čepanone

Pēc veiktās balkonu ekspertīzes
daudzdzīvokļu mājai Katoļu ielā 1 būvniecības speciālista slēdziens
ir strikts: bez nostiprināšanas pasākumu veikšanas balkonus
ekspluatēt aizliegts. Pašlaik jau visi mājas balkoni drošības
nolūkos norobežoti ar būvniecības sietu un dzīvokļu īpašnieki
pieņēmuši lēmumu tos demontēt un vietā izbūvēt «franču» tipa
balkonus. Šis būs pirmais precedents mūsu pilsētā, kad savu laiku
nokalpojušie balkoni tiks demontēti, nevis
renovēti.

Lai gan SIA «Jelgavas nekustamā īpašuma
pārvalde» (JNĪP) kā namu pārvaldnieks dzīvokļu īpašniekus
sistemātiski informējis par atsevišķu daudzdzīvokļu māju balkonu
kritisko stāvokli un nepieciešamību veikt to tehnisko apsekošanu,
ko var nodrošināt tikai sertificēts būvniecības eksperts, tā īsti
par drošību iedzīvotāji sākuši aizdomāties pēc notikušās traģēdijas
Rīgā, Zolitūdē, kad iegruva veikala «Maxima» jumts. «Diemžēl bija
jānotiek traģēdijai, lai iedzīvotāji daudz lielāku uzmanību sāktu
pievērst jautājumiem, kas skar mājas tehnisko stāvokli un līdz ar
to arī pašu un apkārtējo cilvēku drošību. Taču arī šajā gadījumā tā
bija tikai viļņveidīga iedzīvotāju aktivitāte, kas pamazām atkal
sāk noplakt,» saka JNĪP valdes loceklis Juris Vidžis, gan norādot,
ka pēdējā gada laikā mūsu pilsētā šajā jomā ir paveikts diezgan
daudz. Vairāku JNĪP pārvaldīšanā esošo māju iedzīvotāji lēmuši par
labu balkonu ekspertīzei un, pamatojoties uz pārbaužu laikā
fiksētajiem defektiem – ekspertu slēdzieniem –, jau ir saņēmuši
risinājumus balkona tehniskā stāvokļa uzlabošanai. Ir gadījumi, kad
atsevišķu balkonu tālāka ekspluatācija bez konstrukciju
nostiprināšanas pasākumiem ir aizliegta, bet citiem nepieciešami
profilaktiski remontdarbi, lai to stāvoklis
nepasliktinātos.

 

Balkoni un lodžijas –
kopīpašums

Atbilstoši Dzīvojamo māju pārvaldīšanas
likumam viens no dzīvojamās mājas pārvaldīšanas principiem ir
indivīda drošības vai veselības aizskāruma nepieļaujamība
pārvaldīšanas procesā. «Tas nozīmē, ka drošība – gan dzīvokļa
īpašnieka, gan citu personu – ir viens no svarīgākajiem faktoriem
pārvaldīšanas procesā. Un tas neattiecas tikai uz kopīpašumu – mūsu
kā pārvaldnieka pienākums ir reaģēt pat tad, ja apdraudējumu
apkārtējiem rada atsevišķā dzīvokļa īpašuma elementi,» skaidro
J.Vidžis, akcentējot, ka kopš 2011. gada Dzīvokļa īpašuma likumā
noteikts, ka arī balkoni un lodžijas ietilpst kopīpašumā esošajā
daļā, tādējādi atbildība par to tehnisko stāvokli jāuzņemas visiem
dzīvokļu īpašniekiem un visiem proporcionāli arī jāsedz izdevumi
par remontdarbiem.

«Raugoties no daudzdzīvokļu nama
pārvaldnieka pozīcijām, apstāklis, ka balkoni ir kopīpašums,
pārvaldīšanas procesā būtiski neko nemaina, taču valstiskā līmenī
jucekli rada fakts, ka Latvijas būvnormatīvā «Daudzstāvu
daudzdzīvokļu dzīvojamie nami» balkons ir definēts kā no fasādes
plaknes uz āru izvirzīts vaļējs norobežots laukumiņš starpstāvu
pārseguma līmenī, kas papildina iekštelpas, tas ir, balkons tiek
uzskatīts par dzīvojamās telpas turpinājumu. Līdz ar to daļēji var
saprast arī dzīvokļu īpašniekus, kuri nespēj vienoties par balkonu
tehnisko apsekošanu un ekspertīzes slēdzienā norādīto darbu
veikšanu, ja viena dzīvokļa balkona stāvoklis atzīts par tehniski
drošu, bet cita – par avārijas stāvoklī esošu,» komentē
J.Vidžis.

Tā, piemēram, Uzvaras ielā 6 JNĪP nesen
organizējusi viena balkona renovāciju, kurš jau ilgstoši bija
avārijas stāvoklī. Tagad, kad balkoni kļuvuši par kopīpašuma daļu,
renovācija veikta par visu dzīvokļu īpašnieku līdzekļiem. «Saskaņā
ar veikto ekspertīzi arī pārējie balkoni šajā mājā ir jārenovē, bet
ne visi apzinās situācijas nopietnību, turklāt līdzekļu šiem
darbiem mājai nav,» papildina JNĪP inženiere Marita Živa. Līdzīga
situācija ir arī Loka maģistrālē 23, kur no kopumā 64 balkoniem par
avārijas stāvoklī esošiem atzīti 12, bet dzīvokļu īpašnieki ar
eksperta slēdzienā norādītajiem darbiem nesteidzas. «Par eksperta
slēdzienu pirmajā reizē informējām visus dzīvokļu īpašniekus, pēc
tam vēl papildus atsevišķi tos, kuru balkonus ir aizliegts
izmantot. Rezultātā esam tikuši tik tālu, ka kritiskākie balkoni
apkārtējo iedzīvotāju drošības nolūkos norobežoti ar būvniecības
sietu un janvāra beigās kopsapulcē tiks lemts par konkrētām
darbībām un iespējamiem darbu finansēšanas modeļiem,» norāda JNĪP
inženieris Edgars Nikolajevs, neslēpjot, ka bieži vien cilvēki
drošības aspektam nepievērš vajadzīgo uzmanību.

 

Drošība pirmajā
vietā

Būtiski saprast, ka balkonu tehniskā
stāvokļa ekspertīze nav nama pārvaldnieka iegriba – tā ir pamatota
prasība, gādājot gan par mājas tehnisko stāvokli, gan pašu dzīvokļu
īpašnieku un arī garāmgājēju drošību. Tieši tādēļ arī centrā esošās
mājas Katoļu ielā 1 balkoni pašlaik ir «ietīti» būvniecības sietā,
jo no tiem drūpošais apmetums apdraud ne tikai pašus iedzīvotājus,
bet arī garāmgājējus. Šīs mājas dzīvokļu īpašnieki gan jau ir
vienojušies visus esošos balkonus demontēt un to vietā izbūvēt
«franču» tipa balkonus. «Šajā gadījumā iedzīvotājiem tas būs arī
finansiāli izdevīgāk, jo saskaņā ar aplēsēm balkonu sanācijai
nepieciešamās izmaksas būtu ievērojami lielākas nekā balkonu
demontāžas darbi,» situāciju komentē JNĪP tehniskais direktors
Oļegs Kukuts, pieļaujot, ka esošo balkonu demontāžu un «franču»
tipa balkonu izbūvi šajā ēkā izdosies īstenot vienlaicīgi ar visas
mājas renovāciju, taču šie darbi būs jāveic jebkurā
gadījumā.

J.Vidžis akcentē, ka nama pārvaldnieks
var veikt tikai vizuālu balkonu apsekošanu un tas mājās, kuru
pārvaldnieks ir JNĪP, arī tiek darīts. Taču tehniskā apsekošana
jāuztic sertificētiem būvniecības speciālistiem – tikai eksperts,
veicot padziļinātu konstrukciju izpēti, var dot slēdzienu, vai tās
nerada apdraudējumu, kā arī izstrādāt situācijai atbilstošāko
sanācijas darbu metodi un darbības atbilstoši katra balkona
stiprinājuma konstrukcijai un nodiluma pakāpei. «Viena lieta ir
vizuāli novērtēt, kādā stāvoklī ir balkons vai lodžija, taču
jāsaprot, ka par tā detalizētu tehnisko stāvokli nav iespējams
spriest, izejot uz balkona vai apskatot to no zemāka stāva. Tieši
tādēļ saviem klientiem piedāvājam tādu ekspertu pakalpojumus, kuri
balkona tehnisko apsekošanu nodrošina ar pacēlāju, no ārpuses
nosakot katra balkona bojājumu pakāpi,» tā J.Vidžis, piebilstot, ka
šādas ekspertīzes izmaksas ir atkarīgas no balkonu skaita
mājai.

 

Darbi jāuztic
profesionāļiem

O.Kukuts skaidro, ka balkoniem tāpat kā
jebkurai betona konstrukcijai lielāko postu nodara mitrums. «Ja
balkonu plātņu hidroizolācija ir bojāta, ūdenim iekļūstot lielākās
plaisās, veidojas betona erozija. Savukārt radušies izdrupumi rada
draudus balkona plātnes nestspējai, jo tiek atsegts tērauda
stiegrojums,» skaidro viņš, atgādinot, ka uz balkoniem un lodžijām
aizliegts novietot smagus priekšmetus, mēbeles un materiālus. Tāpat
balkona pamatni nedrīkst izklāt ar, teiksim, linoleju vai citu
materiālu vai turēt uz tā jebkādus priekšmetus, kas rada mitrumu,
piemēram, bojātas puķu kastes, jo tas veicina korozijas veidošanos,
kā rezultātā tiek «saēsta» balkona konstrukcija un apzināti radīts
kaitējums kopīpašumam.

Tāpat būtiski atcerēties, ka jebkādus
balkona uzlabojumus drīkst veikt tikai profesionālis atbilstoši
eksperta slēdzienam un izstrādātajam risinājumam. Nav pieļaujams,
ka pašrocīgi tiek veikti, piemēram, balkona betonēšanas darbi, lai
it kā uzlabotu balkona pamatnes stāvokli. «Ieklājot konkrētā
balkona konstrukcijai neatbilstoša svara atjaunojošo kārtu,
pasliktinās konstrukcijas nestspēja un balkons vienkārši var
atdalīties no fasādes. Tāpat būtiski ir izvēlētie materiāli, pirms
tam ir arī svarīgi atbilstoši sagatavot balkona pamatni, lai
apturētu korozijas veidošanos. Savukārt, ja atjaunojošā kārta nebūs
ieklāta atbilstošā slīpumā, var gadīties, ka mitrums no balkona
sasūksies dzīvokļa sienās,» uz elementārām kļūdām, kas var tikt
pieļautas, pašrocīgi «uzlabojot» balkona stāvokli, norāda
J.Vidžis.

Tieši tādēļ JNĪP dzīvokļu īpašniekus
aicina nevilcināties ar nepieciešamajiem balkonu un lodžiju
remontdarbiem un sadarbībā ar mājas pārvaldnieku parūpēties par to
tehnisko stāvokli, vēl pirms situācija kļūst kritiska.

 

Citiem apsaimniekotājiem balkoni
nav aktuāli

Jāatzīst, ka jautājumu par balkonu un
lodžiju tehnisko stāvokli daudzdzīvokļu mājās pilsētā aktualizējusi
JNĪP, jo, kā norāda citu māju pārvaldnieki, viņiem šī problēma nav
aktuāla. «No kopumā 84 mājām, kuras pārvaldām mēs, tikai četras ir
ar balkoniem. Situācija kopumā ir normāla, un līdz šim galvenokārt
veikti tikai nelieli kosmētiski darbi, piemēram, nostiprināts
drūpošais apmetums,» skaidro SIA «Nebruk» vadītāja Mirdza Buka.
Līdzīgu viedokli pauž arī SIA «Rimidalv» vadītājs Vladimirs
Vaskins, atklājot, ka balkonu uzņēmumu apsaimniekotajām mājām
praktiski nav, dažām ir lodžijas, «taču tā ir pavisam cita lieta un
to stāvoklis tik nopietnas problēmas nerada». «Pēdējā laikā esam
veikuši atsevišķus darbus, lai nostiprinātu fasādes sienas pie
lodžijām, jo mitruma ietekmē izskalojas ķieģeļi un tie sāk drupt.
Iedzīvotāji izprot šādu darbu nepieciešamību, tāpēc problēmu mums
nav,» piebilst viņš.

Daudzdzīvokļu namu pārvaldnieki norāda,
ka, vērtējot kopumā, pēdējos gados audzis to iedzīvotāju skaits,
kuri izprot savu līdzdalību dzīvojamās mājas pārvaldīšanā,
apzinoties, ka ir atbildīgi ne tikai par sava atsevišķā dzīvokļa
īpašuma, bet par visas mājas tehnisko stāvokli. Aizvien retāk
dzīvokļu īpašniekus nākas pārliecināt par nepieciešamību veikt
remontdarbus kopīpašumā, piemēram, mainīt jumtu, savest kārtībā
skursteni vai saremontēt liftu, – cita lieta ir iedzīvotāju
maksātspēja. Tas arī ir viens no faktoriem, kas dzīvokļu īpašniekus
kavē vienoties par konkrētiem darbiem, tomēr, šajā procesā aktīvi
iesaistoties arī dzīvokļu īpašnieku pilnvarotajām personām, šie
jautājumi tiek risināti.

Foto: Ivars Veiliņš un no JNĪP
arhīva