Pēc veiktās balkonu ekspertīzes daudzdzīvokļu mājai Katoļu ielā 1 būvniecības speciālista slēdziens ir strikts: bez nostiprināšanas pasākumu veikšanas balkonus ekspluatēt aizliegts. Pašlaik jau visi mājas balkoni drošības nolūkos norobežoti ar būvniecības sietu un dzīvokļu īpašnieki pieņēmuši lēmumu tos demontēt un vietā izbūvēt «franču» tipa balkonus. Šis būs pirmais precedents mūsu pilsētā, kad savu laiku nokalpojušie balkoni tiks demontēti, nevis renovēti.
Sintija Čepanone
Lai gan SIA «Jelgavas nekustamā īpašuma pārvalde» (JNĪP) kā namu pārvaldnieks dzīvokļu īpašniekus sistemātiski informējis par atsevišķu daudzdzīvokļu māju balkonu kritisko stāvokli un nepieciešamību veikt to tehnisko apsekošanu, ko var nodrošināt tikai sertificēts būvniecības eksperts, tā īsti par drošību iedzīvotāji sākuši aizdomāties pēc notikušās traģēdijas Rīgā, Zolitūdē, kad iegruva veikala «Maxima» jumts. «Diemžēl bija jānotiek traģēdijai, lai iedzīvotāji daudz lielāku uzmanību sāktu pievērst jautājumiem, kas skar mājas tehnisko stāvokli un līdz ar to arī pašu un apkārtējo cilvēku drošību. Taču arī šajā gadījumā tā bija tikai viļņveidīga iedzīvotāju aktivitāte, kas pamazām atkal sāk noplakt,» saka JNĪP valdes loceklis Juris Vidžis, gan norādot, ka pēdējā gada laikā mūsu pilsētā šajā jomā ir paveikts diezgan daudz. Vairāku JNĪP pārvaldīšanā esošo māju iedzīvotāji lēmuši par labu balkonu ekspertīzei un, pamatojoties uz pārbaužu laikā fiksētajiem defektiem – ekspertu slēdzieniem –, jau ir saņēmuši risinājumus balkona tehniskā stāvokļa uzlabošanai. Ir gadījumi, kad atsevišķu balkonu tālāka ekspluatācija bez konstrukciju nostiprināšanas pasākumiem ir aizliegta, bet citiem nepieciešami profilaktiski remontdarbi, lai to stāvoklis nepasliktinātos.
Balkoni un lodžijas – kopīpašums
Atbilstoši Dzīvojamo māju pārvaldīšanas likumam viens no dzīvojamās mājas pārvaldīšanas principiem ir indivīda drošības vai veselības aizskāruma nepieļaujamība pārvaldīšanas procesā. «Tas nozīmē, ka drošība – gan dzīvokļa īpašnieka, gan citu personu – ir viens no svarīgākajiem faktoriem pārvaldīšanas procesā. Un tas neattiecas tikai uz kopīpašumu – mūsu kā pārvaldnieka pienākums ir reaģēt pat tad, ja apdraudējumu apkārtējiem rada atsevišķā dzīvokļa īpašuma elementi,» skaidro J.Vidžis, akcentējot, ka kopš 2011. gada Dzīvokļa īpašuma likumā noteikts, ka arī balkoni un lodžijas ietilpst kopīpašumā esošajā daļā, tādējādi atbildība par to tehnisko stāvokli jāuzņemas visiem dzīvokļu īpašniekiem un visiem proporcionāli arī jāsedz izdevumi par remontdarbiem.
«Raugoties no daudzdzīvokļu nama pārvaldnieka pozīcijām, apstāklis, ka balkoni ir kopīpašums, pārvaldīšanas procesā būtiski neko nemaina, taču valstiskā līmenī jucekli rada fakts, ka Latvijas būvnormatīvā «Daudzstāvu daudzdzīvokļu dzīvojamie nami» balkons ir definēts kā no fasādes plaknes uz āru izvirzīts vaļējs norobežots laukumiņš starpstāvu pārseguma līmenī, kas papildina iekštelpas, tas ir, balkons tiek uzskatīts par dzīvojamās telpas turpinājumu. Līdz ar to daļēji var saprast arī dzīvokļu īpašniekus, kuri nespēj vienoties par balkonu tehnisko apsekošanu un ekspertīzes slēdzienā norādīto darbu veikšanu, ja viena dzīvokļa balkona stāvoklis atzīts par tehniski drošu, bet cita – par avārijas stāvoklī esošu,» komentē J.Vidžis.
Tā, piemēram, Uzvaras ielā 6 JNĪP nesen organizējusi viena balkona renovāciju, kurš jau ilgstoši bija avārijas stāvoklī. Tagad, kad balkoni kļuvuši par kopīpašuma daļu, renovācija veikta par visu dzīvokļu īpašnieku līdzekļiem. «Saskaņā ar veikto ekspertīzi arī pārējie balkoni šajā mājā ir jārenovē, bet ne visi apzinās situācijas nopietnību, turklāt līdzekļu šiem darbiem mājai nav,» papildina JNĪP inženiere Marita Živa. Līdzīga situācija ir arī Loka maģistrālē 23, kur no kopumā 64 balkoniem par avārijas stāvoklī esošiem atzīti 12, bet dzīvokļu īpašnieki ar eksperta slēdzienā norādītajiem darbiem nesteidzas. «Par eksperta slēdzienu pirmajā reizē informējām visus dzīvokļu īpašniekus, pēc tam vēl papildus atsevišķi tos, kuru balkonus ir aizliegts izmantot. Rezultātā esam tikuši tik tālu, ka kritiskākie balkoni apkārtējo iedzīvotāju drošības nolūkos norobežoti ar būvniecības sietu un janvāra beigās kopsapulcē tiks lemts par konkrētām darbībām un iespējamiem darbu finansēšanas modeļiem,» norāda JNĪP inženieris Edgars Nikolajevs, neslēpjot, ka bieži vien cilvēki drošības aspektam nepievērš vajadzīgo uzmanību.
Drošība pirmajā vietā
Būtiski saprast, ka balkonu tehniskā stāvokļa ekspertīze nav nama pārvaldnieka iegriba – tā ir pamatota prasība, gādājot gan par mājas tehnisko stāvokli, gan pašu dzīvokļu īpašnieku un arī garāmgājēju drošību. Tieši tādēļ arī centrā esošās mājas Katoļu ielā 1 balkoni pašlaik ir «ietīti» būvniecības sietā, jo no tiem drūpošais apmetums apdraud ne tikai pašus iedzīvotājus, bet arī garāmgājējus. Šīs mājas dzīvokļu īpašnieki gan jau ir vienojušies visus esošos balkonus demontēt un to vietā izbūvēt «franču» tipa balkonus. «Šajā gadījumā iedzīvotājiem tas būs arī finansiāli izdevīgāk, jo saskaņā ar aplēsēm balkonu sanācijai nepieciešamās izmaksas būtu ievērojami lielākas nekā balkonu demontāžas darbi,» situāciju komentē JNĪP tehniskais direktors Oļegs Kukuts, pieļaujot, ka esošo balkonu demontāžu un «franču» tipa balkonu izbūvi šajā ēkā izdosies īstenot vienlaicīgi ar visas mājas renovāciju, taču šie darbi būs jāveic jebkurā gadījumā.
J.Vidžis akcentē, ka nama pārvaldnieks var veikt tikai vizuālu balkonu apsekošanu un tas mājās, kuru pārvaldnieks ir JNĪP, arī tiek darīts. Taču tehniskā apsekošana jāuztic sertificētiem būvniecības speciālistiem – tikai eksperts, veicot padziļinātu konstrukciju izpēti, var dot slēdzienu, vai tās nerada apdraudējumu, kā arī izstrādāt situācijai atbilstošāko sanācijas darbu metodi un darbības atbilstoši katra balkona stiprinājuma konstrukcijai un nodiluma pakāpei. «Viena lieta ir vizuāli novērtēt, kādā stāvoklī ir balkons vai lodžija, taču jāsaprot, ka par tā detalizētu tehnisko stāvokli nav iespējams spriest, izejot uz balkona vai apskatot to no zemāka stāva. Tieši tādēļ saviem klientiem piedāvājam tādu ekspertu pakalpojumus, kuri balkona tehnisko apsekošanu nodrošina ar pacēlāju, no ārpuses nosakot katra balkona bojājumu pakāpi,» tā J.Vidžis, piebilstot, ka šādas ekspertīzes izmaksas ir atkarīgas no balkonu skaita mājai.
Darbi jāuztic profesionāļiem
O.Kukuts skaidro, ka balkoniem tāpat kā jebkurai betona konstrukcijai lielāko postu nodara mitrums. «Ja balkonu plātņu hidroizolācija ir bojāta, ūdenim iekļūstot lielākās plaisās, veidojas betona erozija. Savukārt radušies izdrupumi rada draudus balkona plātnes nestspējai, jo tiek atsegts tērauda stiegrojums,» skaidro viņš, atgādinot, ka uz balkoniem un lodžijām aizliegts novietot smagus priekšmetus, mēbeles un materiālus. Tāpat balkona pamatni nedrīkst izklāt ar, teiksim, linoleju vai citu materiālu vai turēt uz tā jebkādus priekšmetus, kas rada mitrumu, piemēram, bojātas puķu kastes, jo tas veicina korozijas veidošanos, kā rezultātā tiek «saēsta» balkona konstrukcija un apzināti radīts kaitējums kopīpašumam.
Tāpat būtiski atcerēties, ka jebkādus balkona uzlabojumus drīkst veikt tikai profesionālis atbilstoši eksperta slēdzienam un izstrādātajam risinājumam. Nav pieļaujams, ka pašrocīgi tiek veikti, piemēram, balkona betonēšanas darbi, lai it kā uzlabotu balkona pamatnes stāvokli. «Ieklājot konkrētā balkona konstrukcijai neatbilstoša svara atjaunojošo kārtu, pasliktinās konstrukcijas nestspēja un balkons vienkārši var atdalīties no fasādes. Tāpat būtiski ir izvēlētie materiāli, pirms tam ir arī svarīgi atbilstoši sagatavot balkona pamatni, lai apturētu korozijas veidošanos. Savukārt, ja atjaunojošā kārta nebūs ieklāta atbilstošā slīpumā, var gadīties, ka mitrums no balkona sasūksies dzīvokļa sienās,» uz elementārām kļūdām, kas var tikt pieļautas, pašrocīgi «uzlabojot» balkona stāvokli, norāda J.Vidžis.
Tieši tādēļ JNĪP dzīvokļu īpašniekus aicina nevilcināties ar nepieciešamajiem balkonu un lodžiju remontdarbiem un sadarbībā ar mājas pārvaldnieku parūpēties par to tehnisko stāvokli, vēl pirms situācija kļūst kritiska.
Citiem apsaimniekotājiem balkoni nav aktuāli
Jāatzīst, ka jautājumu par balkonu un lodžiju tehnisko stāvokli daudzdzīvokļu mājās pilsētā aktualizējusi JNĪP, jo, kā norāda citu māju pārvaldnieki, viņiem šī problēma nav aktuāla. «No kopumā 84 mājām, kuras pārvaldām mēs, tikai četras ir ar balkoniem. Situācija kopumā ir normāla, un līdz šim galvenokārt veikti tikai nelieli kosmētiski darbi, piemēram, nostiprināts drūpošais apmetums,» skaidro SIA «Nebruk» vadītāja Mirdza Buka. Līdzīgu viedokli pauž arī SIA «Rimidalv» vadītājs Vladimirs Vaskins, atklājot, ka balkonu uzņēmumu apsaimniekotajām mājām praktiski nav, dažām ir lodžijas, «taču tā ir pavisam cita lieta un to stāvoklis tik nopietnas problēmas nerada». «Pēdējā laikā esam veikuši atsevišķus darbus, lai nostiprinātu fasādes sienas pie lodžijām, jo mitruma ietekmē izskalojas ķieģeļi un tie sāk drupt. Iedzīvotāji izprot šādu darbu nepieciešamību, tāpēc problēmu mums nav,» piebilst viņš.
Daudzdzīvokļu namu pārvaldnieki norāda, ka, vērtējot kopumā, pēdējos gados audzis to iedzīvotāju skaits, kuri izprot savu līdzdalību dzīvojamās mājas pārvaldīšanā, apzinoties, ka ir atbildīgi ne tikai par sava atsevišķā dzīvokļa īpašuma, bet par visas mājas tehnisko stāvokli. Aizvien retāk dzīvokļu īpašniekus nākas pārliecināt par nepieciešamību veikt remontdarbus kopīpašumā, piemēram, mainīt jumtu, savest kārtībā skursteni vai saremontēt liftu, – cita lieta ir iedzīvotāju maksātspēja. Tas arī ir viens no faktoriem, kas dzīvokļu īpašniekus kavē vienoties par konkrētiem darbiem, tomēr, šajā procesā aktīvi iesaistoties arī dzīvokļu īpašnieku pilnvarotajām personām, šie jautājumi tiek risināti.
Foto: Ivars Veiliņš un no JNĪP arhīva