22.8 °C, 2.8 m/s, 44.6 %

Pilsētā

Sākumlapa Portāla “Jelgavas Vēstnesis” arhīvsPilsētāĻevčenoks: «Pretruna starp potenciālo darbu veicēju un pasūtītāju, protams, pastāv»
Ļevčenoks: «Pretruna starp potenciālo darbu veicēju un pasūtītāju, protams, pastāv»
29/04/2012

Latvijas Pašvaldību savienība kā prioritāros jautājumus sadarbībai ar valdību šogad definējusi ceļu stāvokli, sabiedriskos pārvadājumus un pārlieku sarežģītās iepirkumu procedūras. Arī Jelgavas pilsētas domes priekšsēdētāja vietnieks un Iepirkumu komisijas priekšsēdētājs Vilis Ļev­čenoks piekrīt, ka šie ir vieni no būtiskākajiem jautājumiem, jo šobrīd tuvākajiem trim gadiem iezīmētie valsts budžeta līdzekļi Valsts autoceļu fondam un pasažieru pārvadājumiem nespēs segt pat minimālās vajadzības. Jautājums ar Autoceļu fondu īpaši aktuāls būs 2013. un 2014. gadā, kad lielākā daļa ceļiem atvēlēto ES struktūrfondu līdzekļu jau būs apgūti.

Jānis Kovaļevskis

Latvijas Pašvaldību savienība kā prioritāros jautājumus
sadarbībai ar valdību šogad definējusi ceļu stāvokli, sabiedriskos
pārvadājumus un pārlieku sarežģītās iepirkumu procedūras. Arī
Jelgavas pilsētas domes priekšsēdētāja vietnieks un Iepirkumu
komisijas priekšsēdētājs Vilis Ļev­čenoks piekrīt, ka šie ir vieni
no būtiskākajiem jautājumiem, jo šobrīd tuvākajiem trim gadiem
iezīmētie valsts budžeta līdzekļi Valsts autoceļu fondam un
pasažieru pārvadājumiem nespēs segt pat minimālās vajadzības.
Jautājums ar Autoceļu fondu īpaši aktuāls būs 2013. un 2014. gadā,
kad lielākā daļa ceļiem atvēlēto ES struktūrfondu līdzekļu jau būs
apgūti.

«Aizvadītā ziema bija salīdzinoši īsa, tādēļ jau pērn, ražīgi
strādājot, lielākajos objektos – Raiņa ielā un Čakstes bulvārī –
esam apsteiguši grafiku. Ja nebūs neplānotu sarežģījumu, šos
objektus ekspluatācijā varētu nodot jau septembrī,» stāsta
V.Ļevčenoks. Par to, kādi darbi pilsētā komunālās saimniecības jomā
šogad vēl iecerēti un cik kvalitatīvi strādā Latvijas ceļu
būvnieki, saruna ar Jelgavas pilsētas domes priekšsēdētāja
vietnieku V.Ļevčenoku.

Tāpat kā pagājušajā gadā, arī šogad pilsētas centrālajā
daļā un ne tikai būs jūtama aktīva būvnieku rosība. Lielajiem
ūdenssaimniecības attīstības, Čakstes bulvāra un Lielās ielas
rekonstrukcijas darbiem paralēli plānots veikt arī Pasta salas
labiekārtošanu, kā arī savienot abos Lielupes krastos izvietotos
siltumtīklus. Kā notiks šo darbu koordinēšana? 

Ja iepirkumu procedūra attiecībā uz Lielās ielas rekonstrukciju
noritēs raiti, tad jau jūnija otrajā pusē esam iecerējuši sākt
darbus, un pirmajā posmā tiks veikta ūdenssaimniecības komunikāciju
nomaiņa posmā no Mātera ielas līdz Čakstes bulvārim. Tāpēc darbus
esam plānojuši tā, lai līdz jūnija vidum Raiņa ielu varētu pilnībā
atvērt satiksmei, savukārt darbus Pasta salā varēs sākt tikai pēc
tam, kad noslēgumam tuvosies Mītavas gājēju tilta būvniecība.
Orientējoši tas varētu būt vasaras beigās.

Viens no aktuālākajiem jautājumiem saistībā ar Lielās ielas
rekonstrukciju ir par to, kā tiks organizēta satiksme remontdarbu
laikā.

Ielas rekonstrukcijas projektā ir piedāvāti risinājumi satiksmes
organizācijai, tomēr gala variants jāpieņem sadarbībā ar būvnieku
pēc līguma noslēgšanas. Neapšaubāmi, lielākā slodze būs Raiņa un
Dobeles ielai, kuras ir nozīmīgākās satiksmes artērijas paralēli
pilsētas galvenajai ielai, bet vissarežģītākā situācija varētu būt
posmā no Driksas tilta līdz Uzvaras ielas krustojumam, jo šo posmu
nevarēsim slēgt pilnībā. Lai atvieglotu transporta plūsmu, arī
Akadēmijas un Pasta ielā atsevišķos posmos esam iecerējuši
organizēt satiksmi abos virzienos.

Saistībā ar ielu rekonstrukcijas darbiem vēlos atgādināt, ka
atbilstoši pilsētas saistošajiem noteikumiem tie uzņēmēji, gar kuru
objektiem tiek veikti būvdarbi, var pretendēt uz nekustamā īpašuma
nodokļa atvieglojumiem 50 procentu apmērā no aprēķinātās
summas.

Vai Lielās ielas rekonstrukcijas projektā plānots
noasfaltēt arī kādus apbraucamos ceļus, tāpat kā Dobeles šosejas
projektā?

Šādus darbus bijām plānojuši, tomēr neesmu drošs, ka tos izdosies
realizēt, jo ceļu būvdarbu izmaksas ir būtiski augušas, salīdzinot
ar brīdi, kad tika likti kopā projekta skaitļi. Viss būs atkarīgs
no konkursā iesniegtajiem piedāvājumiem. Ja varēsim iekļauties
atvēlētajā finansējumā, tad pie jaunas asfalta segas varētu tikt
Pulkveža Brieža iela, Pētera iela posmā no Lielās līdz Svētes ielai
un Uzvaras iela posmā no Lielās līdz Dobeles ielai.

Kādās ielās vēl šogad plānota asfalta seguma
atjaunošana?

Par pārējām iecerēm skaļi vēl nerunāšu, jo viss būs atkarīgs no tā,
cik labi pildīsies pašvaldības budžets un vai grozījumos varēsim
atvēlēt papildu līdzekļus arī asfalta seguma atjaunošanai. Tas gan
neattiecas uz ceļu remontu kā tādu, jo bedrīšu labošana pēc pilnās
tehnoloģijas tikai šobrīd tiek uzsākta. Šogad tiks izbūvēti arī
vairāki Raiņa ielai pieguloši stāvlaukumi. Rekonstruēsim
stāvlaukumu pie Spīdolas ģimnāzijas, bet pie Pulkveža O.Kalpaka
ielas 9, kur atrodas Sociālo lietu pārvalde, tiks izbūvēts jauns.
Izmantojot situāciju, bijušā kinoteātra «Jelgava» ēkas īpašnieki
izteikuši vēlmi sakārtot stāvlaukumu arī pie šī objekta.

Kā tad paliek ar Lietuvas šosejas posma rekonstrukciju no
gaisa tilta līdz Miera ielai?

Satiksmes ministrijas izsludinātajā konkursā par tranzītielu
sakārtošanu kā viens no kritērijiem bija reģiona attīstības
indekss, līdz ar to šajā konkursā priekšrocības tika dotas
projektiem, kuri iesniegti no Latgales pašvaldībām – tur šie
indeksi ir viszemākie. Kopumā tika atbalstīti seši projekti, bet
mēs palikām pirmie aiz svītras. Tomēr, ņemot vērā, ka interese no
pašvaldībām par šo konkursu bija liela, esam saņēmuši no
ministrijas solījumu, ka šai programmai tiks iedalīti papildu
līdzekļi no citām ES struktūrfondu programmām, tādēļ izsludināto
iepirkumu neapturēsim. Ceram, ka vēl šogad izdosies uzsākt arī šī
projekta īstenošanu.

Topošajā Čakstes bulvāra promenādē plānotas arī kafejnīcas
telpas.

Jā, un pašvaldība vēlējās jau laikus izsludināt konkursu par šo
telpu nomu, lai uzņēmējs varētu aktīvi iesaistīties jau būvniecības
procesā. Tomēr šā brīža likumdošana nepieļauj iespēju izsludināt
konkursu par tādu telpu nomu, kas vēl nav nodotas
ekspluatācijā.

Viens no biežāk minētajiem dažādu projektu realizācijas
šķēršļiem ir publiskie iepirkumi. Uzņēmēji pasūtītājam pārmet
nepamatotas prasības konkursa nolikumos, tajā pašā laikā visa
atbildība par projekta realizāciju atbilstošā kvalitātē un termiņā
tiek prasīta no pasūtītāja.

Pie tā, ka par izsludinātajiem iepirkumiem saņemam diezgan daudz
jautājumu, esam pieraduši. Tas ir tikai normāli, ka uzņēmējs vēlas
jau laicīgi noskaidrot, kā pasūtītājs saprot vienu vai otru punktu,
lai pieņemtu lēmumu par dalību konkursā. Pretruna starp potenciālo
darbu veicēju un pasūtītāju, protams, pastāv, jo, raugoties no
konkurences viedokļa, prasības būtu jāsamazina, turpretim
pasūtītājs vēlas samazināt risku, jo gadījumā, ja uzņēmējs nav
spējīgs projektu realizēt, viņš riskē tikai un vienīgi ar
maksātnespēju, kas Latvijas ekonomiskajā situācijā ir diezgan
ikdienišķa procedūra. Savukārt pašvaldība riskē ar to, ka ES
institūcijas var pieprasīt projektā ieguldītos līdzekļus atmaksāt
pilnā apmērā. Pasūtītāja risks tomēr, objektīvi skatoties, ir
lielāks, tādēļ arī izmantojam iepirkumu likumā paredzētās iespējas
sevi aizsargāt, prasot noteiktu kvalifikāciju un pieredzi no
uzņēmējiem. Lai gan arī šajā ziņā, nākot pretim uzņēmējiem, pēdējos
gados prasības esam samazinājuši.

Jelgavas Nekustamā īpašuma pārvalde un Zemgales reģionālā
Enerģētikas aģentūra pēdējo gadu laikā ieguldījusi daudz pūļu un
enerģijas, skaidrojot iedzīvotājiem par mājokļu siltināšanas
priekšrocībām. Pērn iesniegti vairāk nekā desmit projekti, bet
reāli darbi jaunos objektos nav iekustējušies.

Par šo jautājumu esam daudz runājuši ar Ekonomikas ministriju,
tomēr līdz šim tai nav izdevies uzlabot Latvijas Investīciju un
attīstības aģentūras (LIAA) darbu, kura tiešā veidā ir atbildīga
par energoefektivitātes projektu izvērtēšanu un apstiprināšanu.
LIAA ir radījusi virkni birokrātisku šķēršļu, kuru dēļ projektu
realizāciju nav iespējams uzsākt, turklāt projektu vērtēšana notiek
ārkārtīgi lēni, nerēķinoties ar pieaugošajām izmaksām un to, ka
ziemas periodā nav iespējams veikt būvniecības darbus. Jautājums
tika aktualizēts arī Latvijas Pašvaldību savienībā. No premjera
Valda Dombrovska esam saņēmuši solījumu, ka jau tuvākajā laikā šajā
jomā būs uzlabojumi. Šobrīd LIAA iesniegti un dažādās izskatīšanas
pakāpēs ir 15 Jelgavas projekti, taču kopumā sagatavoti 28. Tomēr
joprojām nav zināms, kad kādā no šiem objektiem varēs uzsākt
būvdarbus. Labā ziņa gan ir tā, ka ES līdzfinansējums šiem
projektiem jau ir rezervēts, tādēļ, ja vien iedzīvotāji paši
neatteiksies no siltināšanas, tie tiks realizēti. Jautājums gan ir
par to, kādā apmērā, jo sadārdzinājums būvniecības darbiem,
salīdzinot kaut vai ar 2011. gadu, ir ievērojams.

Daļā no rekonstruētajām pilsētas ielām ir parādījušās
plaisas, līdzīga situācija ir arī citu pašvaldību un valsts
apsaimniekotajos objektos. Vai pašvaldībai ir kādi priekšlikumi, kā
uzlabot ceļu būvdarbu kvalitāti?

Rekonstruējot pilsētas ielas, jau vairākus gadus kvalitātes
kontrolmērījumi tiek veikti VAS «Latvijas valsts ceļi»
laboratorijā. Saņemot pozitīvu laboratorijas slēdzienu, mums nav
pamata apšaubīt veikto būvdarbu kvalitāti. Faktiski plaisas var
sākt veidoties divu iemeslu dēļ. Vai nu nepietiekami noblietēta
apakšslāņa dēļ vai arī tādēļ, ka asfalts netiek ieklāts vienlaidus,
bet gan pa kārtām – no sākuma vienai brauktuves pusei, bet pēc
nedēļas otrai. Šāda tehnoloģija tiek izmantota tajās vietās, kur
nav iespējams pilnībā apturēt satiksmes plūsmu. Lai kontrole būtu
vēl efektīvāka, aģentūra «Pilsētsaimniecība» ir iegādājusies
iekārtu, ar kuru var noteikt sablietējuma pakāpi. Turpmāk liksim
lietā arī to un vēl skrupulozāk sekosim būvdarbu kvalitātei.
Jāpiebilst, ka fiksētās nepilnības Dobeles šosejā un citur
būvniekam būs jānovērš par saviem līdzekļiem.

Vai iedzīvotājiem jārēķinās ar jauniem samazinājumiem
sabiedrisko pārvadājumu jomā?

Šajā jomā viss būs atkarīgs no valsts nostājas, jo nu jau esam
atgriezušies pie diskusijas par vilcienu reisu samazināšanu, lai
gan pasažieru pārvadājumi ar vilcienu visu laiku tika uzskatīti par
prioritāti. Pilsētas maršrutos nekādi samazinājumi netiek
plānoti.

Kāda situācija ir pilsētā saistībā ar parādiem par
komunālajiem pakalpojumiem? Liela daļa no šiem parādiem tā arī
nekad netiks atgūti? Siltumapgādes uzņēmumam «Fortum Jelgava»
kopējā parādu nasta vien sasniedz trīs miljonus latu.

Kaut arī kopējās parādu summas nav mazas, situācija uzlabojas.
2011. gadā parādu apjoms tādām pašvaldības kapitālsabiedrībām kā
«Jelgavas Nekustamā īpašumu pārvalde» un «Jelgavas ūdens»
samazinājušās. Arī «Fortum Jelgava» parādu apjoms nav audzis.
Lielākā problēma šajā ziņā ir tā, ka daļu no parādiem gluži
vienkārši vairs nav no kā piedzīt, un tas attiecas gan uz
bankrotējušiem uzņēmumiem, gan cilvēkiem, kuri pametuši savus
mājokļus un devušies peļņā uz ārzemēm vai izlikti no mājokļa ar
tiesas lēmumu.

Pēc kādiem kritērijiem tiek izraudzīti infrastruktūras
attīstības projekti, kuriem tiek piesaistīti ES
līdzekļi?

Galvenais kritērijs ir valsts nacionālajā attīstības plānā
noteiktās prioritātes. Pamatojoties uz tām, tiek izstrādāta
pilsētas attīstības stratēģija, kurā iekļauti visi aktuālie
projekti un vajadzības. Lielākā daļa no tiem projektiem, kurus bija
paredzēts realizēt līdz 2014. gada beigām, šobrīd atrodas
realizācijas stadijā. Pagaidām tālāk nav pavirzījies vienotā
satiksmes termināla projekts, tomēr pie katras iespējas cenšamies
atgādināt par to. Un zināmas cerības, ka šis projekts varētu tikt
realizēts vēl šajā plānošanas periodā, ir.

Foto: Ivars Veiliņš