Latvijas Pašvaldību savienība kā prioritāros jautājumus sadarbībai ar valdību šogad definējusi ceļu stāvokli, sabiedriskos pārvadājumus un pārlieku sarežģītās iepirkumu procedūras. Arī Jelgavas pilsētas domes priekšsēdētāja vietnieks un Iepirkumu komisijas priekšsēdētājs Vilis Ļevčenoks piekrīt, ka šie ir vieni no būtiskākajiem jautājumiem, jo šobrīd tuvākajiem trim gadiem iezīmētie valsts budžeta līdzekļi Valsts autoceļu fondam un pasažieru pārvadājumiem nespēs segt pat minimālās vajadzības. Jautājums ar Autoceļu fondu īpaši aktuāls būs 2013. un 2014. gadā, kad lielākā daļa ceļiem atvēlēto ES struktūrfondu līdzekļu jau būs apgūti.
Jānis Kovaļevskis
«Aizvadītā ziema bija salīdzinoši īsa, tādēļ jau pērn, ražīgi strādājot, lielākajos objektos – Raiņa ielā un Čakstes bulvārī – esam apsteiguši grafiku. Ja nebūs neplānotu sarežģījumu, šos objektus ekspluatācijā varētu nodot jau septembrī,» stāsta V.Ļevčenoks. Par to, kādi darbi pilsētā komunālās saimniecības jomā šogad vēl iecerēti un cik kvalitatīvi strādā Latvijas ceļu būvnieki, saruna ar Jelgavas pilsētas domes priekšsēdētāja vietnieku V.Ļevčenoku.
Tāpat kā pagājušajā gadā, arī šogad pilsētas centrālajā daļā un ne tikai būs jūtama aktīva būvnieku rosība. Lielajiem ūdenssaimniecības attīstības, Čakstes bulvāra un Lielās ielas rekonstrukcijas darbiem paralēli plānots veikt arī Pasta salas labiekārtošanu, kā arī savienot abos Lielupes krastos izvietotos siltumtīklus. Kā notiks šo darbu koordinēšana? Ja iepirkumu procedūra attiecībā uz Lielās ielas rekonstrukciju noritēs raiti, tad jau jūnija otrajā pusē esam iecerējuši sākt darbus, un pirmajā posmā tiks veikta ūdenssaimniecības komunikāciju nomaiņa posmā no Mātera ielas līdz Čakstes bulvārim. Tāpēc darbus esam plānojuši tā, lai līdz jūnija vidum Raiņa ielu varētu pilnībā atvērt satiksmei, savukārt darbus Pasta salā varēs sākt tikai pēc tam, kad noslēgumam tuvosies Mītavas gājēju tilta būvniecība. Orientējoši tas varētu būt vasaras beigās.
Viens no aktuālākajiem jautājumiem saistībā ar Lielās ielas rekonstrukciju ir par to, kā tiks organizēta satiksme remontdarbu laikā. Ielas rekonstrukcijas projektā ir piedāvāti risinājumi satiksmes organizācijai, tomēr gala variants jāpieņem sadarbībā ar būvnieku pēc līguma noslēgšanas. Neapšaubāmi, lielākā slodze būs Raiņa un Dobeles ielai, kuras ir nozīmīgākās satiksmes artērijas paralēli pilsētas galvenajai ielai, bet vissarežģītākā situācija varētu būt posmā no Driksas tilta līdz Uzvaras ielas krustojumam, jo šo posmu nevarēsim slēgt pilnībā. Lai atvieglotu transporta plūsmu, arī Akadēmijas un Pasta ielā atsevišķos posmos esam iecerējuši organizēt satiksmi abos virzienos.
Saistībā ar ielu rekonstrukcijas darbiem vēlos atgādināt, ka atbilstoši pilsētas saistošajiem noteikumiem tie uzņēmēji, gar kuru objektiem tiek veikti būvdarbi, var pretendēt uz nekustamā īpašuma nodokļa atvieglojumiem 50 procentu apmērā no aprēķinātās summas.
Vai Lielās ielas rekonstrukcijas projektā plānots noasfaltēt arī kādus apbraucamos ceļus, tāpat kā Dobeles šosejas projektā? Šādus darbus bijām plānojuši, tomēr neesmu drošs, ka tos izdosies realizēt, jo ceļu būvdarbu izmaksas ir būtiski augušas, salīdzinot ar brīdi, kad tika likti kopā projekta skaitļi. Viss būs atkarīgs no konkursā iesniegtajiem piedāvājumiem. Ja varēsim iekļauties atvēlētajā finansējumā, tad pie jaunas asfalta segas varētu tikt Pulkveža Brieža iela, Pētera iela posmā no Lielās līdz Svētes ielai un Uzvaras iela posmā no Lielās līdz Dobeles ielai.
Kādās ielās vēl šogad plānota asfalta seguma atjaunošana? Par pārējām iecerēm skaļi vēl nerunāšu, jo viss būs atkarīgs no tā, cik labi pildīsies pašvaldības budžets un vai grozījumos varēsim atvēlēt papildu līdzekļus arī asfalta seguma atjaunošanai. Tas gan neattiecas uz ceļu remontu kā tādu, jo bedrīšu labošana pēc pilnās tehnoloģijas tikai šobrīd tiek uzsākta. Šogad tiks izbūvēti arī vairāki Raiņa ielai pieguloši stāvlaukumi. Rekonstruēsim stāvlaukumu pie Spīdolas ģimnāzijas, bet pie Pulkveža O.Kalpaka ielas 9, kur atrodas Sociālo lietu pārvalde, tiks izbūvēts jauns. Izmantojot situāciju, bijušā kinoteātra «Jelgava» ēkas īpašnieki izteikuši vēlmi sakārtot stāvlaukumu arī pie šī objekta.
Kā tad paliek ar Lietuvas šosejas posma rekonstrukciju no gaisa tilta līdz Miera ielai? Satiksmes ministrijas izsludinātajā konkursā par tranzītielu sakārtošanu kā viens no kritērijiem bija reģiona attīstības indekss, līdz ar to šajā konkursā priekšrocības tika dotas projektiem, kuri iesniegti no Latgales pašvaldībām – tur šie indeksi ir viszemākie. Kopumā tika atbalstīti seši projekti, bet mēs palikām pirmie aiz svītras. Tomēr, ņemot vērā, ka interese no pašvaldībām par šo konkursu bija liela, esam saņēmuši no ministrijas solījumu, ka šai programmai tiks iedalīti papildu līdzekļi no citām ES struktūrfondu programmām, tādēļ izsludināto iepirkumu neapturēsim. Ceram, ka vēl šogad izdosies uzsākt arī šī projekta īstenošanu.
Topošajā Čakstes bulvāra promenādē plānotas arī kafejnīcas telpas. Jā, un pašvaldība vēlējās jau laikus izsludināt konkursu par šo telpu nomu, lai uzņēmējs varētu aktīvi iesaistīties jau būvniecības procesā. Tomēr šā brīža likumdošana nepieļauj iespēju izsludināt konkursu par tādu telpu nomu, kas vēl nav nodotas ekspluatācijā.
Viens no biežāk minētajiem dažādu projektu realizācijas šķēršļiem ir publiskie iepirkumi. Uzņēmēji pasūtītājam pārmet nepamatotas prasības konkursa nolikumos, tajā pašā laikā visa atbildība par projekta realizāciju atbilstošā kvalitātē un termiņā tiek prasīta no pasūtītāja. Pie tā, ka par izsludinātajiem iepirkumiem saņemam diezgan daudz jautājumu, esam pieraduši. Tas ir tikai normāli, ka uzņēmējs vēlas jau laicīgi noskaidrot, kā pasūtītājs saprot vienu vai otru punktu, lai pieņemtu lēmumu par dalību konkursā. Pretruna starp potenciālo darbu veicēju un pasūtītāju, protams, pastāv, jo, raugoties no konkurences viedokļa, prasības būtu jāsamazina, turpretim pasūtītājs vēlas samazināt risku, jo gadījumā, ja uzņēmējs nav spējīgs projektu realizēt, viņš riskē tikai un vienīgi ar maksātnespēju, kas Latvijas ekonomiskajā situācijā ir diezgan ikdienišķa procedūra. Savukārt pašvaldība riskē ar to, ka ES institūcijas var pieprasīt projektā ieguldītos līdzekļus atmaksāt pilnā apmērā. Pasūtītāja risks tomēr, objektīvi skatoties, ir lielāks, tādēļ arī izmantojam iepirkumu likumā paredzētās iespējas sevi aizsargāt, prasot noteiktu kvalifikāciju un pieredzi no uzņēmējiem. Lai gan arī šajā ziņā, nākot pretim uzņēmējiem, pēdējos gados prasības esam samazinājuši.
Jelgavas Nekustamā īpašuma pārvalde un Zemgales reģionālā Enerģētikas aģentūra pēdējo gadu laikā ieguldījusi daudz pūļu un enerģijas, skaidrojot iedzīvotājiem par mājokļu siltināšanas priekšrocībām. Pērn iesniegti vairāk nekā desmit projekti, bet reāli darbi jaunos objektos nav iekustējušies. Par šo jautājumu esam daudz runājuši ar Ekonomikas ministriju, tomēr līdz šim tai nav izdevies uzlabot Latvijas Investīciju un attīstības aģentūras (LIAA) darbu, kura tiešā veidā ir atbildīga par energoefektivitātes projektu izvērtēšanu un apstiprināšanu. LIAA ir radījusi virkni birokrātisku šķēršļu, kuru dēļ projektu realizāciju nav iespējams uzsākt, turklāt projektu vērtēšana notiek ārkārtīgi lēni, nerēķinoties ar pieaugošajām izmaksām un to, ka ziemas periodā nav iespējams veikt būvniecības darbus. Jautājums tika aktualizēts arī Latvijas Pašvaldību savienībā. No premjera Valda Dombrovska esam saņēmuši solījumu, ka jau tuvākajā laikā šajā jomā būs uzlabojumi. Šobrīd LIAA iesniegti un dažādās izskatīšanas pakāpēs ir 15 Jelgavas projekti, taču kopumā sagatavoti 28. Tomēr joprojām nav zināms, kad kādā no šiem objektiem varēs uzsākt būvdarbus. Labā ziņa gan ir tā, ka ES līdzfinansējums šiem projektiem jau ir rezervēts, tādēļ, ja vien iedzīvotāji paši neatteiksies no siltināšanas, tie tiks realizēti. Jautājums gan ir par to, kādā apmērā, jo sadārdzinājums būvniecības darbiem, salīdzinot kaut vai ar 2011. gadu, ir ievērojams.
Daļā no rekonstruētajām pilsētas ielām ir parādījušās plaisas, līdzīga situācija ir arī citu pašvaldību un valsts apsaimniekotajos objektos. Vai pašvaldībai ir kādi priekšlikumi, kā uzlabot ceļu būvdarbu kvalitāti? Rekonstruējot pilsētas ielas, jau vairākus gadus kvalitātes kontrolmērījumi tiek veikti VAS «Latvijas valsts ceļi» laboratorijā. Saņemot pozitīvu laboratorijas slēdzienu, mums nav pamata apšaubīt veikto būvdarbu kvalitāti. Faktiski plaisas var sākt veidoties divu iemeslu dēļ. Vai nu nepietiekami noblietēta apakšslāņa dēļ vai arī tādēļ, ka asfalts netiek ieklāts vienlaidus, bet gan pa kārtām – no sākuma vienai brauktuves pusei, bet pēc nedēļas otrai. Šāda tehnoloģija tiek izmantota tajās vietās, kur nav iespējams pilnībā apturēt satiksmes plūsmu. Lai kontrole būtu vēl efektīvāka, aģentūra «Pilsētsaimniecība» ir iegādājusies iekārtu, ar kuru var noteikt sablietējuma pakāpi. Turpmāk liksim lietā arī to un vēl skrupulozāk sekosim būvdarbu kvalitātei. Jāpiebilst, ka fiksētās nepilnības Dobeles šosejā un citur būvniekam būs jānovērš par saviem līdzekļiem.
Vai iedzīvotājiem jārēķinās ar jauniem samazinājumiem sabiedrisko pārvadājumu jomā? Šajā jomā viss būs atkarīgs no valsts nostājas, jo nu jau esam atgriezušies pie diskusijas par vilcienu reisu samazināšanu, lai gan pasažieru pārvadājumi ar vilcienu visu laiku tika uzskatīti par prioritāti. Pilsētas maršrutos nekādi samazinājumi netiek plānoti.
Kāda situācija ir pilsētā saistībā ar parādiem par komunālajiem pakalpojumiem? Liela daļa no šiem parādiem tā arī nekad netiks atgūti? Siltumapgādes uzņēmumam «Fortum Jelgava» kopējā parādu nasta vien sasniedz trīs miljonus latu. Kaut arī kopējās parādu summas nav mazas, situācija uzlabojas. 2011. gadā parādu apjoms tādām pašvaldības kapitālsabiedrībām kā «Jelgavas Nekustamā īpašumu pārvalde» un «Jelgavas ūdens» samazinājušās. Arī «Fortum Jelgava» parādu apjoms nav audzis. Lielākā problēma šajā ziņā ir tā, ka daļu no parādiem gluži vienkārši vairs nav no kā piedzīt, un tas attiecas gan uz bankrotējušiem uzņēmumiem, gan cilvēkiem, kuri pametuši savus mājokļus un devušies peļņā uz ārzemēm vai izlikti no mājokļa ar tiesas lēmumu.
Pēc kādiem kritērijiem tiek izraudzīti infrastruktūras attīstības projekti, kuriem tiek piesaistīti ES līdzekļi? Galvenais kritērijs ir valsts nacionālajā attīstības plānā noteiktās prioritātes. Pamatojoties uz tām, tiek izstrādāta pilsētas attīstības stratēģija, kurā iekļauti visi aktuālie projekti un vajadzības. Lielākā daļa no tiem projektiem, kurus bija paredzēts realizēt līdz 2014. gada beigām, šobrīd atrodas realizācijas stadijā. Pagaidām tālāk nav pavirzījies vienotā satiksmes termināla projekts, tomēr pie katras iespējas cenšamies atgādināt par to. Un zināmas cerības, ka šis projekts varētu tikt realizēts vēl šajā plānošanas periodā, ir.
Foto: Ivars Veiliņš
16.7 °C,
1.7 m/s,
98.6 % 
16.7 °C,
1.7 m/s,
98.6 %