Skola ir tā vieta, kur lielā mērā veidojas jauniešu valstiskuma izjūta un dzimst patriotisms. Valsts svētku priekšvakarā uzrunājam tos aktīvos jauniešus, kuri ar savu darbību ir vistuvāk patriotisma audzināšanai skolās – Jelgavas vidusskolu un ģimnāziju Skolēnu padomju priekšsēdētājus –, lai uzzinātu, ko viņiem nozīmē Latvija un mūsu valsts svētki.
Agnese Blūmane, Jelgavas Valsts ģimnāzijas Skolēnu padomes priekšsēdētāja:
«Latvija – tā ir mana dzimtene, mīļākā vieta uz zemes, un esmu pārliecināta, ka labākas vietas pasaulē vienkārši nav! Pēdējos gados patriotismu sevī jūtu krietni vairāk, ar izpratni par mūsu valsts vēsturi es pret šiem svētkiem izturos ar daudz lielāku cieņu. Sākotnēji es nezināju, kāpēc mēs vispār svinam 18. novembri, un, jāatzīst, laikam jau lielākā loma šo svētku izpratnē ir vēstures stundām. Tas ir ļoti svarīgi, ka tagad tieši caur vēsturi zinu, kā notikušas brīvības cīņas, un tāpēc daudz nopietnāk varu teikt paldies cīnītājiem par to, ka mums ir sava valsts.
Liela nozīme ir arī Skolēnu padomei. Pašlaik mēs gatavojamies Patriotisma nedēļai, griežam sarkanbaltsarkanās lentītes, gatavojam runas pasākumiem. Tāpat ik gadu 18. novembrī dodamies uz Hercoga Jēkaba laukumu, kur arī es piedalos sveču zīmju veidošanā. Turklāt gan es, gan mans brālis dejo, tāpēc mums ir pat vairākas vietas un kolektīvi, ar ko kopā mēs varam veidot šīs sveču zīmes. Savukārt ģimenē mums tradīcijas valsts svētkos laikam īpaši neatšķiras no citiem – mēs vienmēr gatavojam svētku vakariņas un visi kopā dodamies vērot salūtu. Arī citiem jelgavniekiem es novēlu, lai šo īpašo svētku izjūtu, kas virmo valsts svētku laikā, mums izdodas nepazaudēt arī pēc svētkiem!»
Elīza Petrova, Jelgavas Tehnoloģiju vidusskolas Skolēnu padomes priekšsēdētāja:
«Latvija man nozīmē mājas, ģimeni, vietu, kur vienmēr sagaida atplestām rokām. Taču tikai tagad, pieaugot, man rodas arvien lielāka izpratne par valsts svētkiem, jo tikai tagad saprotu, ka 18. novembris nav vienkārši brīvdiena. Ar laiku sāc apzināties, kāpēc tie vispār ir svētki un kāpēc mēs jūtamies tik vienoti novembrī.
Šajā skolā mācos pirmo gadu un jau esmu Skolēnu padomes priekšsēdētāja. Cik man zināms, līdz šim skolā svētku nedēļā nav dalītas sarkanbaltsarkanās lentītes, bet es domāju, ka tas ir jādara! Es gribu šo tradīciju iedibināt. Tāpat arī gatavojamies svinīgajam pasākumam skolā. Vairāki skolēni lasīs runas, ko gatavoja konkursam «Mana kā Valsts prezidenta uzruna Latvijas dzimšanas dienā», un domāju, ka tam jābūt saviļņojošam brīdim.
Taču līdz šim visemocionālākais man bijis Zolitūdes traģēdijas laiks. Tad es patiešām jutu, ka esam vienoti un spējam mobilizēties, lai viens otru atbalstītu. Laikam jau vispār visvienotākie mēs esam tieši kritiskos brīžos…
Tāpat domāju, ka ir svarīgi, lai cilvēks vispirms jūtas piederīgs savai pilsētai. Nevaru iedomāties citu pilsētu kā Jelgavu, kur es gribētu dzīvot. Jelgava ir tik skaista pilsēta, mums ir ar ko lepoties! Uzskatu, ka patriotisms pret savu pilsētu ir ļoti svarīgs, tikai tā mēs varam izjust piederību valstij. Jo Latvija nav viens cilvēks, tā nav arī tikai Rīga, bet mēs visi – katra pilsēta un tās iedzīvotāji – kopīgi veidojam Latviju.»
Gerda Poota, Jelgavas Spīdolas ģimnāzijas Skolēnu padomes priekšsēdētāja:
«Latvija man nozīmē ģimeni un drošību, aizsardzību. Pilnīgi noteikti patriotisms un valstiskuma izjūta rodas pieaugot – agrāk domāju, ka aiziešu ar vecākiem vakariņās, noskatīšos salūtu, un viss, svētki pagājuši. Tikai tagad es novērtēju, ka mums vispār ir sava valsts, kuras mūsu senčiem nebija. Tāpēc mums ir jāmīl, jāciena un jāaizsargā Latvija.
Spīdolas ģimnāzija ir ļoti latviska skola, tāpēc novembris mums skolā ir īpašs un ļoti patriotisks. Es uzskatu, ka skola ir vispirms, tikai tad ir pilsēta un valsts. Jāsāk ir ar mīlestību un cieņu pret skolu, tās vērtībām un tradīcijām, un to man Spīdolas ģimnāzija ir iemācījusi.
Arī mana ģimene ir ļoti patriotiska, tāpēc mēs ģimenē daudz runājam par to, kā savulaik Latvija veidojusies, kā noritējušas brīvības cīņas un cik grūts bijis ceļš līdz neatkarīgai valstij. Taču svētsvinīguma brīži man nav tālu jāmeklē, to ir tik daudz! Es dejoju bērnu un jauniešu deju kolektīvā «Vēja zirdziņš», un man katrs koncerts, kad jāvelk tautastērps, ir īpašs. Es zinu, ka nākotnē man būs arī pašai savs tautastērps!»
Elīna Sargune, Jelgavas 4. vidusskolas Skolēnu padomes priekšsēdētāja:
«Latvija ir un būs mana dzimtene, tā ir nozīmīgākā vieta, kur esmu guvusi lieliskas emocijas, kur varu sevi attīstīt un pilnveidot. Latvija ir valsts ar brīnišķīgu kultūru, kuru neviens nevar pārspēt. Vismaz ne manā sirdī. Ir tik daudz maģisku brīžu, kad es esmu jutusi mūsu tautas vienotību un dziļu patriotismu pret Latviju. Kaut vai pavisam nesen – mums skolā bija video konkurss, kurā skolēni veidoja dažādus video par Latviju, un arī tad es skatījos un domāju: «Jā, mūsu valsts ir pati labākā!» Tāpat pilsētas Lāpu gājiens ir maģisks brīdis, un esmu priecīga, ka mūsu skolā ir izveidojusies tradīcija nelielā skolēnu lokā pēc gājiena Jelgavā doties uz Rīgu nolikt svecītes 11. novembra krastmalā. To darījām arī šogad.
Kopumā jāsaka paldies manai skolai, kas man iemācīja mīlēt valsts svētkus, saprast to nozīmi. Arī tagad, vadot Skolēnu padomi, es gribu, lai visi skolā izjustu valsts svētkus kā īpašu laiku. Tuvojoties svētkiem, mums būs neliela darbnīciņa, kurā gatavosim lentītes, ko piespraust pie krūtīm. 11. novembrī mēs skolā organizējām patriotisku dziesmu konkursu, vakarā kopā devāmies Lāpu gājienā, bet 18. novembrī liksim svecītes Hercoga Jēkaba laukumā. Manuprāt, ir svarīgi piedalīties pilsētas organizētajos pasākumos, jo valsts bez pilsētas nav iespējama. Pilsēta mums dod iespēju pilnveidoties un attīstīties, arī pati Jelgava pēdējos gados ir tā izaugusi! Tāpēc aicinu ikvienu piedalīties valsts svētku pasākumos pilsētā un kopīgi izjust šo tautas vienotību!»
Darja Guseva, Jelgavas 6. vidusskolas Skolēnu pašpārvaldes prezidente:
«Latvija ir mana dzimtene un iedvesmas vieta. Tā ir valsts, kurā esmu gaidīta un mīlēta. Savukārt valsts svētki man un manai ģimenei ir svarīgi atceres svētki, kas pierāda Latvijas neatkarību un pašnoteikšanos. Es patiešām izjūtu, ka novembris ir svarīgs mēnesis. To akcentē gan pilsētā notiekošie pasākumi, gan arī pilsētas rotājumi, kas ne brīdi neļauj piemirst, ko Latvijai nozīmē novembris. Esmu pārliecināta, ka katrs Latvijas valsts iedzīvotājs šajā laikā tieši vai netieši izjūt lepnumu un patriotismu. Es cienu Latviju, tās vēsturi un dabas skaistumu. Tādās dienās man gribas attēlot to visu uz auduma un gleznot.
Arī ģimenē mēs svinam valsts svētkus, mēs apmeklējam pasākumus, kas veltīti Latvijas valsts svētkiem, tāpat dodamies apskatīt svecīšu rakstus Hercoga Jēkaba laukumā un 11. novembra Lāpu gājienā. Kopā ar visiem pilsētas iedzīvotājiem priecājamies par salūtu.
Skolā valsts svētku laikā mums ir Patriotisma nedēļa, kad notiek vairāki valsts svētkiem veltīti pasākumi – sarunas un diskusijas, prezentācijas par vēsturiskajiem notikumiem. Sākumskolā šajā nedēļā notiek savi deju un dziesmu svētki, vecākās klases gatavo dzejas lasījumus, veido sveču kompozīciju, piedalās 11. novembra gājienā. Mēs visi kopā radām sev svētkus.»
Jeļizaveta Bļinova, Jelgavas 5. vidusskolas Skolēnu padomes priekšsēdētāja vietniece:
«Manā ģimenē tradicionāli 18. novembris bija tikai salūts un izklaides, bet pieaugot es valsts svētkus novērtēju daudz vairāk. Man ir gods dzīvot šajā valstī, es ļoti novērtēju, ka mums ir brīva valsts un mēs varam tajā izpausties. Varu teikt lielu paldies skolai, ka tieši skola mūsu dvēselēs šo izjūtu stiprina. Ar dažādiem pasākumiem skolā ikviens – jau no pašām mazākajām klasēm – var sākt izprast un izjust patriotismu pret valsti.
Pagājušajā gadā pirmo reizi piedalījos pilsētas Lāpu gājienā. Kaut arī esmu pilsētas patriote un piedalos daudzos pilsētas pasākumos, Lāpu gājiens man bija jauns atklājums. Lāpas līdz gājiena beigām izdzisa, taču tam nav nozīmes, daudz svarīgāk ir, ka mēs kopā ar draudzenēm gājienā piedalījāmies un pārstāvējām savu skolu. Domāju, ka turpmāk Lāpu gājiens man jau būs tradīcija.
Arī skolā valsts svētkiem šobrīd gatavojas īpaši aktīvi. Mums ir tradīcija aktīvākajiem vidusskolēniem doties pie mazāko klašu audzēkņiem un vadīt interaktīvas stundas par vēsturi. Viņiem vēl nav vēstures mācību priekšmeta, taču uzskatu, ka arī pavisam mazākajiem vismaz šajās dienās vajag stāstīt par valsts simboliem, krāsām, notikumiem. Cenšos šo valstiskuma izjūtu nodot ne tikai mazākajiem skolēniem, bet arī savai ģimenei. Mani vecāki slikti runā latviski, taču es viņiem mācu latviešu valodu un cenšos pārliecināt, cik tas ir svarīgi. Jo mēs taču negribam dzīvot citur – Jelgavā un Latvijā ir mūsu mājas, un mums šeit ir vislabāk!»
Sagatavoja Ligita Vaita, foto Krišjānis Grantiņš