Tuvojas Ziemassvētki un Jaunais gads – laiks, kad tiek sasēsts pie viena galda, apdāvināti tuvie un mīļie cilvēki, piedoti pāridarījumi, izvirzītas jaunas apņemšanās. Tas ir arī laiks, kad sabiedrība, rīkojot dažādas akcijas, tiek vedināta uz labiem darbiem. Taču, vai reizēm mēs, mēģinot palīdzēt citiem, neaizmirstam ieklausīties savos tuvākajos – savos bērnos?
Iespējams, kāds to labo, ieskrienot veikalā un nopērkot vislielāko, visspilgtāko mantu vai vislielāko konfekšu kārbu, bet vai tas tiešām ir tas, kas mazās sirsniņas padara laimīgas? «Jelgavas Vēstnesis» ieklausās mazajos pilsētniekos un noskaidro, ar ko bērniem saistās svētki, kā viņi vēlētos tos svinēt un kāda dāvana sagādātu vislielāko prieku.
Elza, 6 gadi: «Šogad pirmo reizi es rakstīšu Salatētim vēstuli. Es jau māku rakstīt. Es viņam prasīšu jaunas čības, ar ko staigāt pa mājām, jo tās, kas man ir, jau saplīsušas. Esmu kārtīga meitene, un, kad pāreju mājās, novelku kurpes, lai nepaliek netīra māja. Tāpēc es pa mājām staigāju čībās.»
Marta, 6 gadi: «Ziemassvētki ir Salatēta laiks. Es tos svinēšu, vientuļiem bērniem un arī pieaugušajiem, pensionāriem dāvinot dāvanas. Tās es gatavošu pati: zīmēšu apsveikumus, cepšu piparkūkas – strādāšu pati. Aizvest dāvanas man palīdzēs tētis. Tā jau Salatētis pats varētu aiznest viņiem dāvanas, bet viņam vajag dažus palīgus.»
Radions, 6 gadi: «Es ļoti gribētu, lai man uzdāvina slēpes. Tad es varētu vizināties pa sniegu. Man ir viens brālis un divas māsas, bet viņiem nevienam nav slēpju. Mammai un tētim arī nav. Es vēl neprotu slēpot, bet iemācīšos – tad varēšu viens pats laisties lejā no kalniņa.»
Samanta, 6 gadi: «Svētkos Salavecim jānes dāvanas, mājās visi var padzert tēju, likt puzli, pavizināties ar ragavām. Es taisīšu dāvanas mammai un tētim – spēles. Bet no Salavecīša gaidu burtnīcu, kurā var rēķināt, ar sunīti uz vāka.»
Renārs, 5 gadi: «Es ļoti gribētu beibleidu – tas ir tāds griežamais, ko ieliek iekšā, izņem ārā, un viņš griežas. Bet tas beibleids negriežas viens pats, viņš cīnās ar citiem, kurš ilgāk griezīsies. Tāpēc es gribētu divus, lai var cīnīties. Bet tur var tikai ar zēniem, jo meitenes to nemāk.»
Māris, 6 gadi: «Mēs mājās svētkos taisīsim atveramos lodziņus – griezīsim apsveikuma kartītes, no papīra taisīsim krelles un izrotāsim istabu, taisīsim arī piparkūkas un rotāsim egli. Vēl mamma teica, ka rakstīsim vēstuli Salavecītim – vislielākais prieks man būtu par traktoru ar pulti. Pagājušoreiz viņš man atnesa lego.»
Beāte, 7 gadi: «Vislabākā dāvana būtu īsts taksītis! Es esmu paijājusi īstu taksi. Vienreiz gāju laukā, un tur bija meitene ar sunīti, un es sunīti papaijāju. Ļoti gribētu melnu taksīti, suņu meitenīti, bet es nevaru, jo man mājās ir kaķis.»
Loreta, 6 gadi: «Man ļoti patīk spēlēties ar lellēm. Man mājās ir daudzas lelles, bet nav nevienas lielas, tāpēc priecāšos, ja man Ziemassvētku vecītis atnestu lelli bēbīti ar zirdziņu. Man mājās ir trīs puiku lellītes, bet nav meitenītes. Bārbijām visām noplīsušas rokas, kājas, galva. Lelles ir manas mīļākās rotaļlietas, un mamma tām šuj drēbes. Es viņai palīdzu.»
Patrīcija Anna, 6 gadi: «Īsti Ziemassvētki ir tad, kad Salavecis nes dāvanas un var būt kopā ar ģimeni. Man ir mamma, tētis un māsa. Es svētkos mājās rotāšu egli un apsveikšu mammu – dāvināšu viņai to eglīti, ko taisījām bērnudārzā. Māsai es uzdāvināšu Salavecīti, bet tētim uztaisīšu sniegpārsliņu. Sagriezīšu daudz krāsainu sniegpārsliņu un pielīmēšu pie logiem. Māsa ir vēl maza, un man būs jāgriež pašai.»
Annija, 5 gadi: «Mana sapņu dāvana, ko es gribētu saņemt šogad Ziemassvētkos, ir bēbju lelle. Tās lelles ir smukas. Ja man būtu tāda lelle, tā būtu meitenīte, un esmu izdomājusi viņai arī vārdiņu – Katrīna. Vispār jau īsts brālītis vai māsiņa būtu daudz labāk. Nē, māsiņa.»
Marta, 6 gadi: «Mūsu mājās svētki sākas ar jaukām dāvanām zeķēs. Bet mēs katru gadu rakstām vēstuli arī Ziemassvētku vecītim, ko lai viņš mums atnes dāvanā. Šogad arī jau uzrakstījām – mamma uzrakstīja priekšā un es atkārtoju. Es gribētu baltu trusi, jo man patīk dzīvnieki. Man jau mājās ir kaķis un suns. Un manam mazajam brālim Tomasam, kuram ir četri gadi, lai atnes ugunsdzēšamo mašīnu. Man ir arī 13 gadus vecs brālis – viņš vēstuli vēl nav uzrakstījis.»
Lauma, 6 gadi: «Es jau uzrakstīju Ziemassvētku vecītim vēstuli. Es gribētu dāvanā sniega bumbu, kur iekšā ir eņģelītis, Ziemassvētku vecītis, sniegavīrs un spīdumi. Es tikai nezinu, vai tur ir iekšā ūdens… Tā ir skaistumam! Kad sagribas, to var pakratīt, un iekšā tie spīdumi mirgo.»
Kristians, 6 gadi: «Ziemassvētki ir tad, kad piedzima mazais Jēzus Kristus, kad Ziemassvētku vecītis atnes dāvanas, kad rotā eglīti. Man šie svētki patīk, jo tad dod dāvanas, bet dāvanas ir jānopelna. Dāvanu nopelna tikai tad, ja labi uzvedas. Ir arī tādi bērni pasaulē, kas dāvanas nedabū. Man ir jau pieci labie darbi – vienu reizi sakārtoju mantas un pārējās reizes labi uzvedos. Šogad gribētu, lai Ziemassvētku vecītis man atnes kalnraču kravas mašīnu un urbi no lego.»
Roberts, 6 gadi: «Man ļoti gribētos, lai Salatētis man dāvanā atnes tādu mašīnu, kāda ir manam tētim – melnu bembi ar asiem diskiem. Tētim bija tāda mašīna, bet tagad nedaudz salauzās. Gribētu, lai mana mašīna ir ar pulti un lai iekšā ir baterijas – lai nevajadzētu pirkt. Man patīk tādas rotaļlietas – mašīnas ar pulti.»
Rebeka, 5 gadi: «Vislielākais pārsteigums Ziemassvētkos man būtu īsts kaķītis. Es gribētu, lai tā ir meitenīte rozīgā krāsā. Es viņu sauktu par Runceni. Man jau mājās ir viens liels kaķis, tas ir vīrietis Niksons. Viņam vienam ir garlaicīgi, un es gribētu, lai viņam ir draudzene.»
Līva, 6 gadi: «Es būtu ļoti priecīga, ja man Ziemassvētku vecītis atnestu kādu dārgu ķēdīti, ko liek ap kaklu. Es to gribu tāpēc, ka man tāda nekad nav bijusi. Es to valkātu. Gribētos, lai ķēdīte ir vidēji gara un sarkanā krāsā. Es to ķēdīti katru dienu neliktu, uzliktu tikai uz svētkiem.»
Evelīna, 6 gadi: «Ziemassvētki ir svētki, kas jāpavada kopā ar mammu un tēti. Gribētu iedzert ar vecākiem siltu tēju, salikt puzli. Ikdienā tētim daudz jāstrādā pie datora, bet svētkus svinēsim kopā. Es gatavoju arī saviem vecākiem dāvaniņas – zīmējumus, kā mēs skatāmies salūtu. Vēl es bērnudārzā uztaisīju dāvaniņu vientuļiem bērniem, lai viņiem būtu jautrāk.»
Sagatavoja Ilze Knusle-Jankevica, foto Ivars Veiliņš