Stacijas parka apkaimē tiek rekonstruētas ielas ap topošo vienoto autotransporta un dzelzceļa satiksmes termināli. Projektā līdzās būvdarbiem tika iekļauta arī arheoloģiskā uzraudzība, ko veic vēsturnieks Andris Tomašūns. Tā kā šajā apkaimē bija vairākas kapsētas, atrasti vairāk nekā 400 apbedījumu, bet daudz interesantāki un «runīgāki» par pīšļiem ir priekšmeti – gan tie, kas likti aizgājējam līdzi kapā, gan tādi, kas nejauši pazaudējušies.
Ilze Knusle-Jankevica
Vēsturnieks skaidro, ka arheoloģijā atradumus iedala pēc to vecuma: tie, kas ir vecāki par 17. gadsimtu, tiek dēvēti par senlietām, bet jaunāki – par arheoloģiskajiem atradumiem. «Viss, ko esam atraduši Stacijas parka apkaimē, ir arheoloģiskie atradumi, kas pārsvarā datējami ar 18. – 20. gadsimtu. Šie atradumi ir dažādi – sākot no muzejiskām vērtībām un beidzot ar lādiņiem, kas jāved iznīcināt,» tā A.Tomašūns, piebilstot, ka ne vienmēr ir iespējams noteikt atraduma vecumu un vērtību.
Glabāti trīs kārtās
Stacijas parka apkaimē, kur notiek būvdarbi, vēsturiski atradās divas kapsētas – Literātu kapi pie jaunbūvējamā Sporta ielas posma un kapsēta pie Jāņa baznīcas (tagadējā Pasta iela Alunāna parka austrumu daļā), kas tur tika ierīkota agrāk nekā tika uzcelta pati baznīca. Pēc 1785. gada, kad Kurzemes muižnieku landtāgs aizliedza veikt apbedījumus pie baznīcām pilsētas teritorijā, vajadzēja ierīkot kapsētas ārpus pilsētas robežām, un kapi tika paplašināti tagadējā Alunāna parka teritorijā. Kā norāda A.Tomašūns, tolaik pilsētas robeža gāja pa Vaļņu un Jāņa ielu un tagadējais Alunāna parks atradās jau aiz Jelgavas robežas. Šajos kapos, veicot būvdarbus, atrasti ap 400 apbedījumu, bet identificēt iespējams labi ja trīs cilvēkus. A.Tomašūns norāda, ka identificēt personu iespējams, ja līdzās atrasta kāda lieta ar iegravētiem datiem vai plāksne uz zārka. Literātu kapos pēc līdzās atrastām lietām izdevies identificēt laulātu pāri, bet vēl uz kāda zārka bijusi misiņa plāksne, uz kuras ar melnu krāsu uzrakstīts cilvēka vārds, uzvārds, dzimšanas un miršanas dati. Jāņa baznīcas kapos gan neviens nav identificēts. «Veicot grunts izņemšanu Pasta ielā starp Jāņa baznīcu un Alunāna parku, tika atsegti apbedījumi vecajos Jāņa baznīcas kapos. Pasta iela caur vecajiem kapiem tika izbūvēta padomju laikos – 20. gadsimta 60. gados. Jau tad tika postīti apbedījumi, bet vēlāk šajā teritorijā izbūvēja arī ūdensvadu, gāzesvadu, siltumtrasi – viss tika pārrakts krustu šķērsu, sajaucot kaulus un padarot mirušo identifikāciju praktiski neiespējamu,» tā viņš. Tā kā šajā kapsētā apbedījumi veikti no 18. gadsimta beigām, dažviet tie bijuši pat trīs kārtās – apbedījumu dziļums Pasta ielas posmā bijis no 70 centimetriem līdz pat diviem metriem.
Atrod Harona ziedojumus
Interesantākie atradumi apbedījumos ir mirušajam līdzi dotās monētas – tā sauktais Harona ziedojums. Remontdarbu zonā tādi atrasti 15 apbedījumos. Atrastās monētas datējamas no 1745. līdz 1888. gadam. Sengrieķu mitoloģijā Harons bija pārcēlājs pazemes valstībā, kas par samaksu mirušo dvēseles pārcēla pāri upei. Parasti Harons prasīja vienu monētu, tāpēc sengrieķu apbedīšanas tradīcijās to mēdza likt mirušajiem zem mēles. «Mēs gan biežāk atradām pa divām monētām, Krievijas impērijas laika vara naudiņu. Bija viens gadījums, kad naudiņa bija uzlikta mirušajam uz acīm, otrs – kad ielikta mutē, bet vēl citos apbedījumos tā atradās pie galvas labajā pusē,» par atrasto stāsta A.Tomašūns. Vienā apbedījumā mirušajam nauda bija palikusi kabatā – sešpadsmit 18. gadsimta Prūsijas monētas kopā ar 1793. gadā kaltu piemiņas medaļu. Harona ziedojumus vēsturnieks sauc par lielāko pārsteigumu, jo atklāj, ka 19. gadsimtā Jelgavā tāpat kā citviet pasaulē modē nāca interese par antīko kultūru. «Literātu kapos tika glabāta inteliģence – skolotāji, juristi. Acīmredzot tolaik antīkais bija modē – šos motīvus atradām arī uz kāda kapu pieminekļa,» spriež A.Tomašūns. Interesanti, ka, pēc vēstures liecībām, 1839. gadā Jelgavā uzskaitīti par literātiem sauktie izglītotie pilsētnieki – mūsu pilsētā bija 28 advokāti, 15 ārsti, 39 skolotāji, 11 skolotājas.
Īsā medicīnas vēsture
Apbedījumi ļauj spriesta arī par tā laika medicīnu. Piemēram, kādā apbedījumā, kas pēc tajā atrastajiem priekšmetiem datējams ar 1807. gadu, atrasts zoba kronītis, bet citā – kaučuka un porcelāna zobu protēzes, kas varētu būt izgatavotas 19. gadsimta otrajā pusē. Viens no retumiem ir arī zelta plombe – dārgmetāls Stacijas parka apkaimē praktiski nav atrasts. Tāpat uzietas brilles, kādā galvaskausā bijušas skrotis, kas norāda – cilvēks gājis bojā no šāviena galvā.
Ir arī daži emocionāli atradumi, piemēram, sievietes mirstīgās atliekas ar nedzimušu bērnu vēderā. Galvu palauzīt likuši arī divi atrasti galvaskausi ar nozāģētu paura daļu – pa vienam katros kapos. «Rīgas Doma baznīcas viduslaiku apbedījumos šādi gadījumi ir vairāki, un viena no versijām, kāpēc tika nozāģēta paura daļa, ir tāda: ja cilvēkam bijušas garīgas kaites, šādā veidā pēc viņa nāves tika izlaisti ārā nelabie spēki, kas viņā mita. Bet pilnīgi droši apgalvot, ka tā bijis, nevaru,» tā A.Tomašūns.
Parāda, kā dzīvoja vidusmēra jelgavnieks
Atradumi ir vēstures liecības, kas parāda, kā tolaik dzīvoja Jelgavā – kādus sadzīves priekšmetus izmantoja, kādi bija paradumi un tradīcijas. Diemžēl dažkārt atrastās lietas bija tik sliktā stāvoklī, ka tās izdevās tikai nofotografēt, bet ne saglabāt. A.Tomašūns stāsta, ka, piemēram, alva nesaglabājas – tai piemetas tā sauktais alvas mēris: tā pārvēršas baltā pulverī un sabirst, bet metāla detektors to tomēr uzrāda. Savukārt varš un cinks atkal strādā kā konservanti, un priekšmeti saglabājas gan paši, gan iekonservē dēļus, kam tie piestiprināti.
Stacijas parka apkaimē būvlaukumā atrasti dažādi priekšmeti – gan rotas, piemēram, gredzeni, auskars, krelles, kaklarotas, gan brilles, gan apģērba detaļas, galvenokārt pogas no kaula un metāla, mežģīnes, krustiņi, arī zārku naglas, rokturi, apkalumi, monētas, ausu bakstāmais, kabatas pulksteņu atslēgas (pulkstenis gan neviens netika atrasts). Šajā ziņā vērtīga bija atkritumu izgāztuve, kas atrakta pie Literātu kapiem – tur bijušas dažādu trauku lauskas, tostarp porcelāna, tējas sietiņš, kaula knaģis, zvans, mucas krāns un citas sadzīves lietas. A.Tomašūnam arī izdevies dažus traukus atjaunot, saliekot kopā lauskas. Viņš stāsta, ka trauki bijuši dažādi – gan zupas terīnes, gan servīzes – šķīvji un krūzes –, gan aukstās gaļas formas, gan olu trauciņi, gan karotes un galda piederumu stikla turētājs.
Vērtība rodas, ja priekšmetus izrāda
Visi atradumi tiek fotografēti un datēti, bet ne visi saglabāti – daļa ir tik sliktā stāvoklī, ka tos nevar izņemt no zemes, citi ir nevērtīgi. A.Tomašūns stāsta, ka apbedījumos atrastās mirstīgās atliekas tiek saliktas maisos un daļa jau ir pārapbedītas Meža kapos, kur speciāli atvēlēta vieta pārapbedījumiem. Savukārt priekšmeti tiek sašķiroti un vērtīgākie no tiem – nomazgāti un iespēju robežās attīrīti no apauguma. Nekādu citu tīrīšanu A.Tomašūns neveic, lai nesabojātu vēstures liecības. Priekšmetus pēc tam ievieto maisiņos, tiem sagatavo īsu aprakstu, bet pēc darbu pabeigšanas tie tiks nodoti Ģederta Eliasa Jelgavas Vēstures un mākslas muzejam. «Manā skatījumā vērtīgākais ieguvums ir informācija, piemēram, par to, kur vēsturiski atradās kapi, un tos varēs iezīmēt kartē. Savukārt priekšmetu vērtība ir atkarīga no tā, vai tos izliek apskatīšanai, vai pastāsta stāstus, ko tie nes līdzi,» tā vēsturnieks.
Muzeja direktore Gita Grase norāda, ka speciālisti saņemtos priekšmetus izvērtē un izlemj – iekļaut pamatkrājumā vai palīgkrājumā, pēc tam priekšmeti tiek reģistrēti, aprakstīti. Tas jāizdara piecu gadu laikā. G.Grase stāsta, ka šobrīd notiek darbs pie Lielās ielas rekonstrukcijas laikā uzietajiem atradumiem, piemēram, Ventspilī tiek restaurētas Kurzemes–Zemgales hercogistes laika metāla muitas plombes. «Tomēr jāsaprot, ka ne viss, kas ir muzeja krājumā, tiek eksponēts. Mūsu krājumā ir ap 90 000 priekšmetu, bet tas, ko redz muzeja apmeklētāji, ir apmēram pieci procenti,» norāda muzeja vadītāja. Tomēr ir arī priecīga ziņa: Jelgavas reģionālais Tūrisma centrs novembrī piedāvās izstādi par Lielo ielu posmā no Čakstes bulvāra līdz Katoļu ielai, un iespējams, ka vismaz fotogrāfijās būs apskatāmi šajā ielas posmā uzietie arheoloģiskie atradumi.
Foto: no A.Tomašūna arhīva
25.3 °C,
1.9 m/s,
52.7 % 
25.3 °C,
1.9 m/s,
52.7 %