21.7 °C, 4.6 m/s, 51.9 %

Pilsētā

Sākumlapa Portāla “Jelgavas Vēstnesis” arhīvsPilsētāKo par Jelgavas vēsturi atklāj arheoloģiskie atradumi stacijas apkārtnē?
Ko par Jelgavas vēsturi atklāj arheoloģiskie atradumi stacijas apkārtnē?
17/10/2014

Stacijas parka apkaimē tiek rekonstruētas ielas ap topošo vienoto autotransporta un dzelzceļa satiksmes termināli. Projektā līdzās būvdarbiem tika iekļauta arī arheoloģiskā uzraudzība, ko veic vēsturnieks Andris Tomašūns. Tā kā šajā apkaimē bija vairākas kapsētas, atrasti vairāk nekā 400 apbedījumu, bet daudz interesantāki un «runīgāki» par pīšļiem ir priekšmeti – gan tie, kas likti aizgājējam līdzi kapā, gan tādi, kas nejauši pazaudējušies.

Ilze Knusle-Jankevica

Stacijas parka apkaimē tiek rekonstruētas ielas ap
topošo vienoto autotransporta un dzelzceļa satiksmes termināli.
Projektā līdzās būvdarbiem tika iekļauta arī arheoloģiskā
uzraudzība, ko veic vēsturnieks Andris Tomašūns. Tā kā šajā apkaimē
bija vairākas kapsētas, atrasti vairāk nekā 400 apbedījumu, bet
daudz interesantāki un «runīgāki» par pīšļiem ir priekšmeti – gan
tie, kas likti aizgājējam līdzi kapā, gan tādi, kas nejauši
pazaudējušies.

Vēsturnieks skaidro, ka arheoloģijā atradumus iedala pēc to
vecuma: tie, kas ir vecāki par 17. gadsimtu, tiek dēvēti par
senlietām, bet jaunāki – par arheoloģiskajiem atradumiem. «Viss, ko
esam atraduši Stacijas parka apkaimē, ir arheoloģiskie atradumi,
kas pārsvarā datējami ar 18. – 20. gadsimtu. Šie atradumi ir dažādi
– sākot no muzejiskām vērtībām un beidzot ar lādiņiem, kas jāved
iznīcināt,» tā A.Tomašūns, piebilstot, ka ne vienmēr ir iespējams
noteikt atraduma vecumu un vērtību.

 

Glabāti trīs kārtās

Stacijas parka apkaimē, kur notiek būvdarbi, vēsturiski atradās
divas kapsētas – Literātu kapi pie jaunbūvējamā Sporta ielas posma
un kapsēta pie Jāņa baznīcas (tagadējā Pasta iela Alunāna parka
austrumu daļā), kas tur tika ierīkota agrāk nekā tika uzcelta pati
baznīca. Pēc 1785. gada, kad Kurzemes muižnieku landtāgs aizliedza
veikt apbedījumus pie baznīcām pilsētas teritorijā, vajadzēja
ierīkot kapsētas ārpus pilsētas robežām, un kapi tika paplašināti
tagadējā Alunāna parka teritorijā. Kā norāda A.Tomašūns, tolaik
pilsētas robeža gāja pa Vaļņu un Jāņa ielu un tagadējais Alunāna
parks atradās jau aiz Jelgavas robežas. Šajos kapos, veicot
būvdarbus, atrasti ap 400 apbedījumu, bet identificēt iespējams
labi ja trīs cilvēkus. A.Tomašūns norāda, ka identificēt personu
iespējams, ja līdzās atrasta kāda lieta ar iegravētiem datiem vai
plāksne uz zārka. Literātu kapos pēc līdzās atrastām lietām
izdevies identificēt laulātu pāri, bet vēl uz kāda zārka bijusi
misiņa plāksne, uz kuras ar melnu krāsu uzrakstīts cilvēka vārds,
uzvārds, dzimšanas un miršanas dati. Jāņa baznīcas kapos gan
neviens nav identificēts. «Veicot grunts izņemšanu Pasta ielā starp
Jāņa baznīcu un Alunāna parku, tika atsegti apbedījumi vecajos Jāņa
baznīcas kapos. Pasta iela caur vecajiem kapiem tika izbūvēta
padomju laikos – 20. gadsimta 60. gados. Jau tad tika postīti
apbedījumi, bet vēlāk šajā teritorijā izbūvēja arī ūdensvadu,
gāzesvadu, siltumtrasi – viss tika pārrakts krustu šķērsu, sajaucot
kaulus un padarot mirušo identifikāciju praktiski neiespējamu,» tā
viņš. Tā kā šajā kapsētā apbedījumi veikti no 18. gadsimta beigām,
dažviet tie bijuši pat trīs kārtās – apbedījumu dziļums Pasta ielas
posmā bijis no 70 centimetriem līdz pat diviem metriem.

 

Atrod Harona ziedojumus

Interesantākie atradumi apbedījumos ir mirušajam līdzi dotās
monētas – tā sauktais Harona ziedojums. Remontdarbu zonā tādi
atrasti 15 apbedījumos. Atrastās monētas datējamas no 1745. līdz
1888. gadam. Sengrieķu mitoloģijā Harons bija pārcēlājs pazemes
valstībā, kas par samaksu mirušo dvēseles pārcēla pāri upei.
Parasti Harons prasīja vienu monētu, tāpēc sengrieķu apbedīšanas
tradīcijās to mēdza likt mirušajiem zem mēles. «Mēs gan biežāk
atradām pa divām monētām, Krievijas impērijas laika vara naudiņu.
Bija viens gadījums, kad naudiņa bija uzlikta mirušajam uz acīm,
otrs – kad ielikta mutē, bet vēl citos apbedījumos tā atradās pie
galvas labajā pusē,» par atrasto stāsta A.Tomašūns. Vienā
apbedījumā mirušajam nauda bija palikusi kabatā – sešpadsmit 18.
gadsimta Prūsijas monētas kopā ar 1793. gadā kaltu piemiņas medaļu.
Harona ziedojumus vēsturnieks sauc par lielāko pārsteigumu, jo
atklāj, ka 19. gadsimtā Jelgavā tāpat kā citviet pasaulē modē nāca
interese par antīko kultūru. «Literātu kapos tika glabāta
inteliģence – skolotāji, juristi. Acīmredzot tolaik antīkais bija
modē – šos motīvus atradām arī uz kāda kapu pieminekļa,» spriež
A.Tomašūns. Interesanti, ka, pēc vēstures liecībām, 1839. gadā
Jelgavā uzskaitīti par literātiem sauktie izglītotie pilsētnieki –
mūsu pilsētā bija 28 advokāti, 15 ārsti, 39 skolotāji, 11
skolotājas.

 

Īsā medicīnas vēsture

Apbedījumi ļauj spriesta arī par tā laika medicīnu. Piemēram,
kādā apbedījumā, kas pēc tajā atrastajiem priekšmetiem datējams ar
1807. gadu, atrasts zoba kronītis, bet citā – kaučuka un porcelāna
zobu protēzes, kas varētu būt izgatavotas 19. gadsimta otrajā pusē.
Viens no retumiem ir arī zelta plombe – dārgmetāls Stacijas parka
apkaimē praktiski nav atrasts. Tāpat uzietas brilles, kādā
galvaskausā bijušas skrotis, kas norāda – cilvēks gājis bojā no
šāviena galvā.

Ir arī daži emocionāli atradumi, piemēram, sievietes mirstīgās
atliekas ar nedzimušu bērnu vēderā. Galvu palauzīt likuši arī divi
atrasti galvaskausi ar nozāģētu paura daļu – pa vienam katros
kapos. «Rīgas Doma baznīcas viduslaiku apbedījumos šādi gadījumi ir
vairāki, un viena no versijām, kāpēc tika nozāģēta paura daļa, ir
tāda: ja cilvēkam bijušas garīgas kaites, šādā veidā pēc viņa nāves
tika izlaisti ārā nelabie spēki, kas viņā mita. Bet pilnīgi droši
apgalvot, ka tā bijis, nevaru,» tā A.Tomašūns.  

 

Parāda, kā dzīvoja vidusmēra jelgavnieks

Atradumi ir vēstures liecības, kas parāda, kā tolaik dzīvoja
Jelgavā – kādus sadzīves priekšmetus izmantoja, kādi bija paradumi
un tradīcijas. Diemžēl dažkārt atrastās lietas bija tik sliktā
stāvoklī, ka tās izdevās tikai nofotografēt, bet ne saglabāt.
A.Tomašūns stāsta, ka, piemēram, alva nesaglabājas – tai piemetas
tā sauktais alvas mēris: tā pārvēršas baltā pulverī un sabirst, bet
metāla detektors to tomēr uzrāda. Savukārt varš un cinks atkal
strādā kā konservanti, un priekšmeti saglabājas gan paši, gan
iekonservē dēļus, kam tie piestiprināti.

Stacijas parka apkaimē būvlaukumā atrasti dažādi priekšmeti –
gan rotas, piemēram, gredzeni, auskars, krelles, kaklarotas, gan
brilles, gan apģērba detaļas, galvenokārt pogas no kaula un metāla,
mežģīnes, krustiņi, arī zārku naglas, rokturi, apkalumi, monētas,
ausu bakstāmais, kabatas pulksteņu atslēgas (pulkstenis gan neviens
netika atrasts). Šajā ziņā vērtīga bija atkritumu izgāztuve, kas
atrakta pie Literātu kapiem – tur bijušas dažādu trauku lauskas,
tostarp porcelāna, tējas sietiņš, kaula knaģis, zvans, mucas krāns
un citas sadzīves lietas. A.Tomašūnam arī izdevies dažus traukus
atjaunot, saliekot kopā lauskas. Viņš stāsta, ka trauki bijuši
dažādi – gan zupas terīnes, gan servīzes – šķīvji un krūzes –, gan
aukstās gaļas formas, gan olu trauciņi, gan karotes un galda
piederumu stikla turētājs.

 

Vērtība rodas, ja priekšmetus izrāda

Visi atradumi tiek fotografēti un datēti, bet ne visi saglabāti
– daļa ir tik sliktā stāvoklī, ka tos nevar izņemt no zemes, citi
ir nevērtīgi. A.Tomašūns stāsta, ka apbedījumos atrastās mirstīgās
atliekas tiek saliktas maisos un daļa jau ir pārapbedītas Meža
kapos, kur speciāli atvēlēta vieta pārapbedījumiem. Savukārt
priekšmeti tiek sašķiroti un vērtīgākie no tiem – nomazgāti un
iespēju robežās attīrīti no apauguma. Nekādu citu tīrīšanu
A.Tomašūns neveic, lai nesabojātu vēstures liecības. Priekšmetus
pēc tam ievieto maisiņos, tiem sagatavo īsu aprakstu, bet pēc darbu
pabeigšanas tie tiks nodoti Ģederta Eliasa Jelgavas Vēstures un
mākslas muzejam. «Manā skatījumā vērtīgākais ieguvums ir
informācija, piemēram, par to, kur vēsturiski atradās kapi, un tos
varēs iezīmēt kartē. Savukārt priekšmetu vērtība ir atkarīga no tā,
vai tos izliek apskatīšanai, vai pastāsta stāstus, ko tie nes
līdzi,» tā vēsturnieks.

Muzeja direktore Gita Grase norāda, ka speciālisti saņemtos
priekšmetus izvērtē un izlemj – iekļaut pamatkrājumā vai
palīgkrājumā, pēc tam priekšmeti tiek reģistrēti, aprakstīti. Tas
jāizdara piecu gadu laikā. G.Grase stāsta, ka šobrīd notiek darbs
pie Lielās ielas rekonstrukcijas laikā uzietajiem atradumiem,
piemēram, Ventspilī tiek restaurētas Kurzemes–Zemgales hercogistes
laika metāla muitas plombes. «Tomēr jāsaprot, ka ne viss, kas ir
muzeja krājumā, tiek eksponēts. Mūsu krājumā ir ap 90 000
priekšmetu, bet tas, ko redz muzeja apmeklētāji, ir apmēram pieci
procenti,» norāda muzeja vadītāja. Tomēr ir arī priecīga ziņa:
Jelgavas reģionālais Tūrisma centrs novembrī piedāvās izstādi par
Lielo ielu posmā no Čakstes bulvāra līdz Katoļu ielai, un
iespējams, ka vismaz fotogrāfijās būs apskatāmi šajā ielas posmā
uzietie arheoloģiskie atradumi.

Foto: no A.Tomašūna arhīva