0.6 °C, 4.9 m/s, 85 %

Pilsētā

Ko par mani zina VID?
14/02/2008

Valsts ieņēmumu dienesta (VID) prioritāte ir panākt labprātīgu nodokļu nomaksu. Ja vien pašreizējo situāciju varētu atspoguļot dinamikā, shēma noteikti parādītu strauju augšupeju. Protams, var būt vēl labāk, jo VID amatpersonām vēl jo­projām nākas saskarties gan ar «pieredzējušiem uzņēmējiem» nakts patversmēs, gan ar bankā iesniegtām viltotām izziņām par ienākumu apmēru, gan citiem centieniem apiet likumu.

Daiga Laukšteina

Valsts ieņēmumu dienesta (VID) prioritāte ir panākt
labprātīgu nodokļu nomaksu. Ja vien pašreizējo situāciju varētu
atspoguļot dinamikā, shēma noteikti parādītu strauju augšupeju.
Protams, var būt vēl labāk, jo VID amatpersonām vēl jo­projām nākas
saskarties gan ar «pieredzējušiem uzņēmējiem» nakts patversmēs, gan
ar bankā iesniegtām viltotām izziņām par ienākumu apmēru, gan
citiem centieniem apiet likumu.

Cik jelgavnieki ir godprātīgi nodokļu maksātāji, saruna ar VID
Zemgales reģionālās iestādes direktora vietas izpildītāju Pēteri
Sējānu.
Vai, nosūtot melnās aploksnes, izdevies kaut nedaudz mainīt
sabiedrības apziņu?
Tādas informācijas, kādu iespaidu atstāja tikai melnās aploksnes,
mums nav. Taču daži cilvēki gan bija satraukušies, saņemot šo
sūtījumu. Varbūt problēma bija adresātu atlasē pēc nejaušības
principa, jo izbijušies pensionāri pat nāca uz nodaļu skaidroties.
Tajā pašā laikā bija arī uzņēmēji, kuri atzina šo kampaņas elementu
par modernu, kas liek aizdomāties. Taču varu teikt, ka visas VID
aktivitātes – vēstules uzņēmējiem, pārbaudes būvobjektos,
informācija ziņu portālos un citas – deva pozitīvu tendenci
«aplokšņu algām» samazināties un vidējām algām, kā arī darba ņēmēju
skaitam palielināties. Par to liecina statistika.
Pieminējāt reidus būvobjektos.
Tos VID organizē kopā ar robežsardzi, Valsts darba inspekciju un
policiju. Bija pat tādi brīži, kad cilvēki, ieraugot tuvojamies
valsts iestāžu automašīnas, atklāti bēga no būvobjektiem.
Atsevišķos gadījumos bija jāpiebrauc maksimāli nemanāmi, lai
nelegāli nodarbinātie kā skudras neskrietu kur kurais. Dažkārt tā
arī notika. Īpaši jauno privātmāju rajonos. Piemēram, daži puišeļi,
kas droši vien kādu atalgojumu uz rokas saņem, iemācījušies savu
runājamo: «Līguma nav, esmu pieņemts uz pārbaudes laiku, saņemu
minimālo algu.» Vai arī: «Esmu radinieks (kaimiņš, draugs), nejauši
atnācis apraudzīt.» Pats darba drēbēs un noziedies, bet ej nu
pierādi, ka tiešām strādā. Bet šie cilvēki nesaprot, ka viss ir
kārtībā līdz vienam brīdim. Tiklīdz kaut kas notiek, nav nekādu
sociālo garantiju. Pēc tam par savu darba devēju bieži vien ziņo
bijušie darbinieki, taču vilciens jau aizgājis.
Vai paredzētās speciālas būvobjektos strādājošo apliecības
atrisinās nelegālās nodarbinātības problēmas?
To vēl nav, bet efekts noteikti būs. Tas disciplinēs būvuzņēmējus
un atvieglos darbu mums. Godīgam uzņēmējam problēmu nebija, nav un
nebūs. Ja esi būvobjektā, tad šādam dokumentam jābūt, pretējā
gadījumā konkrētajā vietā nav ko darīt. Neviens vairs nevarēs
aizbildināties, ka uz būvobjektu atnācis ciemos. Dzīvosim,
redzēsim, kā šīs apliecības darbosies. Nelegālā nodarbinātība ir
viens no lielākajiem riskiem, kā rezultātā valstij netiek samaksāti
nodokļi.
Skaidrs, ka būvniecībā itin bieži nākas konstatēt pārkāpumus. Kuras
nozares vēl atrodas pastiprinātā VID redzeslokā?
Pakalpojumu sniegšana, tirdzniecība, kokapstrāde… Bet ir arī
atsevišķi uzņēmumi, kas, piemēram, vairākus gadus strādā ar
zaudējumiem. Attiecīgi reaģējam – vai tiešām mūsdienu apstākļos tas
tā var būt.
Kā izvēlaties pārbaudāmos objektus?
VID rīcībā ir informācija par būvniecības objektiem, izsniegtajām
būvatļaujām konkrētās VID iestādes administratīvajā teritorijā.
Uzmanība tiek pievērsta tām personām, kuras savu vai pārvaldībā
esošo nekustamo īpašumu – zemi – sadala vairākos apbūves gabalos.
Tāpat notiek pārbaudes klātienē ar mērķi gūt informāciju par
būvobjektiem.  Papildu tam VID ir arī citi ziņu avoti.
Apkopojot un izanalizējot visu VID rīcībā esošo informāciju,
pārbaudēm tiek izraudzīti tie objekti, kur pastāv risks, ka nodokļi
netiek maksāti daļēji vai pilnā apmērā. Tā var būt tematiskā
pārbaude vai nodokļu audits.
Zināms, notiek arī darbs nākotnei – ar skolu jaunatni.
Jā, VID Zemgales reģionālā iestāde jau vairāku gadu garumā aktīvi
izglīto skolēnus nodokļu un muitas jautājumos. Te ietilpst lekciju
cikls, praktiskas nodarbības, kādas nodaļas apmeklējums. Jau
ilggadēja sadarbība iedibināta ar Jelgavas Spīdolas ģimnāziju,
Jelgavas Valsts ģimnāziju, 4. vidusskolu, Jelgavas vakara (maiņu)
vidusskolu. 
Bērni, uzzinājuši par nodokļu nomaksu, mājās ar vecākiem jaunumus
pārrunā. Piemēram, pajautā: «Mammu, tēti, cik daudz no mūsu naudas
aiziet nodokļos?» Pēc tā vien pieaugušie spiesti aizdomāties.
Kas ir šā brīža VID prioritātes?
Valstiski ļoti svarīgi panākt dokumentu iesūtīšanu elektroniski.
Jau noteikts, ka tā būs jārīkojas visiem. Elektroniskās
deklarēšanas sistēmas lietotāju skaits arī aug, taču nevarētu
teikt, ka pietiekami. Mūsu uzdevums ir pārliecināt kā sirmu
grāmatvedi, tā valsts amatpersonu, ka tas ir ērtāk un vieglāk.
Otrkārt, VID kā prioritāti ir noteicis labprātīgu nodokļu nomaksu.
Tiem, kas maksā nodokļus, problēmas VID nesagādā. Gluži pretēji –
teic paldies.
Godinot lielo nodokļu maksātājus?
Jā, jau desmit gadus iedibināta tradīcija godināt Zemgales reģiona
lielākos un godprātīgākos uzņēmējus. Jelgavā ir vairāki stabili
uzņēmumi, kuru godprātīgo nodokļu nomaksu jāuzteic gadu no gada,
piemēram, «Flora», «Kulk», «Jelgavas Gaļas kombināts» un
citi.  Sākotnēji rīkojām svinīgu pasākumu, uz kuru sabrauca
lielākie un labākie uzņēmumi no visas Zemgales. Tajā parasti
piedalījās VID ģenerāldirektors, finanšu ministrs. Bet pirms diviem
gadiem godināt braucām pie katra nodokļu maksātāja atsevišķi,
tādējādi apskatījām un iepazinām katru uzņēmumu. Allaž arī
pajautājam, kā tad paši uzņēmēji vēlas saņemt mūsu atzinību. Tagad
svaru kausi nosvērās uz viena kopēja pasākuma rīkošanas pusi.
Uzņēmēji atkal vēlas cits citu satikt, dalīties pieredzē, pārrunāt
aktualitātes.
Pērn vasarā spēkā stājās prasība, ka visiem kredīta ņēmējiem bankā
obligāti jāiesniedz arī nodokļu administrācijas izziņa par
legālajiem ienākumiem. Vai daudz tādu izziņu izsniegts Jelgavā?
Jelgavas nodaļā 2007. gadā izsniegtas 3043 izziņas, bet šogad – jau
607. Mūsu pilsētā ir vislielākais izziņu pieprasījumu un
izsniegšanas skaits Zemgales reģionā. Tas varētu būt skaidrojams ar
to, ka Jelgava ir līderis pēc nodaļā reģistrēto nodokļu maksātāju
skaita, kā arī Rīgas tuvumā iedzīvotāji ir sociāli un ekonomiski
aktīvāki, viņu ienākumi ir pietiekami, lai segtu kredīta ikmēneša
maksājumus.
Sākumā daži pēc izziņas nāca intereses pēc. Proti, lai uzzinātu, ko
par viņiem zina VID. Droši vien daudzi nav informēti, ka šodien
tiem, kuri noslēguši elektroniskās deklarēšanas līgumus, ir
pieejamas datu bāzes, kur katrs nodokļu maksātājs var piekļūt un
visu informāciju par sevi (par citiem gan ne) iegūt, neejot uz VID.
Izsniegt izziņas VID ir papildu darbs, taču haosu tas nerada.
Varbūt, izņemot fiksēto faktu par krāpšanu…
Jelgavas nodaļā tika konstatēti izziņu viltošanas gadījumi. Līdz
šim tādi bijuši seši. Tās visas mēģinājuši iesniegt «Nordea» bankas
klienti. Tieši kredītiestādes speciālisti šaubījās un vēlējās
pārbaudīt izziņā uzrādītos datus. Kā izrādījās, dati VID Jelgavas
nodaļas izsniegtajā un nodokļu maksātāja bankai iesniegtajā izziņā
atšķīrās. Bankas taču zina vairumu savu klientu. Un pēkšņi vienam
tik negaidīti lieli ienākumi! Bet, šķiet, pats nodokļu maksātājs
nesaprot, cik nopietnās nepatikšanās iekūlies. Informāciju par
krāpšanu esam nosūtījuši Ekonomikas policijai, Kriminālpolicijai.
Tā ir amatpersonas paraksta un vispār dokumentu viltošana, par ko
ierosināms kriminālprocess.
VID sastapies arī ar nakts patversmē dzīvojošu bezpajumtnieku
atsaucību palīdzēt svešiniekam, par zināmu samaksu uzticot savus
pases datus, tādējādi kļūstot par reģistrētām amatpersonām dažādos
uzņēmumos, par kuru saimniecisko darbību, protams, pašiem nav ne
jausmas. Vai Jelgavā arī konstatēti šādi krāpšanas gadījumi?
VID regulāri analizē informāciju par tādiem uzņēmumiem, kuru
amatpersonas dzīvo pa­tversmēs un kuru īpašnieki neko nezina par
uzņēmuma darbību. Arī šādas ziņas tiek izmantotas kontroles
pasākumu veikšanai. Ir uzņēmumi, kuri kā darījumu partneri
izmantojuši šādā veidā reģistrētu firmu.

 

Fakts. Cīņā ar aplokšņu algām pērn VID
organizēja vērienīgu kampaņu «Ne viss ir zelts, kas aploksnē».
Viens no tās pasākumiem bija pēc nejaušas izlases principa 100 000
Latvijas iedzīvotāju nosūtīt melnu aploksni ar informāciju atklātnē
par zaudējumiem, kas rodas, saņemot algu «aploksnē». Sūtījums gan
satrauca, gan lika aizdomāties. 

Fakts. Lai bankā saņemtu kredītu virs 100
minimālajām mēnešalgām, nepieciešama VID izziņa par nodokļu
maksātāja ieņēmumiem. Bijuši vairāki gadījumi, kad bankas
darbiniekiem radušās aizdomas par kredītņēmēja izziņas patiesumu.
Par viltotu dokumentu liecina tas, ka bankās iesniegto izziņu
saturs, tostarp norādītais personas ienākumu apmērs, neatbilst tiem
datiem, ko izsniedzis VID, vai arī šādu izziņu persona VID nekad
nav pieprasījusi un, pēc VID rīcībā esošās informācijas, personai
nav algota darba, līdz ar to arī legālu ienākumu.

Fakts. Ja šaubīgi uzņēmumi nav atrodami to
juridiskajās adresēs, VID mēģina sadzīt pēdas firmu amatpersonām
pēc viņu deklarētās dzīvesvietas. Reizumis tā izrādās nakts
patversme. 2006. gadā VID rīkotajā reidā kāds bezpajumtnieks Igors
izrādījās pat 21 uzņēmuma amatpersona.