Iestājoties ekonomiskajai krīzei, valdība beidzot nosauca Latvijas prioritārās nozares, starp kurām tika minēta arī kokapstrādes jeb meža nozare. Šīs jomas uzņēmumi jau sapratuši, ka, no valsts izvedot tikai baļķus, nopelnīt kļūst arvien grūtāk, tāpēc izejmateriālam ir jārada pievienotā vērtība. Šoreiz par to, kā jelgavnieki meklē savu nišu kokapstrādes jomā un to arī atrod.
Ilze Knusle-Jankevica
«Meža nozare ir cieši saistīta ar cilvēku ikdienas vajadzībām un iznīks vien tad, kad pasaulē vairs nebūs nekā. Tāpēc, salīdzinot ar citām nozarēm, kokapstrādei ir labākas iespējas izdzīvot krīzes apstākļos un atrast dažādus biznesa risinājumus. To apliecina fakts, ka meža nozare šobrīd Latvijā ir viena no nedaudzajām, kas strādā un nodarbina cilvēkus, eksportē, kurā iegulda investīcijas,» situāciju raksturo SIA «Meža un koksnes produktu pētniecības un attīstības institūts» (MeKA) valdes loceklis direktors Andrejs Domkins. Tieši viņa vadītajā uzņēmumā lielākoties tiek testēti jaunie produkti un tehnoloģijas, kā arī pasūtīti pētījumi par kādu no meža nozares tēmām, tāpēc viņš droši var teikt – gan Jelgavā, gan Latvijā kokapstrādes uzņēmumi joprojām attīstās, ražo inovatīvus produktus un meklē jaunus tirgus.
Lai gan meži ir lielākā Latvijas bagātība, kokrūpniecība laiku pa laikam tiek piemirsta. Par to atceras tad, kad pienāk grūti laiki – tikai tad Latvijā attopas, ka stabilākais, kas mums ir, ir meži un cilvēki, kuri strādā šajā nozarē. Arī šobrīd meža nozare ir tā, kas stutē visu valsts ekonomiku, jo lielākā daļa produkcijas tiek eksportēta. «Tas, kas šobrīd notiek pasaules ekonomikā, ir daudz, daudz lielāks un sarežģītāks nekā izsaka vārds «dižķibele». Meža nozare to ļoti izjūt, jo ir saistīta ar globālo tirgu – vietējais tirgus tai ir pārāk mazs. Arī pašlaik meža nozare Latvijā ir aktīva, strādā un attīstās. Tiek būvētas pat jaunas rūpnīcas, piemēram, Ventspilī būs vieglo šūnu plātņu ražotne, kas ir daudzmiljonu investīciju projekts. Pēdējos gados attīstās arī koka māju ražošana, kas ir pieprasīta Eiropas reģionos, kur būvniecība nav apstājusies. Tāpat ir arī uzņēmumi, kas domā, kā nodrošināt pasūtījumu izpildi, strādājot cauru diennakti,» stāsta A.Domkins.
Prioritāte – tās nav finanses, tas ir pagodinājums Pasliktinoties ekonomiskajai situācijai, valdība nosaukusi vairākas nozares, kas uzskatāmas par prioritārām, – kokapstrāde, pārtikas ražošana, ķīmiskā rūpniecība un tās saskarnozares, kā arī elektrisko un optisko iekārtu ražošana. Ekonomikas ministrija uzskata, ka tieši šīs tautsaimniecības nozares dos vislielāko ieguldījumu izaugsmē līdz 2015. gadam. A.Domkins uzsver – lai gan šāda atzīšana par prioritāti nenozīmē, ka šī nozare tiks stimulēta vai atbalstīta finansiāli, tas tomēr ir pagodinājums. «Nozares atzīšana par prioritāru ir būtiska, jo jau vismaz gadus desmit tā atradās tādā kā «melnajā sarakstā» – bankas to negribēja kreditēt, arī atbalsta projektos to negribēja iekļaut, jo tika uzskatīts, ka tā nav ilgtspējīga un ir riskanta,» tā MeKA direktors, piebilstot, ka šādi paziņojumi ietekmē arī sabiedrības attieksmi pret nozari kopumā.
Jelgavnieki gatavi inovācijām Jelgavas kokapstrādes uzņēmumi nemet plinti krūmos un ir gatavi meklēt risinājumus, lai izdzīvotu. Arī A.Domkins uzskata, ka Jelgavas uzņēmumi ir aktīvi un dzīvotspējīgi, turklāt tagad ir īstais laiks, lai attīstītos. «Šobrīd vieglāk izdzīvot un attīstīties ir vidējiem uzņēmumiem – lielajiem uzņēmumiem ir pārāk lielas problēmas, bet mazie atrodas tuvu bankrotam. Salīdzinot valstī kopumā, Jelgavā tieši vidējais bizness ir labi attīstījies.» Mūsu uzņēmumu galvenais trumpis ir pievienotās vērtības radīšana produktiem, jo ar valstīm, kur ir masveida ražošana, konkurēt nevaram. A.Domkins uzskata, ka Jelgavas priekšrocība ir arī tā, ka te atrodas Latvijas Lauksaimniecības universitāte (LLU), kas pilsētai piesaista cilvēkresursus – daudzi pēc augstskolas absolvēšanas paliek Jelgavā, izveido uzņēmumus. Jāpiebilst, ka LLU Meža fakultāte nupat nosvinēja savu 70. gadadienu. Kā norāda A.Domkins, ražošanas sektors, tostarp kokapstrāde, par peļņu šobrīd nerunā. Tagad galvenais ir izdzīvot, jo cenas produktiem iet tikai uz leju. Tomēr masīva priedes koka mēbeļu ražotne «Eibe-L» Jelgavā ir viena no retajām, kam tirgus izpratnē iet labi. Uzņēmuma valdes priekšsēdētājs Rūdis Lūsiņš apstiprina, ka šogad apgrozījums ir palielinājies un tas ļauj cerēt, ka gads tiks noslēgts bez zaudējumiem, bet plašāk gan komentēt nevēlas. Viņaprāt, tie ir biznesa noslēpumi, ar kuriem dalīties viņš nav gatavs. «Ko ražo, kā ražo, kā to panāk, kādas iekārtas, investīcijas, izmaksas un peļņa, kas ir pasūtītājs – tie visi ir biznesa noslēpumi,» piebilst R.Lūsiņš.
Nozare reaģē pati «Šogad pie Ogres Meža tehnikuma izveidojām Meža mašīnu operatoru mācību centru. Kāpēc? Tāpēc, ka šajā jomā strādā ap 1000 cilvēku, pēdējo 3 – 5 gadu laikā ienākušas jaunākās tehnoloģijas, bet šādus speciālistus nekur neapmāca. Nozarei pašai bija jāreaģē,» stāsta A.Domkins. Viņš skaidro, ka reakcija bija nepieciešama un likumsakarīga, jo no cilvēku kvalifikācijas ir atkarīga izejmateriālu kvalitāte, piemēram, ja nepareizi nogāž, koks saplaisā un tamlīdzīgi. MeKA instruktori arī testē uzņēmumu darbiniekus, analizē kļūdas, pamāca – tos varētu nosaukt par kvalifikācijas celšanas kursiem, ko piedāvā uzņēmumiem. Savukārt nākotnē MeKA plāno šo programmu akreditēt un piedāvāt kā atsevišķu specialitāti. Iespējams, to varēs izdarīt, piesaistot Eiropas struktūrfondu naudu. «Apmācība šodien ir pieprasīta, bet šis pieprasījums nav maksātspējīgs,» rezumē A.Domkins. Apmācība ir viens no MeKA darbības pamatvirzieniem, un uzņēmuma direktors teic, ka arodizglītības un pētniecības programmas jāizstrādā ļoti rūpīgi. Tām ir liela inerce – dzīvē tās realizējas pēc četriem pieciem gadiem –, tāpēc, tās izstrādājot, nevar balstīties tikai uz šā brīža situāciju.
Uzsvars uz izglītošanos Apmācības programma nav vienīgais MeKA projekts. Uzņēmums izveidojis jaunu interneta vortālu www.latflorin.info, kurā vēlas apkopot galveno informāciju par meža nozari. Tāpat uzņēmums gatavs dalīties savā pieredzē un publicēt arī pašu izstrādātos pētījumus par nozari. A.Domkins norāda, ka īpaši šogad pieaudzis to uzņēmuma klientu skaits, kas pasūta tieši pētījumus. Arī nupat MeKA uzvarējusi Zemkopības ministrijas izsludinātajā konkursā, kam piesaistīts Norvēģijas finansējums, un nākamajā gadā veiks ekonomisku pētījumu par meža nozari.
Ir kur augt Ikviens būs pamanījis, ka modē nākuši koka sadzīves priekšmeti, suvenīri, rotaļlietas. A.Domkins stāsta, ka ar šīm lietām ir tā – lai eksportētu, vajag lielu ražošanas apjomu, bet Latvijā tāda nav, tāpēc šo nišu aizpilda amatnieki, kas mazā ražošanas apjoma dēļ prasa par saviem ražojumiem bargu naudu. Bet tā ir tikai viena lieta. MeKA valdes loceklis uzskata, ka divi no virzieniem, kuros var strādāt latvieši, ir koka būvmateriālu ekoloģisku produktu izgatavošana. «Latvijā tiek ieviesti jauni būvniecības noteikumi un normas, kas ļauj publisko ēku, daudzdzīvokļu ēku celtniecībā vairāk izmantot koka materiālus. Tas ļauj izvērst pirmo ražošanu. Savukārt ekoloģiski produkti ir arī viegli, kas nav mazsvarīgi, ja tie jātransportē,» tā A.Domkins. Tāpat nozarē ienāk jaunas tehnoloģijas – iekārtas, tehnoloģijas, ķīmija –, kas jāapgūst.
15.6 °C,
4.9 m/s,
94.5 % 
15.6 °C,
4.9 m/s,
94.5 %