21.3 °C, 2 m/s, 86.3 %

Pilsētā

Sākumlapa Portāla “Jelgavas Vēstnesis” arhīvsPilsētāKokapstrāde joprojām attīstās un nebaidās iekarot jaunus tirgus
Kokapstrāde joprojām attīstās un nebaidās iekarot jaunus tirgus
31/10/2009

Iestājoties ekonomiskajai krīzei, valdība beidzot nosauca Latvijas prioritārās nozares, starp kurām tika minēta arī kokapstrādes jeb meža nozare. Šīs jomas uzņēmumi jau sapratuši, ka, no valsts izvedot tikai baļķus, nopelnīt kļūst arvien grūtāk, tāpēc izejmateriālam ir jārada pievienotā vērtība. Šoreiz par to, kā jelgavnieki meklē savu nišu kokapstrādes jomā un to arī atrod.

Ilze Knusle-Jankevica

Iestājoties ekonomiskajai krīzei, valdība beidzot
nosauca Latvijas prioritārās nozares, starp kurām tika minēta arī
kokapstrādes jeb meža nozare. Šīs jomas uzņēmumi jau sapratuši, ka,
no valsts izvedot tikai baļķus, nopelnīt kļūst arvien grūtāk, tāpēc
izejmateriālam ir jārada pievienotā vērtība. Šoreiz par to, kā
jelgavnieki meklē savu nišu kokapstrādes jomā un to arī
atrod.

«Meža nozare ir cieši saistīta ar cilvēku ikdienas vajadzībām un
iznīks vien tad, kad pasaulē vairs nebūs nekā. Tāpēc, salīdzinot ar
citām nozarēm, kokapstrādei ir labākas iespējas izdzīvot krīzes
apstākļos un atrast dažādus biznesa risinājumus. To apliecina
fakts, ka meža nozare šobrīd Latvijā ir viena no nedaudzajām, kas
strādā un nodarbina cilvēkus, eksportē, kurā iegulda investīcijas,»
situāciju raksturo SIA «Meža un koksnes produktu pētniecības un
attīstības institūts» (MeKA) valdes loceklis direktors Andrejs
Domkins. Tieši viņa vadītajā uzņēmumā lielākoties tiek testēti
jaunie produkti un tehnoloģijas, kā arī pasūtīti pētījumi par kādu
no meža nozares tēmām, tāpēc viņš droši var teikt – gan Jelgavā,
gan Latvijā kokapstrādes uzņēmumi joprojām attīstās, ražo
inovatīvus produktus un meklē jaunus tirgus.  

Lai gan meži ir lielākā Latvijas bagātība, kokrūpniecība laiku pa
laikam tiek piemirsta. Par to atceras tad, kad pienāk grūti laiki –
tikai tad Latvijā attopas, ka stabilākais, kas mums ir, ir meži un
cilvēki, kuri strādā šajā nozarē. Arī šobrīd meža nozare ir tā, kas
stutē visu valsts ekonomiku, jo lielākā daļa produkcijas tiek
eksportēta. «Tas, kas šobrīd notiek pasaules ekonomikā, ir daudz,
daudz lielāks un sarežģītāks nekā izsaka vārds «dižķibele». Meža
nozare to ļoti izjūt, jo ir saistīta ar globālo tirgu – vietējais
tirgus tai ir pārāk mazs. Arī pašlaik meža nozare Latvijā ir
aktīva, strādā un attīstās. Tiek būvētas pat jaunas rūpnīcas,
piemēram, Ventspilī būs vieglo šūnu plātņu ražotne, kas ir
daudzmiljonu investīciju projekts. Pēdējos gados attīstās arī koka
māju ražošana, kas ir pieprasīta Eiropas reģionos, kur būvniecība
nav apstājusies. Tāpat ir arī uzņēmumi, kas domā, kā nodrošināt
pasūtījumu izpildi, strādājot cauru diennakti,» stāsta
A.Domkins.

Prioritāte – tās nav finanses, tas ir
pagodinājums

Pasliktinoties ekonomiskajai situācijai, valdība nosaukusi vairākas
nozares, kas uzskatāmas par prioritārām, – kokapstrāde, pārtikas
ražošana, ķīmiskā rūpniecība un tās saskarnozares, kā arī
elektrisko un optisko iekārtu ražošana. Ekonomikas ministrija
uzskata, ka tieši šīs tautsaimniecības nozares dos vislielāko
ieguldījumu izaugsmē līdz 2015. gadam. A.Domkins uzsver – lai gan
šāda atzīšana par prioritāti nenozīmē, ka šī nozare tiks stimulēta
vai atbalstīta finansiāli, tas tomēr ir pagodinājums. «Nozares
atzīšana par prioritāru ir būtiska, jo jau vismaz gadus desmit tā
atradās tādā kā «melnajā sarakstā» – bankas to negribēja kreditēt,
arī atbalsta projektos to negribēja iekļaut, jo tika uzskatīts, ka
tā nav ilgtspējīga un ir riskanta,» tā MeKA direktors, piebilstot,
ka šādi paziņojumi ietekmē arī sabiedrības attieksmi pret nozari
kopumā.

Jelgavnieki gatavi inovācijām
Jelgavas kokapstrādes uzņēmumi nemet plinti krūmos un ir gatavi
meklēt risinājumus, lai izdzīvotu. Arī A.Domkins uzskata, ka
Jelgavas uzņēmumi ir aktīvi un dzīvotspējīgi, turklāt tagad ir
īstais laiks, lai attīstītos. «Šobrīd vieglāk izdzīvot un
attīstīties ir vidējiem uzņēmumiem – lielajiem uzņēmumiem ir pārāk
lielas problēmas, bet mazie atrodas tuvu bankrotam. Salīdzinot
valstī kopumā, Jelgavā tieši vidējais bizness ir labi attīstījies.»
Mūsu uzņēmumu galvenais trumpis ir pievienotās vērtības radīšana
produktiem, jo ar valstīm, kur ir masveida ražošana, konkurēt
nevaram. A.Domkins uzskata, ka Jelgavas priekšrocība ir arī tā, ka
te atrodas Latvijas Lauksaimniecības universitāte (LLU), kas
pilsētai piesaista cilvēkresursus – daudzi pēc augstskolas
absolvēšanas paliek Jelgavā, izveido uzņēmumus. Jāpiebilst, ka LLU
Meža fakultāte nupat nosvinēja savu 70. gadadienu.
Kā norāda A.Domkins, ražošanas sektors, tostarp kokapstrāde, par
peļņu šobrīd nerunā. Tagad galvenais ir izdzīvot, jo cenas
produktiem iet tikai uz leju. Tomēr masīva priedes koka mēbeļu
ražotne «Eibe-L» Jelgavā ir viena no retajām, kam tirgus izpratnē
iet labi. Uzņēmuma valdes priekšsēdētājs Rūdis Lūsiņš apstiprina,
ka šogad apgrozījums ir palielinājies un tas ļauj cerēt, ka gads
tiks noslēgts bez zaudējumiem, bet plašāk gan komentēt nevēlas.
Viņaprāt, tie ir biznesa noslēpumi, ar kuriem dalīties viņš nav
gatavs. «Ko ražo, kā ražo, kā to panāk, kādas iekārtas,
investīcijas, izmaksas un peļņa, kas ir pasūtītājs – tie visi ir
biznesa noslēpumi,» piebilst R.Lūsiņš.

Nozare reaģē pati
«Šogad pie Ogres Meža tehnikuma izveidojām Meža mašīnu operatoru
mācību centru. Kāpēc? Tāpēc, ka šajā jomā strādā ap 1000 cilvēku,
pēdējo 3 – 5 gadu laikā ienākušas jaunākās tehnoloģijas, bet šādus
speciālistus nekur neapmāca. Nozarei pašai bija jāreaģē,» stāsta
A.Domkins. Viņš skaidro, ka reakcija bija nepieciešama un
likumsakarīga, jo no cilvēku kvalifikācijas ir atkarīga
izejmateriālu kvalitāte, piemēram, ja nepareizi nogāž, koks
saplaisā un tamlīdzīgi. MeKA instruktori arī testē uzņēmumu
darbiniekus, analizē kļūdas, pamāca – tos varētu nosaukt par
kvalifikācijas celšanas kursiem, ko piedāvā uzņēmumiem. Savukārt
nākotnē MeKA plāno šo programmu akreditēt un piedāvāt kā atsevišķu
specialitāti. Iespējams, to varēs izdarīt, piesaistot Eiropas
struktūrfondu naudu. «Apmācība šodien ir pieprasīta, bet šis
pieprasījums nav maksātspējīgs,» rezumē A.Domkins. 
Apmācība ir viens no MeKA darbības pamatvirzieniem, un uzņēmuma
direktors teic, ka arodizglītības un pētniecības programmas
jāizstrādā ļoti rūpīgi. Tām ir liela inerce – dzīvē tās realizējas
pēc četriem pieciem gadiem –, tāpēc, tās izstrādājot, nevar
balstīties tikai uz šā brīža situāciju.

Uzsvars uz izglītošanos
Apmācības programma nav vienīgais MeKA projekts. Uzņēmums
izveidojis jaunu interneta vortālu www.latflorin.info, kurā vēlas
apkopot galveno informāciju par meža nozari. Tāpat uzņēmums gatavs
dalīties savā pieredzē un publicēt arī pašu izstrādātos pētījumus
par nozari.
A.Domkins norāda, ka īpaši šogad pieaudzis to uzņēmuma klientu
skaits, kas pasūta tieši pētījumus. Arī nupat MeKA uzvarējusi
Zemkopības ministrijas izsludinātajā konkursā, kam piesaistīts
Norvēģijas finansējums, un nākamajā gadā veiks ekonomisku pētījumu
par meža nozari.

Ir kur augt
Ikviens būs pamanījis, ka modē nākuši koka sadzīves priekšmeti,
suvenīri, rotaļlietas. A.Domkins stāsta, ka ar šīm lietām ir tā –
lai eksportētu, vajag lielu ražošanas apjomu, bet Latvijā tāda nav,
tāpēc šo nišu aizpilda amatnieki, kas mazā ražošanas apjoma dēļ
prasa par saviem ražojumiem bargu naudu. Bet tā ir tikai viena
lieta.
MeKA valdes loceklis uzskata, ka divi no virzieniem, kuros var
strādāt latvieši, ir koka būvmateriālu ekoloģisku produktu
izgatavošana. «Latvijā tiek ieviesti jauni būvniecības noteikumi un
normas, kas ļauj publisko ēku, daudzdzīvokļu ēku celtniecībā vairāk
izmantot koka materiālus. Tas ļauj izvērst pirmo ražošanu. Savukārt
ekoloģiski produkti ir arī viegli, kas nav mazsvarīgi, ja tie
jātransportē,» tā A.Domkins. Tāpat nozarē ienāk jaunas tehnoloģijas
– iekārtas, tehnoloģijas, ķīmija –, kas jāapgūst.