7.6 °C, 2.1 m/s, 85.3 %

Pilsētā

Sākumlapa Portāla “Jelgavas Vēstnesis” arhīvsPilsētā«Krājbankas» krīze apdraud slimnīcas renovācijas projektu
«Krājbankas» krīze apdraud slimnīcas renovācijas projektu
25/04/2012

Jelgavas pilsētas slimnīcai maksātnespējīgās «Latvijas Krājbankas» dēļ izveidojusies kritiska situācija un, iespējams, nerealizēsies plānotie slimnīcas renovācijas projekti informē Jelgavas pilsētas pašvaldības izpilddirektore Irēna Škutāne, norādot – slimnīcas zaudējumi bankas bankrota gadījumā varētu sasniegt gandrīz pusmiljonu latu.

www.jelgavasvestnesis.lv

 

Jelgavas pilsētas slimnīcai maksātnespējīgās «Latvijas
Krājbankas» dēļ izveidojusies kritiska situācija un, iespējams,
nerealizēsies plānotie slimnīcas renovācijas projekti informē
Jelgavas pilsētas pašvaldības izpilddirektore Irēna Škutāne,
norādot – slimnīcas zaudējumi bankas bankrota gadījumā varētu
sasniegt gandrīz pusmiljonu latu.

«Mums ir lielas bažas par Jelgavas slimnīcu, kuras zaudējumi
«Krājbankas» bankrota gadījumā varētu būt ievērojami – 474 201,06
lati –, un tā ir tiešām iespaidīga summa slimnīcas budžetā. Tādēļ
var nerealizēties vairāki ar renovāciju saistīti projekti, kuriem
piesaistīts Eiropas fondu finansējums,» uzsver I.Škutāne,
piebilstot, ka arī Jelgavas pilsētas pašvaldības līdzekļi –
147 700 latu – ir palikuši iesaldēti «Krājbankā». «Taču šī
summa, lai arī ir būtiska, tomēr attiecībā pret kopējo budžetu nav
tik liela, lai ietekmētu mūsu pašvaldības ikdienas darbu,» tā
izpilddirektore.

I.Škutāne kritiski vērtē valsts ieteikumu uzņemties
kredītsaistības un turpmāk naudu glabāt Valsts kasē, nevis
nedrošajās komercbankās. Viņasprāt, masveida finanšu pārnešana uz
Valsts kasi kārtējo reizi var negatīvi ietekmēt komercbanku
tirgu.

«Nepatīkami arī, ka bankas maksātnespējas gadījumā kāds ir
labākā situācijā nekā pārējie. Privātpersonas saņem vismaz minimumu
no Noguldījumu garantiju fonda – līdz 100 000 eiro –, savukārt
pašvaldība vai pašvaldības uzņēmums nesaņem neko. Tas būtu jāmaina
un jāparedz, ka bankas maksātnespējas gadījumā no Noguldījumu
garantiju fonda izmaksu saņem ikviens noguldītājs, vai tā būtu
privātpersona vai juridiska persona,» uzskata I.Škutāne.

Foto: Ivars Veiliņš