-2.2 °C, 2.3 m/s, 94.1 %

Pilsētā

Sākumlapa Portāla “Jelgavas Vēstnesis” arhīvsPilsētāKrāpjoties ar ātrajiem kredītiem, nežēlo arī tuviniekus un draugus
Krāpjoties ar ātrajiem kredītiem, nežēlo arī tuviniekus un draugus
24/04/2013

Šā gada pirmajos trīs mēnešos Jelgavas policijā reģistrēti 17 gadījumi, kad, izmantojot ātros kredītus, apkrāpti cilvēki. Policija norāda: lai gan apmēram puse gadījumu ir jau atstrādātas krāpšanas shēmas, ir arī cilvēki, kas zem sitiena paliek savus tuviniekus un draugus.

Ilze Knusle-Jankevica

Šā gada pirmajos trīs mēnešos Jelgavas policijā reģistrēti
17 gadījumi, kad, izmantojot ātros kredītus, apkrāpti cilvēki.
Policija norāda: lai gan apmēram puse gadījumu ir jau atstrādātas
krāpšanas shēmas, ir arī cilvēki, kas zem sitiena paliek savus
tuviniekus un draugus.

Valsts policijas Zemgales reģiona pārvaldes Jelgavas iecirkņa
priekšniece Tatjana Flandere norāda, ka šogad reģistrēti 17
gadījumi, kad notikušas nelikumīgas darbības ar finanšu
instrumentiem un maksāšanas līdzekļiem ar krāpšanas nolūku.
Salīdzinot ar tādu pašu laika sprīdi 2012. gadā, šādu notikumu
skaits ir krietni audzis. Policija lielu daļu krāpnieku jau
noskaidrojusi, tomēr pārliecināta, ka šie gadījumi ir tikai
aisberga redzamā daļa – daudzi tomēr par šādiem gadījumiem
policijai nemaz neziņo.

Maksā par melošanu policijai
Daži no šogad reģistrētajiem notikumiem bijuši krāpšana pēc jau
izstrādātas shēmas, kurā vēršanās policijā ir daļa no plāna –
cilvēks vēršas policijā un uzdodas par cietušo, kas ticis apkrāpts.
Tas nozīmē, ka apzināti tiek sniegta nepatiesa liecība, un par to
var saukt pie kriminālatbildības. «Šādos gadījumos cietušais
parasti ir informēts par plānu. Shēmā var būt iesaistīti
bezpajumtnieki, kuriem par ātrā kredīta noformēšanu un iešanu uz
policiju samaksā 30 – 70 latus. Saskaņā ar vienošanos cilvēkam
jādodas uz policiju un jāziņo, ka nelikumīgi izmantots viņa konts,»
vienu no scenārijiem atklāj Jelgavas iecirkņa Kriminālpolicijas
nodaļas priekšnieks Uldis Markus. Viņš gan uzsver, ka policija
samērā viegli var atklāt melus un par to var iestāties
kriminālatbildība. «Sods par apzināti nepatiesas liecības sniegšanu
policijai lietās par smagu vai sevišķi smagu noziegumu vai
mantkārīgā nolūkā ir brīvības atņemšana līdz trim gadiem vai
piespiedu darbs, vai naudas sods no piecām līdz simt piecdesmit
minimālajām mēnešalgām, kas ir no 1000 līdz 30 000 latu,
turklāt personai iestājas sodāmība, kas var apgrūtināt tās tālāko
dzīvi,» paskaidro T.Flandere.

Izmanto bezpajumtnieku tīro kredītvēsturi
Scenāriji, kādos cilvēki Jelgavā tikuši apkrāpti, ir dažādi.
Policisti ieskicē izplatītākos no tiem. «Viens no variantiem, ko
nereti izmanto paziņas un tuvinieki, ir tāds: cilvēkam paprasa
noformēt kredītu vai kredītā iegādāties kādu lietu uz sava vārda,
piemēram, televizoru, telefonu. Pēc tam pazīstamais cilvēks, jo ar
šādu lūgumu pie svešinieka nevērsīsies, paņem naudu vai iegādāto
mantu, solot turpmāk segt kredītmaksājumus, bet, protams, nemaksā,»
stāsta U.Markus, uzsverot: gan šajā, gan līdzīgos gadījumos
atbildība gulstas uz personu, uz kuras vārda kredīts noformēts. Ja
policijai neizdodas pierādīt, ka notikusi krāpšana, kredītņēmējam
parādu nākas atdot, turklāt nereti summa ir teju vai dubultojusies,
jo ātro kredītu aizdevuma procenti ir ievērojami.

Līdzīgi notiek ar ātro kredītu noformēšanu, turklāt, kā norāda
policijas darbinieki, arī šī ir izplatīta shēma, kurā atsevišķos
gadījumos par samaksu tiek iesaistīti bezpajumtnieki. «Šiem
cilvēkiem kredītvēsture ir tīra, tāpēc viņi ir labi kandidāti
kredīta ņemšanai,» komentē U.Markus, paskaidrojot: pirms ātro
kreditēšanas kompāniju «buma» kredītus lielākoties izsniedza
bankas, bet tām ir samērā strikti kritēriji, pēc kuriem tiek
izvērtēti kredītņēmēji, un šādi cilvēki tos nevarēja saņemt.

Darba dēvējam internetbankas kodi nav jādod
Vēl viens krāpšanas veids ir piedāvāt darbu. Krāpnieki vēršas pie
nepazīstamiem cilvēkiem un piedāvā darbu, bet, lai varētu saņemt
algu, jāatver konts bankā un jāpieslēdz internetbanka. No vienas
puses, ierasta prasība ikvienā darbavietā, tikai te krāpnieki paņem
cilvēka konta datus un internetbankas pieejas kodus, lai vēlāk jau
uz sava upura vārda noformētu aizņēmumu. «Var tikt piedāvāts arī
darbs ārzemēs un pieprasīta nauda biļešu iegādei un citiem
sākotnējiem izdevumiem. Ja cilvēkam nav naudas, tad viņam iesaka
paņemt kredītu. Nauda, protams, atdota netiek,» stāsta
Kriminālpolicijas nodaļas priekšnieks, uzsverot, ka darbavietā
parasti darbiniekam tiek prasīts bankas konts, nevis internetbankas
kodi, tāpēc, jau izdzirdot šādu prasību, vajag uzmanīties – tā,
visticamāk, būs krāpšana. Tiesa gan, šis scenārijs vairāk
attiecināms uz lauku (Jelgavas un Ozolnieku novada) iedzīvotājiem,
kuriem iespējas atrast darbu ir mazākas un kuri vieglāk varētu
piekrist piedāvājumam strādāt un nopelnīt.

Pārspīlē ārzemēs esošo radu dāsnumu
Ir bijuši arī gadījumi, kad krāpnieki palūdz atvērt kontu, lai no
it kā ārzemēs strādājošajiem radiniekiem saņemtu naudu. Parasti
tiek minēts arī iemesls, kāpēc persona nevar pati atvērt kontu vai
saņemt naudu savā kontā. «Viņi saka, ka pašam konts nobloķēts, vai
arī – ir parādi, un, ja nauda ienāks kontā, banka to tūlīt noņems,»
krāpnieku izmantotās shēmas atklāj policisti. Policisti pat zina
gadījumu, kad krāpnieks bijis klaji nekaunīgs: panācis, lai upuris
atver kontu, un vēl paprasījis mobilo telefonu, lai it kā
sazvanītos ar radinieku ārzemēs, bet patiesībā gandrīz vai
degungalā noformējis ātro kredītu un uz «aizņēmēja» telefona
saņēmis kontrolzvanu no kredītiestādes. Kad nauda tika ieskaitīta
kontā, apkrāptais, domādams, ka tā ir ārzemju radinieka ieskaitītā
naudiņa, to godprātīgi atdevis, bet vēlāk attapies, ka ir apkrāpts
un patiesībā uz viņa vārda ir paņemts kredīts…

Galvotājs ir tas, kam problēmu gadījumā jāatmaksā
kredīts

Krāpnieki mēdz arī piedāvāt nelielus kredītus vai iegādāties preces
no ārzemēm, pretī prasot simbolisku iemaksu. Arī šādos gadījumos
jābūt piesardzīgam un darījumam nevajadzētu piekrist, jo,
visticamāk, nāksies palikt gan bez iemaksātās naudas, gan bez
apsolītā kredīta vai preces. «Bija gadījums Jelgavā, kad cilvēkam
piedāvāja iegādāties ārzemēs automašīnu. Viņš bija iemaksājis 3000
latu,» norāda U.Markus.

Ir vēl kāds krāpšanas veids, kas potenciālajiem upuriem varbūt
nešķiet nemaz bīstams. Proti, krāpnieks norāda, ka vēlas ņemt
kredītu, bet viņam vajag galvotāju. Diemžēl nereti cilvēki
neizprot, ka galvotājs apņemas nokārtot finanšu saistības ar
kredītiestādi gadījumā, ja kredītņēmējs kaut kādu iemeslu dēļ pats
to nedara. Bet tieši ar tādu mērķi – neatdot – šie kredīti tiek
ņemti, lai pēc tam tos «pārspēlētu» galvotājam. 

«Cilvēki domā: ja konts ir tukšs, nekas slikts notikt
nevar»

Lai pasargātu sevi no šāda veida krāpniekiem, policija
iedzīvotājiem iesaka nekādos apstākļos nevienam nedot savas
internetbankas kodus. Arī ne radiniekiem, jo ir bijuši gadījumi
tepat mūsu pilsētā, kad, piemēram, mazdēls paņem kredītu uz
vecmāmiņas vārda vai māsa – uz brāļa vārda. «Bija arī tāda
situācija, ka puisis, lai ieriebtu savai draudzenei, uz viņas vārda
paņēma kredītu,» piebilst Kriminālpolicijas nodaļas priekšnieks. Ja
kredīts tomēr ir noformēts, nevajag naudu atdot citam: ja ir vēlme
palīdzēt, drošāk ir naudu aizdot, bet savu, nevis kredītā paņemtu,
jo atdot to, visticamāk, nāksies pašam. Turklāt jāatceras, ka
atdodamā summa būs daudz lielāka nekā aizņēmums, jo ātrajiem
kredītiem ir lieli procenti. «Cilvēkam ir jāsaprot, ka tā ir viņa
atbildība. Situāciju var mīkstināt, ja viņš ticis apkrāpts, bet, ja
viņš pats ir piedalījies shēmas īstenošanā, vērsties policijā ar
izdomātu stāstu nevajag, jo sekas var būt daudz nepatīkamākas –
kriminālatbildība un sodāmība,» uzsver Jelgavas iecirkņa
priekšniece.

Visbiežāk par krāpnieku upuriem kļūst lētticīgi cilvēki, cilvēki
no laukiem, gados veci cilvēki, arī cilvēki ar garīgiem
traucējumiem. «Cilvēks jau domā tā: kāpēc nepalīdzēt un to kontu
neatvērt? Man jau tajā kontā naudas tāpat nav, tātad nekas slikts
notikt nevar. Bet krāpniekiem pietiek ar personas un bankas datiem,
lai noformētu ātro kredītu,» uzsver T.Flandere.