Šā gada pirmajos trīs mēnešos Jelgavas policijā reģistrēti 17 gadījumi, kad, izmantojot ātros kredītus, apkrāpti cilvēki. Policija norāda: lai gan apmēram puse gadījumu ir jau atstrādātas krāpšanas shēmas, ir arī cilvēki, kas zem sitiena paliek savus tuviniekus un draugus.
Ilze Knusle-Jankevica
Valsts policijas Zemgales reģiona pārvaldes Jelgavas iecirkņa priekšniece Tatjana Flandere norāda, ka šogad reģistrēti 17 gadījumi, kad notikušas nelikumīgas darbības ar finanšu instrumentiem un maksāšanas līdzekļiem ar krāpšanas nolūku. Salīdzinot ar tādu pašu laika sprīdi 2012. gadā, šādu notikumu skaits ir krietni audzis. Policija lielu daļu krāpnieku jau noskaidrojusi, tomēr pārliecināta, ka šie gadījumi ir tikai aisberga redzamā daļa – daudzi tomēr par šādiem gadījumiem policijai nemaz neziņo.
Maksā par melošanu policijai Daži no šogad reģistrētajiem notikumiem bijuši krāpšana pēc jau izstrādātas shēmas, kurā vēršanās policijā ir daļa no plāna – cilvēks vēršas policijā un uzdodas par cietušo, kas ticis apkrāpts. Tas nozīmē, ka apzināti tiek sniegta nepatiesa liecība, un par to var saukt pie kriminālatbildības. «Šādos gadījumos cietušais parasti ir informēts par plānu. Shēmā var būt iesaistīti bezpajumtnieki, kuriem par ātrā kredīta noformēšanu un iešanu uz policiju samaksā 30 – 70 latus. Saskaņā ar vienošanos cilvēkam jādodas uz policiju un jāziņo, ka nelikumīgi izmantots viņa konts,» vienu no scenārijiem atklāj Jelgavas iecirkņa Kriminālpolicijas nodaļas priekšnieks Uldis Markus. Viņš gan uzsver, ka policija samērā viegli var atklāt melus un par to var iestāties kriminālatbildība. «Sods par apzināti nepatiesas liecības sniegšanu policijai lietās par smagu vai sevišķi smagu noziegumu vai mantkārīgā nolūkā ir brīvības atņemšana līdz trim gadiem vai piespiedu darbs, vai naudas sods no piecām līdz simt piecdesmit minimālajām mēnešalgām, kas ir no 1000 līdz 30 000 latu, turklāt personai iestājas sodāmība, kas var apgrūtināt tās tālāko dzīvi,» paskaidro T.Flandere.
Izmanto bezpajumtnieku tīro kredītvēsturi Scenāriji, kādos cilvēki Jelgavā tikuši apkrāpti, ir dažādi. Policisti ieskicē izplatītākos no tiem. «Viens no variantiem, ko nereti izmanto paziņas un tuvinieki, ir tāds: cilvēkam paprasa noformēt kredītu vai kredītā iegādāties kādu lietu uz sava vārda, piemēram, televizoru, telefonu. Pēc tam pazīstamais cilvēks, jo ar šādu lūgumu pie svešinieka nevērsīsies, paņem naudu vai iegādāto mantu, solot turpmāk segt kredītmaksājumus, bet, protams, nemaksā,» stāsta U.Markus, uzsverot: gan šajā, gan līdzīgos gadījumos atbildība gulstas uz personu, uz kuras vārda kredīts noformēts. Ja policijai neizdodas pierādīt, ka notikusi krāpšana, kredītņēmējam parādu nākas atdot, turklāt nereti summa ir teju vai dubultojusies, jo ātro kredītu aizdevuma procenti ir ievērojami.
Līdzīgi notiek ar ātro kredītu noformēšanu, turklāt, kā norāda policijas darbinieki, arī šī ir izplatīta shēma, kurā atsevišķos gadījumos par samaksu tiek iesaistīti bezpajumtnieki. «Šiem cilvēkiem kredītvēsture ir tīra, tāpēc viņi ir labi kandidāti kredīta ņemšanai,» komentē U.Markus, paskaidrojot: pirms ātro kreditēšanas kompāniju «buma» kredītus lielākoties izsniedza bankas, bet tām ir samērā strikti kritēriji, pēc kuriem tiek izvērtēti kredītņēmēji, un šādi cilvēki tos nevarēja saņemt.
Darba dēvējam internetbankas kodi nav jādod Vēl viens krāpšanas veids ir piedāvāt darbu. Krāpnieki vēršas pie nepazīstamiem cilvēkiem un piedāvā darbu, bet, lai varētu saņemt algu, jāatver konts bankā un jāpieslēdz internetbanka. No vienas puses, ierasta prasība ikvienā darbavietā, tikai te krāpnieki paņem cilvēka konta datus un internetbankas pieejas kodus, lai vēlāk jau uz sava upura vārda noformētu aizņēmumu. «Var tikt piedāvāts arī darbs ārzemēs un pieprasīta nauda biļešu iegādei un citiem sākotnējiem izdevumiem. Ja cilvēkam nav naudas, tad viņam iesaka paņemt kredītu. Nauda, protams, atdota netiek,» stāsta Kriminālpolicijas nodaļas priekšnieks, uzsverot, ka darbavietā parasti darbiniekam tiek prasīts bankas konts, nevis internetbankas kodi, tāpēc, jau izdzirdot šādu prasību, vajag uzmanīties – tā, visticamāk, būs krāpšana. Tiesa gan, šis scenārijs vairāk attiecināms uz lauku (Jelgavas un Ozolnieku novada) iedzīvotājiem, kuriem iespējas atrast darbu ir mazākas un kuri vieglāk varētu piekrist piedāvājumam strādāt un nopelnīt.
Pārspīlē ārzemēs esošo radu dāsnumu Ir bijuši arī gadījumi, kad krāpnieki palūdz atvērt kontu, lai no it kā ārzemēs strādājošajiem radiniekiem saņemtu naudu. Parasti tiek minēts arī iemesls, kāpēc persona nevar pati atvērt kontu vai saņemt naudu savā kontā. «Viņi saka, ka pašam konts nobloķēts, vai arī – ir parādi, un, ja nauda ienāks kontā, banka to tūlīt noņems,» krāpnieku izmantotās shēmas atklāj policisti. Policisti pat zina gadījumu, kad krāpnieks bijis klaji nekaunīgs: panācis, lai upuris atver kontu, un vēl paprasījis mobilo telefonu, lai it kā sazvanītos ar radinieku ārzemēs, bet patiesībā gandrīz vai degungalā noformējis ātro kredītu un uz «aizņēmēja» telefona saņēmis kontrolzvanu no kredītiestādes. Kad nauda tika ieskaitīta kontā, apkrāptais, domādams, ka tā ir ārzemju radinieka ieskaitītā naudiņa, to godprātīgi atdevis, bet vēlāk attapies, ka ir apkrāpts un patiesībā uz viņa vārda ir paņemts kredīts…
Galvotājs ir tas, kam problēmu gadījumā jāatmaksā kredīts Krāpnieki mēdz arī piedāvāt nelielus kredītus vai iegādāties preces no ārzemēm, pretī prasot simbolisku iemaksu. Arī šādos gadījumos jābūt piesardzīgam un darījumam nevajadzētu piekrist, jo, visticamāk, nāksies palikt gan bez iemaksātās naudas, gan bez apsolītā kredīta vai preces. «Bija gadījums Jelgavā, kad cilvēkam piedāvāja iegādāties ārzemēs automašīnu. Viņš bija iemaksājis 3000 latu,» norāda U.Markus.
Ir vēl kāds krāpšanas veids, kas potenciālajiem upuriem varbūt nešķiet nemaz bīstams. Proti, krāpnieks norāda, ka vēlas ņemt kredītu, bet viņam vajag galvotāju. Diemžēl nereti cilvēki neizprot, ka galvotājs apņemas nokārtot finanšu saistības ar kredītiestādi gadījumā, ja kredītņēmējs kaut kādu iemeslu dēļ pats to nedara. Bet tieši ar tādu mērķi – neatdot – šie kredīti tiek ņemti, lai pēc tam tos «pārspēlētu» galvotājam.
«Cilvēki domā: ja konts ir tukšs, nekas slikts notikt nevar» Lai pasargātu sevi no šāda veida krāpniekiem, policija iedzīvotājiem iesaka nekādos apstākļos nevienam nedot savas internetbankas kodus. Arī ne radiniekiem, jo ir bijuši gadījumi tepat mūsu pilsētā, kad, piemēram, mazdēls paņem kredītu uz vecmāmiņas vārda vai māsa – uz brāļa vārda. «Bija arī tāda situācija, ka puisis, lai ieriebtu savai draudzenei, uz viņas vārda paņēma kredītu,» piebilst Kriminālpolicijas nodaļas priekšnieks. Ja kredīts tomēr ir noformēts, nevajag naudu atdot citam: ja ir vēlme palīdzēt, drošāk ir naudu aizdot, bet savu, nevis kredītā paņemtu, jo atdot to, visticamāk, nāksies pašam. Turklāt jāatceras, ka atdodamā summa būs daudz lielāka nekā aizņēmums, jo ātrajiem kredītiem ir lieli procenti. «Cilvēkam ir jāsaprot, ka tā ir viņa atbildība. Situāciju var mīkstināt, ja viņš ticis apkrāpts, bet, ja viņš pats ir piedalījies shēmas īstenošanā, vērsties policijā ar izdomātu stāstu nevajag, jo sekas var būt daudz nepatīkamākas – kriminālatbildība un sodāmība,» uzsver Jelgavas iecirkņa priekšniece.
Visbiežāk par krāpnieku upuriem kļūst lētticīgi cilvēki, cilvēki no laukiem, gados veci cilvēki, arī cilvēki ar garīgiem traucējumiem. «Cilvēks jau domā tā: kāpēc nepalīdzēt un to kontu neatvērt? Man jau tajā kontā naudas tāpat nav, tātad nekas slikts notikt nevar. Bet krāpniekiem pietiek ar personas un bankas datiem, lai noformētu ātro kredītu,» uzsver T.Flandere.