24.7 °C, 3.7 m/s, 45.7 %

Ekonomika

Sākumlapa Portāla “Jelgavas Vēstnesis” arhīvsEkonomikaKredīta nauda nav laimests loterijā. Tā jāatdod
Kredīta nauda nav laimests loterijā. Tā jāatdod
12/06/2008

Kredītu kultūra pie mums ir veidošanās stadijā. Tā atkarīga ne vien no kredītņēmējiem, bet arī devējiem. Pašlaik finansētāji, sevišķi nebanku sektora pārstāvji, no vienas puses, klientus mudina naudu aizņemties saprātīgi, bet, no otras, – burtiski uzbrūk ar «vieglas» naudas piedāvājumiem.

Anna Afanasjeva

Kredītu kultūra pie mums ir veidošanās stadijā. Tā atkarīga
ne vien no kredītņēmējiem, bet arī devējiem. Pašlaik finansētāji,
sevišķi nebanku sektora pārstāvji, no vienas puses, klientus mudina
naudu aizņemties saprātīgi, bet, no otras, – burtiski uzbrūk ar
«vieglas» naudas piedāvājumiem.

Valdība pirms mēneša atzina, ka valstī darbojas daudz firmu, kas
izsniedz kredītus un aktīvi reklamējas, taču tās neviens neuzrauga.
Nav arī vienota reģistra, kurā būtu apkopota informācija par
kredītņēmējiem. Šo kreditētāju vidū ir daži desmiti salīdzinoši
lielu un ar bankām nesaistītu līzinga kompāniju un kredītu
pakalpojumu sniedzēju. Tāpat darbojas vairāk nekā simts lombardu un
dažādu finanšu starpnieku, kas iedzīvotājiem piedāvā kredītu preču
un pakalpojumu iegādei, kredītu pret nekustamā īpašuma vai
automašīnas ķīlu, kredītu pret galvojumu, naudas kredītu bez ķīlas
un līdzīgus, turklāt daļai firmu raksturīga «puspelēka» darbība.
Tāpēc plānots izstrādāt likumdošanas izmaiņas, kas ierobežotu šī
sektora darbību.
No nebanku kreditētājiem lielākie uzņēmumi ir «AmCredit Latvija»,
Baltijas – Amerikas Uzņēmējdarbības fonda meitasuzņēmums, «GE Money
Bank», «Inserviss Group», kas piedāvā kredītus preču un pakalpojumu
iegādei, autolīzingu un naudas kredītu. Nozīmīgi tirgus spēlētāji
ir arī preču un pakalpojumu kreditētāji «Elkor līzings» un «Nelss
līzings», kā arī «Baltijas izaugsmes grupa» (BIG) un «Mateks
Credit» – lielākoties tām visām ir filiāles vai klientu
apkalpošanas centri arī Jelgavā. Atsevišķas firmas tīklu izvērsušas
ar pasta filiāļu starpniecību. Tāpat pakalpojumus sniedz virkne
citu firmu, kas sevi dēvē par aģentūrām vai fondiem. Šai jomai
pievērsies arī ne viens vien ar nekustamajiem īpašumiem saistīts
uzņēmums.
Tāpat tirgū netrūkst arī starpnieku, kas izmanto sadarbības
iespējas ar bankām un faktiski tikai palīdz saņemt banku
kredītresursus. Diezgan liels ir to firmu skaits, kas izsniedz
neliela apjoma naudas aizdevumus ar vai bez ķīlas, bet precīzi dati
par to, kā arī par lombardu skaitu nav pieejami. Grūti novērtēt
iedzīvotāju kopējās saistības, jo dati ir tikai par komercbankām un
ar bankām saistītajām līzinga kompānijām, savukārt par citiem
kreditētājiem informācija ir virspusēja. Tiek lēsts, ka nebanku
sektors veido 10 – 12 procentus no kopapjoma.

Pērkot putekļu sūcēju,
ieķīlā dzīvokli
Patēriņa kreditēšanā pieprasīta ir ne tikai sadzīves priekšmetu un
pakalpojumu iegāde uz nomaksu, kurā procentu likme gadā (24 – 30
procenti) ir nedaudz lielāka kā banku maksājumu kartēm,
kredītlīnijām vai overdraftiem (18 – 24 procenti), bet arī naudas
kredīti, ko iespējams saņemt bez ķīlas. Finanšu kredītus
izsniedzošajām kompānijām raksturīgi tos popularizēt ar vārdiem
«viegli, ātri un bez formalitātēm». Nelielas summas iespējams
saņemt pat stundas laikā un bez īpašām izziņām. Bet procentu likme
šiem aizdevumiem ir visai iespaidīga – gadā vairāk nekā 40
procenti. Lielākiem finansētājiem tā tuvojas 40 procentiem, bet
nelielajām firmām šo robežu krietni pārsniedz.
Raksta tapšanas laikā «Jelgavas Vēstnesis» dzirdēja par gadījumu,
kad kādai pensionārei pēc 2000 latu vērtā «Kirby» putekļu sūcēja
iegādes kā ķīla paņemta ne vien pati prece, bet ieķīlāts arī
divistabu dzīvoklis. Tas atklājies, kad jelgavnieces mazmeita
vecāsmātes mitekli gribējusi ieķīlāt kā papildu ķīlu mājas
pirkšanai.
Patērētāju tiesību aizsardzības centrs (PTAC) norāda, ka šajā
gadījumā līgumsods ir neproporcionāli augsts. PTAC, izvērtējot
līgumu, atzītu, ka līguma noteikumi ir netaisnīgi un tie
automātiski nebūtu spēkā. «Arī tad, ja lieta nonāk tiesā, tā
parasti ņem vērā mūsu atzinumus,» klāsta PTAC Sabiedrisko attiecību
un patērētāju informēšanas daļas vadītāja Sanita Biksiniece. Pirms
preces iegādes būtu jāizvērtē tās nepieciešamība, kur nu vēl uz
šādiem nosacījumiem. Viņa patērētājai iesaka ieskatīties centra
mājas lapā internetā (www.ptac.gov.lv) par PTAC lēmumiem.
Iespējams, PTAC jau ir pieņēmis lēmumu par konkrēto nebanku
patēriņa kredītdevēju. Šādā gadījumā lēmums ir saistošs un klientes
līguma noteikumi nav spēkā. Ja šāda lēmuma nav, patērētāja var
vērsties PTAC. Tāpat pircēja 14 dienu laikā pēc līguma
parakstīšanas no tā var atteikties.
Jautāta par raksturīgākajām problēmām, S.Biksiniece norāda uz
netaisnīgiem līguma noteikumiem – neproporcionāli augstiem
līgumsodiem, strīdu izskatīšanas risinājumiem tikai šķīrējtiesā,
tāpat neproporcionāli sadalīta ir abu pušu atbildība un saistības.
Šī gada piecos mēnešos PTAC saņēmis 36 sūdzības par iespējamiem
patērētāju tiesību pārkāpumiem un netaisnīgiem līguma noteikumiem
kreditēšanas līgumos. Ar katru gadu šiem skaitļiem ir tendence
pieaugt, jo patērētāji kļūst zinošāki. «Pirms diviem gadiem
pārsvarā vērtējām kreditēšanas līgumus pēc savas iniciatīvas,
pašlaik sūdzības saņemam no iedzīvotājiem,» raksturo centra
pārstāve.

No vienas puses – brīdina, no otras – kārdina
Saprātīgi domājot, šķiet – kāpēc cilvēki aizņemas tik «dārgu»
naudu, kuras likme pārsniedz 50 procentus gadā, ja bankās patēriņa
kredīta likme svārstās ap 15 procentiem, bet maksājumu kartēm – no
18 līdz 24 procentiem. Tomēr, izrādās, šādus pakalpojumus izmanto
pietiekami daudzi un ir gatavi pārmaksāt pat 40 – 50 procentus par
saņemtajiem finanšu resursiem. Piemēram, pēc «GE Money»
informācijas, ātro naudas kredītu gada laikā izmantojuši vairāk
nekā 70 tūkstoši iedzīvotāju.
Ikdiena liecina, ka firmas, kur aizdevumi ir «dārgāki» nekā bankās,
lielākoties izvēlas cilvēki, kas bankās naudu nespēj saņemt.
Finansētāji šādu nostāju gan noraida kā patiesībai neatbilstošu,
uzsverot, ka cilvēkiem nozīmīgas ir ne tikai procentu likmes, bet
arī serviss, kompānijas reputācija, klientu lojalitātes programma
un citi faktori. Tāpat neesot pamata uzskatīt, ka nebanku sektorā
kredītu kādam izsniegtu pārāk viegli.
Iegriežoties pie dažiem Jelgavas finanšu pakalpojumu sniedzējiem,
var pārliecināties, ka par apmeklētāju trūkumu viņi sūdzēties
nevar. Paši apmeklētāji par savu pieredzi stāsta atturīgi. Astrīdas
ģimenei ir kredīts bankā, bet saņemt tajā palielinājumu oficiālais
atalgojums neatļauj. Tā kā reālie ienākumi ļauj nosegt maksājumus,
ģimene nolēmusi izvēlēties nebanku kreditētāju. Pirms tam ievākta
paplašināta informācija. Sieviete atzīst, ka draugi un paziņas, kas
stāstījuši par savu pieredzi, paužot, ka savulaik atsevišķās
firmās, piemēram, «AmCredit» aizdevuma procenti bijuši visai
pieņemami, pat līdzīgi bankām, bet tagad pat ilggadējiem klientiem
tie būtiski pieauguši un vairs neesot izdevīgi. Cita draugu ģimene
kādā firmā «uz ātro», bez apstākļu noskaidrošanas aizņēmusies 1300
latu. Četros gados atdot nācies 2800 latu. Šādu pārmaksu potenciālā
kliente vērtē kā pārāk drakonisku. Toties šajā firmā pieverot acis
uz klienta kredītvēsturi, ja vien tā neesot pavisam slikta. No
pārliecināšanās nākas atturēties, jo iejušanās klienta ādā un savas
kārtas gaidīšana rindā prasītu pārāk lielu laika patēriņu,
telefoniski pieejams tikai vienotais informatīvais tālrunis. Arī
kopumā ne viens vien pakalpojumu sniedzējs, piemēram, «GE Money
Bank», «Inserviss Group» iesaka pārzvanīt vēlāk, jo jāapkalpo
klienti, vai arī tālruņi netiek celti, vai darbojas faksa režīmā.
Biežāk darbinieces iesaka nākt personīgi, līdzi ņemot pasi un arī
1000 latu kredītam sagādājot izziņu no Valsts sociālās
apdrošināšanas aģentūras par ienākumiem. Kredītsabiedrībā «Zemgale»
arī mazas naudas summas izsniedz tikai pret nekustamā īpašuma ķīlu.
Procentu likme mēnesī ir pieci procenti.
Kāda potenciālā kliente akcentē, ka pie mums procentu likmes
patēriņa kredītiem ir lielākas nekā citās Eiropas valstīs, lai gan
ienākumi ir ievērojami zemāki. Bet tāds ir pārejas ekonomikas
valstu liktenis – tur, kur ir mazāka stabilitāte un augstāks risks,
arī procenti ir lielāki.

Patērētāju kults –
kā dabūjam, tā notērējam
Reklāmas saukļi iemidzina klientu modrību, un tāpat kā «Kirby»
gadījumā var izrādīties, ka par vienkārši pieejamiem kredītiem
nākas dārgi maksāt. Turklāt, cīnoties par klientu, piedāvājumi
kļūst aizvien viltīgāki.
Rīgas Biznesa skolas grāmatvedības un finanšu pasniedzēja Anete
Pajuste domā, ka mūsu vidusmēra cilvēka zināšanas par finanšu
jautājumiem (procentu likmēm, riskiem un līdzīgām lietām) ir
minimālas un finansētāji uz tā rēķina pelna. Patēriņa attieksmi
iedzīvotājos veicina arī aizturētais patēriņš – nabadzības gados
ilgtermiņa sadzīves preces ir nolietojušās, kredīti dod iespēju tās
atjaunot. Savukārt lielais kredītu piedāvājums un iespēja tikt pie
naudas īsā laikā cilvēkam rada iluzoru priekšstatu par reālajām
materiālajām iespējām. Viņš neņem vērā, ka aug un turpinās augt
cenas pārtikai, degvielai, komunālajiem un citiem pakalpojumiem.
Bet liela daļa darba devēju uz kopējā sadārdzinājuma rēķina nav ar
mieru paaugstināt darba algas. Pastāvot pelēkajai ekonomikai,
cilvēki ir gatavi strādāt, saņemot algu aploksnē. Kad jāņem
aizdevums, bankas viņu ienākumus neņem vērā, tādējādi viņi nevar
pierādīt, ka ir maksātspējīgi.
Iedzīvotājs aizņemas naudu no tā, no kura to var izdarīt.
Sabiedrībā joprojām dominē patērētāju kults – līdzekļi pārsvarā
tiek iztērēti uzreiz. Nostrādā psiholoģiskais klikšķis, ka «nauda
ir», bet ātri aizmirstas, ka tā nav laimēta loterijā vai
uzdāvināta. Tā ir jāatdod.
Arī pret kredītsaistībām ir dažāda attieksme. Ir cilvēki, kas vadās
no acumirkļa rīcības, kam ir saistības vairākās kredītiestādēs un
kas žonglē ar savu reputāciju, iegūstot vairākus ierakstus
parādnieku datubāzēs. Tāpat ir cilvēki, kas vēlas pārspēt kaimiņus,
draugus, paziņas… Pastāv svārstīgo patērētāju grupa: viņi žēlojas
par augstām procentu likmēm un baidās no jebkādām kredītsaistībām.
Ir arī tādi, kas kļūst par dažādu kredītdevēju kantoru upuriem,
noslēdzot līgumus ar paaugstinātām procentu likmēm. Arī PTAC
uzsver, ka patērētāji zināšanu trūkuma dēļ katastrofāli neizprot,
kādus finanšu līgumus īsti paraksta. Tāpēc ikvienam, saskaroties ar
šaubīgiem vai nesaprotamiem nosacījumiem, jākonsultējas ar juristu
vai arī PTAC. Iespējams, patērētāju attieksmē izmaiņas gaidāmas pēc
30. jūnija, kad pilnībā būs apkopota informācija Latvijas Bankas
Kredītu reģistrā, kas atklās katra iedzīvotāja kredītsaistību
skaitu un apjomu.
Taču svarīgākais ir izvēlēties labāko, nevis visu, kas tiek
piedāvāts.

Pirms naudas aizņemšanās
• Salīdziniet kredīta piedāvājumu dažādās finanšu iestādēs,
pievēršot uzmanību gada procentu likmei (GPL) jeb sadārdzinājumam
gadā, kurš obligāti jānorāda aizdevuma piedāvājumā un tiek veidots
pēc vienādiem kritērijiem visās finanšu iestādēs. GPL iekļauj
kredīta kopējās izmaksas, ieskaitot procentus un visas citas
zināmās papildu maksas un komisijas, kas patērētājam jāmaksā par
kredītu.
• Izpētiet abu pušu pienākumus un tiesības. Uzdodiet maksimāli
daudz jautājumu kredītu speciālistam, lai izprastu visas neskaidrās
līguma detaļas.
• Izvērtējiet savas finansiālās iespējas nākotnē – vai varēsit
kredītu atmaksāt. Jo lielāks būs pirkuma atmaksas termiņš, jo
lielāka būs kopējā aizdevuma pārmaksa.
• Ņemiet vērā GPL, kas uzrāda patieso cenu, kura tiek maksāta par
aizdevuma lietošanu. Izvērtējiet arī dažādus piedāvājumus un
akcijas, piemēram, «bezprocentu kredīts», kas patiesībā var nozīmēt
to, ka, noformējot aizdevumu, procenti nav jāmaksā, bet nākas
maksāt komisijas maksu vai citus maksājumus, kam arī jāpievērš
uzmanība.
• Noskaidrojiet, kas notiks, ja neparedzamu apstākļu dēļ uz laiku
nevarēsiet veikt regulāros maksājumus. Kāda būs aizdevēja rīcība un
iespējamie risinājumi.
• Pārliecinieties, ka aizdevēja piedāvātais maksāšanas veids ir
piemērots un neradīs neērtības.
• Parasti iespēja aizdevumu atmaksāt ātrāk nozīmē mazāku pārmaksu,
tādēļ svarīgi pirms līguma slēgšanas uzzināt, kādas darbības
veicamas, ja rodas iespēja ātrāk atmaksāt saņemto aizdevumu.
• Ņemiet vērā finanšu iestādes reputāciju – vai tā ir uzticama un
stabila finanšu iestāde, vai arī šaubīgs uzņēmums.
• Izvērtējiet savas finansiālās iespējas: cik jūsu ienākumi ir
regulāri un stabili; vai plānotie ikmēneša kredītmaksājumi
nepārsniedz 30 – 40 procentus no ikmēneša ienākumiem.
Pēc biedrības «Naudas plānošanas centrs»
informācijas