17 °C, 1.1 m/s, 88.2 %

Latvijā

Sākumlapa Portāla “Jelgavas Vēstnesis” arhīvsLatvijāKredītņēmēju atbalsta programma «iestrēgusi» saskaņošanas procesos
Kredītņēmēju atbalsta programma «iestrēgusi» saskaņošanas procesos
29/03/2010

Pamatīgi ieilgusi programmas kredītņēmēju atbalstam tālākā virzība, kam viens no iemesliem varētu būt banku noraidošā attieksme, kas rosinājusi pat diskusijas starp ministrijām par šīs programmas lietderību, liecina aģentūras LETA rīcībā esošā neoficiālā informācija.

Pamatīgi ieilgusi programmas
kredītņēmēju atbalstam tālākā virzība, kam viens no iemesliem
varētu būt banku noraidošā attieksme, kas rosinājusi pat diskusijas
starp ministrijām par šīs programmas lietderību, liecina aģentūras
LETA rīcībā esošā neoficiālā informācija.

Iepriekš Finanšu ministrijas pārstāvji
solīja, ka programma valdībā varētu tikt virzīta jau februāra
beigās, tomēr, kā aģentūru LETA vēl šodien informēja ministrijas
Komunikācijas nodaļas vadītāja Baiba Melnace, «saskaņošanas process
un darbs joprojām turpinās», plašāku informāciju
nesniedzot.

Skaidra atbilde pagaidām tā arī netiek
sniegta, un nav zināms, vai dokuments tiks sagatavots līdz 31.
martam – termiņam, kurš programmas sagatavošanai ir noteikts
iepriekš noslēgtajās vienošanās ar aizdevējiem.

Savukārt aģentūras LETA rīcībā esošā
neoficiālā informācija liecina, ka kredītņēmēju atbalsta programmas
pieņemšana iekavējusies, jo programmas pašreizējo redakciju
neatbalsta ne Latvijas Kredītņēmēju apvienība, ne Latvijas
Komercbanku asociācija, tāpēc patlaban starp ministrijām tiekot
diskutēts par šādas programmas nepieciešamību, ja to neatbalsta
iesaistītās puses. 

Kredītņēmēju apvienība uzskata, ka
programmas pašreizējā redakcija kredītņēmējiem radītu dubultu
slazdu. Savukārt Latvijas Komercbanku asociācijas prezidents
Teodors Tverijons aģentūrai LETA uzsvēra, ka ne ekonomiski, ne
finansiāli programma nebūs īstenojama un pie esošajiem nosacījumiem
neviena banka šajā programmā nepiedalīsies.

«Jau no 2008. gada rudens Komercbanku
asociācijas bija par šādu atbalsta programmas īstenošanu, jo tā
bija vajadzīga gan kredītņēmējiem, gan bankām, bet diemžēl finanšu
apstākļu dēļ valsts to nevarēja īstenot, bet šodien lielākā
vajadzība pēc šādas programmas ir jau garām. Mēs joprojām būtu
priecīgi, ja tāda programma būtu, tomēr ne pie šādiem
nosacījumiem,» uzsvēra Tverijons.

Tverijons informēja, ka Komercbanku
asociācijas skatījumā palīdzība šajā programmā jāsniedz arī tiem
kredītņēmējiem, kuri jau tagad ir maksātnespējīgi, nevis tikai
tiem, kuriem maksāšanas problēmas var veidoties tikai nākotnē.
Tāpat asociācija neatbalsta 10% – 20% norakstīšanu no kredīta
pamatsummas, sakot, ka šis punkts kalpos par motivāciju dalībai
programmā arī tiem cilvēkiem, kuri savas saistības patiesībā spēj
nokārtot, bet tagad meklēs paņēmienus, lai samazinātu
pamatsummu.

Viņš apliecināja, ka bankas ir gatavas
tāpat kā līdz šim sniegt atbalstu saviem klientiem, kuriem radušās
maksāšanas grūtības. «Bankām nav vajadzīgas mājas, dzīvokļi vai
zeme, bet gan maksātspējīgs klients, tāpēc tās iespēju robežās
atbalstīs savus klientus, lai tie varētu atgriezties pie normālas
maksāšanas disciplīnas,» uzsvēra Tverijons.

Kā iepriekš informējusi FM, sagatavotā
programmas redakcija paredz, ka pēc tās beigām tiek norakstīti 10%
līdz 20% no kredīta pamatsummas tiem kredīta ņēmējiem, kuriem
bijusi laba maksājumu disciplīna.

Noteikumi par programmas īstenošanas
nosacījumiem vēl ir saskaņošanas procesā, līdz ar to iespējams, ka
atsevišķi programmas nosacījumi vēl varētu mainīties.

Patlaban plānots, ka atbalsta programma
varētu tikt sākta maijā.

Programma paredz izsniegt valsts
galvojumus 82 miljonu latu apmērā, un tās faktiskās izmaksas
plānotas ap 31 miljonu latu gadā.

LETA