23.4 °C, 1.8 m/s, 56.7 %

Latvijā

Sākumlapa Portāla “Jelgavas Vēstnesis” arhīvsLatvijāKristīgajā baznīcā tiek svinēta Zaļā ceturtdiena
Kristīgajā baznīcā tiek svinēta Zaļā ceturtdiena
05/04/2012

Šodien kristīgajā baznīcā tiek svinēta Lielā jeb Zaļā ceturtdiena – diena, kad saskaņā ar evaņģēlijos rakstīto tika iedibināts Svētais Vakarēdiens un Kristus tika nodots un sagūstīts.

Šodien kristīgajā baznīcā tiek svinēta Lielā jeb Zaļā
ceturtdiena – diena, kad saskaņā ar evaņģēlijos rakstīto tika
iedibināts Svētais Vakarēdiens un Kristus tika nodots un
sagūstīts.

Kā vēstī evaņģēliji, Zaļās ceturtdienas vakarā, pēdējoreiz
vakariņojot ar mācekļiem, Jēzus, paredzot savu nāvi, devis saviem
mācekļiem maizi un vīna biķeri. Maizi viņš aicinājis apzināties kā
viņa miesu, kas par cilvēkiem tiek dota, bet vīnu biķerī – kā viņa
jaunās derības asinis, kas par cilvēkiem tiek izlietas grēku
piedošanai.

Šādi ticis iedibināts Svētais Vakarēdiens, kas lielā daļā
kristīgo draudžu ir neatņemama dievkalpojuma sastāvdaļa. Savukārt
neilgi pēc vakariņām Jēzus sagūstīts un aizvests pie augstajiem
priesteriem un ļaužu vecajiem, kuri pieņēmuši lēmumu par viņa
nonāvēšanu.

Ar Lielās ceturtdienas dievkalpojumiem tiek ievadītas
Lieldienas, proti, trīs svētās dienas Kristus nāves un
Augšāmcelšanās piemiņai. Lielajā ceturtdienā notiek Svētā mise par
piemiņu Pēdējam Vakarēdienam, kura laikā Kristus iestādīja un
dalīja apustuļiem Vissvētāko Sakramentu jeb Dievmaizi. Kristus
parādīja pazemības piemēru saviem mācekļiem, mazgājot viņiem kājas.
Šī kāju mazgāšana simboliski nozīmē kalpošanu, t.i., priesteriem ir
jākalpo savai tautai un arī savā starpā.

Dievkalpojuma beigās Vissvētākais Sakraments procesijā tiek
aiznests un novietots īpašā altārī. Tautā to sauc arī par «cietumu»
vai «tumsības vietu», jo Kristus šajā vakarā tika nodots. Šī
notikuma traģiskais raksturs baznīcas liturģijā izpaužas arī ārēji,
jo Vissvētākā Sakramenta mājiņa lielajā altārī paliek atvērta un
tukša, altāris stāv neapsegts, ērģeles un zvani ir apklusuši līdz
pat Lielajai sestdienai.

Kā aģentūrai LETA pastāstīja Latvijas Evaņģēliski luteriskajā
baznīcā, Zaļās ceturtdienas nosaukums nav saistīts ar zaļo krāsu
vai tautas ticējumu, ka šajā dienā nevar nest mājās neko, kas ir
plūkts dabā. Zaļās ceturtdienas nosaukumu latvieši, visticamāk, ir
pārņēmuši no vācu «Gründonnerstag», kas arī nozīmē – Zaļā
ceturtdiena.

Iespējams, šis nosaukums pārņemts arī no latīņu nosaukuma
«viridium», kas burtiski nozīmē «zaļo diena», jo šajā dienā tika
sniegta grēku atlaišana tiem cilvēkiem, kam bija uzlikti baznīcas
sodi, lai viņi kopā ar citiem kristiešiem varētu gatavoties
Lieldienām. Šādā nozīmē šie cilvēki ir «zaļi» – atjaunoti,
atdzimuši.

LETA