20.9 °C, 1.2 m/s, 92.9 %

Pilsētā

Krīze mudināja domāt
30/12/2009
Uzņēmējdarbība Jelgavā gluži tāpat kā visā valstī šajā gadā
piedzīvojusi būtisku lejupslīdi. Par to liecina kaut vai fakts, ka
bezdarba līmenis šajā gadā teju trīskāršojies, pieaugot no pieciem
līdz 13 procentiem. Lai gan Jelgavā tas ir viens no zemākajiem
valstī, tendence ir acīmredzama. Uzņēmumi gluži tāpat kā valsts
pārvalde un pašvaldības ir veikuši izdevumu pārstrukturizāciju
atbilstoši ekonomiskajai situācijai, samazinot strādājošo skaitu,
atalgojumu un citas izdevumu pozīcijas. Virkne uzņēmumu pārtraukuši
savu darbību vai ražošanu pārcēluši uz citām valstīm, meklējot
iespējas samazināt ražošanas izmaksas un optimizēt nodokļu
maksājumus (zviedru gultu ražotne «Stram»). Savukārt citi nonākuši
banku spīlēs (Zemgales Darījumu centrs, SIA «Baks»). Privātajā
sektorā faktiski apstājusies arī būvniecība, jo strauji krities
pieprasījums par ekonomiski pamatotām cenām pēc ražošanas, biroju
un dzīvojamās platības. Tomēr ir arī uzņēmumi, kuri, spītējot
grūtībām, turpina attīstīties. Šajā ziņā lielisks piemērs ir
plastmasas cauruļu ražotājs SIA «Evopipes», kas spējis kāpināt
ražošanas apjomu un paplašināt eksporta tirgu. Tāpat ambiciozi ir
topošās Jelgavas autorūpnīcas – Latvijas–Krievijas kopuzņēmuma a/s
«AMO Plant» – mērķi jau nākamgad uzsākt autobusu un komunālās
tehnikas komplektēšanu mūsu pilsētā.
Taču tajā pašā laikā, spītējot krīzei, uzņēmējdarbības
attīstībai šogad parādījās arī labvēlīgi priekšnosacījumi – telpas
kļuva lētākas, darbaspēks pieejamāks, arī iekārtas un aprīkojumu
iespējams iegādāties par pieņemamām cenām, turklāt tiek piedāvātas
dažādas uzņēmējdarbības atbalsta programmas, kurās startējot var
piesaistīt finansējumu. 
Šķiet, kas šis gads vairāk nekā iepriekšējie uzņēmējiem licis
domāt, radīt idejas, kas ļautu attīstīt biznesu arī ekonomiski
smagajā laikā. Tieši jelgavnieki bija tie, kas realizēja piena
automātu ideju – nu jau SIA «Lauku piens» uzstādītie piena automāti
atrodami ne tikai Jelgavā, bet arī Rīgā. Arī esošie uzņēmumi domā,
kā noturēties, un izstrādā jaunus produktus, piemēram, Jelgavas
Gaļas kombināts iegādāsies iekārtu vītināto gaļas produktu
nogatavināšanai. Izskanēja pat doma, ka varētu tikt atjaunota
ražošana «Zemgales pienā». 
Savukārt vēl viena tendence, ko iezīmē krīze, – darba ņēmēji,
kas vairs nav īsti mierā ar padotā statusu, ķeras pie sava uzņēmuma
veidošanas. Tieši tā ar inovatīvām idejām biznesa inkubatorā darbu
sākuši vairāki jaunie uzņēmumi. 
 
Kristaps Stankus, SIA «Lauku piens»
pilnvarnieks: 
«Šogad esam īstenojuši vienu «spalvainu», interesantu,
nebijušu ideju – Jelgavā un Rīgā uzstādījām 11 piena automātus.
Biznesā ir tā – kurš pirmais iet, tas dabū gan pa mici, gan laurus.
Mēs riskējām, un, domāju, šogad tādi nebijām vienīgie – situācija
piespiež cilvēku mobilizēties un radīt, neraugoties uz to, ka
paredzēt attīstības gaitu nav iespējams. Ideja par piena automātiem
radās tāpēc, ka Latvijā ir populāras piena dzeršanas tradīcijas,
turklāt piens – prece, kas var pārdzīvot krīzi, – ir pirmās
nepieciešamības lieta, ar pietiekamu enerģētisko uzturvērtību, bet
par salīdzinoši zemu cenu. Savukārt Jelgavu izvēlējāmies tāpēc, ka
paši esam jelgavnieki, kā arī loģistikas apsvērumu dēļ – pienu
savācam no Jelgavas novada zemniekiem, bet, tā kā tas nav ilgi
uzglabājams produkts, automātus uzstādām pēc iespējas tuvāk. Vēl
viens stimuls neapšaubāmi bija tas, ka tobrīd bija zemas gan piena
iepirkuma, gan mazumtirdzniecības cenas, tomēr nu ir izveidojies
piena deficīts un cenas pēdējo divu mēnešu laikā kāpušas apmēram
par 30 procentiem. Protams, rēķinājāmies ar piena cenas kāpumu, bet
nedomājām, ka tā augs tik strauji. Ja runājam par darbaspēka
izmaksu samazināšanos, tad tas ir koks ar diviem galiem, jo līdz ar
to krītas arī pirktspēja. Savukārt, ja par nodokļiem, tad jāsaka tā
– diez vai kāds uzņēmējs februārī zināja, kas viņu sagaida 2010.
gadā. Tā ir lieta, kas nav prognozējama, un līdz ar to –
neplānojama. Lai kā ir gājis, ne mirkli nenožēloju iesākto,
vienkārši darām to, ko gribam darīt, un tad jau redzēs, kā
būs.» 
 
Sagatavoja: Ilze Knusle-Jankevica, foto: Ivars Veiliņš