Kultūra

Madeira ir Portugāles sala, kurā viss labākais ko redzēt, ir saistīts ar dabu. Jelgavniece Linda pēc salas apceļošanas secina, ka tā ir vieta, kur smelties dabas skaistumu un enerģiju, bet meklēt cilvēku pūļus, ievērojamas vēsturiskas celtnes vai nerimstošu naktsdzīvi labāk citur. Madeirā viņai izdevies apskatīt arī nesen atklāto slavenā futbolista Ranaldu skulptūru, kas raisījusi spraigas diskusijas tās brīvās koncepcijas dēļ.

«Esmu kļuvis mazliet kautrīgāks. Kolēģi un sieviņa Aija jau bikstīja: kad tad tev, Aldi, būs izstāde? Izrādās, citiem studijas dalībniekiem jau pat vairākas personālizstādes bijušas, es tikai kavējos, bet nu – ir. Tā ir daļiņa no manu četru gadu darbības posma, parādot to, kas man sagādā prieku un gandarījumu, un tā ir gleznošana,» saka Jelgavas Tautas gleznošanas studijas dalībnieks bijušais Jelgavas Ugunsdzēsības un glābšanas dienesta komandieris Aldis Feldmanis. Šobrīd Jelgavas kultūras nama 2. stāvā skatāma viņa pirmā gleznu personālizstāde «Veltījums Jelgavai», kas reizē ir kā dāvana pilsētai, dāvana sev, jo šonedēļ nosvinēta 55. dzimšanas diena.

Prestižajā Marka Rotko mākslas centrā Daugavpilī atklāta pirmā jelgavnieka izstāde – nu jau aizsaulē aizgājušā Jelgavas mākslinieka Valerijana Dadžāna gleznu izstāde. Mākslas centrā līdztekus izcilā mākslinieka M.Rotko gleznām apskatāmi arī 26 mūsu pilsētas mākslinieka darbi, kuri 2013. gada sākumā bija skatāmi arī V.Dadžāna piemiņas izstādē Ģederta Eliasa Jelgavas Vēstures un mākslas muzejā.

Līdz ar pirmajām pavasara dvesmām Ādolfa Alunāna memoriālajā muzejā apskatāma krāsainā Sandras Silevičas gleznu izstāde. Izstādi muzejā varēs aplūkot līdz 12. aprīlim.

Izsenis cilvēks ir lūkojies debesīs un vēlējies atrauties no zemes, mēs visi esam dzirdējuši stāstu par Ikaru sengrieķu mitoloģijā.

Piektdien, 13. martā, dzimšanas diena ir leģendārajai skatuves māksliniecei Norai Bumbierei. N.Bumbieres fonds mākslinieces svētkos pulksten 19 Jelgavas kultūras namā ielūdz uz koncertu «Esmu dzimusi Jelgavā», lai caur dziesmām, stāstījumiem tuvāk iepazītu dziedātāju. Fonda vadītāja un mākslinieces māsa Māra Zustrupa uzsver, ka šajā koncertā klausītājiem Latvijā populāru mūziķu izpildījumā būs iespēja dzirdēt dziesmas, ko Nora savulaik izpildījusi, kā arī varēs uzzināt vairākus viņas dzīves faktus. 

Integratīvais mākslas festivāls «Nāc līdzās!» ik gadu pulcē cilvēkus ar īpašām vajadzībām, lai parādītu citiem un arī ļautu noticēt pašiem sev, ka māksla rodas ar lielu centību un darbu. Starp festivāla dalībniekiem arī jelgavnieki no Bērnu sociālās aprūpes centra.

Šonedēļ Jelgavā viesosies muzikālā apvienība «Raxtu Raxti», klausītājiem piedāvājot plašu mūzikas programmu īsti latviskās un nacionālās noskaņās. Koncertprogramma «Es atradu tautasdziesmu» skanēs sestdien, 14. martā, pulksten 18 Jelgavas kultūras namā.

Līdz 15. aprīlim Jelgavas Mākslas skolas izstāžu zālē skatāma Latvijas Mākslas akadēmijas Stikla mākslas apakšnozares studentu un pasniedzēju izstāde «Ne-miers». Tajā ar saviem darbiem piedalās arī jelgavniece Jelgavas Mākslas skolas un bērnu un jauniešu centra «Junda» stikla mākslas pasniedzēja Laura Vizbule. 25. martā pulksten 16 Mākslas skolā plānota prezentācija lekcija par Latvijas Mākslas akadēmiju un stikla mākslas apakšnozari, uz kuru aicināts ikviens interesents.

Ik pāris gadu bijušie un esošie dejotāji no LLU tautas deju ansambļa «Kalve» tiekas salidojumā. Paši dejotāji atzīst, ka salidojums katru reizi ir kā ugunskristības, kad uz viņu koncertu ierodas lielākie vērtētāji – bijušie dejotāji. Šogad salidojuma tēma bija ««Kalve» pasaules ceļos», ko dejotāji īstenoja teatrālos dejas priekšnesumos.

Svētdien Jelgavas Zinātniskajā bibliotēkā (JZB) pulcējās Aspazijas darbu cienītāji – īpašā pasākumā tika sveikti skolēni domrakstu konkursa uzvarētāji, kā arī svinēti Aspazijas dzejas krājuma «Uguns ledū» atvēršanas svētki. Pasākumā Aspazijas dzeja izskanēja trīs valodās.

Bijusī jelgavniece Vaira Meksiku par savām mājām sauc jau četrus gadus. Viņa joprojām izjūt, ka Meksikā ir «gaišmatainā ārzemniece», taču ar dzīvi saulainajā valstī ir apradusi, un par lielāko «dīvainību» meksikāņu sadzīvē sauc mūžīgo kavēšanu. «Viņi ne tikai kavē. Viņi tik ļoti negrib sarūgtināt otru, ka vienmēr saka: «es jau skrienu» vai «būšu pēc piecām minūtēm», kaut gan patiesībā varbūt nemaz nav izgājuši no mājām,» smejas Vaira. Taču tā nebūt nav vienīgā meksikāņu temperamenta atšķirība.