19.1 °C, 4.3 m/s, 74.3 %

Pilsētā

Kuru virzienu izvēlēties?
21/02/2008

Vārds «karjera» saistošs ir visos vecumos – kā jaunībā, tā pusmūža gados, bet vislielākā uzmanība tam tiek pievērsta brīdī, kad skolēniem jābeidz pamatskola un jādomā, kurp doties – uz vidusskolu un vēlāk augstskolu vai varbūt uz profesionālo vidusskolu, arodskolu, tehnikumu. Ikviens jaunietis vēlas izdarīt pareizāko izvēli, taču nereti viņam vajadzīga kāda pieaugušā palīdzība. Tieši tāpēc Nodarbinātības valsts aģentūras (NVA) Jelgavas nodaļa kopā ar Jelgavas Izglītības pārvaldi šajā gadā pirmo reizi rīko «Karjeras nedēļu Jelgavā 2008», kuras laikā jauniešiem sniedz daudzpusīgu informāciju par profesijām un palīdz gūt ieskatu, kurā virzienā doties. Aktivitātes aizsākušās jau pirmdien, 18. februārī, bet pasākumi noslēgsies 27. februārī.

Ritma Gaidamoviča

Vārds «karjera» saistošs ir visos vecumos – kā jaunībā, tā
pusmūža gados, bet vislielākā uzmanība tam tiek pievērsta brīdī,
kad skolēniem jābeidz pamatskola un jādomā, kurp doties – uz
vidusskolu un vēlāk augstskolu vai varbūt uz profesionālo
vidusskolu, arodskolu, tehnikumu. Ikviens jaunietis vēlas izdarīt
pareizāko izvēli, taču nereti viņam vajadzīga kāda pieaugušā
palīdzība. Tieši tāpēc Nodarbinātības valsts aģentūras (NVA)
Jelgavas nodaļa kopā ar Jelgavas Izglītības pārvaldi šajā gadā
pirmo reizi rīko «Karjeras nedēļu Jelgavā 2008», kuras laikā
jauniešiem sniedz daudzpusīgu informāciju par profesijām un palīdz
gūt ieskatu, kurā virzienā doties. Aktivitātes aizsākušās jau
pirmdien, 18. februārī, bet pasākumi noslēgsies 27.
februārī.

NVA Jelgavas nodaļas vadītājs Māris Narvils atzīst, ka
izskaidrojums Karjeras nedēļas un tās pasākumiem meklējams pilsētas
mēra Andra Rāviņa 2007. gada 18. novembra svētku uzrunā. «Viņš
runāja par labajām lietām, taču minēja reizē arī apbēdinošu faktu –
80 procentu skolēnu šobrīd cenšas studēt un tikai 20 procentu
«aiziet» vidējā posma profesionālajā izglītībā. Taču sabiedrības
reālā vajadzība ir pretēja – vairāk nepieciešami tie, kas strādātu
profesionālo darbu dažādās nozarēs. Šo pretrunu veido vairāki
faktori: vecāku ieteikumi, sabiedrības motivācija virzīties tikai
pēc tā augstākā, kaut gan mēs apzināmies, ka tas visiem nemaz nav
vajadzīgs un pat sasniedzams. Tāpēc karjeras darbs ir svarīgs – to
vajag veikt profilaktiski un, galvenais, veicināt jauniešus jau
laikus domāt par savu nākotni. Tāpat būtu jāmaina cilvēku
priekšstats – mums ir jābūt vienādi labvēlīgai attieksmei pret
visām profesijām, kas ir vajadzīgas, ne tikai prestižākajām,» tā
M.Narvils.
Vadītājs stāsta, ka līdz ar to zaudē sabiedrība un arī valsts, jo
nepārtraukti jācīnās ar atsevišķu profesiju deficītu – cilvēkiem
«iepotēts», ka ir profesijas, kurās nav prestiži strādāt, bet
patiesībā bez tām valsts nevar funkcionēt. «Ja ar skolēnu tiek
strādāts ļoti agri, tad viņš jau pats sapratīs, kas vajadzīgs un uz
ko vērts tiekties. Nebūs tā, ka pēdējā brīdī skries tur, kur nemaz
nevar sevi realizēt ne tagad, ne nākotnē. Tāpēc mēs kopā ar
Izglītības pārvaldi centīsimies strādāt un izglītot jauniešus, lai
viņi izdarītu pareizu izvēli savai nākotnei,» tā M.Narvils.

Pasākuma mērķi
Vadītājs stāsta, ka galvenais mērķis ir uzlabot sadarbību starp NVA
Jelgavas nodaļu un Jelgavas Izglītības pārvaldi, jo tā ir izeja uz
jebkuru pilsētas mācību iestādi un sadarbību ar skolēniem.
«Noteikti vēlamies stiprināt skolēnu zināšanas par dažādām
profesijām, līdz ar to graut mītus, kas izveidojušies par
atsevišķām specialitātēm, ļaujot skolēniem iepazīt visas
profesijas, akcentu liekot uz tām, kas konkrēti Jelgavai, rajonam,
nepieciešamas. Domājams, uzzinot papildu informāciju, skolēni
varētu mainīt savus uzskatus un, iespējams, kāds pat varētu
pārdomāt savu izvēli,» stāsta M.Narvils. Viens no mērķiem ir
rosināt arī Jelgavas un rajona uzņēmējus skolēnus informēt par
darba iespējām viņu uzņēmumos, tādējādi mudinot jauniešus mācīties,
lai vēlāk strādātu pie viņiem. Tāpat jauniešiem Karjeras nedēļā
dota iespēja viesoties uzņēmumos, lai viņi paši savām acīm redzētu,
kā notiek darbs. «Viens ir stāstīt, bet daudz efektīvāk –
pārliecināties pašiem. Pilnīgi iespējams, ka viņi, visu redzot, var
pārdomāt savu izvēli – vai nu gūt pārliecību un doties mācīties par
šīs nozares speciālistu, vai, gluži pretēji, atteikties no jau sen
izvēlētā un dot priekšroku kam citam,» tā vadītājs.

Nodarbinātība
vasaras brīvlaikā
Vēl viens no Karjeras nedēļas mērķiem un reizē arī uzdevumiem ir
informēt jauniešus par nodarbinātības iespējām vasaras brīvlaikā,
kas interesē ne tikai skolēnus, bet arī viņu vecākus. «Mūsu mērķis
ir ne tikai piedāvāt iespējas, ko mēs un darba devēji varam sniegt,
bet rosināt arī skolēnus meklēt variantus, kā arī uzņēmējiem
ieteikt to darīt. Vēl viens stratēģisks uzdevums šī pasākuma gaitā
– rosināt darba devējus domāt par kadru politiku ilgstošā laika
posmā, nevis pēc principa: pieņem darbiniekus uz minimāliem
finansiāliem nosacījumiem, trīs mēnešu pārbaudes laiku un pēc tam
atlaiž. «Vajadzētu rūpēties par darbiniekiem, viņus izglītot,
uzlabot darba apstākļus, jo cilvēks, kurš būs apmierināts ar darba
nosacījumiem, būs daudz produktīvāks darbinieks. Mēs vēlētos, lai
uzņēmēji ar darbinieku strādātu kā ar personību, rūpējoties par
viņa iespējamo izaugsmi un palikšanu uzņēmumā, lai viņš dotu
ieguldījumu ilgākā laika periodā,» stāsta vadītājs. 
«Protams, mēs nevaram jaunietim teikt: nē, nē, tu tajā profesijā
nemācies, jo tur jau ir daudz speciālistu. Mūsu uzdevums ir parādīt
tendences, kādas profesijas vajadzīgas šobrīd, kādas pēc dažiem
gadiem, un tad viņš pats var izvēlēties, kas viņam ir
visatbilstošākais. Lai jaunieši tās varētu samērot ar savām
iespējām, raksturu, talantiem. Zinām, ka būs vajadzīgi speciālisti
tehniskajās zinātnēs un informāciju tehnoloģijā. Tāpat mēs nevaram
jauniešus iegrožot, sakot, ka Jelgavai vajadzīgas tikai kādas
noteiktas profesijas pārstāvji. Mūsu uzdevums ir sniegt
informāciju, lai cilvēkam pastāv izvēles iespējas,» skaidro
vadītājs.

Celtniecības vilciens
bez izglītības aizbraucis
«Jelgavā joprojām trūkst speciālistu, kas darbotos metālapstrādes
uzņēmumos, jo šajā jomā mums ir ļoti daudz uzņēmumu ar lieliem
darba apjomiem. Tāpat trūkst darbinieku tirdzniecībā, bet veikali
veras arvien jauni, ārsti, skolotāji, it sevišķi angļu valodas
skolotāji. Vēl otra lieta – vienā nozarē pieprasījums pēc
speciālistiem samazinās, taču šiem cilvēkiem tiek dota iespēja
pārkvalificēties. Tā, piemēram, celtniecībā strādājošie cilvēki
tagad aizpilda cietumu uzraugu vietas, kur ilgstoši trūka
darbinieku,» piebilst vadītājs.
Viņš arī min, ka celtniecībā pašlaik apjomi samazinās, līdz ar to
cilvēkiem nav darba. «Bet te gan jāmin fakts, ka sava amata
profesionāļi ir tikai ļoti neliela daļa, visi pārējie ir tie, kas
iesaistījušies pieprasījuma pēc un darbojušies, pelnot lielu naudu,
apmēram trīs gadus. Taču šobrīd situācija ir radikāli mainījusies –
mazie uzņēmumi, kas strādājuši individuāli māju celtniecībā, tagad
ir ievērojami piebremzēti un pat apstājušies, līdz ar to šie
cilvēki meklē darbu oficiālās firmās, bet tur viņiem prasa,
pirmkārt, atbilstošu izglītības dokumentu, otrkārt, legāla darba
pieredzi, treškārt, darba disciplīnu un darba prasmes. Taču lielākā
daļa neatbilst nevienam no šiem nosacījumiem. Tāpēc tiem
jauniešiem, kas tagad vēlētos iet šādu ceļu, droši varam teikt, lai
nedara to. Lielā naudas pelnīšana ir beigusies. Tie laiki, kad
varēja strādāt bez profesionālas izglītības un pelnīt lielu naudu,
ir pagājuši,» spriež M.Narvils.

Jāmācās mūža garumā
Vēl viena lieta – jaunieši pārāk agri sāk strādāt, dažkārt jau
pēdējās klasēs, līdz ar to cieš viņu zināšanu kvalitāte. «No vienas
puses, ir apsveicami, ka jaunietis mācās būt patstāvīgs, iegūst
savus līdzekļus un var apmierināt vēlmes, bet, no otras puses, viņš
sabojā savas sekmes, un tas viņam var būt liktenīgi nākotnē, kad
pietrūks attiecīgas balles, lai apgūtu kāroto profesiju. Tad rodas
situācija, ka viņi nāk uz NVA un vēlas pārkvalificēties. Tā jau ir
valsts nodokļu maksātāju naudas izšķērdēšana, jo jaunietis iepriekš
varēja mācīties, iegūt specialitāti un strādāt šajā amatā,
nekļūstot par bezdarbnieku savu slikto atzīmju dēļ,» stāsta
vadītājs. Viņš arī teic, ka par šiem jautājumiem tiks runāts ne
tikai Karjeras nedēļā, bet arī turpmāk, viesojoties skolās, lai
mudinātu jauniešus tomēr neskriet tik ātri darba tirgū un vēlāk
ļoti agri no tā izkrist. «Zināms, ka naudas garša vilina ikvienu,
bet tas ir tas, ko mēs redzam šobrīd. Visiem vajadzētu paskatīties
nedaudz tālāk par savu degungalu, nākotnē. Jo konkurētspēja nākotnē
tomēr būs saistīta ar profesionāli kvalificētu darbaspēku. Cilvēkam
ir jābūt pamatiem, uz kuriem viņš var būvēt savu tālāko ceļu un
kāpšanu pa karjeras kāpnēm. Tāpēc ļoti atbalstāma ir mūžizglītība,
kurā cilvēks var iemācīties tās prasmes, kas viņam nav izkoptas, –
jāmācās ir visas dzīves garumā. Ja cilvēks to nedara, viņš atpaliek
un tādējādi sevi izstumj no darba tirgus,» tā M.Narvils.

Labākais var būt jebkurā jomā, ne tikai biznesā
Karjeras nedēļas laikā galvenā uzmanība tiek vērsta uz 5., 6., 8.,
9. klašu skolēniem un nedaudz arī vidusskolēniem. Pasākumi attiecas
uz tiem, kuriem «izvēles kuģis» vēl nav aizgājis, bet jaunieši
tuvojas krastam un izvēlei, lai kāptu uz tā – 8. un 9. klašu
skolēniem, kuriem jāizvēlas – doties uz vidusskolu vai arodskolu.
«Mēs viņus vēlētos vairāk virzīt uz vidējo profesionālo izglītību.
Bet te nu būtu jāmaina arī skolotāju ieskati, kas skolēniem
iestāstījuši: nemācies, nemācies, aiziesi uz profeni! – it kā tas
būtu kaut kas slikts. Tas rada šo jauniešu virzību tikai uz to
augstāko, bet – vai vienmēr tas ir nepieciešams? Un noteikti ir
skolēni, kas, iegūstot arodizglītību, būs augstas klases
profesionāļi savā jomā. Būtiski ir pateikt: ja izvēlies profesiju,
centies tajā būt labākais, ja esi šoferis, esi pats labākais, ja
esi sētnieks, esi pats labākais! Galvenais – būt savā vietā. Tas
nozīmē, ka labākais var būt jebkurā jomā, vajadzīga tikai vēlēšanās
un centība,» spriež vadītājs.