Pilsētā

Šodien Jelgavas pilī, Rundāles pils muzeja filiālē Kurzemes hercogu kapenēs, norisinājās Kurzemes hercoga Jēkaba mātes hercogienes Sofijas sarkofāga un viņas pārapbedīto mirstīgo atlieku iesvētīšanas ceremonija. 

Andra Ozola

Šodien Jelgavas pilī, Rundāles pils muzeja filiālē
Kurzemes hercogu kapenēs, norisinājās Kurzemes hercoga Jēkaba mātes
hercogienes Sofijas sarkofāga un viņas pārapbedīto mirstīgo atlieku
iesvētīšanas ceremonija. 

Svinīgo uzrunu teica Kurzemes bruņniecības pārstāvis barons Oto
fon Grothuss, bet sarkofāgu iesvētīja Latvijas evaņģēliski
luteriskās baznīcas arhibīskaps Jānis Vanags.

Barons Oto fon Grothuss akcentēja, ka Kurzemes bruņniecībai kopš
2005. gada jau septīto reizi, pateicoties tās Apvienotajiem
Kurzemes fondiem, ir iespēja piedalīties Ketleru dinastijas
Kurzemes hercogu sarkofāga restaurācijā hercogu kapenēs Jelgavā.
Viņš pateicās Latvijas Lauksaimniecības universitātei par kapeņu
uzturēšanu, bet Rundāles pils muzeja direktoram Imantam Lancmanim
un viņa vadītajam kolektīvam par cieņu, kas tiek izrādīta sen
mirušajiem hercogiem un tādējādi mūsu kopīgajai vēsturei. Līdz ar
Apvienotajiem fondiem ar līdzfinansējumu piedalījās arī doktors
barons Nikolass fon Bērs.

Savukārt Latvijas evaņģēliski luteriskās baznīcas arhibīskaps
Jānis Vanags vēlēja Dieva svētību restaurācijas darbos
patraucētajai 28 gadu vecumā mūžībā aizgājušajai hercogienei
Sofijai, vienlaikus akcentējot mātes lomu mūsdienu uz karjeru
orientētajā sabiedrībā. Būt par māti ir brīnišķīgi un tā ir liela
svētība, pat ja cilvēks savā dzīvē nebūtu paveicis ko citu, uzsvēra
arhibīskaps.

Rundāles pils muzeja sabiedrisko attiecību speciāliste Ruta
Bemberga informē, ka Kurzemes hercoga Vilhelma sieva hercogiene
Sofija (1582 – 1610) apbedīta alvas sarkofāgā, kas sākotnēji bijis
krāsots un zeltīts, pēc formas līdzīgs hercogienes Annas sarkofāgam
(seššķautņu prizma ar kasti un vāku), taču Sofijas sarkofāgs ir
greznāks, ar lielāku alvas lējumu daudzveidību. Starp kasti un vāku
uz paplatinātas malas atradusies ažūra dekoratīvā līste ar
arabeskas motīvu. No alvas dekora rotājumiem raksturīgas hermas,
eņģeļu galviņas un tradicionāli lauvu galvas ar riņķiem mutēs. Uz
sarkofāga vāka virsmas ar pāreju uz sāniem bijis piestiprināts
krucifikss, bet virzienā uz galvgali iestiprināts stikla lodziņš,
caur kuru varēja redzēt pāragri mirušo hercogieni ar plīvuru un
zīda vainadziņu.

Uz sarkofāga sāniem ir iegravēti četri ģerboņi. Galvgalim
tuvākajā labajā pusē iegravēts Braunšveigas ģerbonis, bet kājgaļa
daļā – Brandenburgas ģerbonis. Kreisās sānu daļas galvgali grezno
Prūsijas ģerboņa gravējums, bet tuvāk kājgalim izvietots
Jīlihas-Klēves ģerbonis. Starp ģerboņiem – gravēti Bībeles teksti
vācu valodā, ko izceļ ornamentālās gravētās joslas.

Sarkofāga restaurācijas darbus veikuši restauratori Arvis
Druviņš un Jānis Līdaka, muzeja Zinātniskās restaurācijas nodaļas
vadītājas Ainas Balodes vadībā.

«Mūsdienās sarkofāgs daudz zaudējis no sākotnējās greznības. No
vāka augšdaļas nolauzts krucifikss, zudusi alvas plāksne virs
stikla lodziņa, bet no vāka sānu un gala plaknēm zaudētas 11 eņģeļu
galviņas un trīs lauvu galvu riņķi, arī dekoratīva vāzīte galvgaļa
daļā. Uz vāka kreisās sānu plaknes divām vidējām eņģeļu galviņām
saglabājušies tikai spārnu fragmenti,» skaidro A.Balode.

Sarkofāga restaurācijas darbu izpildītājs A. Druviņš šo darbu
uztvēris kā izaicinājumu: «Šoreiz uzdevums bija pietiekoši
sarežģīts. Pirmo reizi atlēju formas eņģeļu sejām, bija grūti
uztvert kopainu – kā izskatīsies dekoratīvā mala. Esošais fragments
bija palicis no pirmās restaurācijas. Tagad, skatoties uz
restaurēto sarkofāgu, esmu gandarīts par paveikto, » uzsver
meistars.

Šodien ir noslēdzies viens no Rundāles pils muzeja ekspozīcijas
Kurzemes hercogu kapenes sarkofāgu restaurācijas projektiem, kuru
finansiāli atbalsta Kurzemes Bruņniecības apvienotie fondi. Visi
interesenti līdz Kurzemes hercogu kapeņu apskates sezonas beigām –
31. oktobrim, aicināti apskatīt restaurēto sarkofāgu un pārējo
ekspozīciju.

Kurzemes hercogiene Sofija nākusi no ļoti dižciltīgas un
ievērojamas dzimtas. Vectēvs Albrehts Hohencollerns (1490 – 1568)
bija pēdējas Teitoņu ordeņa valsts lielmestrs. Ordeņa valsts vietā,
nodibinoties Prūsijas hercogistei, izveidojās pirmā valsts ar
luterticību kā oficiālu reliģiju, un Albrehts Hohencollerns kļuva
par Prūsijas hercogistes pirmo hercogu (1525 – 1568). Viņa dēls
Albrehts Frīdrihs 1573. gadā apprecējās ar Mariju Eleonoru Jīlihas
– Klēves princesi. Šajā laulībā piedzima septiņi bērni, tostarp arī
nākamā Kurzemes hercogiene Sofija (1582 – 1610).

1609. gadā Sofija apprecējās ar Kurzemes hercogu Vilhelmu
Ketleru (1574 – 1640) un ieguva Kurzemes hercogienes titulu. 1610.
gada 28. oktobrī Sofijai piedzima dēls Jēkabs, kas vēlāk kļuva par
atpazīstamāko Kurzemes hercogu visā hercogistes pastāvēšanas
vēsturē. Sofija pēc dzemdībām neatlaba un pēc nepilna mēneša
nomira. Sākotnēji hercogieni apglabāja Kuldīgas pilī, bet sarkofāgu
ar viņas mirstīgajām atliekām uz hercogu kapenēm Mītavā pārveda
tikai 1643. gadā kopā ar hercoga Vilhelma sarkofāgu.

Foto: Raitis Supe